Lieta C‑542/14

SIA “VM Remonts”
un
SIA “Ausma grupa”
pret
Konkurences padomi

un

Konkurences padome
pret
SIA “Pārtikas kompānija”

(Augstākās tiesas lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Konkurence – LESD 101. panta 1. punkts – Pilnībā iekšēja situācija – Analoģiska valsts tiesiskā regulējuma piemērošana – Tiesas kompetence – Saskaņotas darbības – Uzņēmuma atbildība pakalpojumu sniedzēja rīcības dēļ – Nosacījumi

Kopsavilkums – Tiesas (ceturtā palāta) 2016. gada 21. jūlija spriedums

1.        Prejudiciāli jautājumi – Tiesas kompetence – Interpretācija, kas lūgta tādēļ, ka iekšējai situācijai ir piemērojama Savienības tiesību norma, kura par piemērojamu ir padarīta ar valsts tiesībām – Kompetence sniegt šo interpretāciju

(LESD 267. pants)

2.        Aizliegtas vienošanās – Saskaņotas darbības – Uzņēmuma atbildība tam pakalpojumus sniedzoša neatkarīga pakalpojumu sniedzēja rīcības dēļ – Nepieļaujamība – Robežas

(LESD 101. panta 1. punkts)

1.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 17. un 18. punktu)

2.        LESD 101. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka uzņēmums principā nav vainojams saskaņotu darbību izdarīšanā kāda tam pakalpojumus sniedzoša neatkarīga pakalpojumu sniedzēja rīcības dēļ, ja vien nav izpildīts kāds no šādiem nosacījumiem:

–        pakalpojumu sniedzējs patiesībā darbojās apsūdzētā uzņēmuma vadībā vai kontrolē vai

–        šis uzņēmums zināja par savu konkurentu un pakalpojumu sniedzēja pret konkurenci vērstajiem mērķiem un bija iecerējis šo mērķu sasniegšanu veicināt ar savu rīcību, vai arī

–        minētais uzņēmums varēja saprātīgi paredzēt savu konkurentu un pakalpojumu sniedzēja pret konkurenci vērsto rīcību un bija gatavs uzņemties šo risku.

Proti, pirmkārt, ciktāl pakalpojumu sniedzējs patstāvīgi par atlīdzību sniedz pakalpojumus kādā noteiktā tirgū, pret konkurenci vērstu darbību sodīšanas normu piemērošanā tas ir jāuzskata par nošķirtu no uzņēmumiem, kam tas sniedz pakalpojumus, un šāda pakalpojumu sniedzēja rīcība nav uzreiz piedēvējama kādam no šiem uzņēmumiem.

Otrkārt, attiecībā uz pirmo nosacījumu, uzņēmums varētu būt atbildīgs par pakalpojumu sniedzēja, kurš uzdodas par neatkarīgu uzņēmēju, bet patiesībā darbojas tā vadībā vai kontrolē, rīcību. Tā ir apstākļos, kad tam ir niecīga vai nav nekādas autonomijas un fleksibilitātes attiecībā uz nolīgtās darbības īstenošanas veidu un viņa apgalvotā neatkarība slēpj darba attiecības. Turklāt šāda vadība vai šāda kontrole varētu tikt izsecināta no īpašu organizatorisku, saimniecisku un juridisku saišu esamības starp attiecīgo pakalpojuma sniedzēju un pakalpojumu lietotāju, kā tas ir mātessabiedrību un to meitassabiedrību attiecībās.

Kas attiecas uz otro nosacījumu, tas, protams, ir izpildīts, ja šim uzņēmumam ir bijis nodoms ar sava pakalpojumu sniedzēja starpniecību izpaust savu konfidenciālo komercinformāciju saviem konkurentiem vai ja tas ir tieši vai netieši pieļāvis, ka šis pakalpojumu sniedzējs šajā konfidenciālajā komercinformācijā ar tiem dalās, bet tas nav tā, kad šis pakalpojumu sniedzējs, neinformējot pakalpojumus saņemošo uzņēmumu, ir izmantojis šā uzņēmuma konfidenciālo komercinformāciju šo konkurentu piedāvājumu sagatavošanā.

(sal. ar 25., 27., 30., 31. un 33. punktu un rezolutīvo daļu)