Prasība, kas celta 2007. gada 22. martā - Fabryka Samochodów Osobowych/Komisija

(lieta T-88/07)

Tiesvedības valoda - poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Fabryka Samochodów Osobowych S.A., Varšava (Polijas Republika) (pārstāvji - W. Radzikowski, R. A. Kozłowski, G. Dźwigała, lawyers)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

atzīt Komisijas lēmumu par spēka neesošu tiktāl, ciktāl tas skar 2. panta 2., 3. un 4. punktu, ar ko ievieš kompensācijas pasākumus šādā formā: a) līdz pat 2011. gada februārim ierobežot automašīnu apjomu, ko ik gadus saražo FSO [Fabryka Samochodów Osobowych] un visas esošās un nākotnē izveidojamās FSO meitas sabiedrības un visas sabiedrības, ko FSO kontrolē kā akciju turētāja, kā arī b) aizliegt līdz 2011. gada jūlijam pieprasīt jaunas licences;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atzīt par spēkā neesošu Eiropas Komisijas 2006. gada 20. decembra lēmumu valsts atbalsta lietā C 3/2005 (ex N 592/2004 [ex PL 51/2004]), ar kuru atbalsta pasākumi, kurus, saskaņā ar lēmuma formulējumu, Polija daļēji īstenoja prasītājas interesēs, atzīti par saderīgiem ar kopējo tirgu, ciktāl šis lēmums uzliek prasītājai un atbalsta saņēmējai pienākumu ierobežot līdz 2011.gadam gadā saražoto un pārdoto automašīnu daudzumu ES teritorijā. Turklāt lēmuma pamatojumā prasītājai aizliegts līdz 2011.gada beigām pieprasīt jaunas licences.

Savā prasībā par lēmuma atzīšanu par spēkā neesošu prasītāja norāda, ka lēmums pārkāpj EK līguma normas un būtiskus tā piemērošanas noteikumus. Turklāt prasītāja norāda, ka apstrīdētais lēmums tika pieņemts, pārkāpjot būtiskas procesuālās prasības.

Prasītāja pamato prasību ar sekojošiem pamatiem:

- atzīstot daļu atbalsta pasākumu kā īstenotus, Komisija pārkāpa EK līguma 88. panta 3. punktu un Padomes Regulas (EK) Nr. 659/1999 ¹ 3. pantu un pieļāva acīmredzamu kļūdu faktu izvērtēšanā;

- nosakot kompensācijas pasākumu apmēru, Komisija pārkāpa samērīguma principu, principu, kas paredz tiesības brīvi veikt profesionālo darbību, EK līguma 253. pantu un Kopienas pamatnostādņu attiecībā uz valsts atbalstu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai ² 11., 32., 37., 39. un 54. punktu, kā arī pieļāva acīmredzamu kļūdu lietas faktu izvērtēšanā, it īpaši sekojošu iemeslu dēļ: pēc prasītājas domām valsts atbalsta vērtība tika noteikta nepareizi, jo tā vērtība tika pārspīlēta; netika ņemts vērā atbalsta veids; nepareizi tika noteikts konkrētais tirgus; nepareizi tika noteikta prasītājas, kas bija atbalsta saņēmēja, tirgus daļa; tika atstāti bez ievērības nozīmīgi aspekti, nosakot ietekmi, kāda ir atbalsta piešķiršanai prasītājai; kompensācijas pasākumu ieviešana, kuriem būs nelabvēlīga ietekme uz prasītājas iespēju atgūt kapacitāti pēc pārstrukturēšanas pabeigšanas; kā arī tika atstāts bez ievērības fakts, ka prasītāja darbojas reģionā, kuram bija tiesības saņemt reģionālo atbalstu;

- Komisija pārkāpa tiesiskās drošības principu un EK līguma 253. pantu, ietverot lēmuma pamatojumā papildus kompensējošo pasākumu, kurš nebija definēts lēmuma galvenajā daļā (petitium);

- sniedzot nepietiekamu skaidrojumu par piemēroto kompensējošo pasākumu būtību un apmēru un neatsaucoties uz visiem šajā sakarā sagatavotajiem priekšlikumiem, Komisija pārkāpa EK līguma 253. pantu.

____________

¹ - - Padomes 1999. gada 22. marta Regula (EK) Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV L 83, 1. lpp.).

² - - OV 1999, C 288, 2. lpp.