PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2009. gada 19. novembrī (*)
Kopienas preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Kopienas vārdiska preču zīme “CANNABIS” – Absolūts atteikuma pamatojums – Aprakstošs raksturs – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 51. panta 1. punkta a) apakšpunkts (tagad – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts un 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts)
Lieta T‑234/06
Giampietro Torresan, ar dzīvesvietu Rotenburgā [Rothenburg] (Šveice), ko pārstāv Dž. Rečers [G. Recher], advokāts,
prasītājs,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv P. Bulloks [P. Bullock] un O. Montalto [O. Montalto], pārstāvji,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā –
Klosterbrauerei Weissenohe GmbH & Co. KG, Veisenoe [Weissenohe] (Vācija), ko pārstāv A. Mazeti Dzanīni de Končina [A. Masetti Zannini de Concina], M. Bukarelli [M. Bucarelli] un R. Kartella [R. Cartella], advokāti,
persona, kas iestājusies lietā,
par prasību par ITSB Apelāciju otrās padomes 2006. gada 29. jūnija lēmumu lietā R 517/2005‑2 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Klosterbrauerei Weissenohe GmbH & Co. KG un Giampietro Torresan.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: tiesneši I. Pelikānova [I. Pelikánová], K. Jirimēe [K. Jürimäe] un S. Soldevila Fragoso [S. Soldevila Fragoso] (referents),
sekretārs H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2006. gada 4. septembrī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2006. gada 27. novembrī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2007. gada 26. janvārī,
ņemot vērā izmaiņas Pirmās instances tiesas palātu sastāvā,
pēc 2009. gada 5. maija tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 1999. gada 12. februārī prasītājs, Džampjetro Torresans [Giampietro Torresan], Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “CANNABIS”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 32., 33. un 42. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– “alus”, kas ietilpst 32. klasē;
– “vīni, spirtotie dzērieni, liķieri, gāzētie vīni, dzirkstošie vīni, šampanietis”, kas ietilpst 33. klasē;
– “apgāde ar uzturu, restorāni, pašapkalpošanās restorāni, alus bāri, saldējuma restorāni, picērijas”, kas ietilpst 42. klasē.
4 2003. gada 16. aprīlī Kopienas preču zīme “CANNABIS” tika reģistrēta ar numuru 1073949.
5 2003. gada 27. jūnijā persona, kas iestājusies lietā, Klosterbrauerei Weissenohe GmbH & Co. KG, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunktu un 7. panta 1. punkta c), f) un g) apakšpunktu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 7. panta 1. punkta c), f) un g) apakšpunkts), iesniedza pieteikumu par preču zīmes “CANNABIS” spēkā neesamības atzīšanu attiecībā uz precēm, kas ietilpst 32. un 33. klasē.
6 Ar 2005. gada 9. marta lēmumu ITSB Anulēšanas nodaļa, uzskatot, ka atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam preču zīmei “CANNABIS” ir aprakstošs raksturs, Kopienas preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz Nicas nolīguma 32. un 33. klasē ietilpstošajām precēm atzina par spēkā neesošu.
7 2005. gada 29. aprīlī prasītājs iesniedza apelācijas sūdzību, lūdzot šo lēmumu atcelt. Ar 2006. gada 29. jūnija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Apelāciju otrā padome apelācijas sūdzību noraidīja. Tā it īpaši uzskatīja, pirmkārt, ka parastajā valodas lietojumā ar vārdu “cannabis” tiekot apzīmēts vai nu šķiedraugs, vai arī narkotiskā viela un, otrkārt, ka attiecībā uz vidusmēra patērētāju runa esot par skaidru un tiešu norādi uz 32. un 33. klasē ietilpstošo preču īpašībām.
Lietas dalībnieku prasījumi
8 Prasītāja prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– apstiprināt Kopienas preču zīmes “CANNABIS” reģistrāciju attiecībā uz 32. un 33. klasi;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
9 ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību kā nepamatotu;
– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
10 Tiesas sēdē prasītājs paziņoja par atteikšanos no tā prasījumu otrās daļas, par ko ir izdarīta atzīme tiesas sēdes protokolā.
