Language of document : ECLI:EU:C:2021:420

TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIECES RĪKOJUMS

2021. gada 21. maijā (*)

Pagaidu noregulējums – LESD 279. pants – Pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu – Vide – Direktīva 2011/92/ES – Noteiktu projektu ietekmes uz vidi novērtējums – Brūnogļu ieguves darbības atklātās raktuvēs – Turovas brūnogļu raktuves (Polija)

Lietā C‑121/21 R

par pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu atbilstoši LESD 279. pantam, kuru 2021. gada 26. februārī iesniedza

Čehijas Republika, ko pārstāv M. Smolek un J. Vláčil, kā arī L. Dvořáková, pārstāvji,

prasītāja,

pret

Polijas Republiku, ko pārstāv B. Majczyna, pārstāvis,

atbildētāja,

TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA VIETNIECE,

uzklausījusi ģenerāladvokātu P. Pikamēi [P. Pikamäe],

izdod šo rīkojumu.

Rīkojums

1        Pieteikumā par pagaidu noregulējumu Čehijas Republika lūdz Tiesu, gaidot Tiesas spriedumu pēc būtības, uzdot Polijas Republikai nekavējoties izbeigt brūnogļu ieguves darbības Turovas [Turów] (Polija) raktuvēs.

2        Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar prasību sakarā ar pienākumu neizpildi atbilstoši LESD 259. pantam, ko Čehijas Republika cēlusi 2021. gada 26. februārī, lai tiktu konstatēts, ka Polijas Republika nav izpildījusi tai uzliktos pienākumus saskaņā ar:

–        Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/92/ES (2011. gada 13. decembris) par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV 2012, L 26, 1. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/52/ES (2014. gada 16. aprīlis) (OV 2014, L 124, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “IVN direktīva”), 4. panta 1. un 2. punktu, lasot tos kopsakarā ar šīs direktīvas 4. panta 4.–6. punktu, 5. panta 1. un 2. punktu, kā arī 6.–9. pantu, kuros brūnogļu ieguvi ir atļauts pagarināt par sešiem gadiem, neveicot ietekmes uz vidi novērtējumu;

–        IVN direktīvas 6. panta 2.–7. punktu, 7. panta 5. punktu, 8. un 9. pantu, kā arī 11. panta 1. punktu, ļaujot ieinteresēto sabiedrības daļu izslēgt no apsaimniekošanas atļaujas piešķiršanas procedūras;

–        IVN direktīvas 11. panta 1. punktu, atzīstot par tūlītēji izpildāmu Vroclavas (Polija) vides aizsardzības reģionālā direktora 2020. gada 21. janvāra lēmumu par vides nosacījumiem projektam, kurš attiecas uz Turovas brūnogļu atradņu apsaimniekošanas turpināšanu līdz 2044. gadam (turpmāk tekstā – “IVN lēmums”);

–        Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2000/60/EK (2000. gada 23. oktobris), ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai ūdens resursu politikas jomā (OV 2000, L 327, 1. lpp.), 4. panta 1. punkta a) apakšpunkta ii) punktu un b) apakšpunkta ii) punktu, IVN lēmumā neiekļaujot iespējamo procedūru gadījumam, ja attiecīgajām ūdenstilpnēm netiktu piešķirts atbrīvojums saskaņā ar šīs direktīvas 4. panta 5. punktu;

–        IVN direktīvas 6. panta 2.–7. punktu, 7. panta 1., 2. un 5. punktu un 8. pantu, neļaujot ieinteresētajai sabiedrības daļai un Čehijas Republikai piedalīties procedūrā, kuras rezultātā Polijas Republikas klimata ministrs 2020. gada 20. martā pieņēma lēmumu par grozījumiem atļaujā Nr. 65/94 iegūt brūnogles atradnēs Turovā, ar ko atļauja iegūt brūnogles šajās raktuvēs tika pagarināta par sešiem gadiem (turpmāk tekstā – “atļauja iegūt brūnogles līdz 2026. gadam”);

–        IVN direktīvas 9. panta 1. un 2. punktu, nepublicējot atļauju iegūt brūnogles līdz 2026. gadam un to nepaziņojot Čehijas Republikai saprotamā formā;

–        IVN direktīvas 11. panta 1. punktu, neļaujot pārbaudīt tiesā atļauju iegūt brūnogles līdz 2026. gadam;

–        Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2003/4/EK (2003. gada 28. janvāris) par vides informācijas pieejamību sabiedrībai un par Padomes Direktīvas 90/313/EEK atcelšanu (OV 2003, L 41, 26. lpp.) 7. pantu, nepublicējot atļauju iegūt brūnogles līdz 2026. gadam;

–        LES 4. panta 3. punktā minēto lojālas sadarbības principu, nesniedzot pilnīgu informāciju saistībā ar atļaujas iegūt brūnogles līdz 2026. gadam piešķiršanas procedūru;

–        IVN direktīvas 2. panta 1. punktu, lasot to kopsakarā ar šīs direktīvas 4. panta 1. punktu, atļaujā iegūt brūnogles līdz 2026. gadam pietiekami neņemdama vērā IVN lēmumu; un

–        IVN direktīvas 8.a panta 1. punkta b) apakšpunktu, atļaujā iegūt brūnogles līdz 2026. gadam pietiekami nenosakot visus vides nosacījumus.

3        2021. gada 6. aprīlī Polijas Republika iesniedza rakstveida apsvērumus par pieteikumu par pagaidu pasākumu noteikšanu.

4        Ar 2021. gada 19. aprīļa procesa organizatorisko pasākumu Tiesas priekšsēdētāja vietniece Polijas Republikai uzdeva jautājumus rakstveida atbildes sniegšanai, uz kuriem šī dalībvalsts atbildēja ar 2021. gada 26. aprīļa vēstuli.

 Atbilstošās tiesību normas

 Savienības tiesības

5        IVN direktīvas 1. pantā ir paredzēts:

“1.      Šī direktīva attiecas uz to valsts un privāto projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kuriem, iespējams, ir būtiska ietekme uz vidi.

2.      Šajā direktīvā piemēro šādas definīcijas:

a)      “projekts” nozīmē:

–        celtniecības darbu vai citu ierīkošanu vai programmu izpildi,

–        citu iejaukšanos dabiskajā apkārtnē un ainavā, to skaitā iejaukšanos, kas saistīta ar minerālo resursu ieguvi;

[..]

c)      “attīstības piekrišana” nozīmē kompetentās iestādes vai iestāžu lēmumu, kas piešķir attīstītājam tiesības turpināt projektu;

[..].”

6        Šīs direktīvas 2. panta 1. punktā ir noteikts:

“Dalībvalstis nosaka visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka, pirms tiek dota attīstības piekrišana, uz tiem projektiem, kuriem var būt būtiska ietekme uz vidi inter alia to rakstura, apjoma vai atrašanās vietas dēļ, attiektos prasība par attīstības piekrišanu un novērtējumu attiecībā uz to ietekmi uz vidi. Minētie projekti ir noteikti 4. pantā.”

7        Minētās direktīvas 4. panta 1.–3. punktā ir noteikts:

“1.      Saskaņā ar 2. panta 4. punktu I pielikumā uzskaitītos projektus pakļauj novērtējumam saskaņā ar 5. līdz 10. pantu.

