Lieta T‑378/13

Apple and Pear Australia Ltd

un

Star Fruits Diffusion

pret

Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)

Kopienas preču zīme – Iebildumu process  – Kopienas vārdiskas preču zīmes “English pink” reģistrācijas pieteikums  – Agrāka Kopienas vārdiska preču zīme “PINK LADY” un agrākas Kopienas grafiskas preču zīmes “Pink Lady”  – Pienākums norādīt pamatojumu  – Rūpības pienākums  – Kopienas preču zīmju tiesas nolēmums  – Res judicata neesamība

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2015. gada 25. marta spriedums

1.      Kopienas preču zīme – Procesa noteikumi – Lēmumu pamatojums – Regulas Nr. 207/2009 75. panta pirmais teikums – Piemērojamība, kas ir identiska LESD 296. panta piemērojamībai

(LESD 296. pants; Padomes Regulas Nr. 207/2009 75. panta pirmais teikums)

2.      Kopienas preču zīme – Apelācijas process – Apelācijas sūdzība par Biroja Iebildumu nodaļas lēmumu  – Pārbaude, ko veic apelācijas padome – Apjoms – Fakti un pierādījumi, kas nav iesniegti iebildumu pamatojumam tam noteiktajā termiņā – Ņemšana vērā – Apelācijas padomes rīcības brīvība – Tiesību normas, kurā paredzēts citādi, neesamība

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 76. panta 2. punkts)

3.      Kopienas preču zīme – Prāvas, kuru priekšmets ir Kopienas preču zīmju pārkāpums un spēkā esamība – Starptautiskā jurisdikcija pārkāpumu jomā 

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 preambulas 16. un 17. apsvērums un 95. un 96. pants)

4.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Pamatojuma neesamības novēršana tiesvedības laikā – Nepieļaujamība

(LESD 296. pants)

5.      Kopienas preču zīme – Procesa noteikumi – Faktu pārbaude pēc savas iniciatīvas – Rūpības pienākums – Agrākas preču zīmes faktiska izmantošana

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punkts)

6.      Kopienas preču zīme – Apelācijas process – Prasība Savienības tiesā – Vispārējās tiesas kompetence – Biroja lēmuma grozījumi  – Nosacījumi – Kopienas preču zīmju tiesas lēmums – Res judicata spēka neesamība

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 preambulas 16. un 17. apsvērums un 65. panta 3. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 22. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 23. punktu)

3.      Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 95. pantā ir paredzēts, ka dalībvalstis nosaka savā teritorijā tiesas, kuras pilda “Kopienas preču zīmju tiesas” funkcijas. Tādējādi šīm tiesām ir pienākums pildīt funkcijas, kuras tām ir piešķirtas ar minēto regulu. Šajā ziņā Regulas Nr. 207/2009 96. pantā ir norādīts, ka Kopienas preču zīmju tiesu kompetencē ir prasības par preču zīmes pārkāpumu un pretprasības par Kopienas preču zīmes atcelšanu vai spēkā neesamības atzīšanu.

Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 preambulas 16. apsvērumu “lēmumiem, kas attiecas uz Kopienas preču zīmju derīgumu [spēkā esamību] un pārkāpumiem saistībā ar tām, jābūt spēkā un jāaptver visa Kopienas teritorija, jo tas ir vienīgais veids, kā novērst pretrunīgus tiesu un [ITSB] lēmumus un nodrošināt, lai netiktu skarta Kopienas preču zīmju vienotība”. Tāpat Regulas Nr. 207/2009 preambulas 17. apsvērumā ir uzsvērts, ka būtu jāizvairās no pretrunīgiem spriedumiem attiecībā uz prasībām, kurās iesaistītas tās pašas lietas dalībnieces un kuras attiecas uz tiem pašiem faktiem, pamatojoties uz Kopienas preču zīmēm un paralēlām valstu preču zīmēm. Ar Regulu Nr. 207/2009 ieviesto mehānismu mērķis tātad ir nodrošināt vienotu Kopienas preču zīmes aizsardzību visā Savienības teritorijā. Tādējādi likumdevējs apstiprina Kopienas preču zīmes vienotību.

Kopienas preču zīmju tiesas kompetencē ir noteikt tādus aizliegumus turpināt darbības, ar kurām tiek pārkāpta vai varētu tikt pārkāpta Kopienas preču zīme, kuri ir spēkā visā Savienības teritorijā. Tādējādi Regulā Nr. 207/2009 paredzētā sistēma ļauj ierobežot šādu strīdu tikai ar vienu procedūru, lai nodrošinātu vienotu Kopienas preču zīmes aizsardzību visā Savienības teritorijā.

(sal. ar 24.–26. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 35. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 46. punktu)

6.      [Lēmumu] grozīšanas tiesības nepiešķir Vispārējai tiesai tiesības veikt vērtējumu, attiecībā uz kuru Apelāciju padome vēl nav paudusi viedokli. Līdz ar to [lēmumu] grozīšanas tiesību īstenošana principā ir veicama vienīgi situācijās, kurās Vispārējā tiesa pēc minētās padomes veiktā vērtējuma pārbaudes, pamatojoties uz konstatētajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, var noteikt, kāds lēmums Apelāciju padomei bija jāpieņem.