Juridiskais pamatojums
11 Lai pamatotu savu prasību, prasītājs norāda tikai vienu pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu. Persona, kas iestājusies lietā, turklāt norāda divus pamatus, pirmais no kuriem attiecas uz Regulas Nr. 40/94 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 7. panta 1. punkta g) apakšpunkta pārkāpumu un otrais – uz minētās regulas 51. panta 1. punkta a) apakšpunkta un 7. panta 1. punkta f) apakšpunkta pārkāpumu.
Lietas dalībnieku argumenti
12 Prasītājs norāda, ka, ņemot vērā, ka runa vienlaicīgi esot par vispārpieņemtu nosaukumu un pilnībā izdomātu preču zīmi, kurai neesot nekādas, pat netiešas saiknes ar alu un dzērieniem vispār, preču zīmei “CANNABIS” esot atšķirtspēja. Kā vispārpieņemts nosaukums vārds “cannabis” esot zinātniskais ziedauga apzīmējums, no kura iegūstot zināmas narkotikas un no kura varot iegūt noteiktas ārstnieciskās vielas. Apzīmējums “CANNABIS” Itālijas tirgū tiekot izmantots kopš 1996. gada un kopš 1999. gada – kā Kopienas preču zīme attiecībā uz precēm, kas ietilpst 32. un 33. klasē atbilstoši Nicas nolīgumam. Kopienas ietvaros tas esot ieguvis augstu atpazīstamības pakāpi.
13 Prasītājs uzskata, ka vārds “cannabis” neesot parasts 33. klasē ietilpstošā alus vai alkoholisko dzērienu apzīmēšanas veids. Pirmkārt, ņemot vērā Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 20. marta Direktīvu 2000/13/EK par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz pārtikas produktu marķēšanu, noformēšanu un reklāmu (OV L 109, 29. lpp.) un Padomes 1988. gada 22. jūnija Direktīvu par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz aromatizētājiem, ko izmanto pārtikā un izejmateriālos to ražošanai (OV L 184, 61. lpp.), kaņepes [cannabis] esot uzskatāmas nevis par pārtikas preci, bet drīzāk par narkotisku un psihotropu vielu, kas atbilstoši prasītāja viedoklim izslēdzot jebkādu likumīgas izmantošanas Kopienas ietvaros iespēju. Otrkārt, kā izrietot no dažādās vārdnīcās norādītajām definīcijām, šis vārds cilvēku uztverē vispār norādot uz no auga ar tādu pašu nosaukumu iegūtu narkotisko vielu.
14 Prasītājs arī atzīmē, ka šajā lietā alus “CANNABIS” esot aromatizēts alus, kas tiek izgatavots tikai no likumīgām un atļautām izejvielām. Kā pārtikas produkts alus un alkoholiskie dzērieni vispār nevarot saturēt aizliegtas substances, tādas kā narkotiskās vielas. Tādējādi starp precēm, kurām preču zīme ir tikusi reģistrēta, un apzīmējumu “CANNABIS” konkrētā sabiedrības daļa nevarēšot, kā tas tiekot prasīts pastāvīgajā judikatūrā, uzreiz un bez jebkādām pārdomām uztvert tiešu un konkrētu saikni.
15 Prasītājs norāda, ka preču zīmi “CANNABIS” nevarot uzskatīt par aprakstošu preču zīmi, jo apzīmējums “CANNABIS” patiesībā esot rosinošs vārds, kurš ir paredzēts, lai piesaistītu patērētāju uzmanību, un kurš var radīt baudas, aizmiršanās vai relaksācijas ideju. Tā kā, tāpat kā citu preču zīmju, tādu kā “OPIUM” vai “COCA-COLA”, gadījumā, runa ir par “paradoksālu” un “hiperbolisku” norādi, visas šīs preču zīmes esot pakļaujamas vienam un tam pašam izvērtēšanas mērogam un, atzīstot attiecīgo Kopienas preču zīmi par spēkā neesošu, balstoties uz šādiem argumentiem, tiktu pārkāpts vispārējais vienlīdzīgas attieksmes princips.