2.      Saskaņā ar 2. panta 4. punktu attiecībā uz II pielikumā uzskaitītajiem projektiem dalībvalstis nolemj, vai projekts jānovērtē saskaņā ar 5. līdz 10. pantu. Dalībvalstis nolemj, izmantojot:

a)      katra gadījuma pārbaudes;

vai

b)      dalībvalsts noteiktos limitus vai kritērijus.

Dalībvalstis var nolemt piemērot gan a), gan b) apakšpunktā minēto kārtību.

3.      Kad ir pārbaudīts katrs gadījums vai ir noteikti limiti vai kritēriji 2. punkta vajadzībām, ņem vērā attiecīgos atlases kritērijus, kas izklāstīti III pielikumā. [..]”

8        IVN direktīvas I pielikuma “Projekti, kas minēti 4. panta 1. punktā” 19. punktā ir minēti “karjeri vai atklātas izrakteņu ieguves vietas, ja to laukuma platība pārsniedz 25 hektārus, vai kūdras ieguves vietas, ja to laukuma platība pārsniedz 150 hektāru”, un tā 24. punktā ir minētas “visas šajā pielikumā uzskaitīto projektu izmaiņas vai paplašināšana, ja šīs izmaiņas vai paplašinājums pats atbilst robežvērtībām, ja tādas ir noteiktas šajā pielikumā”.

9        Šīs direktīvas II pielikuma “Projekti, kas minēti 4. panta 2. punktā” 2. punkta a) apakšpunktā ir minētas “akmeņlauztuves, derīgo izrakteņu ieguve atklātos karjeros un kūdras ieguve (projekti, kas nav ietverti I pielikumā)”, tā 2. punkta e) apakšpunktā ir minētas “virszemes rūpnieciskās iekārtas ogļu, naftas, dabas gāzes un rūdu, kā arī degakmens ieguvei”, un tā 13. punkta a) apakšpunktā ir minētas “jebkādas izmaiņas vai papildinājumi projektos, kas uzskaitīti I vai šajā pielikumā, kas jau ir apstiprināti, paveikti vai ir veikšanas procesā un kam var būt būtiska negatīva ietekme uz vidi (projekta izmaiņas vai paplašinājums, kas nav ietverts I pielikumā)”.

 Polijas tiesības

10      2008. gada 3. oktobra ustawa o udostępnianiu informacji o środowisku i jego ochronie, udziale społeczeństwa w ochronie środowiska oraz o ocenach oddziaływania na środowisko (Likums par tādas informācijas pieejamību, kas saistīta ar vidi un tās aizsardzību, par sabiedrības līdzdalību vides aizsardzībā un par ietekmes uz vidi novērtējumu, Dz. U. Nr. 199, 1227. pozīcija; turpmāk tekstā – “Vides informācijas likums”) 72. panta 2. punktā ir noteikts:

“Prasība saņemt vides atļauju neattiecas uz gadījumu, kad grozījumi tiek izdarīti:

[..]

2)      1. iedaļas 4. un 5. punktā minētajā koncesijā vai lēmumā, tostarp saistībā ar:

[..]

k)      brūnogļu ieguves koncesijas derīguma termiņa vienreizēju pagarinājumu līdz sešiem gadiem, ja koncesijas pagarināšana ir pamatota ar racionālu atradņu apsaimniekošanu, nepaplašinot koncesijas darbības jomu;

[..].”

 Tiesvedības priekšvēsture un pirmstiesas procedūra

11      Turovas atklātās raktuves atrodas Polijas teritorijā netālu no Čehijas Republikas un Vācijas Federatīvās Republikas robežām.

12      1994. gada 27. aprīlī Polijas kompetentās iestādes piešķīra PGE Elektrownia Bełchatów S.A., tagad – PGE Górnictwo i Energetyka Konwencjonalna S.A. (turpmāk tekstā – “apsaimniekotājs”) šo raktuvju apsaimniekošanas koncesiju uz 26 gadiem, proti, līdz 2020. gada 30. aprīlim.

13      2019. gada 24. oktobrī apsaimniekotājs saskaņā ar Vides informācijas likuma 72. panta 2. punktu iesniedza pieteikumu pagarināt šo koncesiju par sešiem gadiem.

14      2020. gada 21. janvārī Vroclavas vides aizsardzības reģionālais direktors pieņēma IVN lēmumu un 2020. gada 23. janvārī atzina šo lēmumu par nekavējoties izpildāmu. 2020. gada 24. janvārī apsaimniekotājs pievienoja IVN lēmumu lūgumam pagarināt raktuvju apsaimniekošanas koncesiju, kas tika iesniegts 2019. gada 24. oktobrī.

15      Ar 2020. gada 20. marta lēmumu Polijas Republikas klimata ministrs piešķīra brūnogļu ieguves atļauju līdz 2026. gadam, pamatojoties uz Vides informācijas likuma 72. panta 2. punktu.

16      Uzskatot, ka, piešķirot šo atļauju, Polijas Republika vairākos aspektos ir pārkāpusi Savienības tiesības, Čehijas Republika 2020. gada 30. septembrī vērsās Eiropas Komisijā saskaņā ar LESD 259. pantu.

17      2020. gada 30. oktobrī Polijas Republika iesniedza savus apsvērumus. 2020. gada 13. novembrī Komisijas rīkotā uzklausīšanā tika uzklausīti abu šo dalībvalstu mutvārdu apsvērumi.

18      2020. gada 17. decembrī Komisija izdeva argumentētu atzinumu, kurā tā pārmeta Polijas Republikai vairāku Savienības tiesību prasību neizpildi. Konkrētāk, Komisija uzskatīja, ka, pieņemot tiesību normu, kas ļauj pagarināt līdz sešiem gadiem brūnogļu ieguves atļauju, neveicot ietekmes uz vidi novērtējumu, šī dalībvalsts ir pārkāpusi IVN direktīvas 4. panta 1. un 2. punktu.

19      2021. gada 26. februārī Čehijas Republika cēla šī rīkojuma 2. punktā minēto prasību sakarā ar pienākumu neizpildi.

 Lietas dalībnieku prasījumi

20      Čehijas Republikas prasījumi Tiesai ir šādi:

–        uzdot Polijas Republikai nekavējoties izbeigt ieguves darbības Turovas raktuvēs un

–        piespriest Polijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

21      Polijas Republikas prasījumi Tiesai ir šādi:

–        noraidīt pieteikumu par pagaidu noregulējumu kā acīmredzami nepieņemamu;

–        pakārtoti – noraidīt pieteikumu par pagaidu noregulējumu kā nepamatotu un

–        piespriest Čehijas Republikai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Par pieteikumu par pagaidu noregulējumu

 Par pieņemamību

22      Polijas Republika apgalvo, ka Čehijas Republikas iesniegtais pieteikums par pagaidu noregulējumu ir acīmredzami nepieņemams, jo tā nav pierādījusi tiešas un ciešas saiknes esamību starp lūgtajiem pagaidu pasākumiem un tās pamatprasībā apgalvotajiem Savienības tiesību pārkāpumiem.

