VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelācijas palāta)

2010. gada 2. jūlijā

Lieta T‑485/08 P

Paul Lafili

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Pieņemamība – Lietas dalībnieka, kam spriedums pirmajā instancē ir nelabvēlīgs, jēdziens – Paaugstināšana amatā – Klasificēšana pakāpē un līmenī – Reizinātājs, kas ir lielāks par vienu vienību – Darba stāža pārveidošana līmenī – Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 7. pants

Priekšmets Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (otrā palāta) 2008. gada 4. septembra spriedumu lietā F‑22/07 Lafili/Komisija (Krājums-CDL, I-A-1-271. un II-A-1-1437. lpp.), ar ko tiek lūgts šo spriedumu atcelt

Nolēmums Apelācijas sūdzību noraidīt. Paul Lafili sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina izdevumus, kas šajā instancē radušies Eiropas Komisijai.

Kopsavilkums

1.      Apelācija – Pamati – Nepietiekams pamatojums – Civildienesta tiesas izmantots netiešs pamatojums

(EKL 225. pants; Tiesas Statūtu 36. pants un I pielikuma 7. panta 1. punkts)

2.      Ierēdņi – Atalgojums – Pārejas noteikumi, kas ir piemērojami pēc Regulas Nr. 723/2004 stāšanās spēkā – Pirms 2004. gada 1. maija darbā pieņemta ierēdņa pirmā paaugstināšana amatā pēc šī datuma

(Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 7. panta 5. un 7. punkts; Padomes Regula Nr. 723/2004)

1.      Civildienesta tiesas pienākums norādīt pamatojumu spriedumiem, kas izriet no Tiesas Statūtu 36. panta un minēto statūtu I pielikuma 7. panta 1. punkta, nenosaka šai tiesai pienākumu izsmeļoši izklāstīt vienu pēc otra lietas dalībnieku izteiktos argumentus. Tādējādi pamatojums var būt netiešs ar nosacījumu, ka tas ieinteresētajām personām ļauj uzzināt iemeslus, kuru dēļ ir tikuši veikti attiecīgie pasākumi, un Vispārējai tiesai – gūt pietiekamu informāciju tās pārbaudes veikšanai.

(sal. ar 72. punktu)

Atsauces

Tiesa: 2006. gada 18. maijs, C‑397/03 P Archer Daniels Midland un Archer Daniels Midland Ingredients/Komisija, Krājums, I‑4429. lpp., 60. punkts; 2007. gada 8. februāris, C‑3/06 P Groupe Danone/Komisija, Krājums, I‑1331. lpp., 46. punkts; 2009. gada 2. aprīlis, C‑431/07 P Bouygues un Bouygues Télécom/Komisija, Krājums, I‑2665. lpp., 42. punkts.

2.      Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 7. pantā paredzētie reizinātāji ir pārejas pasākumi, kuru mērķis ir garantēt ierēdņu, kuri ir pieņemti darbā saskaņā ar iepriekšējiem Civildienesta noteikumiem, mēneša pamatalgu, tomēr jāprecizē, ka minētie reizinātāji garantē ne tikai to, lai ierēdņu, kuriem tie ir piemērojami, mēneša pamatalga netiktu samazināta tādēļ, ka stājas spēkā Regula Nr. 723/2004, ar kuru tiek grozīti Civildienesta noteikumi un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība, bet arī to, lai šo pašu ierēdņu minētā alga nepalielinātos, izņemot, ja tā tiek saņemta pēc pirmās paaugstināšanas amatā un aprēķināta atbilstoši šī paša panta 5. punktam, no kā izrietētu paaugstināšana [dienesta] līmenī.

Reizinātājam ir nozīme tikai tad, ja tā vērtība ir mazāka vai lielāka par vienu vienību. Savukārt tāds reizinātājs, kurš ir vienāds ar vienu vienību, nozīmē, ka attiecīgā ierēdņa mēneša pamatalga atbilst Civildienesta noteikumos paredzētajai pamatalgai par tā [dienesta] pakāpi un līmeni.

Reizinātāja, kurš ir lielāks par vienu vienību un kurš ir paredzēts šī panta 7. punkta ceturtajā teikumā, saldo summas pārvēršana darba stāžā pēc salīdzinoši īsa laika posma beigām ļauj integrēt attiecīgo ierēdni Civildienesta noteikumos norādītajā atalgojuma tabulā, nepasliktinot nedz viņa jau iegūtās tiesības, ne arī radot kaitējumu šī ierēdņa tiesiskajām cerībām.

Tomēr nav iemesla, kas pamatotu šādas konvertēšanas noteikšanu tikai līdz noteiktai ierēdņa algai, kuras reizinātājs pārsniedz vienu vienību pēc tam, kad ir piemēroti šī paša punkta pirmie trīs teikumi, un izslēgt tādu ierēdņa atalgojumu, kuram ir piemērots šāds reizinātājs jau no pirmās paaugstināšanas amatā pēc Regulas Nr. 723/2004 stāšanās spēkā.

Tikai tam vien, ka Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 7. panta 7. punkta ceturtais teikums nav izteikts no šī paša punkta pirmajiem trīs teikumiem atšķirīgā daļā, kuri attiecas tikai uz tādu gadījumu, kad sākotnējais reizinātājs bija mazāks par vienu vienību, nav nozīmes. Tekstuālā redakcija vien neļauj izdarīt secinājumus par šī teksta nozīmīgumu.

(sal. ar 87., 88., 99., 100. un 105. punktu)