Prasība, kas celta 2013. gada 14. augustā – Syngenta Crop Protection u.c./Komisija
(lieta T-451/13)
Tiesvedības valoda – angļu
Lietas dalībnieki
Prasītājas: Syngenta Crop Protection AG (Bāzele, Šveice); Syngenta Crop Protection (Brisele, Beļģija); Syngenta Bulgaria (Sofija, Bulgārija); Syngenta Czech s.r.o. (Prāga, Čehijas Republika); Syngenta Crop Protection A/S (Kopenhāgena, Dānija); Syngenta France SAS (Saint-Sauveur, Francija); Syngenta Agro GmbH (Maintal, Vācija); Syngenta Hellas AEBE – Proïonta Fytoprostasias & Sporoi (Anthoussa Attica, Grieķija); Syngenta Növényvédelmi kft (Budapešta, Ungārija), Syngenta Crop Protection SpA (Milāna, Itālija); Syngenta Crop Protection BV (Roosendaal, Nīderlande); Syngenta Polska sp. z o.o. (Varšava, Polija); Syngenta Agro Srl (Bukaresta, Rumānija); Syngenta Slovakia s.r.o. (Bratislava, Slovākija); Syngenta Agro, SA (Madride, Spānija); Syngenta UK Ltd (Kembridža, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji – D. Waelbroeck, advokāts, D. Slater, Solicitor, un I. Antypas, advokāts)
Atbildētāja: Eiropas Komisija un Eiropas Savienība, kuru pārstāv Eiropas Komisija
Prasītāju prasījumi:
atcelt Komisijas Īstenošanas Regulu (ES) Nr. 485/15 (turpmāk tekstā – “apstrīdētā regula”) pilnībā vai, pakārtoti, atcelt apstrīdēto regulu, ciktāl ar to ir noteikti ierobežojumi tiametoksamam (turpmāk tekstā – “TMK”) un precēm, kuras satur TMK;
piespriest ES, kuru pārstāv Komisija, atlīdzināt kaitējumu ar procentiem, kas prasītājām radies no tā, ka Komisija pārkāpusi tās tiesiskos pienākumus;
piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītājas izvirza trīs pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto regulu attiecībā uz TMK tika noteikti ierobežojumi, kas nebija zinātniski pamatoti, nebija ievērota taisnīga procedūra, pārkāpjot Regulas Nr. 1107/2009 1 4. pantu, 12. panta 2. punktu, 21. un 49. pantu, kā arī II pielikumu un tiesiskās noteiktības un tiesību uz aizstāvību principus. It īpaši Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (turpmāk tekstā – “EPNI”) pārskats un pēc tā noteiktie ierobežojumi nebija balstīti uz jauniem zinātniskiem pierādījumiem, kas norādītu uz apdraudējumu, tajā nebija ņemta vērā nozīmīga attiecīgās zinātnes daļa, tas ietvēra materiālas kļūdas attiecībā uz galvenajiem rādītājiem un nebija balstīts ne uz vienu atzītu metodoloģiju apdraudējuma novērtējuma veikšanā. Turklāt EPNI nekonstatēja nekādu apdraudējumu bišu saimju izdzīvošanai vai subletālo iedarbību un tas vispār neietvēra nekādus negatīvus secinājumus, kas būtu balstīti uz mūsdienīgām nozares studijām. Pārskata izstrādes process un ierobežojošu pasākumu pieņemšana bija sasteigta, jo zinātnisks pārskats nevarēja tikt veikts rūpīgi un ieinteresētajām pusēm netika sniegta iespēja dot savu ieguldījumu.Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto regulu tika noteikti nesamērīgi un diskriminējoši ierobežojumi TMK, kas balstīti vienīgi uz hipotētisku apdraudējumu, un netika veikts pilnīgs zinātnisks novērtējums un jebkāds ietekmes novērtējums, pārkāpjot piesardzības principu un samērīguma principu.Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētā regula tika pieņemta, pārkāpjot labas pārvaldības principu un rūpības pienākumu, nesaprātīgu pilnvaru piešķiršanas EPNI un sasteigtas procedūras dēļ, kas neļāva ieinteresētajām pusēm dot atbilstošu ieguldījumu, neņemot vērā atbilstošos zinātnes atklājumus un neveicot nekādu ietekmes vērtējumu.