23      Šajā ziņā Polijas Republika būtībā norāda, ka tad, ja pamatprasība tiktu apmierināta, šis apstāklis obligāti nenozīmētu, ka Turovas raktuvēs tiktu izbeigtas ieguves darbības. Tai atbilstoši īstenošanas pasākumiem būtu vienīgi jānovērš trūkumi un nepilnības IVN lēmumā, kā arī brūnogļu ieguves atļaujā līdz 2026. gadam.

24      Polijas Republika atgādina, ka lietā, kurā tika pasludināts 2019. gada 29. jūlija spriedums Inter-Environnement Wallonie un Bond Beter Leefmilieu Vlaanderen (C‑411/17, EU:C:2019:622, 173.–175. punkts), Tiesa nosprieda, ka Savienības tiesības neliedz valsts tiesību normās atļaut ar noteiktiem nosacījumiem legalizēt attiecībā pret Savienības tiesībām nelikumīgas darbības vai aktus saistībā ar pienākumu veikt ietekmes uz vidi novērtējumu. Līdz ar to Polijas Republika, piemērojot no šī sprieduma izrietošo judikatūru, varētu grozīt Čehijas Republikas apstrīdētos administratīvos lēmumus, neapturot brūnogļu ieguves darbības Turovas raktuvēs.

25      Līdz ar to Polijas Republika uzskata, ka Čehijas Republikas lūgto pagaidu pasākumu mērķis nav nodrošināt sprieduma pēc būtības pilnīgu iedarbību un ka šo pasākumu noteikšanas ietekme būtiski pārsniegtu no tā izrietošos pienākumus.

26      Šai argumentācijai nevar piekrist.

27      Pirmkārt, ir jākonstatē, ka minētajā argumentācijā ir sajaukts pagaidu noregulējuma tiesvedības mērķis un pasākumu, kurus ietver tāda sprieduma izpilde, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde saskaņā ar LESD 259. pantu, tvērums.

28      Šajā ziņā ir jānorāda, pirmām kārtām, ka pagaidu noregulējuma tiesvedības mērķis ir nodrošināt pilnīgu efektivitāti nolēmumam, kas tiks pieņemts pamata tiesvedībā, uz kuru attiecas pagaidu noregulējums; šajā gadījumā tā ir prasība sakarā ar pienākumu neizpildi atbilstoši LESD 259. pantam, kuras mērķis ir konstatēt, ka Polijas Republika nav izpildījusi Savienības tiesībās paredzētos pienākumus.

29      Otrām kārtām, taisnība, ka gadījumā, ja Tiesa atzīst, ka dalībvalsts nav izpildījusi kādu no Līgumos paredzētajiem pienākumiem, šai valstij saskaņā ar LESD 260. panta 1. punktu ir jāveic pasākumi, kas vajadzīgi Tiesas sprieduma izpildei. Tomēr uz jautājumu par to, ar kādiem pasākumiem izpilda spriedumu, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde, neattiecas spriedums, kas pasludināts saskaņā ar LESD 259. pantu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 8. aprīlis, Komisija/Ungārija, C‑288/12, EU:C:2014:237, 33. punkts).

30      Taču Polijas Republikas argumentācija, ja tā tiktu atbalstīta, atņemtu jebkādu nozīmi pagaidu noregulējuma tiesvedībai saistībā ar prasību sakarā ar pienākumu neizpildi atbilstoši LESD 259. pantam, jo Tiesa spriedumā, ar kuru konstatēta pienākumu neizpilde, nevar likt attiecīgajai dalībvalstij veikt noteiktus pasākumus, lai izpildītu šo spriedumu. Katrā ziņā nevar izslēgt, ka tad, ja prasība pēc būtības tiktu apmierināta, Polijas Republikai būtu jāveic īstenošanas pasākumi, kas ietver brūnogļu ieguves darbību apturēšanu Turovas raktuvēs.

31      Otrkārt, pietiek konstatēt – lai gan ir taisnība, ka 2019. gada 29. jūlija sprieduma Inter-Environnement Wallonie un Bond Beter Leefmilieu Vlaanderen (C‑411/17, EU:C:2019:622) 173. punktā Tiesa nosprieda, ka Savienības tiesības neliedz valsts tiesību normās atļaut noteiktos gadījumos legalizēt attiecībā pret Savienības tiesībām nelikumīgas darbības vai aktus, tomēr šāda iespēja ir uzskatāma par izņēmumu un dalībvalstij principā ir jāveic pasākumi, lai apturētu vai atceltu atļauju tādam projektam, kas ir pieņemts, neievērojot Savienības tiesības (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2019. gada 29. jūlijs, Inter-Environnement Wallonie un Bond Beter Leefmilieu Vlaanderen, C‑411/17, EU:C:2019:622, 172. un 174. punkts, kā arī 2019. gada 12. novembris, Komisija/Īrija (Derrybrien vēja parks), C‑261/18, EU:C:2019:955, 75. un 76. punkts).

32      Šādos apstākļos pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu ir pieņemams.

 Par lietas būtību

33      Saskaņā ar Tiesas Reglamenta 160. panta 3. punktu pieteikumos par pagaidu noregulējumu konkretizē “strīda priekšmetu, apstākļus, kas nosaka steidzamību, kā arī faktiskos un tiesību pamatus, kuri sākotnēji šķietami pamato prasītos pagaidu pasākumus”.

34      Tādējādi pagaidu noregulējuma tiesnesis var noteikt pagaidu pasākumu vienīgi tad, ja tiek pierādīts, ka pastāv faktiskie un tiesību apstākļi, kas pirmšķietami pamato tā noteikšanu (fumus boni juris), un ka tas ir steidzams tādā nozīmē, ka, lai nepieļautu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu pieteikuma iesniedzēja interesēm, tas ir jānosaka un tā sekām jāiestājas, pirms tiek pieņemts nolēmums par lietas būtību. Pagaidu noregulējuma tiesnesis vajadzības gadījumā arī izsver iesaistītās intereses. Šie nosacījumi ir kumulatīvi, un tādēļ lūgums noteikt pagaidu pasākumus ir jānoraida tad, ja nav izpildīts kāds no šiem nosacījumiem (rīkojums, 2020. gada 8. aprīlis, Komisija/Polija, C‑791/19 R, EU:C:2020:277, 51. punkts un tajā minētā judikatūra).

 Par “fumus boni juris”

35      Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru nosacījums par fumus boni juris ir izpildīts, ja vismaz viens no pamatiem, kuru ir izvirzījis lietas dalībnieks, kas lūdz noteikt pagaidu pasākumus, pamatprasības atbalstam prima facie nešķiet acīmredzami nepamatots. Tas tā ir it īpaši gadījumā, ja viens no šiem pamatiem liecina par sarežģītu juridisku jautājumu esamību, kuru risinājums sākotnēji nav skaidrs un attiecībā uz kuriem tātad būtu jāveic padziļināta pārbaude, ko pagaidu noregulējuma tiesnesis nevar veikt, bet kas veicama tiesvedībā, kurā lieta tiek izskatīta pēc būtības, vai ja strīds starp lietas dalībniekiem atklāj, ka pastāv nozīmīgas juridiskas pretrunas, kuru risinājums nav acīmredzams (rīkojumi, 2018. gada 17. decembris, Komisija/Polija, C‑619/18 R, EU:C:2018:1021, 30. punkts, un 2020. gada 8. aprīlis, Komisija/Polija, C‑791/19 R, EU:C:2020:277, 52. punkts).

