Prasība, kas celta 2009. gada 6. oktobrī - HSE/Komisija

(lieta T-399/09)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Holding Slovenske elektrarne d.o.o. (HSE), Ļubļana (Slovēnija) (pārstāvis - F. Urlesberger, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt apstrīdētā lēmuma 1. panta g) punktu tiktāl, ciktāl ar to prasītāja tiek saukta pie atbildības par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumu;

atcelt apstrīdētā lēmuma 2. panta i) punktu;

in eventu, samazināt naudas sodu, kas prasītājai noteikts apstrīdētā lēmuma 2. panta i) punktā;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasības pieteikumu prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2009. gada 22. jūlija lēmumu (Lieta Nr. COMP/F/39/396 - Kalcija un magnēzija reaģenti tērauda un gāzes nozarēm), ar kuru Komisija sauca pie atbildības prasītāju par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta vienotu un turpinātu pārkāpumu, kas izpaudās kā tirgus sadale, kvotu noteikšana, klientu sadale, vienošanās par cenām un jutīgas komerciālas informācijas apmaiņa starp kalcija karbīda un magnēzija granulu tirgotājiem. Pakārtoti, prasītāja lūdz samazināt tai uzlikto naudas sodu.

Lai pamatotu savus prasījumus, prasītāja apgalvo, ka Komisija pārkāpa EKL 81. pantu un Regulu Nr. 1/2003, pieļaujot šādas kļūdas tiesību piemērošanā:

Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija nevar attiecināt TDR Metalurgija d.d. (turpmāk tekstā - "TDR") rīcību uz prasītāju, jo HSE un TDR nekad nav bijusi vienota ekonomiska vienība. Tā kā nav neatspēkojamas prezumpcijas par prasītājas atbildību (šāda prezumpcija būtu attiecināma, vienīgi ja prasītājai HSE būtu pilnīgā piederējusi TDR), Komisija nav pierādījusi, ka HSE faktiski bija noteicoša kontrole pār TDR.

Otrkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija kļūdaini piemēroja visām pusēm naudas soda pamatsummas palielinājumu par 17 % prevencijas nolūkos. Prasītāja uzskata, ka Komisijai vajadzēja ņemt vērā to, ka prevencijas faktors nebija pamatots saistībā ar HSE, jo Komisija atturējās no naudas soda uzlikšanas tiešajai pārkāpējai TDR (saistībā ar kuru prevencijas summa būtu bijusi atbilstoša) un prasītāja nebija tieši iesaistīta pret konkurenci vērstā rīcībā.

Treškārt, prasītāja apgalvo, ka Komisija neņēma vērā atbildību mīkstinošos apstākļus, aprēķinot naudas soda summu, jo tā neņēma vērā to, ka prasītāja rīkojās, ja vispār, vienīgi nolaidīgi, neveicot pienācīgu TDR komercdarbības kontroli, lai novērstu konkurences tiesību pārkāpumu. Turklāt prasītāja apgalvo, ka Komisijai vajadzēja ņemt vērā kā atbildību mīkstinošu apstākli faktu, ka TDR kā sabiedrība, kurai piemita aizliegto vienošanos izmatošanas ieradumi komercdarbībā, tika "uzspiesta" prasītājai ar Slovēnijas valdības politisku lēmumu, un ka ne prasītāja izvēlējās iegūt TDR, ne arī tā izvēlējās ietekmēt tās komercrīcību saistībā ar piedalīšanos aizliegtās vienošanās ietvaros.

____________