Apvienotās lietas C‑154/15, C‑307/15 un C‑308/15
Francisco Gutiérrez NaranjopretCajasur Banco SAU,
Ana María Palacios MartínezpretBanco Bilbao Vizcaya Argentaria SA (BBVA)
un
Banco Popular Español SApretEmilio Irles LópezunTeresa Torres Andreu
(Juzgado de lo Mercantil n° 1 de Granada, kā arī Audiencia Provincial de Alicante lūgumi sniegt prejudiciālu nolēmumu)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 93/13/EEK – Patērētāju līgumi – Hipotekārie aizdevumi – Negodīgi noteikumi – 4. panta 2. punkts – 6. panta 1. punkts – Atzīšana par spēkā neesošu – Valsts tiesas veikta negodīga noteikuma atzīšanas par spēkā neesošu iedarbības laikā ierobežošana
Kopsavilkums – Tiesas spriedums (virspalāta) 2016. gada 21. decembrī
1. Patērētāju tiesību aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13 – Noteikuma negodīgā rakstura konstatējums – Piemērojamība – Valsts tiesas veikta negodīga noteikuma pārskatīšana – Nepieļaujamība
(Padomes Direktīvas 93/13 preambulas 24. apsvērums, 6. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts)
2. Patērētāju tiesību aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13 – Valsts tiesas pienākums pēc savas iniciatīvas veikt tās vērtējumam iesniegta nolīguma noteikuma negodīguma pārbaudi
(Padomes Direktīva 93/13)
3. Patērētāju tiesību aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13 – Noteikuma negodīgā rakstura konstatējums – Piemērojamība – Valsts tiesas pienākums pēc savas iniciatīvas ņemt vērā visas no šī konstatējuma izrietošās sekas
(Padomes Direktīvas Nr. 93/13 6. panta 1. punkts)
4. Patērētāju tiesību aizsardzība – Negodīgi noteikumi patērētāju līgumos – Direktīva 93/13 – Noteikuma negodīgā rakstura konstatējums – Piemērojamība – Valsts judikatūra, ar kuru valsts tiesai ir atļauts ierobežot laikā ar atlīdzināšanu saistītās sekas, kas ir saistītas ar tiesas atzinumu, ka līgumā ietverts noteikums ir negodīgs – Nepieļaujamība
(Padomes Direktīvas 93/13 3. panta 1. punkts, 6. pants un 7. panta 1. punkts)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 57. un 60. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 58. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 59. punktu)
4. Direktīvas 93/13 par negodīgiem noteikumiem patērētāju līgumos 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts judikatūru, ar kuru ar atlīdzināšanu saistītās sekas, kas ir saistītas ar tiesas atzinumu, ka noteikums, kas ir ietverts līgumā, kuru ar patērētāju ir noslēdzis pārdevējs vai piegādātājs, ir negodīgs šīs direktīvas 3. panta 1. punkta izpratnē, tiek ierobežotas laikā, tās attiecinot vienīgi uz summām, kuras atbilstoši šādam noteikumam ir tikušas nepamatoti samaksātas pēc tiesas nolēmuma, ar kuru ir ticis atzīts šis negodīgums, pasludināšanas.
Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka līguma noteikums, kas atzīts par negodīgu, principā ir uzskatāms par tādu, kas nekad nav pastāvējis, un tādējādi tam nevar būt nekādas ietekmes attiecībā uz patērētāju. Līdz ar to tiesas konstatējuma par šāda noteikuma negodīgumu sekām principā jābūt tāda patērētāja tiesiskā un faktiskā stāvokļa atjaunošanai, kāds tam būtu bijis, ja šī noteikuma nebūtu. Tādējādi valsts tiesas pienākums nepiemērot negodīgu līguma noteikumu, ar kuru tiek noteikts pienākums maksāt summas, kas izrādījušās nepamatotas, principā ietver atbilstošas ar atlīdzināšanu saistītas sekas attiecībā uz šīm pašām summām. Šādu ar atlīdzināšanu saistītu seku neesamība varētu apdraudēt preventīvo iedarbību, kādu ar Direktīvas 93/13 6. panta 1. punktu, to lasot kopā ar šīs direktīvas 7. panta 1. punktu, ir paredzēts saistīt ar līgumos, kurus ar patērētājiem noslēguši pārdevēji vai piegādātāji, ietverto noteikumu negodīguma konstatēšanu.
Turklāt Direktīvā 93/13 patērētājiem garantētās aizsardzības noteikšana valsts tiesībās nedrīkst grozīt šīs aizsardzības apjomu un tādējādi būtību, tādējādi apdraudot šīs aizsardzības efektivitātes pastiprināšanu, pieņemot vienveidīgus tiesību aktus negodīgu noteikumu jomā, ko, kā ir norādīts Direktīvas 93/13 preambulas desmitajā apsvērumā, ir vēlējies Savienības likumdevējs. Tādējādi, lai gan dalībvalstīm, izmantojot savas valsts tiesības, ir jādefinē kārtība, kādā tiek konstatēts līgumā ietverta noteikuma negodīgums un materializējas šīs konstatācijas konkrētās juridiskās sekas, tomēr šādai konstatācijai ir jāļauj atjaunot juridisko un faktisko stāvokli, kāds patērētājam būtu bijis, ja šī negodīgā noteikuma nebūtu bijis, it īpaši, nosakot tiesības uz tāda labuma atmaksāšanu, kuru, pamatojoties uz šo negodīgo noteikumu, patērētājam par sliktu ir guvis pārdevējs vai piegādātājs.
Šajā kontekstā valsts tiesību aktos paredzētie nosacījumi, uz kuriem ir atsauce Direktīvas 93/13 6. panta 1. punktā, nevar aizskart patērētāju tiesību – kuras tiem izriet no šīs tiesību normas – nebūt saistītiem ar noteikumu, kas tiek uzskatīts par negodīgu, būtību.
No tā izriet, ka valsts judikatūra par tiesisko seku, kas izriet no līguma noteikuma atzīšanas par negodīgu atbilstoši Direktīvas 93/13 6. panta 1. punktam, ierobežošanu laikā ļauj nodrošināt vienīgi ierobežotu aizsardzību patērētājiem. Tādējādi šāda aizsardzība ir nepilnīga un nepietiekama un, pretēji šīs direktīvas 7. panta 1. punkta prasībām, nav ne atbilstošs, ne efektīvs līdzeklis negodīgo noteikumu izmantošanas novēršanai. Šādos apstākļos, tā kā iesniedzējtiesām attiecībā uz pamatlietu risinājumu ir saistoša Tiesas sniegtā Savienības tiesību interpretācija, tām pēc savas iniciatīvas nav jāpiemēro iedarbības laikā ierobežošana, kas izriet no šādas judikatūras, jo tā nešķiet saderīga ar šīm tiesībām.
Tādējādi Direktīvas 93/13 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tas nepieļauj tādu valsts judikatūru, ar kuru ar atlīdzināšanu saistītās sekas, kas ir saistītas ar tiesas atzinumu, ka noteikums, kas ir ietverts līgumā, kuru ar patērētāju ir noslēdzis pārdevējs vai piegādātājs, ir negodīgs šīs direktīvas 3. panta 1. punkta izpratnē, tiek ierobežotas laikā, tās attiecinot vienīgi uz summām, kuras atbilstoši šādam noteikumam ir tikušas nepamatoti samaksātas pēc tiesas nolēmuma, ar kuru ir ticis atzīts šis negodīgums, pasludināšanas.
(skat. 61.–63., 65., 66., 71. un 73.–75. punktu un rezolutīvo daļu)