36      Šajā lietā, lai pierādītu fumus boni juris esamību, Čehijas Republika tostarp izvirza pamatu, kas atbilst tās prasībā pēc būtības izvirzītā pirmā pamata pirmajam iebildumam par to, ka, pieņemot Vides informācijas likuma 72. panta 2. punktu, saskaņā ar kuru brūnogļu ieguves koncesijas spēkā esamība var tikt pagarināta tikai vienu reizi līdz sešiem gadiem, neveicot nekādu ietekmes uz vidi novērtējumu, Polijas Republika ir pārkāpusi it īpaši IVN direktīvas 4. panta 1. un 2. punktu.

37      Čehijas Republika uzskata, ka atklāto raktuvju projektiem, kuru platība pārsniedz 25 ha, ir jāveic to ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši IVN direktīvas 4. panta 1. punktam un šīs direktīvas I pielikuma 19. punktam. Turklāt saskaņā ar šī pielikuma 24. punktu ietekmes uz vidi novērtējums būtu jāveic arī par jebkuru šādu projektu pārveidošanu vai paplašināšanu.

38      Turklāt Čehijas Republika atgādina, ka saskaņā ar IVN direktīvas 4. panta 2. punktu, lasot to kopsakarā ar šīs direktīvas II pielikuma 2. punkta a) apakšpunktu, atklāto raktuvju projekti bez apjoma ierobežojuma ir pakļauti to ietekmes uz vidi novērtējumam.

39      Tā kā “koncesija” Vides informācijas likuma 72. panta 2. punkta izpratnē esot “attīstības piekrišana” IVN direktīvas 1. panta 2. punkta izpratnē, procedūrā, kuras rezultātā tiek piešķirta šāda koncesija, būtu jāievēro no šīs direktīvas izrietošie pienākumi, it īpaši pienākumi, kas paredzēti tās 4. panta 1. un 2. punktā. Čehijas Republika uzskata, ka, Vides informācijas likuma 72. panta 2. punktā paredzot, ka brūnogļu ieguves koncesijas spēkā esamības termiņš var tikt pagarināts vienu reizi līdz sešiem gadiem, neveicot nekādu ietekmes uz vidi novērtējumu, Polijas Republika nav izpildījusi šos pienākumus.

40      Polijas Republika nav apstrīdējusi Čehijas Republikas argumentus par fumus boni juris esamību šajā lietā.

41      Šajā ziņā ir jānorāda, ka saskaņā ar IVN direktīvas 1. panta 2. punkta a) apakšpunktu jēdziens “projekts” šīs direktīvas izpratnē attiecas uz jebkādu iejaukšanos dabiskajā apkārtnē un ainavā, ieskaitot iejaukšanos, kas saistīta ar minerālo resursu ieguvi. Minētās direktīvas 1. panta 2. punkta c) apakšpunktā jēdziens “attīstības piekrišana” ir definēts šīs pašas direktīvas nozīmē kā kompetentās iestādes vai iestāžu lēmums, kas piešķir attīstītājam tiesības turpināt projektu.

42      Projektiem IVN direktīvas 1. panta 2. punkta a) apakšpunkta izpratnē pirms to apstiprināšanas ir jāveic to ietekmes uz vidi novērtējums atbilstoši šīs direktīvas 2. panta 1. punktam, ja tiem var būt būtiska ietekme uz vidi tostarp to rakstura, apjoma vai atrašanās vietas dēļ (spriedums, 2019. gada 29. jūlijs, Inter-Environnement Wallonie un Bond Beter Leefmilieu Vlaanderen, C‑411/17, EU:C:2019:622, 73. punkts).

43      Tādējādi šajā pēdējā minētajā tiesību normā nav noteikts pienākums uz katru projektu, kam var būt būtiska ietekme uz vidi, attiecināt novērtējuma procedūru, kura paredzēta IVN direktīvā, bet ir noteikts, ka tā jāattiecina vienīgi uz projektiem, kas minēti šīs direktīvas 4. pantā, kurā – atkarībā no tā, vai ir piemērojams tā 1. vai 2. punkts, – ir norāde uz tās I un II pielikumā uzskaitītajiem projektiem (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 29. jūlijs, Inter-Environnement Wallonie un Bond Beter Leefmilieu Vlaanderen, C‑411/17, EU:C:2019:622, 74. punkts).

44      Pirmkārt, attiecībā uz projektiem, uz kuriem attiecas IVN direktīvas I pielikums un uz kuriem ir atsauce šīs direktīvas 4. panta 1. punktā, ir jānorāda, ka tie pēc savas būtības rada būtiskas ietekmes uz vidi risku un tiem obligāti ir jāveic to ietekmes uz vidi novērtējums (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 29. jūlijs, Inter-Environnement Wallonie un Bond Beter Leefmilieu Vlaanderen, C‑411/17, EU:C:2019:622, 75. punkts).

45      Saskaņā ar IVN direktīvas I pielikuma 19. punktu šajos projektos ir iekļautas atklātās raktuves, ja teritorijas platība pārsniedz 25 ha, kā arī saskaņā ar šī pielikuma 24. punktu – jebkādas šādu projektu izmaiņas vai paplašināšana, kas atbilst šai robežvērtībai.

46      Otrkārt, attiecībā uz projektiem, kas ietilpst IVN direktīvas II pielikumā, uz kuriem ir norāde šīs direktīvas 4. panta 2. punktā, ir jānorāda, ka dalībvalstis vai nu ar katra atsevišķa gadījuma pārbaudēm, vai pēc to noteiktajiem sliekšņiem vai kritērijiem, vai arī pamatojoties uz šīm abām procedūrām nosaka, vai šiem projektiem ir jāveic to ietekmes uz vidi novērtējums.

47      Saskaņā ar šī pielikuma 2. punkta a) apakšpunktu to projektu vidū, uz kuriem attiecas IVN direktīvas II pielikums, ietilpst atklātās raktuves, kuras nav minētas šīs direktīvas I pielikumā, kā arī saskaņā ar 13. punkta a) apakšpunktu – šādu projektu izmaiņas vai paplašinājumi, kam var būt būtiska negatīva ietekme uz vidi.

48      Tiesa ir nospriedusi, ka valsts kompetentajām iestādēm, izskatot IVN direktīvas II pielikumā ietilpstoša projekta atļaujas pieteikumu, ir īpaši jāpārbauda, vai, ņemot vērā šīs direktīvas III pielikumā paredzētos kritērijus, ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums (spriedums, 2016. gada 14. janvāris, Komisija/Bulgārija, C‑141/14, EU:C:2016:8, 94. punkts un tajā minētā judikatūra).

