Prasība, kas celta 2012. gada 22. augustā - France Télécom/Komisija

(lieta T-385/12)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: France Télécom (Parīze, Francija) (pārstāvji - S. Hautbourg un S. Cochard-Quesson, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt lēmumu;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar savu prasības pieteikumu prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2011. gada 20. decembra Lēmumu C(2011) 9403, galīgā redakcija, ar kuru tiek atzīts par saderīgu ar kopējo tirgu pie noteiktiem nosacījumiem atbalsts, kuru īstenojusi Francijas Republika par labu France Télécom un kas piešķirts France Télécom piesaistīto valsts ierēdņu pensiju finansēšanas veida reformai (Valsts atbalsts Nr. C 25/2008 (ex NN 23/2008)).

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka primāri pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā, kā arī nav ievērots pienākums norādīt pamatojumu, jo Komisija kā valsts atbalstu LESD 107. panta 1. punkta izpratnē ir kvalificējusi valstij pārskaitāmo darba devēja iemaksas samazināšanu France Télécom piesaistīto valsts ierēdņu pensijām par valsts atbalstu. Prasītāja norāda, ka Komisija ir pieļāvusi šīs kļūdas,

uzskatīdama, ka tā ir ekonomiska priekšrocība;

uzskatīdama, ka pasākums ir selektīvs;

uzskatīdama, ka pasākums var radīt konkurences izkropļojumus un

secinādama valsts atbalsta esamību - lai arī Komisija ir atzinusi, ka priekšrocība ir likvidēta vismaz līdz 2010. gada 31. decembrim, samaksājot vienreizēju ārkārtas iemaksu.

Ar otro pamatu tiek pakārtoti apgalvots, ka ir pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā, jo Komisija apgalvotā valsts atbalsta saderīgumu esot pakļāvusi tam, ka tiek ievēroti nosacījumi, kas paredzēti apstrīdētā lēmuma 2. pantā. Prasītāja norāda, ka Komisija ir pieļāvusi šīs kļūdas, uzskatīdama, ka prasītāja ir pakļauta vieglākai sociālai nastai salīdzinājumā ar tās konkurentiem, un atteikdamās "La Poste" precendentu pārnest uz France Télécom tiesvedību.

Ar otro pamatu prasītāja pakārtoti apgalvo, ka ir pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā un pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu tā perioda vērtējumā, kurā strīdīgā lēmumā definētais atbalsts ir ticis novērsts, samaksājot vienreizēju ārkārtas iemaksu. Prasītāja norāda, ka Komisija ir pieļāvusi šīs kļūdas:

iekļaudama ar kompensāciju un ar pārmērīgu kompensāciju saistītos izdevumus to izdevumus atvieglošanas aprēķinā, kas izriet no darba devēja daļas samazināšanas, un

secinādama, ka vienreizējā ārkārtas iemaksa ir jākapitalizē ar aktualizācijas likmi 5,53 % un nevis 7 %.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas prasītājas procesuālās tiesības.

____________