Jāuzskata, ka valsts tiesas, kura spriedumu taisa kā Kopienas preču zīmju tiesa prasības par Kopienas preču zīmes pārkāpumu kontekstā, nolēmumam nav res judicata spēks attiecībā pret Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) instancēm iebildumu pret Kopienas preču zīmes, lai arī tā būtu identiska valsts preču zīmei, kura bija prasības par preču zīmes pārkāpumu priekšmets, reģistrāciju procesa ietvaros. No tā izriet, ka tāda nolēmuma pastāvēšana pat tad, ja tas ir kļuvis galīgs, pats par sevi nav pietiekama, lai ļautu Vispārējai tiesai noteikt, kādu lēmumu Apelāciju padomei bija jāpieņem.

Protams, ir skaidrs, ka Savienības likumdevējs ar Regulu Nr. 207/2009 ir ieviesis mehānismus, kuru mērķis ir nodrošināt vienotu Kopienas preču zīmes aizsardzību visā Savienības teritorijā, tādējādi apstiprinot Kopienas preču zīmes vienoto raksturu. Šajā kontekstā tas ir radījis Kopienas preču zīmju tiesas, piešķirot tām kompetenci noteikt tādus aizliegumus turpināt darbības, ar kurām tiek pārkāpta vai varētu tikt pārkāpta Kopienas preču zīme, kuri ir spēkā visā Savienības teritorijā.

Tomēr saskaņā ar pastāvīgo judikatūru apelāciju padomju lēmumu tiesiskums ir jāvērtē, pamatojoties vienīgi uz Regulu Nr. 207/2009 tā, kā to interpretējušas Savienības tiesas, nevis pamatojoties uz apelāciju padomju lēmumu pieņemšanas praksi, šie apsvērumi ir spēkā arī tāda iebildumu procesa ietvaros, kas uzsākts, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Tas tā ir a fortiori arī attiecībā uz agrāku valsts lēmumu iedarbību uz strīda izskatāmajā lietā izšķiršanu. Savienības preču zīmju tiesību režīms ir autonoma sistēma, ko veido tai raksturīgo normu un mērķu kopums, jo tās piemērošana nav atkarīga ne no vienas valsts sistēmas. No tā izriet, ka reģistrācijas atteikums ir jāizvērtē, vienīgi pamatojoties uz atbilstošu Savienības tiesisko regulējumu un strīdus lēmuma tiesiskums nekādā gadījumā nevar tikt atspēkots ar agrākiem valsts lēmumiem.

Tāpat ir jāuzsver, ka Regulā Nr. 207/2009 nav ietverta neviena tiesību norma, atbilstoši kurai ITSB, īstenojot savas ekskluzīvās pilnvaras Kopienas preču zīmju reģistrācijas jomā un šajā kontekstā, pārbaudot iebildumus pret Kopienas preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem, būtu saistošs Kopienas preču zīmju tiesas lēmums, kurš pieņemts prasības par preču zīmes pārkāpumu kontekstā. Tiesību normas, atbilstoši kurām ir piemērojams res judicata spēka princips, attiecas uz citām situācijām.

Turklāt Kopienas preču zīmes vienotā rakstura prasība, kas ir uzsvērta Regulas Nr. 207/2009 preambulas 16. un 17. apsvērumā, nenozīmē, ka ITSB instances un līdz ar to Savienības tiesa iebildumu pret jaunas Kopienas preču zīmes reģistrāciju procesa ietvaros atbilstoši res judicata spēka principam vairs nevar izvērtēt iespējamas sajaukšanas iespējas pastāvēšanu, lai arī minētā preču zīme ir identiska valsts preču zīmei, attiecībā uz kuru Kopienas preču zīmju tiesa ir nospriedusi, ka ar to tiek radīts kaitējums agrākai Kopienas preču zīmei.

Ir jāuzsver, ka ITSB ir vienīgā instance, kurai Savienības likumdevējs ir piešķīris tiesības izvērtēt reģistrācijas pieteikumus un tātad atļaut vai atteikt Kopienas preču zīmes reģistrāciju. Šīs kompetences ietvaros lēmumi, kuri apelāciju padomēm ir jāpieņem, piemērojot Regulu Nr. 207/2009, attiecībā uz apzīmējuma kā Kopienas preču zīmes reģistrāciju vai aizsardzību, nozīmē saistošās kompetences īstenošanu, nevis diskrecionārās varas īstenošanu. Līdz ar to apelāciju padomju lēmumu tiesiskums ir jāizvērtē, pamatojoties tikai uz šo regulu, kā to ir interpretējusi Savienības tiesa. Regulā Nr. 207/2009 nav ietverta neviena tiesību norma, atbilstoši kurai ITSB saskaņā ar res judicata spēka principu būtu jāizpilda Kopienas preču zīmju tiesas lēmums, kurā konstatēts ar valsts preču zīmi pieļauts Kopienas preču zīmes pārkāpums.

(sal. ar 56.–63. punktu)