49      Šajā gadījumā no Vides informācijas likuma 72. panta 2. punkta izriet, ka brūnogļu ieguves koncesijas spēkā esamības termiņa vienreizējais pagarinājums līdz sešiem gadiem nav pakļauts nekādam iepriekšējam ietekmes uz vidi novērtējumam, ja šis pagarinājums ir pamatots ar racionālu atradņu apsaimniekošanu, nepaplašinot koncesijas apjomu. Turklāt no Tiesai iesniegtajiem lietas materiāliem izriet, ka brūnogļu ieguves atļauja līdz 2026. gadam tika izsniegta, pamatojoties uz šo tiesību normu.

50      Šādos apstākļos pirmšķietami nevar izslēgt, ka Vides informācijas likuma 72. panta 2. punkts neatbilst no IVN direktīvas 4. panta 1. un 2. punkta izrietošajām prasībām, saskaņā ar kurām būtībā par atklāto raktuvju projekta paplašināšanu ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums vai vismaz jāveic iepriekšēja pārbaude par nepieciešamību veikt šādu novērtējumu.

51      Līdz ar to, šajā stadijā nelemjot par to argumentu pamatotību, kurus lietas dalībnieki izvirzījuši pamatprasībā, kas ir tās tiesas kompetencē, kura izskata lietu pēc būtības, ir jākonstatē, ka Čehijas Republikas izvirzītie argumenti, lai pamatotu savas prasības pēc būtības pirmā pamata pirmo iebildumu, kuri ir pamatā šim pieteikumam par pagaidu noregulējumu un kuri attiecas uz IVN direktīvas 4. panta 1. un 2. punkta pārkāpumu, pirmšķietami ir tādi, kam ir nopietns pamatojums šī rīkojuma 35. punktā minētās judikatūras izpratnē.

52      No tā izriet, ka nosacījums par fumus boni juris šajā lietā ir izpildīts.

 Par steidzamību

53      Jāatgādina, ka pagaidu noregulējuma tiesvedības mērķis ir nodrošināt nākotnē pieņemamā galīgā lēmuma pilnīgu iedarbību, lai nepieļautu trūkumus Tiesas nodrošinātajā tiesiskajā aizsardzībā. Lai īstenotu šo mērķi, steidzamība ir jānovērtē attiecībā pret nepieciešamību taisīt pagaidu noregulējumu lietā, lai izvairītos no tā, ka lietas dalībniekam, kurš lūdz pagaidu aizsardzību, tiek nodarīts būtisks un neatgriezenisks kaitējums. Šim lietas dalībniekam ir jāiesniedz pierādījumi, ka tas nevar gaidīt tiesvedības pēc būtības iznākumu, neciešot šāda veida kaitējumu. Lai pierādītu, ka šāds būtisks un neatgriezenisks kaitējums pastāv, nav jāpieprasa, lai kaitējuma rašanās būtu konstatēta ar absolūtu pārliecību. Pietiek, ka tas ir ar pietiekamu iespējamību paredzams (rīkojums, 2020. gada 8. aprīlis, Komisija/Polija, C‑791/19 R, EU:C:2020:277, 82. punkts un tajā minētā judikatūra).

54      Šajā gadījumā Čehijas Republika norāda, ka ieguves darbību veikšana Turovas raktuvēs, gaidot Tiesas spriedumu pēc būtības (turpmāk tekstā – “galīgais spriedums”), būtiski samazinātu gruntsūdeņu līmeni Čehijas teritorijā robežas ar Polijas Republiku tuvumā, kā rezultātā varētu tikt apdraudēta dzeramā ūdens piegāde aptuveni 10 000 personām Čehijas teritorijā, kā arī izraisītu zemes iegrimšanu, kas varētu radīt bojājumus ēkām.

55      Konkrētāk, Čehijas Republika apgalvo, pirmkārt, ka šīs ieguves darbības jau šo raktuvju drenāžas sistēmas dēļ izraisa masīvu un nepārtrauktu gruntsūdeņu novirzīšanos no tās teritorijas uz Polijas teritoriju ar ātrumu 3,10 m³ minūtē. Šī parādība, kas turpinās gadu desmitiem, ātri pazeminot gruntsūdeņu līmeni, it īpaši terciāra un kvartāra slāņos, kā arī izsusinot virszemes ūdensteces. Čehijas Republika piebilst, ka kopš brūnogļu ieguves atļaujas līdz 2026. gadam izsniegšanas ir novērota ievērojami paātrināta gruntsūdeņu līmeņa pazemināšanās un šī pazemināšanās esot sasniegusi 9,45 metrus desmit mēnešu laikā. Pamatojoties uz šiem apstākļiem, Čehijas Republika norāda, ka Turovas raktuvju apsaimniekošanas turpināšana līdz galīgā sprieduma pasludināšanai varētu izraisīt vēl lielāku gruntsūdeņu līmeņa pazemināšanos, it īpaši – ietekmējot terciāros un kvartāra slāņus.

56      Otrkārt, šī dalībvalsts uzsver, ka gruntsūdeņu līmeņa pazemināšanai ir tieša ietekme uz skartās teritorijas apgādi ar dzeramo ūdeni, jo šī parādība ietekmē, pirmām kārtām, Uhelnas [Uhelná] (Čehijas Republika) avotu, kuru pašlaik vairs nevar pilnībā izmantot atļautā ūdens daudzuma ieguvei, un, otrām kārtām, virszemes akas, kuras var izkalst. Ieguves darbību turpināšana Turovas raktuvēs līdz galīgā sprieduma pasludināšanai pasliktinātu Uhelnas avota hidroloģisko situāciju un padarītu neiespējamu šo aku apsaimniekošanu, tādējādi tiktu apdraudēta aptuveni 10 000 cilvēku apgāde ar dzeramo ūdeni skartajā teritorijā.

57      Treškārt, Čehijas Republika apgalvo, ka gruntsūdeņu līmeņa samazināšanās pašreiz skartajā teritorijā var izraisīt arī gruntsūdeņu novirzīšanos no teritorijas, kas iepriekš nebija skarta.

58      Ceturtkārt un visbeidzot, Čehijas Republika norāda, ka brūnogļu ieguves darbības turpināšana Turovas raktuvēs līdz galīgā sprieduma pasludināšanai izraisītu zemes iegrimšanu teritorijās, kas atrodas netālu no šīs raktuves, vismaz 5–10 milimetru dziļumā, kā rezultātā pasliktinātos ietekme uz ēku stabilitāti, kā arī tām tiktu nodarīti bojājumi.

59      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka pagaidu noregulējuma tiesvedība nav paredzēta tam, lai noskaidrotu sarežģītu un ļoti pretrunīgu faktu patiesumu. Pagaidu noregulējuma tiesneša rīcībā nav līdzekļu, kas ir vajadzīgi, lai veiktu nepieciešamās pārbaudes, un daudzos gadījumos ir ļoti sarežģīti tās laikus veikt (rīkojums, 2017. gada 20. novembris, Komisija/Polija, C‑441/17 R, EU:C:2017:877, 54. punkts).

60      Turklāt pagaidu noregulējuma tiesnesim – vienīgi izvērtējot steidzamības esamību un neieņemot nekādu nostāju par to iebildumu pamatotību, kurus pagaidu noregulējuma pieteicējs ir izvirzījis pēc būtības, – ir jāpieļauj, ka šie iebildumi varētu tikt pieņemti. Proti, būtisks un neatgriezenisks kaitējums, kura iespējamā rašanās ir jāpierāda, ir tāds, kas attiecīgā gadījumā rastos, ja lūgto pagaidu pasākumu noteikšanas atteikuma gadījumā prasība pēc būtības vēlāk tiktu apmierināta (rīkojums, 2020. gada 8. aprīlis, Komisija/Polija, C‑791/19 R, EU:C:2020:277, 83. punkts un tajā minētā judikatūra).

