Lieta T‑718/20
Wizz Air Hungary Légiközlekedési Zrt. (Wizz Air Hungary Zrt.)
pret
Eiropas Komisiju
Vispārējās tiesas (desmitā palāta paplašinātā sastāvā) 2022. gada 4. maija spriedums
Valsts atbalsts – Gaisa transports – Rumānijas īstenots atbalsta pasākums – TAROM glābšanas atbalsts – Lēmums necelt iebildumus – Atcelšanas prasība – Ieinteresētās personas statuss – Procesuālo tiesību nodrošināšana – Pieņemamība – Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai – Pasākums, kura mērķis ir novērst sociālās grūtības vai tirgus nepilnības – Princips “vienreiz un pēdējoreiz” – Agrāka atbalsta, kas piešķirts pirms Rumānijas pievienošanās Savienībai, ietekme – Nopietnas grūtības – Pienākums norādīt pamatojumu
1. Atcelšanas prasība – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēta valsts atbalsta saderība ar iekšējo tirgu, neuzsākot formālu izmeklēšanas procedūru – Prasības, kuras ceļ ieinteresētās puses LESD 108. panta 2. punkta izpratnē – Prasība, lai nodrošinātu ieinteresēto pušu procesuālās tiesības – Pieņemamība
(LESD 108. panta 2. punkts un 263. panta ceturtā daļa; Padomes Regulas 2015/1589 1. panta h) punkts, 4. panta 3. punkts un 6. panta 1. punkts)
(skat. 19.–28. punktu)
2. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atbalsts grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai – Vērtējums, ņemot vērā LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai – Kritēriji – Tiekšanās sasniegt kopīgo interešu mērķi – Pasākums, kura mērķis ir novērst sociālās grūtības vai tirgus nepilnības – Attiecīgās dalībvalsts pierādīšanas pienākums – Apjoms
(LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts; Komisijas paziņojuma 2014/C 249/01 43. un 44. punkts)
(skat. 34., 35. un 38.–41. punktu)
3. Valsts atbalsts – Atbalsta projekti – Novērtējums, ko veic Komisija – Iepriekšējas izskatīšanas stadija un stadija, kas balstīta uz sacīkstes principu – Atbalsta saderība ar iekšējo tirgu – Novērtēšanas grūtības – Komisijas pienākums uzsākt procedūru, kas balstīta uz sacīkstes principu – Nopietnas grūtības – Jēdziens – Objektīvs raksturs – Pierādīšanas pienākums – Apstākļi, kas ļauj apstiprināt šādu grūtību esamību – Pienākums Komisijai pēc savas ierosmes gadījumā, ja nav nekādu citu norāžu, meklēt iespējami noderīgu informāciju, kas tai nav paziņota – Neesamība
(LESD 108. panta 2. un 3. punkts; Padomes Regulas 2015/1589 4. panta 3. un 4. punkts)
(skat. 42.–44., 56., 57., 65. un 70. punktu)
4. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atbalsts grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai – Vērtējums, ņemot vērā LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai – Kritēriji – Tiekšanās sasniegt kopīgo interešu mērķi – Pasākums, kura mērķis ir novērst sociālās grūtības vai tirgus nepilnības – Atbalsts, kas piešķirts aviosabiedrībai, kura nodrošina reģionālo savienojamību – Atbalsts, kam ir kopīgo interešu mērķis
(LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts; Komisijas paziņojuma 2014/C 249/01 43. un 44. punkts)
(skat. 48.–53. un 74. punktu)
5. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atbalsts grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai – Vērtējums, ņemot vērā LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai – Kritēriji – Princips “vienreiz un pēdējoreiz” – Desmit gadu termiņa ievērošana kopš iepriekšējā glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanas, sākot no iepriekšējā pārstrukturēšanas perioda beigām vai no iepriekšējā pārstrukturēšanas plāna īstenošanas beigām – Iepriekšējs pārstrukturēšanas atbalsts, kas piešķirts vairāk nekā desmit gadu pirms jaunā atbalsta piešķiršanas, bet kas ir īstenots desmit gadu laikā pirms šī jaunā atbalsta piešķiršanas – Desmit gadu termiņš kopš iepriekšējā atbalsta piešķiršanas, kas ir ievērots
(LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts; Komisijas paziņojuma 2014/C 249/01 70. un 71. punkts)
(skat. 79.–92. punktu)
6. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atbalsts grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai – Vērtējums, ņemot vērā LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai – Kritēriji – Princips “vienreiz un pēdējoreiz” – Desmit gadu termiņa ievērošana kopš iepriekšējā glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanas, sākot no iepriekšējā pārstrukturēšanas perioda beigām vai no iepriekšējā pārstrukturēšanas plāna īstenošanas beigām – Iepriekšējais pārstrukturēšanas periods – No iepriekšējā pārstrukturēšanas atbalsta īstenošanas laikposma atšķirīgs jēdziens
(LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts; Komisijas paziņojuma 2014/C 249/01 70. un 71. punkts)
(skat. 93.–99. punktu)
7. Valsts atbalsts – Aizliegums – Atkāpes – Atbalsts, ko var uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu – Atbalsts grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai – Vērtējums, ņemot vērā LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un Pamatnostādnes par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai – Kritēriji – Princips “vienreiz un pēdējoreiz” – Desmit gadu termiņa ievērošana kopš iepriekšējā glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanas, sākot no iepriekšējā pārstrukturēšanas perioda beigām vai no iepriekšējā pārstrukturēšanas plāna īstenošanas beigām – Iepriekšēja pārstrukturēšanas plāna īstenošana – No iepriekšējā pārstrukturēšanas atbalsta īstenošanas atšķirīgs jēdziens
(LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts; Komisijas paziņojuma 2014/C 249/01 70. un 71. punkts)
(skat. 100.–106. punktu)
8. Valsts atbalsts – Komisijas lēmums necelt iebildumus pret valsts pasākumu – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms
(LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunkts un 296. pants)
(skat. 118.–124. punktu)
Rezumējums
Vispārējā tiesa atstāj spēkā Komisijas lēmumu, ar kuru apstiprināts glābšanas atbalsts 36,66 miljoni EUR, ko Rumānija piešķīrusi aviosabiedrībai TAROM. Šis atbalsts ir saderīgs ar iekšējo tirgu, jo tā mērķis ir izvairīties no sociālajām grūtībām, ko varētu izraisīt TAROM pakalpojumu pārtraukšana Rumānijas reģionu savienojamības nodrošināšanai.
2020. gada 19. februārī Rumānija paziņoja Eiropas Komisijai par Rumānijas aviosabiedrības TAROM, kura galvenokārt darbojas iekšzemes un starptautisko pasažieru, kravas un pasta pārvadājumu jomā, glābšanas atbalsta plānu. Paziņoto pasākumu veidoja aizdevums TAROM likviditātes vajadzību finansēšanai aptuveni 36 660 000 EUR, kas ir atmaksājams sešu mēnešu perioda beigās, paredzot priekšlaicīgas atmaksas iespēju.
Nesākot LESD 108. panta 2. punktā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru, Komisija ar 2020. gada 24. februāra lēmumu (1) atzina paziņoto pasākumu par valsts atbalstu, kas ir saderīgs ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 107. panta 3. punkta c) apakšpunktu un Pamatnostādnēm par valsts atbalstu grūtībās nonākušu nefinanšu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai (2).
Aviosabiedrība Wizz Air Hungary Zrt. (turpmāk tekstā – “prasītāja”) cēla prasību par šī lēmuma atcelšanu, kuru Vispārējās tiesas desmitā palāta paplašinātā sastāvā noraidīja. Spriedumā tiesa precizē glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta saderības ar iekšējo tirgu pārbaudi, ņemot vērā pamatnostādnēs paredzēto nosacījumu, saskaņā ar kuru šādam atbalstam ir jāatbilst kopīgo interešu mērķim. Vispārējā tiesa arī nebijušā veidā analizē šajās pašās pamatnostādnēs paredzēto nosacījumu par atbalsta neatkārtošanu grūtībās nonākušu uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai.
Vispārējās tiesas vērtējums
Vispārējā tiesa, pirmkārt, noraida atcelšanas pamatus, kas balstīti uz to, ka Komisija esot pieļāvusi tiesību kļūdu, jo nolēma nesākt oficiālo izmeklēšanas procedūru, neraugoties uz šaubām, kurām tai esot bijis jārodas, veicot iepriekšējo paziņotā atbalsta saderības ar iekšējo tirgu izskatīšanu.
