EIROPAS SAVIENĪBAS
CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(viena tiesneša sastāvā)

2015. gada 18. decembrī

Lieta F‑128/11

Carlo De Nicola

pret

Eiropas Investīciju banku (EIB)

Civildienests – EIB personāls – Novērtējums – 2010. gada novērtējuma ziņojums – Apstrīdēšana – Iekšējas procedūras – Nosacījumi – Atteikšanās no prasības – Prasība – Interese celt prasību – Neesamība – Saprātīgs termiņš – Neievērošana – Acīmredzama nepieņemamība

Priekšmets      Prasība, kura celta saskaņā ar LESD 270. pantu un ar kuru C. De Nicola lūdz, pirmkārt, atcelt Eiropas Investīciju bankas (EIB vai turpmāk tekstā – “Banka”) Pārsūdzību izskatīšanas komitejas sekretariāta 2011. gada 4. jūlija elektroniskā pasta vēstuli, ar kuru viņš ir ticis aicināts nokārtot iekšēju pārsūdzību, ko viņš ir iesniedzis 2011. gada 26. martā par savu novērtējuma ziņojumu par 2010. gadu, kā arī atcelt šī paša sekretariāta 2011. gada 12. augusta elektroniskā pasta vēstuli, ar kuru viņš ir ticis informēts, ka Pārsūdzību izskatīšanas komiteja ir ņēmusi vērā viņa atteikšanos no prasības pārsūdzības procedūrā Pārsūdzības izskatīšanas komitejā; otrkārt, atcelt EIB priekšsēdētāja 2011. gada 6. septembra lēmumu, ar kuru ir noraidīts viņa pieteikums par samierināšanas procedūras uzsākšanu saistībā ar viņa 2010. gada novērtējuma ziņojumu; treškārt, atcelt vadlīnijas Bankas personāla 2010. gada novērtējumam; ceturtkārt, atcelt 2010. gada novērtējuma ziņojumu; piektkārt, atcelt visus saistītos, turpmākos un iepriekšējos aktus, tostarp lēmumus par paaugstināšanu 2010. gadam, un, visbeidzot, sestkārt, piespriest Bankai atlīdzināt mantisko un morālo kaitējumu, kas ir 2010. gada novērtējuma ziņojuma sekas, kā arī atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, procentus un samaksāt kompensāciju par naudas vērtības samazināšanos par piešķirtajām summām

Nolēmums      Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. C. De Nicola sedz savus un atlīdzina Eiropas Investīciju bankas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņu celta prasība – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Novērtējums – Apstrīdēšana – Pārsūdzību izskatīšanas procedūra un samierināšanas procedūra – Neobligāts raksturs – Iespēja izmantot abas procedūras pret vienu un to pašu novērtējuma ziņojumu – Robežas

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants; Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 22. un 41. pants)

2.      Ierēdņu celta prasība – Eiropas Investīciju bankas darbinieki – Termiņi – Prasība ievērot saprātīgu termiņu – Tiesvedības personāla novērtēšanas jomā – Termiņa sākums

(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants; Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamenta 22. un 41. pants)

1.      Eiropas Investīciju bankas Personāla reglamentā Bankas darbiniekiem ir atzīta iespēja pirms vēršanās tiesā un tad, ja viņi to vēlas, lūgt uzsākt tādu ad hoc procedūru kā Pārsūdzību izskatīšanas komitejā, tieši lai objektīva un ar attiecīgā darbinieka dienestu nesaistīta struktūrvienība iepriekš pārbaudītu novērtējuma ziņojuma tiesiskumu un vajadzības gadījumā pat lai to pilnībā grozītu, un Pārsūdzību izskatīšanas komiteja pilnībā var aizstāt novērtētāja vērtējumu ar savu vērtējumu.

Cita Bankas darbinieku rīcībā nodotā procedūra viņiem nelabvēlīga akta apstrīdēšanai ir samierināšana, kas ir paredzēta un reglamentēta Personāla reglamenta 41. pantā.

Šīs abas fakultatīvās procedūras turklāt nav alternatīvas, jo viena neizslēdz otru, un ieinteresētais darbinieks tās varētu pat veikt vienlaicīgi vai neatkarīgi.

Tomēr šīs fakultatīvās Bankas iekšējās apstrīdēšanas procedūras nedrīkst tikt izmantotas ļaunprātīgi un neievērojot tiesiskās noteiktības principu, kas ir jebkura administratīva akta būtiska garantija, kas var radīt tiesiskas sekas attiecībā uz tā adresātiem.

(skat. 85.–88. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: spriedums, 2001. gada 23. februāris, De Nicola/EIB, T‑7/98, T‑208/98 un T‑109/99, EU:T:2001:69, 96. punkts.

2.      Eiropas Investīciju bankas darbiniekiem – tāpat kā citiem darbiniekiem un ierēdņiem Savienības dienestā – tiesvedībās ar savu administrāciju ir tiesības uz divpakāpju tiem nelabvēlīgu administratīvo aktu tiesiskuma pārbaudi tiesā. Pirmā pakāpe viņiem ir tieši pieejama Civildienesta tiesā un otrā pakāpe – apelācijas formā, kas tomēr attiecas tikai uz tiesību jautājumiem, – viņiem ir pieejama Vispārējā tiesā. Visbeidzot viņi var izmantot sprieduma par apelācijas sūdzību pārskatīšanas procedūru, kas gan ir atkarīga no Eiropas Savienības Tiesas iniciatīvas un ekskluzīvās kompetences un tātad nav pieejama lietas dalībniekiem. Tomēr iespējams Tiesas spriedums, kurā tiktu pārskatīts Vispārējās tiesas spriedums par apelācijas sūdzību, ir vēlāka attiecīgā administratīvā akta tiesiskuma pārbaudes garantija, kas beigās pienākas lietas dalībniekiem.

Turpretī, runājot par tiesiskās noteiktības principa ievērošanu, ne Savienības primāro tiesību normās, kas reglamentē Bankas darbību, nedz tās Personāla reglamentā nav tādu noteikumu kā Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā iekļautie, kuros ir noteikti obligātie termiņi Bankas pieņemto nelabvēlīgo aktu apstrīdēšanai Savienības tiesā, un tādēļ pēc šo termiņu beigām attiecīgais nelabvēlīgais akts principā var tikt uzskatīts par galīgu.

Šajā ziņā tiesvedībās personāla novērtēšanas jomā starp Banku un kādu no tās darbiniekiem vairāk nekā astoņu mēnešu termiņš, lai vērstos Civildienesta tiesā, kurš sākas ar nelabvēlīgā akta paziņošanas attiecīgajam darbiniekam dienu, var tikt uzskatīts par saprātīgu termiņu, tomēr ar nosacījumu, pirmkārt, ka iespējamo procedūru par šo aktu Pārsūdzības izskatīšanas komitejā attiecīgais darbinieks ir uzsācis saprātīgā termiņā un/vai, otrkārt, ka ieinteresētā persona iespējamu pieteikumu par samierināšanu ir iesniegusi termiņā, kas, ņemot vērā visus lietas apstākļus, tāpat ir saprātīgs.

(skat. 89.–91. punktu)

Atsauce

Vispārējā tiesa: spriedums, 2013. gada 16. septembris, De Nicola/EIB, T‑264/11 P, EU:T:2013:461, 52. punkts.