61      Lai pierādītu steidzamību, Čehijas Republika būtībā apgalvo, ka brūnogļu ieguves darbības veikšana Turovas raktuvēs līdz galīgā sprieduma pasludināšanai varētu izraisīt gruntsūdeņu līmeņa būtisku pazemināšanos tās teritorijā un tas apdraudētu dzeramā ūdens apgādi aptuveni 10 000 personām un radītu zemes iegrimšanu, kas radītu bojājumus ēkām.

62      Tādējādi intereses, uz kurām atsaucas Čehijas Republika, ir saistītas ar apsvērumiem, kas pamatoti ar vides, cilvēku veselības, kā arī īpašuma aizsardzību.

63      Šajā kontekstā vispirms ir jākonstatē, ka Čehijas Republikas apgalvotais kaitējums, kas izriet no bojājumiem ēkām zemes iegrimšanas dēļ, galvenokārt ir finansiāls kaitējums. Savukārt finansiālu kaitējumu, izņemot īpašus gadījumus, nevar uzskatīt par neatgriezenisku, jo, piešķirot finansiālu kompensāciju, parasti var atjaunot cietušās personas stāvokli, kāds tas ir bijis pirms šī kaitējuma radīšanas (Tiesas priekšsēdētāja rīkojums, 2012. gada 18. aprīlis, Apvienotā Karaliste/Padome, C‑656/11 R, nav publicēts, EU:C:2012:211, 42. punkts).

64      Tā kā Čehijas Republika nav apgalvojusi, ka šādi ārkārtas apstākļi pastāv, ir jāuzskata, ka šī dalībvalsts nav pierādījusi neatgriezeniska kaitējuma esamību attiecībā uz kaitējumu, kas ir saistīts ar bojājumu rašanos ēkām zemes iegrimšanas dēļ, ko rada brūnogļu ieguves darbību turpināšana Turovas raktuvēs.

65      Savukārt kaitējums, kas saistīts ar gruntsūdeņu līmeņa pazemināšanos, kā arī kaitējums saistībā ar apdraudējumu to iedzīvotāju apgādei ar dzeramo ūdeni, kuri ir atkarīgi no šīm ūdenstilpēm, var radīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu videi un cilvēku veselībai.

66      Ņemot vērā Tiesai iesniegtos lietas materiālus, šķiet pietiekami iespējams, ka brūnogļu ieguves darbības turpināšana Turovas raktuvēs līdz galīgā sprieduma pasludināšanai var radīt negatīvas sekas attiecībā uz Čehijas teritorijā esošo gruntsūdeņu līmeni. No šiem lietas materiāliem izriet, ka šīs darbības izraisa ievērojama ūdens daudzuma nepārtrauktu novirzīšanos no Čehijas teritorijas uz Polijas teritoriju, kas izraisa noteiktu gruntsūdeņu līmeņa pasliktināšanos Čehijas teritorijā, un tas var apdraudēt to iedzīvotāju apgādi ar dzeramo ūdeni, kuri ir atkarīgi no skartajām ūdenstilpēm.

67      Čehijas teritorijā esošo gruntsūdeņu pārmērīgas izmantošanas risku, kas izriet no minēto darbību turpināšanas, turklāt apstiprina apstāklis, ka Polijas Republika ir noteikusi liela mēroga korektīvo pasākumu, proti, pretfiltrēšanas ekrāna izbūvi, kura mērķis tostarp ir samazināt no šīm pašām darbībām izrietošo negatīvo ietekmi uz vidi. Tomēr no Polijas Republikas rakstveida apsvērumiem par pieteikumu par pagaidu noregulējumu izriet, ka šāda ekrāna izbūve tiks pabeigta tikai 2023. gadā.

68      Šajā ziņā, pirmkārt, ir jāatgādina, kā izriet no LESD 191. panta 1. punkta, ka Eiropas Savienības politika vides jomā tostarp sniedz ieguldījumu vides kvalitātes saglabāšanā, aizsardzībā un uzlabošanā un cilvēka veselības aizsardzībā. Turklāt no Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2006/118/EK (2006. gada 12. decembris) par gruntsūdeņu aizsardzību pret piesārņojumu un pasliktināšanos (OV 2006, L 372, 19. lpp.) 1. apsvēruma izriet, ka Savienības gruntsūdeņi ir vērtīgs dabas resurss un tie jāaizsargā pret pasliktināšanos, īpaši tad, ja no tiem ir atkarīgas ekosistēmas un ūdensapgāde cilvēku patēriņam.

69      Kā izriet no šī rīkojuma 66. punkta, brūnogļu ieguves darbības turpināšana Turovas raktuvēs, ņemot vērā ievērojamā ūdens apjoma nepārtraukto novirzīšanos no Čehijas teritorijas uz Polijas teritoriju, varētu izraisīt noteiktu gruntsūdeņu līmeņa pasliktināšanos, kā arī to, ka iedzīvotāji, kuri ir atkarīgi no skartajām ūdenstilpēm, nevarēs tikt apgādāti ar dzeramo ūdeni. Šādos apstākļos ir jāuzskata, ka šāds kaitējums ir būtisks.

70      Otrkārt, kaitējums videi un cilvēku veselībai principā ir neatgriezenisks, jo visbiežāk šādu interešu apdraudējums tā rakstura dēļ nevar tikt novērsts ar atpakaļejošu spēku (Tiesas priekšsēdētāja rīkojums, 2003. gada 2. oktobris, Komisija/Austrija, C‑320/03 R, EU:C:2003:543, 92. punkts). Šķiet, ka tā tas ir šajā gadījumā, jo skarto gruntsūdeņu līmeņa pasliktināšanās, kā arī daudzās sekas, kas izriet no skarto iedzīvotāju apgādes ar dzeramo ūdeni neesamības, tiklīdz tas ir noticis, nevarēs tikt novērstas vēlāk, tostarp gadījumā, ja tiktu apmierināta Čehijas Republikas prasība pēc būtības.

71      Turklāt ir jāņem vērā piesardzības princips, kurš saskaņā ar LESD 191. panta 2. punkta pirmo daļu ir viens no Savienības paaugstinātas aizsardzības politikas vides jomā stūrakmeņiem un kuru ņemot vērā ir jāinterpretē Savienības tiesību akti par vides aizsardzību (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2017. gada 20. novembris, Komisija/Polija, C‑441/17 R, EU:C:2017:877, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

72      No iepriekš minētā izriet, ka brūnogļu ieguves darbības turpināšana Turovas raktuvēs varētu radīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu videi un cilvēku veselībai.

73      Polijas Republikas rakstveida apsvērumos par pieteikumu par pagaidu noregulējumu izvirzītie argumenti nevar atspēkot šo vērtējumu.