Šajā ziņā prasītāja citastarp uzskatīja, ka paziņotā atbalsta saderīguma ar iekšējo tirgu konstatējums esot pretrunā diviem no pamatnostādnēs paredzētajiem nosacījumiem, lai glābšanas atbalstu grūtībās nonākušam uzņēmumam varētu uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu, proti, nosacījumam, ka 1) atbalsta pasākums veicina kopīgo interešu mērķa sasniegšanu un 2) atbalsts grūtībās nonākušam uzņēmumam nav atkārtojams. Prasītāja uzskata, ka minēto nosacījumu neizpilde atklāj šaubas, kuru dēļ Komisijai būtu bijusi jāsāk formālā izmeklēšanas procedūra.
Vispirms Vispārējā tiesa atgādina, ka gadījumā, ja paziņotais atbalsts rada šaubas par tā saderību ar iekšējo tirgu, Komisijai ir pienākums sākt formālo izmeklēšanas procedūru.
Turpinājumā attiecībā uz pirmo nosacījumu, kas piemērojams glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstam, kura pārkāpums tiek apgalvots, proti, nosacījumam par kopīgu interešu mērķa sasniegšanu, Vispārējā tiesa norāda, ka no pamatnostādņu 43. punkta izriet – lai paziņoto atbalstu atzītu par saderīgu ar iekšējo tirgu, pamatojoties uz pamatnostādnēm, tam ir jābūt kopīgo interešu mērķim, jo tas ir paredzēts sociālo grūtību vai tirgus nepilnību novēršanai. To apstiprinot pamatnostādņu 44. punkts, atbilstoši kuram dalībvalstīm ir jāpierāda, ka saņēmēja iziešana no tirgus, visticamāk, radītu būtiskas sociālās grūtības vai nopietnu tirgus nepilnību, konkrēti pierādot, ka pastāv risks pārtraukt tāda būtiska pakalpojuma sniegšanu, ko ir grūti dublēt, un jebkuram konkurentam būtu grūti pārņemt tā sniegšanu.
Vispārējā tiesa uzskata, ka no minētajiem pamatnostādņu punktiem izriet, ka tad, ja attiecīgajai dalībvalstij ir jāpierāda, ka atbalsta mērķis ir novērst sociālas grūtības vai labot tirgus nepilnības, tai nav jāpierāda, ka atbalsta pasākuma neesamības gadījumā noteikti radīsies noteiktas negatīvas sekas, bet gan tikai tas, ka tās varētu rasties.
Attiecībā uz jautājumu, vai Komisijai bija jārodas šaubām par to, vai ir risks, ka paziņotā atbalsta pasākuma neesamības gadījumā rastos sociālas grūtības vai tirgus nepilnības, vai par to, ka šī pasākuma mērķis ir novērst to rašanos vai tās labot, Vispārējā tiesa konstatē, ka, ņemot vērā Rumānijas autoceļu un dzelzceļu infrastruktūras slikto stāvokli, Komisijai bija tiesības uzskatīt, ka TAROM nodrošinātie reģionālie savienojumi ar iekšējiem lidojumiem un starptautiskie savienojumi ir būtisks pakalpojumus, kura pārtraukšana varētu radīt nopietnas sociālas grūtības vai tirgus nepilnības pamatnostādņu 44. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
Šajā ziņā Vispārējā tiesa turklāt precizē – lai gan, izvērtējot valsts atbalsta esamību un tiesiskumu, var būt nepieciešams, lai Komisija vajadzības gadījumā veiktu ne tikai to faktisko un tiesisko apstākļu pārbaudi, kuri tai darīti zināmi, no tā nevar secināt, ka tai pēc savas iniciatīvas un bez jebkādas norādes šajā ziņā būtu jāizmeklē visa informācija, kurai varētu būt saikne ar tās izskatāmo lietu, pat ja šī informācija būtu publiski pieejama.
Ņemot vērā šos precizējumus, Vispārējā tiesa, izvērtējot dažādus prasītājas izvirzītos argumentus, secina, ka tie nevar likt apšaubīt Komisijas analīzi, ar kuru apstiprināta TAROM nozīme Rumānijas reģionu savienojamībā, kā arī tās iziešanas no tirgus ļoti iespējamo ietekmi uz šiem reģioniem. No tā izriet, ka Komisija, nepastāvot šaubām, varēja uz šī pamata vien secināt, ka paziņotais atbalsts atbilst pamatnostādņu 43. un 44. punktā paredzētajām prasībām.