16 Prasītājs apstrīd arī apstrīdētajā lēmumā iekļauto vidusmēra patērētāja definīciju, jo tas neesot nedz narkotisko vielu lietotājs, kas meklē tādas pašas izjūtas kā tās, kas rodas, lietojot kaņepes, nedz arī “regulārs alkohola lietotājs”. Prasītājs uzskata, ka vidusmēra patērētājs esot alus cienītājs, kura inteliģences, rūpības un piesardzības līmenis atbilst patērētāju veida, kuram šis produkts ir paredzēts, vidusmēra līmenim. Viņš arī norāda, ka būtu jājautā, vai pieredzējis patērētājs, kad tas pērk dzērienu ar preču zīmi “CANNABIS”, uzreiz pieņem, ka runa patiešām ir par kaņepēm. Šajā lietā prasītājs uzskata, ka vidusmēra patērētājs pārbaudīs etiķetē norādītās preci veidojošās sastāvdaļas. Tādējādi tikai slikti informēts patērētājs vārdu “cannabis” uzskatīšot par skaidru un tiešu norādi uz attiecīgo preču īpašībām.
17 Visbeidzot, prasītājs secina, ka šajā lietā attiecīgo preču zīmi nevarot uzskatīt par aprakstošu, jo, pirmkārt, starp to un Nicas nolīguma 32. un 33. klasē ietilpstošajām precēm neesot nekādas tiešas un faktiskas saiknes un, otrkārt, nevarot pamatoti uzskatīt, kā tas tiek prasīts judikatūrā, ka šādu saikni saprātīgā veidā varēs konstatēt nākotnē. Tas, ka kaņepju lietošanas aizliegums tuvākajā nākotnē droši vien tiks atcelts, esot vienīgi ITSB personiskais viedoklis, un ar to netiekot izpildīta prasība, ka tiešo saikni starp preču zīmi “CANNABIS” un attiecīgajām precēm nākotnē jābūt iespējai sapratīgā veidā konstatēt.
18 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd visus prasītāja paustos argumentus.
Pirmās instances tiesas vērtējums
19 Vispirms ir jāatzīmē, ka vārdam “cannabis”, kā Apelāciju padome to ir konstatējusi apstrīdētā lēmuma 22. punktā, ir trīs iespējamās nozīmes. Pirmkārt, ar vārdu “cannabis” apzīmē šķiedraugu, kura tirgus kopīgā organizācija Kopienu līmenī ir noregulēta un kura ražošana ir pakļauta ļoti striktiem tiesību aktiem attiecībā uz kaņepju aktīvās vielas – tetrahidrokannabinola (THC) – saturu, kas nedrīkst pārsniegt 0,2% robežu (skat. grozītās Padomes 1999. gada 17. maija Regulas (EK) Nr. 1251/1999, ar kuru izveido atbalsta sistēmu dažu laukaugu audzētājiem (OV L 160, 1. lpp.), 5.a pantu un Komisijas 1999. gada 22. oktobra Regulas (EK) Nr. 2316/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai piemērotu Padomes Regulu (EK) Nr. 1251/1999 (OV L 280, 43. lpp.), kurā grozījumi ir izdarīti ar Komisijas 2004. gada 5. februāra Regulu (EK) Nr. 206/2004 (OV L 34, 33. lpp.), 7.b panta 1. punktu, kā arī XII un XIII pielikumu). Otrkārt, vārds “cannabis” norāda uz narkotisko vielu, kas lielā daļā dalībvalstu ir aizliegta. Treškārt, kā izriet no Eiropas Komisijas atbildes uz 2002. gada 23. janvāra rakstveida jautājumu E‑0039/02 (OV C 147 E, 232. lpp.), ar to tiek apzīmēta viela, par kuras iespējamo terapeitisko lietošanu tiek diskutēts.