74      Attiecībā uz argumentu, saskaņā ar kuru Čehijas Republika neesot pierādījusi, ka ieguves darbības Turovas raktuvēs ir noteicošais iemesls gruntsūdeņu līmeņa pazeminājumam, pietiek konstatēt, ka netiek apstrīdēts, ka šīs darbības patiešām ir viens no šī līmeņa pazemināšanās cēloņiem, jo Polijas Republika pati ir uzskatījusi, ka ir nepieciešams izbūvēt pretfiltrēšanas ekrānu, lai novērstu no minētajām darbībām izrietošo ietekmi. Līdz ar to Čehijas Republikas apgalvotais kaitējums ir tieši saistīts ar brūnogļu ieguves darbībām Turovas raktuvēs, tādējādi šim argumentam nevar piekrist.

75      Attiecībā uz Polijas Republikas argumentu, saskaņā ar kuru Turovas atklāto raktuvju drenāžas sistēmas ietekme uz gruntsūdeņu līmeni Čehijas teritorijā, ņemot vērā pretfiltrēšanas ekrāna būvniecības darbus, ir īslaicīga un atgriezeniska, jākonstatē, ka saskaņā ar šīs dalībvalsts norādēm šie darbi netiks pabeigti līdz 2023. gada februārim. Tādējādi šis pasākums nevar ietekmēt sekas, ko rada brūnogļu ieguves darbības turpināšana Turovas raktuvēs līdz galīgā sprieduma pasludināšanai.

76      Tāpat arī nevar piekrist Polijas Republikas argumentam, saskaņā ar kuru Čehijas Republikas apgalvotais kaitējums izriet no situācijas pirms to lēmumu pieņemšanas, ar kuriem tika atļauts turpināt brūnogļu ieguves darbības Turovas raktuvēs. Pat ja no šīm ieguves darbībām izrietošā negatīvā ietekme uz gruntsūdeņiem, šķiet, ir sākusies pirms šo lēmumu pieņemšanas, tomēr gruntsūdeņu nepārtraukta novirzīšanās, kas izriet no minēto darbību veikšanas, līdz galīgā sprieduma pasludināšanai var vēl vairāk pasliktināt gruntsūdeņu līmeni Čehijas teritorijā un tādējādi radīt neatgriezenisku kaitējumu videi un cilvēku veselībai.

77      Tāpat nevar piekrist arī Polijas Republikas argumentam, saskaņā ar kuru brūnogļu ieguves darbību izbeigšana Turovas raktuvēs līdz galīgā sprieduma pasludināšanai nenovērstu gruntsūdeņu līmeņa pazemināšanos, nedz arī mazinātu negatīvās sekas. Proti, ir jākonstatē, ka, pat ja šo darbību izbeigšana neļautu atjaunot šo līmeni labā stāvoklī, tā varētu novērst to, ka minētais līmenis neatgriezeniski pasliktinās līdz galīgā sprieduma pasludināšanai.

78      Turklāt pretēji tam, ko norāda Polijas Republika, kā izriet no šī rīkojuma 70. punkta, Čehijas Republikas norādītais kaitējums, kas izriet no gruntsūdeņu līmeņa pazemināšanās, kā arī no skarto iedzīvotāju apgādes ar dzeramo ūdeni neesamības, nevar tikt novērtēts un atlīdzināts vēlāk.

79      Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jāsecina, ka šajā gadījumā nosacījums par steidzamību ir izpildīts.

 Par interešu izsvēršanu

80      Visbeidzot saskaņā ar šā rīkojuma 34. punktā atgādināto judikatūru ir jāizvērtē, vai interešu izsvēršanas rezultātā būtu jānosaka lūgtie pagaidu pasākumi vai jānoraida pieteikums par pagaidu noregulējumu.

81      Čehijas Republika uzskata, ka intereses novērst būtisku un neatgriezenisku kaitējumu videi un cilvēku veselībai, kas izrietot no ieguves darbību turpināšanas Turovas raktuvēs, esot pārākas pār Polijas Republikas sociāli ekonomiskajām un enerģētikas interesēm saglabāt šīs darbības.

82      Vispirms Polijas Republikas apgalvotās sociāli ekonomiskās sekas varētu tikt novērstas vai kompensētas, izmantojot pastāvošos instrumentus, piemēram, Savienības fondus, kas ļautu izveidot jaunas darba vietas. Turpinājumā Čehijas Republika uzskata, ka brūnogļu ieguves darbību izbeigšana Turovas raktuvēs ne obligāti izraisītu Turovas elektrostacijas darbības pārtraukšanu, jo minēto elektrostaciju varētu apgādāt citas Polijas teritorijā esošas brūnogļu raktuves. Visbeidzot, ņemot vērā piesardzības principu, Čehijas Republikas interese gruntsūdeņu līmeņa aizsardzībā esot pārāka pār Polijas Republikas interesēm novērst šīs darbības izbeigšanas pilnīgi ekonomiskās sekas.

83      Polijas Republika apgalvo, ka brūnogļu ieguves darbības izbeigšana Turovas raktuvēs līdz galīgā sprieduma pasludināšanai radītu smagas vides, ekonomiskās un sociālās sekas. Turklāt Čehijas Republikas lūgto pagaidu pasākumu noteikšanas rezultātā tiktu apdraudēta Polijas Republikas energoapgādes drošība.

84      Attiecībā uz sekām videi Polijas Republika uzsver, ka brūnogļu ieguves darbību pēkšņa izbeigšana Turovas raktuvēs ietekmētu vides līdzsvaru, kas pastāv šajās raktuvēs, un radītu šķērsli ekspluatācijas vietas nodrošināšanai, lai to demontētu un attīrītu. Konkrētāk, pirmkārt, raktuvju drenāžas neesamība izraisītu nekontrolētus plūdus tajā, un tas izraisītu negatīvus fizikālus un ķīmiskus procesus. Otrkārt, raktuvju nodrošināšanas darbu pārtraukšana varētu izraisīt zemes nogruvumus. Visbeidzot, treškārt, pēkšņa ieguves darbību pārtraukšana radītu raktuvju sausuma risku masīvā, kā arī paaugstinātu ugunsgrēka risku un nekontrolētu gāzes emisiju risku atmosfērā.

85      Attiecībā uz draudiem enerģētikas drošībai Polijas Republika norāda, ka ieguves darbību izbeigšana Turovas raktuvēs neizbēgami izraisītu Turovas elektrostacijas apstādināšanu. Šī dalībvalsts uzskata, ka šīs elektrostacijas tehnoloģiskā konfigurācija neļaujot atsākt tās darbību pēc visu tās ražošanas vienību apstādināšanas. No tā izrietētu Polijas elektroenerģijas sistēmas enerģijas līdzsvara radikāla pasliktināšanās, kas izpaustos kā elektroenerģijas ražošanas zudums, kas var sasniegt 50 miljonus kWh gadā, kā arī izraisītu plašu finansiālu kaitējumu. Lai gan bija paredzēts, ka šī elektrostacija 2021. gadam sedz aptuveni 4,5 % no Polijas teritorijas elektroenerģijas pieprasījuma, minētās elektrostacijas darbības pārtraukšana radītu draudus elektroapgādes drošībai aptuveni 3,7 miljoniem mājsaimniecību.