Visbeidzot, attiecībā uz otro nosacījumu, kas piemērojams glābšanas un pārstrukturēšanas atbalstam, uz kura pārkāpumu atsaucas prasītāja, proti, nosacījumu par atbalsta neatkārtošanu, Vispārējā tiesa atgādina, ka saskaņā ar pamatnostādņu 70. punktu šādu atbalstu var piešķirt grūtībās nonākušiem uzņēmumiem tikai vienai pārstrukturēšanas darbībai. Šajā kontekstā pamatnostādņu 71. punktā citastarp ir paredzēts, ka gadījumā, ja uzņēmums jau ir saņēmis glābšanas vai pārstrukturēšanas atbalstu, Komisija var atļaut jaunu atbalstu tikai tad, ja ir pagājis vismaz desmit gadu 1) kopš agrākā atbalsta piešķiršanas, 2) kopš iepriekšējā pārstrukturēšanas perioda beigām vai 3) pēc iepriekšējā pārstrukturēšanas plāna izpildes beigām.
Šajā ziņā Vispārējā tiesa norāda, ka, lai gan TAROM pirms 2019. gada bija piešķirts pārstrukturēšanas atbalsts aizdevuma veidā un sniegtas vairākas garantijas saistībā ar citiem saņemtiem aizdevumiem, tomēr šis atbalsts tika piešķirts laikā no 1997. līdz 2003. gadam un visas aizdevumu garantijas tika izmantotas uzreiz pēc to piešķiršanas. Tā kā faktiskā līdzekļu nodošana nebija izšķiroša, lai noteiktu atbalsta piešķiršanas datumu, pirmais gadījums, kas paredzēts pamatnostādņu 71. punktā, proti, ka ir pagājis vismaz desmit gadu kopš iepriekšējā pārstrukturēšanas atbalsta piešķiršanas datuma, līdz ar to bija pierādīts.
Attiecībā uz pamatnostādņu 71. punktā minēto otro un trešo gadījumu, proti, ka ir pagājis vismaz desmit gadu no iepriekšējā pārstrukturēšanas perioda beigām vai pēc iepriekšējā pārstrukturēšanas plāna īstenošanas beigām, Vispārējā tiesa norāda, ka jēdziens “pārstrukturēšanas periods” nozīmē laikposmu, kurā tiek veikti pārstrukturēšanas pasākumi, kas principā atšķiras no laikposma, kurā tiek īstenots ar šiem pasākumiem saistītais valsts atbalsta pasākums. Tomēr, neizpildot tai šajā sakarā uzlikto pierādīšanas pienākumu, prasītāja nav sniegusi nevienu pierādījumu vai norādi par to, ka iepriekšējais pārstrukturēšanas periods būtu beidzies mazāk nekā desmit gadu pirms paziņotā atbalsta pasākuma noteikšanas.
Par jēdzienu “pārstrukturēšanas plāns” Vispārējā tiesa turklāt precizē – tas, ka pārstrukturēšanas atbalsts ir saistīts ar pārstrukturēšanas plānu, nenozīmē, ka šis atbalsts pats par sevi ir daļa no minētā pārstrukturēšanas plāna, jo šī plāna esamība savukārt ir būtisks nosacījums, lai šādu atbalstu varētu uzskatīt par saderīgu ar iekšējo tirgu. Tādējādi Vispārējā tiesa noraida arī apelācijas sūdzības iesniedzējas argumentu, saskaņā ar kuru tas, ka pārstrukturēšanas atbalsts, kas TAROM tika piešķirts no 1997. līdz 2003. gadam, tika īstenots līdz 2019. gadam, nozīmējot, ka pārstrukturēšanas plāns, kas bija saistīts ar šo atbalstu, arī ilga līdz 2019. gadam.
Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Vispārējā tiesa noraida arī prasītājas izvirzītos iebildumus, kas balstīti uz to, ka Komisija esot pieļāvusi tiesību kļūdu, nolemjot nesākt oficiālo izmeklēšanas procedūru, lai gan, veicot iepriekšēju izvērtējumu par glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta neatkārtošanu, tai bija jārodas šaubām.
Otrkārt, Vispārējā tiesa noraida pamatu par Komisijas pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi un līdz ar to – prasību kopumā.