EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)
2013. gada 21. martā
Lieta F‑112/11
Raffaele Dalmasso
pret
Eiropas Komisiju
Civildienests – Atalgojums – Ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojuma un pensiju ikgadēja korekcija – Civildienesta noteikumu 64., 65. un 65.a pants – Civildienesta noteikumu XI pielikums – Regula (ES) Nr. 1239/2010 – Korekcijas koeficienti – Ierēdņi, kas pilda pienākumus Isprā
Priekšmets Prasība, kas celta atbilstoši LESD 270. pantam, kurš ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru R. Dalmasso būtībā lūdz atcelt Eiropas Komisijas lēmumu piemērot viņam Padomes 2010. gada 20. decembra Regulu (ES) Nr. 1239/2010, ar ko no 2010. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām (OV L 338, 1. lpp.), ciktāl Varēzes provincē nodarbināto darbinieku atalgojumam piemērojamais korekcijas koeficients (Itālija; turpmāk tekstā – “Varēzes korekcijas koeficients”) tajā ir noteikts 92,3 % apmērā
Nolēmums Prasību noraidīt. R. Dalmasso sedz savus tiesāšanās izdevumus pats un atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas radušies Eiropas Komisijai. Eiropas Savienības Padome, persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Atalgojums – Korekcijas koeficienti – Civildienesta noteikumu īstenošanas regulas – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība
(Civildienesta noteikumu 64. un 65. pants; XI pielikums; Padomes Regula Nr. 1239/2010)
2. Ierēdņi – Atalgojums – Korekcijas koeficienti – Noteikšana – Pārbaude tiesā – Robežas
(Civildienesta noteikumu 64. un 65. pants; XI pielikums)
3. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Norāde uz interneta vietni – Nepieņemamība
(Civildienesta tiesas Reglamenta 34. panta 4. punkts)
4. Ierēdņi – Atalgojums – Korekcijas koeficienti – Korekcijas koeficienta esamība dažās vienas un tās pašas dalībvalsts dienesta vietās un tā neesamība citās šīs pašas valsts dienesta vietās – Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums – Neesamība
(Civildienesta noteikumu XI pielikuma 9. pants)
1. Regulas, ar ko nosaka korekcijas koeficientus, kas piemērojami ierēdņu atalgojumam, pamatojumam var vienkārši norādīt, pirmkārt, uz kopējo situāciju, kas izraisījusi tās pieņemšanu, un, otrkārt, vispārējiem mērķiem, kurus ir paredzēts ar to sasniegt, un šim pamatojumam nav jāattiecas uz aprēķināšanas metožu tehniskajiem aspektiem. Šajā ziņā Regulas Nr. 1239/2010, ar ko no 2010. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, pamatojums, kas attiecas uz Civildienesta noteikumu 64. un 65. pantu, kā arī tā XI pielikumu – kas ir noteikumi, kuros ir precizēti nosacījumi, ar kādiem katru gadu tiek koriģēti korekcijas koeficenti – kaut arī īss, tomēr ir pietiekams, ņemot vērā šos apsvērumus.
(skat. 23. un 24. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 1995. gada 7. decembris, T‑544/93 un T‑566/93 Abello u.c./Komisija, 89. punkts; 2000. gada 8. novembris, T‑175/97 Bareyt u.c./Komisija, 75. punkts.
2. Attiecībā uz korekcijas koeficientu noteikšanu vai pārskatīšanu Civildienesta noteikumu XI pielikumā uzdevums aprēķināt pirktspējas paritāti un pārbaudīt, vai attiecības starp korekcijas koeficientiem pareizi izsaka pirktspējas ekvivalenci, ir uzticēts Eiropas Savienības Statistikas birojam Eurostat, sadarbojoties ar dalībvalstu statistikas iestādēm. Šajā ziņā Civildienesta noteikumu 64. un 65. panta un Civildienesta noteikumu XI pielikuma teksts, kā arī jautājuma sarežģītība paredz plašu rīcības brīvību attiecībā uz faktoriem un elementiem, kas jāapsver, nosakot vai pārskatot korekcijas koeficientus.
Tāpēc Savienības tiesai, novērtējot to pamatdatu un statistikas metožu definīciju un izvēli, ko Eurostat izmanto, lai sagatavotu priekšlikumus par korekcijas koeficientiem, ir tikai jāpārbauda, vai ir ievēroti Civildienesta noteikumos noteiktie principi, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda, novērtējot faktus, kas ir korekcijas koeficientu noteikšanas pamatā, un vai nav pieļauta pilnvaru nepareiza izmantošana.
Turklāt lietas dalībniekiem, kuri vēlas apstrīdēt datus un metodes, kas izmantoti, lai noteiktu korekcijas koeficientus, ir jāpierāda, ka ir tikusi pieļauta acīmredzama kļūda.
Tādējādi tādā jomā, kurā [izmaiņas] var noteikt tikai aptuveni, vienkāršs konstatējums, ka pastāv atšķirība starp cenu izmaiņām Briselē un citā dienesta vietā, no vienas puses, un šajā dienesta vietā piemērotā korekcijas koeficienta izmaiņām, no otras puses, nevar būt pietiekams, lai secinātu, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā. Lai tas tā būtu, attiecīgajai atšķirībai ir jābūt ļoti būtiskai.
Katrā ziņā, pat pieņemot, ka ir pierādītas kļūdas, kas ietekmē Eurostat ziņojumā norādīto atšķirību starp pakalpojumu cenām Briselē un citā dienesta vietā, vēl būtu arī jāpierāda, ka, ņemot vērā šo kļūdu kumulatīvās iedarbības nozīmību, pēdējā minētajā dienesta vietā piemērotais korekcijas koeficients kopumā ir acīmredzami kļūdains.
(skat. 37.–40., 48. un 68. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: Abello u.c./Komisija, minēts iepriekš, 53., 55., 56. un 79. punkts; 2002. gada 25. septembris, T‑201/00 un T‑384/00 Ajour u.c./Komisija, 46.–49. punkts.
3. Saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 34. panta 4. punktu Civildienesta tiesai nav jāmeklē internetā dokumenti, kas nav pievienoti procesuālajiem dokumentiem.
(skat. 64. punktu)
4. Tomēr korekcijas koeficienta esamība dažās vienas un tās pašas dalībvalsts dienesta vietās un tā neesamība citās šīs dalībvalsts dienesta vietās pati par sevi nav diskriminējoša, ja korekcijas koeficients tiek noteikts, pamatojoties uz objektīviem dzīves dārdzības datiem dienesta vietā. Turklāt Civildienesta noteikumu XI pielikuma 9. pantā ir paredzēta iespēja noteikt jaunus korekcijas koeficientus vai vairs nepiemērot iepriekš izmantotos korekcijas koeficientus.
(skat. 72. punktu)