20 Turpinot ir jāuzsver, ka atbilstoši diviem ITSB iesniegtajiem zinātniskajiem pētījumiem kaņepes, ko apzīmē arī ar nosaukumu “chanvre” [kaņepes], dažādās formās (eļļas, zāļu tējas) izmanto pārtikā un dažādos izstrādājumos (tējas, mīklas izstrādājumi, maizes un konditorejas izstrādājumi, alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni utt.). To apstiprina personas, kas iestājusies lietā, iesniegtā dokumentācija, kurā ir konstatēta kaņepju izmantošana noteiktu pārtikas produktu un dzērienu ražošanā. Attiecībā uz šīm precēm veiktie toksikoloģiskie pētījumi parāda, ka tajās ir ļoti vāja THC koncentrācija, kas nepārprotami ir zemāka par minēto 0,2% robežu, un ka tādējādi tām nav psihotropas iedarbības.
21 Visbeidzot, pretēji prasītāja argumentiem no Direktīvas 88/388 4. panta izriet, ka aromatizētāju, kas nesatur kādu vielu vai sastāvdaļu toksiski bīstamā daudzumā, izmantošana ir atļauta.
22 Tātad pretēji prasītāja argumentiem šie konstatējumi ļauj noteikt, pirmkārt, ka ar vārdu “cannabis” tiek norādīts ne tikai uz narkotikām un dažām terapeitiskām vielām un, otrkārt, ka kaņepes likumīgi tiek izmantotas pārtikas produktu un dzērienu ražošanā. Saistībā ar šiem konstatējumiem ir jāpārbauda, vai attiecībā uz Nicas nolīguma 32. un 33. klasē ietilpstošajām precēm, kurām tā ir tikusi reģistrēta, vārdiskā preču zīme “CANNABIS” ir aprakstoša.
23 Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam kā preču zīmes aizliegts reģistrēt apzīmējumus un norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai “norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas preču un pakalpojumu īpašības”. Šie aprakstošie apzīmējumi nav piemēroti, lai pildītu preču zīmēm piemītošo izcelsmes norādes funkciju (Tiesas 2003. gada 23. oktobra spriedums lietā C‑191/01 P ITSB/Wrigley, Recueil, I‑12447. lpp., 31. punkts; Pirmās instances tiesas 2008. gada 2. aprīļa spriedums lietā T‑181/07 Eurocopter/ITSB (“STEADYCONTROL”), Krājumā nav publicēts, 35. punkts, un 2009. gada 21. janvāra spriedums lietā T‑307/07 Hansgrohe/ITSB (“AIRSHOWER”), Krājumā nav publicēts, 22. punkts).
24 Šajā aspektā Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētie apzīmējumi un norādes ir tādi, kas, tos no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa parasti izmantojot, var kalpot, lai, tieši vai minot kādu no to būtiskajām īpašībām, norādītu uz preci vai pakalpojumu, attiecībā uz kuru ir pieteikta reģistrācija (Pirmās instances tiesas 2007. gada 14. jūnija spriedums lietā T‑207/06 Europig/ITSB (“EUROPIG”), Krājums, II‑1961. lpp., 26. punkts; 2008. gada 21. maija spriedums lietā T‑329/06 Enercon/ITSB (“E”), Krājumā nav publicēts, 21. punkts, un 2009. gada 21. janvāra spriedums lietā T‑296/07 Korsch/ITSB (“PharmaCheck”), Krājumā nav publicēts, 30. punkts).
25 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru apzīmējums ir aprakstošs, ja tas ir pietiekami tieši un konkrēti saistīts ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem, lai ļautu konkrētajai sabiedrības daļai uzreiz un bez jebkādām pārdomām uztvert kādas no attiecīgo preču un pakalpojumu īpašībām aprakstu (iepriekš minētie spriedumi lietā “EUROPIG”, 27. punkts, un lietā “STEADYCONTROL”, 36. punkts).