86      Turklāt Turovas elektrostacijas darbības pārtraukšana lielu Polijas teritorijas daļu pakļautu sistēmisku traucējumu riskam, kas izraisītu Polijas patērētāju elektroenerģijas apgādes zudumu. Šīs elektrostacijas neesamības gadījumā bojājums Polijas dienvidrietumos radītu tiešus draudus pārrobežu savienojumiem starp Polijas Republiku, Vācijas Federatīvo Republiku un Čehijas Republiku. Minētās elektrostacijas apsaimniekošana ļaujot izpildīt elektroenerģijas sistēmas darbības drošības saglabāšanas prasības, kas noteiktas Savienības tiesībās. Visbeidzot Turovas elektrostacijas apstādināšana liegtu īstenot nozīmīgus projektus un ieguldījumus enerģētikas jomā.

87      Attiecībā uz negatīvajām sociālajām sekām Polijas Republika norāda, ka prasīto pagaidu pasākumu noteikšana nozīmētu Turovas raktuvju un Turovas elektrostacijas darba ņēmēju atlaišanu. Turklāt ieguves darbību izbeigšana Turovas raktuvēs ietekmētu arī apakšuzņēmēju uzņēmumu darbiniekus. Tādējādi šo raktuvju un elektrostacijas slēgšana izraisītu apmēram 5000 tiešo darba vietu un 10 000 netiešo darba vietu zaudēšanu. Visbeidzot – pretēji Čehijas Republikas apgalvotajam – Savienības fondi šos sociālos zaudējumus nevarot segt.

88      Šajā ziņā no vērtējuma, kas veikts saistībā ar steidzamības nosacījuma pārbaudi, izriet, ka brūnogļu ieguves darbības turpināšana Turovas raktuvēs līdz galīgā sprieduma pasludināšanai var radīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu videi un cilvēku veselībai.

89      Savukārt ir jākonstatē, pirmkārt, ka Polijas Republika tikai vispārīgi apgalvo, ka šo darbību izbeigšana izraisītu kaitējumu raktuvju “vides līdzsvaram”. Turklāt, lai gan apgalvotais kaitējums videi, uz ko norāda šī dalībvalsts, izrietētu no tā, ka minēto darbību izbeigšanas gadījumā nebūtu iespējams nodrošināt un sagatavot ieguves vietu tās galīgai demontāžai, ir jānorāda, ka lūgto pagaidu pasākumu noteikšana nevis izraisītu galīgo Turovas raktuves demontāžu vai drošības darbu apturēšanu, bet gan vienīgi uz laiku pārtrauktu brūnogļu ieguves darbības šajās raktuvēs līdz galīgā sprieduma pasludināšanai. Turklāt ir jānorāda, ka Tiesas priekšsēdētājs ar šīs dienas lēmumu ir nolēmis apmierināt Čehijas Republikas lūgumu lietu C‑121/21 izskatīt prioritāri saskaņā ar Reglamenta 53. pantu.

90      Otrkārt, saistībā ar Polijas Republikas argumentiem, kas attiecas uz draudiem tās energoapgādes drošībai, Polijas patērētāju elektroenerģijas apgādei, kā arī elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībai, ir jānorāda, pirmām kārtām, ka šī dalībvalsts nav pamatojusi apgalvojumu, saskaņā ar kuru lūgto pagaidu pasākumu noteikšana izraisītu neatgriezenisku Turovas elektrostacijas darbības pārtraukšanu tās tehnoloģiskās konfigurācijas dēļ.

91      Otrām kārtām, no Polijas Republikas rakstveida atbildēm uz Tiesas jautājumiem izriet, ka elektrostacijas, kas atrodas šīs dalībvalsts teritorijā, ir pieslēgtas valsts elektroenerģijas tīklam un katrā no tām saražotā elektroenerģija tiek novadīta zemsprieguma tīklā un pēc tam tiek nodota galapatērētājiem. Turklāt no šīm atbildēm arī izriet, ka elektroenerģijas tīkla pārvaldītājiem ir jānodrošina līdzsvars starp elektroenerģijas ražošanu un patēriņu Polijas teritorijā un ka tiem šajā ziņā ir jāsniedz instrukcijas elektrostacijām, lai tās atbilstoši minētā tīkla vajadzībām palielinātu vai samazinātu savu elektroenerģijas ražošanu.

92      No tā izriet, ka, pat ja pēkšņa elektrostacijas nepieejamība var radīt negatīvas sekas, elektroenerģijas tīklu pārvaldītāji var līdzsvarot elektroenerģijas tīklus, lai kompensētu šādu nepieejamību. Līdz ar to Polijas Republika nav pietiekami pierādījusi, ka brūnogļu ieguves darbību izbeigšana Turovas raktuvēs radītu reālus draudus tās energoapgādes drošībai, Polijas patērētāju elektroenerģijas apgādei vai arī elektroenerģijas pārrobežu tirdzniecībai. Turklāt Polijas Republikas apgalvotais kaitējums, kas izriet no neiespējamības īstenot nozīmīgus projektus un ieguldījumus enerģētikas jomā, katrā ziņā nevar būt pārāks par apsvērumiem, kas ir saistīti ar vidi un cilvēku veselību.

93      Treškārt un visbeidzot, ir jākonstatē, ka Polijas Republikas apgalvotais sociāli ekonomiskais kaitējums, kas ir saistīts ar Turovas raktuvju un elektrostacijas darba ņēmēju un apakšuzņēmēju uzņēmumu darbinieku darba vietu likvidēšanu, būtībā ir finansiāls kaitējums, kas, izņemot ārkārtas apstākļus, nevar tikt uzskatīts par neatgriezenisku, jo, piešķirot finansiālu kompensāciju, parasti var atjaunot cietušās personas stāvokli, kāds tas ir bijis pirms kaitējuma radīšanas (Tiesas priekšsēdētāja rīkojums, 2008. gada 28. februāris, Francija/Padome, C‑479/07 R, nav publicēts, EU:C:2008:137, 24. punkts un tajā minētā judikatūra).

94      Lai gan Polijas Republika norāda, ka šiem darba ņēmējiem un darbiniekiem, ņemot vērā neatgriezenisko darbības izbeigšanu Turovas raktuvēs un spēkstacijā, būtu galīgi jāpārtrauc sava profesionālā darbība, no šī rīkojuma 90. punkta izriet, ka šī dalībvalsts nav pierādījusi, ka lūgto pagaidu pasākumu noteikšanas sekas būtu šo raktuvju un elektrostacijas darbības neatgriezeniska izbeigšana.

95      Šādos apstākļos esošo interešu izsvēršanas rezultātā ir jānosliecas par labu tam, lai tiktu noteikti Čehijas Republikas lūgtie pagaidu pasākumi.

96      Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, šā rīkojuma 1. punktā minētais Čehijas Republikas pieteikums par pagaidu pasākumu noteikšanu ir jāapmierina.

Ar šādu pamatojumu Tiesas priekšsēdētāja vietniece izdod rīkojumu:

1)      Polijas Republikai nekavējoties un līdz galīgā sprieduma pasludināšanai lietā C121/21 jāpārtrauc brūnogļu ieguves darbības Turovas raktuvēs (Polija).

2)      Lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – poļu.