26 Turklāt ir jāatgādina, ka apzīmējuma aprakstošā rakstura izvērtējumu var veikt tikai, pirmkārt, saistībā ar to, kā to uztver konkrētā sabiedrības daļa, un, otrkārt, saistībā ar konkrētajām precēm vai pakalpojumiem (iepriekš minētie spriedumi lietā “STEADYCONTROL”, 38. punkts, un lietā “E”, 23. punkts). Preču zīmes atšķirtspēja ir jāvērtē saistībā ar precēm, attiecībā uz kurām preču zīme ir tikusi reģistrēta, un, ņemot vērā aplūkojamo preču kategoriju samērā informēta, uzmanīga un apdomīga vidusmēra patērētāja prezumēto uztveri.
27 Šajā lietā aplūkojamās preces ir alus, vīns, spirtotie dzērieni, liķieri, gāzētie vīni, dzirkstošie vīni un šampanietis. Konkrēto sabiedrības daļu tātad veido šāda veida preču vidusmēra patērētājs.
28 Pretēji prasītāja apgalvojumiem Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā vidusmēra patērētāju nav identificējusi nedz kā narkotiskās vielas lietotāju, kurš meklē tādas pašas izjūtas kā tās, kas rodas, lietojot kaņepes, nedz arī kā “regulāru alkohola lietotāju”. Apstrīdētā lēmuma 27. punkta beigās norādītais apgalvojums attiecībā uz “to [personu], kas pērk alu” iespaidu, kāds radīsies, ieraugot vārdisko preču zīmi “CANNABIS”, ir saistīts nevis ar vidusmēra patērētāja definīciju, bet ar aplūkojamā apzīmējuma aprakstošā rakstura pārbaudi no alus patērētāja viedokļa.
29 Šajā kontekstā ir jānosaka, vai samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs, vienkārši ieraugot ar preču zīmi – vārdisko apzīmējumu “CANNABIS” bez jebkādiem citiem papildu elementiem apzīmētu dzērienu, varētu domāt, ka attiecīgā preču zīme ir attiecīgo preču īpašību apraksts.
30 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka starp apzīmējumu “CANNABIS” un noteiktām minēto preču īpašībām, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 27., 29. un 30. punkta, ir materiāla saistība. Kā izriet no ITSB un personas, kas iestājusies lietā, iesniegtās dokumentācijas, kaņepes parasti izmanto daudzu pārtikas produktu ražošanā un to skaitā ietilpst arī alus un noteikti dzērieni. No šīs pašas dokumentācijas izriet, ka noteikti alus veidi, kas satur kaņepes, faktiski ir sastopami Eiropas pārtikas tirgū.
31 Turklāt vārds “cannabis” ir zinātnisks latīņu termins, kurš ir pazīstams, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma 24. punkta un kā prasītājs pats ir norādījis prasības pieteikumā, vairākās Eiropas Savienības valodās, no vienas puses, un, pateicoties norādēm uz šo vārdu masu informācijas līdzekļos, kas to padara saprotamu mērķa patērētājam visā Kopienas teritorijā, plašai sabiedrībai, no otras puses (šajā sakarā un pēc analoģijas skat. Tiesas 2006. gada 9. marta spriedumu lietā C‑421/04 Matratzen Concord, Krājums, I‑2303. lpp., 32. punkts).
32 Šis apstāklis izskaidro, kāpēc, sastopoties ar alkoholisko dzērienu vai alu ar preču zīmi “CANNABIS”, Kopienas vidusmēra patērētājs uzreiz un bez jebkādām pārdomām uztvers attiecīgo preču īpašību, proti, kaņepju, kas ir viena no sastāvdaļām, kura kā aromātiskā viela var tikt izmantota to ražošanā, aprakstu.
33 Vidusmēra patērētājam šī īpašība nav vienaldzīga. Kā Apelāciju padome norādījusi apstrīdētā lēmuma 27. punktā, “personas, kas pērk alu ar preču zīmi “CANNABIS”, to dara, ļoti iespējams, tāpēc, ka tās ir pārliecinātas par kaņepju esamību tajā, un tos pievelk iespēja ar dzērienu iegūt tādas pašas izjūtas kā tās, kādas tās iegūtu, lietojot kaņepes citā formā, vai vismaz līdzīgas izjūtas”. Tādējādi fakts, ka kaņepes ir viena no alus vai alkoholiskā dzēriena sastāvdaļām, ir patērētāju, tiem veicot pirkumu, lēmuma noteicošais apstāklis un tātad preču, attiecībā uz kurām preču zīme` ir tikusi reģistrēta, būtiska īpašība, kura, mērķa sabiedrībai izdarot izvēli, tiek ņemta vērā.
34 Ar prasītāja argumentu, atbilstoši kuram apzīmējums “CANNABIS” esot ierosinošs vārds, kurš ir paredzēts, lai piesaistītu patērētāju uzmanību, radot baudas, aizmiršanās vai relaksācijas ideju, nevar apšaubīt aprakstošo iespaidu, ko šis apzīmējums rada patērētājiem. Vārdiskais apzīmējums “CANNABIS” kā tāds attiecībā uz patērētājiem ir vienkārša un tieša norāde uz vienu no preču, kurām preču zīme ir reģistrēta, iespējamām sastāvdaļām. Šī iemesla dēļ vārdiskais apzīmējums “CANNABIS” lielā mērā pārsniedz ierosmes jomu un ietilpst apraksta jomā. Tādējādi minētais apzīmējums ir uzskatāms par aprakstošu, nevis par ierosinošu vai tādu, ar ko izdara mājienu (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 12. janvāra spriedumu lietā T‑334/03 Deutsche Post EURO EXPRESS/ITSB (“EUROPREMIUM”), Krājums, II‑65. lpp., 37. punkts).
35 Līdzīgi ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru nav nepieciešams, lai apzīmējumi un norādes, kas veido preču zīmes, reģistrācijas brīdī patiešām tiktu lietotas nolūkā aprakstīt preces vai pakalpojumus, par kuriem iesniegts reģistrācijas pieteikums, vai šo preču vai pakalpojumu īpašības. Kā liecina pati Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta redakcija, pietiek, ka šos apzīmējumus un norādes šādam mērķim var lietot (iepriekš minētais spriedums lietā ITSB/Wrigley, 32. punkts, un Pirmās instances tiesas 2007. gada 20. novembra spriedums lietā T‑458/05 Tegometall International/ITSB – Wuppermann (“TEK”), Krājums, II‑4721. lpp., 88. punkts).
36 Šajā lietā vārdu “cannabis” pašu par sevi, ko izmanto kā preču zīmi, par aprakstošu var uzskatīt tad, ja tas faktiski vai potenciāli norāda uz kādu no preces īpašībām, t.i., uz vienu no sastāvdaļām, kas var tikt izmantota attiecīgo dzērienu ražošanā. Kā izriet no judikatūras, saikne ar kādu no attiecīgo preču īpašībām vārdam “cannabis” potenciāli ir tad, ja var saprātīgi pieņemt, ka nākotnē šāda saikne var rasties (pēc analoģijas skat. Pirmās instances tiesas 2001. gada 14. jūnija spriedumu apvienotajās lietās T‑357/99 un T‑358/99 Telefon & Buch/ITSB (“UNIVERSALTELEFONBUCH” un “UNIVERSALKOMMUNIKATIONSVERZEICHNIS”), Recueil, II‑1705. lpp., 29. un 30. punkts, un iepriekš minēto spriedumu lietā “AIRSHOWER”, 30. punkts). Ņemot vērā tirgū jau esošo kaņepes saturošo dzērienu piedāvājumu, ir uzskatāms, ka jau no šī brīža apzīmējums “CANNABIS” var apzīmēt vienu no sastāvdaļām, ko izmanto preču, attiecībā uz kurām tika reģistrēta preču zīme, ražošanā.
37 Turklāt ir jāatzīmē, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, lai konstatētu vārda aprakstošo raksturu, nav nekādas nozīmes apstāklim, ka tam ir vairākas nozīmes. Tātad pretēji prasītāja argumentiem tas, ka vārdam “cannabis” var būt trīs dažādas nozīmes, nekādi neietekmē tā aprakstošā rakstura noteikšanu. Lai Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts būtu piemērojams, pietiek ar to, ka starp vienu no nozīmēm un attiecīgajām precēm, kā tas ir šajā lietā, pastāv tieša un konkrēta saikne (Tiesas 2004. gada 12. februāra spriedums lietā C‑265/00 Campina Melkunie, Recueil, I‑1699. lpp., 38. punkts, un Pirmās instances tiesas 2005. gada 7. jūnija spriedums lietā T‑316/03 Münchener Rückversicherungs-Gesellschaft/ITSB (“MunichFinancialServices”), Krājums, II‑1951. lpp., 33. punkts).
38 No visiem šiem apsvērumiem izriet, ka apzīmējums “CANNABIS” norāda uz kaņepju augu, kurš, pateicoties norādēm uz to masu informācijas līdzekļos, ir labi pazīstams sabiedrībai un kurš tiek izmantots dažu pārtikas produktu un dzērienu ražošanas procesā. Tādējādi vidusmēra patērētājs uzreiz un bez jebkādām pārdomām uztvers saikni starp attiecīgo apzīmējumu un preču, attiecībā uz kurām tika reģistrēta preču zīme, īpašībām, kā dēļ minētais apzīmējums ir aprakstošs.
39 Ar citiem prasītāja norādītajiem argumentiem šo secinājumu nevar apšaubīt. Pirmkārt, prasītāja arguments attiecībā uz to, ka preču zīmei “CANNABIS” un noteiktām citām reģistrētām preču zīmēm esot piemērojams viens un tas pats izvērtēšanas mērogs, ir jānoraida kā nepamatots. Ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu citu minēto preču zīmju spēkā esamība netiek pieļauta tikai tad, ja saikne starp attiecīgo apzīmējumu un aptvertajām precēm un pakalpojumiem ir tieša un konkrēta; tikai norāde uz šādu saikni var izraisīt to atzīšanu par spēkā neesošām (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2006. gada 10. oktobra spriedumu lietā T‑302/03 PTV/ITSB (“map&guide”), Krājums, II‑4039. lpp., 50. punkts).
40 Otrkārt, prasītāja arguments attiecībā uz to, ka, ņemot vērā ITSB lēmumu pieņemšanas praksi, Apelāciju padome esot pārkāpusi vispārīgo vienlīdzīgas attieksmes principu, tāpat ir jānoraida kā nepamatots. Apelāciju padomes lēmumu likumība ir jāizvērtē, pamatojoties tikai uz Regulu Nr. 40/94, nevis pamatojoties uz ITSB lēmumu pieņemšanas praksi (Pirmās instances tiesas 2004. gada 21. aprīļa spriedums lietā T‑127/02 Concept/ITSB (“ECA”), Recueil, II‑1113. lpp., 71. punkts, un 2009. gada 19. maija spriedums apvienotajās lietās T‑211/06, T‑213/06, T‑245/06, T‑155/07 un T‑178/07 Euro-Information/ITSB (“CYBERCREDIT”, “CYBERGESTION”, “CYBERGUICHET”, “CYBERBOURSE” un “CYBERHOME”), Krājumā nav publicēts, kopsavilkums – Krājums, II‑62.* lpp., 44. punkts). Turklāt saskaņā ar pastāvīgo judikatūru vienlīdzīgas attieksmes principu nevar izvirzīt, atsaucoties uz nelikumību, jo neviens sev par labu nevar atsaukties uz pieļautu nelikumību, kas ir nākusi par labu citam (Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T‑106/00 Streamserve/ITSB (“STREAMSERVE”), Recueil, II‑723. lpp., 67. punkts, un 2006. gada 30. novembra spriedums lietā T‑43/05 Camper/ITSB – JC (“BROTHERS by CAMPER”), Krājumā nav publicēts, 93.–95. punkts).
41 Visbeidzot – treškārt, prasītāja apgalvojums par preču zīmes “CANNABIS” atpazīstamību ir jānoraida kā neefektīvs. Šajā sakarā ir jāatzīmē, ka, lai šajā lietā noteiktu, vai attiecīgais apzīmējums ir aprakstošs, apzīmējuma atpazīstamībai nav nekādas nozīmes. Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 7. panta 3. punktam (tagad – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 3. punkts) no Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanas ļautu izvairīties tikai vēlākā atšķirtspējas iegūšana attiecīgā apzīmējuma izmantošanas rezultātā, kas šajā lietā nav novērojams.
42 Kad aprakstošā saikne starp attiecīgo apzīmējumu un aptvertajām precēm ir konstatēta, ir jāpārliecinās, vai minētā preču zīme neietver citus elementus, kas tai varētu piešķirt atšķirtspēju (Tiesas 2001. gada 20. septembra spriedums lietā C‑383/99 P Procter & Gamble/ITSB, Recueil, I‑6251. lpp., 39. punkts). Šajā lietā, kā jau ir ticis konstatēts, runa ir par vienkāršu vārdisku preču zīmi. Tādējādi preču zīmes “CANNABIS” aprakstošais raksturs netiek apšaubīts ne ar vienu citu ar to saistītu elementu.
43 Šo secinājumu nevar apšaubīt arī ar prasītāja argumentu par to, ka alū un alkoholiskajos dzērienos, kuriem attiecīgā preču zīme ir tikusi reģistrēta, nav nelikumīgu sastāvdaļu. Patiesībā šis arguments prasītāja argumentācijā ir paradoksāls. Kā norāda persona, kas iestājusies lietā, – vai nu attiecīgie dzērieni satur vai var saturēt kaņepes un preču zīme “CANNABIS” tātad ir aprakstoša, vai arī šie dzērieni nevar saturēt kaņepes un tās faktiski nesatur un preču zīme “CANNABIS”, ja tā patērētājiem faktiski ir maldinoša vai rada pietiekami nopietnu maldības iespēju, var tādējādi tikt uzskatīta par maldinošu (šajā sakarā pēc analoģijas skat. Tiesas 2006. gada 30. marta spriedumu lietā C‑259/04 Emanuel, Krājums, I‑3089. lpp., 47. punkts). Šajā sakarā būtu jānosaka, vai attiecīgais patērētājs tiktu pamudināts ticēt, ka precēm, kurām preču zīme ir reģistrēta, piemīt īpašības, kuru tām patiesībā nav, [šajā vērtējumā] katrā ziņā ņemot vērā apstākli, ka šajā lietā patērētājs uz etiķetes varētu pārbaudīt, kādas ir minēto dzērienu ražošanā izmantotās sastāvdaļas.
44 No minētā izriet, ka, preču zīmes “CANNABIS” aprakstošā rakstura dēļ noraidot apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu, Apelāciju padome nav pārkāpusi Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta prasības.
45 Tādējādi prasītāja izvirzītais vienīgais pamats nav atbalstāms.
46 Tādēļ prasība ir jānoraida un vajadzība izskatīt personas, kas iestājusies lietā, izvirzītos pamatus nepastāv.
Par tiesāšanās izdevumiem
47 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājam spriedums ir nelabvēlīgs, tam ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Džampjetro Torresans atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pelikánová | Jürimäe | Soldevila Fragoso |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2009. gada 19. novembrī.
[Paraksti]