TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta)
2022. gada 10. novembrī (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Brīvība veikt uzņēmējdarbību – LESD 49. un 54. pants – Sabiedrības juridiskās adreses pārcelšana uz dalībvalsti, kas nav tās dibināšanas dalībvalsts – Pirms īpašumtiesību pārejas iegrāmatotā kapitāla vērtības samazinājuma atsaukšana – Atbrīvojums – Situāciju salīdzināmība
Lietā C‑414/21
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Hof van Cassatie (Kasācijas tiesa, Beļģija) iesniegusi ar 2021. gada 25. jūnija lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2021. gada 7. jūlijā, tiesvedībā
VP Capital NV
pret
Belgische Staat,
TIESA (devītā palāta)
šādā sastāvā: Ž. K. Bonišo [J.‑C. Bonichot] (referents), kas pilda palātas priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši S. Rodins [S. Rodin] un O. Spinjana‑Matei [O. Spineanu‑Matei],
ģenerāladvokāte: J. Kokote [J. Kokott],
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:
– VP Capital NV vārdā – S. Gnedasj, advocaat, un M. Grégoire, avocat,
– PricewaterhouseCoopers Belastingadviseurs NV vārdā – P. Hinnekens, advocaat,
– Beļģijas valdības vārdā – S. Baeyens, J.‑C. Halleux un C. Pochet, pārstāvji,
– Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz G. M. De Socio, avvocato dello Stato,
– Eiropas Komisijas vārdā – W. Roels un V. Uher, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt LESD 49. pantu.
2 Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp VP Capital NV un Beļģijas nodokļu iestādi par nodokļu režīma piemērošanu darījumiem, kuri izpaudušies tādējādi, ka šī sabiedrība ir atsaukusi kapitāla vērtības samazinājumu, kas iegrāmatots pirms tās juridiskā adrese tika pārcelta no Luksemburgas uz Beļģiju.
Atbilstošās tiesību normas
3 Saskaņā ar Code des impôts sur les revenus 1992 (1992. gada Ienākuma nodokļa kodekss) 24. panta pirmās daļas 2. punktu redakcijā, kas ir piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “CIR 92”):
“Rūpniecisku, tirdzniecības vai lauksaimniecības uzņēmumu peļņa rodas no:
[..]
2° jebkādu profesionālās darbības veikšanai izmantotu aktīvu vērtības pieauguma un no šīs darbības izrietošo pasīvu vērtības samazinājuma, ja šis vērtības pieaugums vai samazinājums ir radies vai izteikts grāmatvedības uzskaitē vai gada pārskatos”.
4 CIR 92 44. panta 1. punktā ir noteikts:
“Atkāpjoties no 24. panta pirmās daļas 2° punkta, 27. panta otrās daļas 3 °punkta un 28. panta pirmās daļas 1 punkta un pēdējās daļas un neskarot 24. panta pirmās daļas 3 punktu, no nodokļa atbrīvo:
1 izteiktu, bet nerealizētu kapitāla vērtības pieaugumu, izņemot kapitāla vērtības pieaugumu no uzkrājumiem un izpildes procesā esošajiem pasūtījumiem;
[..].”
5 CIR 92 184.ter panta 2. punkta otrajā daļā ir paredzēts:
“Ja ārvalstu sabiedrība savu galveno uzņēmējdarbības vietu vai vadības vai administrācijas juridisko adresi pārceļ uz Beļģiju – attiecībā uz komponentiem, kuri tiek izmantoti ārvalstu uzņēmumos, vai tiem, kas atrodas ārvalstīs un kas ir šīs ārvalsts sabiedrības rīcībā, – kapitāla vērtības pieaugumu un kapitāla vērtības samazinājumu, kas gūts vēlāk saistībā ar šiem aktīviem, nosaka, pamatojoties uz reālo vērtību, kāda tiem ir darījuma brīdī.”
6 CIR 92 190. panta otrā daļa ir formulēta šādi:
“Attiecībā uz 44. panta 1. un 3. punktā, 44.bis, 44.ter un 47. pantā minēto kapitāla vērtības pieauguma daļu, kas atbrīvota no nodokļiem vai uz laiku netiek aplikta ar nodokli, šis kapitāla vērtības pieauguma režīms ir piemērojams tikai tad, ja šī daļa tiek iegrāmatota un saglabāta vienā vai vairākos atsevišķos pasīvu kontos un ja tā netiek iekļauta aprēķinā par likumā noteiktās ikgadējās rezerves palielinājumu vai aprēķinos par atlīdzību vai piešķīrumu.”
7 CIR 92 198. panta 7. punktā ir noteikts:
“Par izdevumiem, kas ir saistīti ar saimniecisko darbību, netiek uzskatīti:
[..]
7 kapitāla vērtības pieaugums un samazinājumus attiecībā uz akcijām vai kapitāldaļām, izņemot kapitāla vērtības samazinājumu, kas iegrāmatots saistībā ar sabiedrības aktīvu pilnīgu sadali, līdz pat šo akciju vai daļu pārstāvētā apmaksātā kapitāla zudumam.”
8 Atbilstoši CIR 92 206. pantam:
“§ 1 Iepriekšējie profesionālās darbības zaudējumi tiek secīgi atskaitīti no ienākumiem no profesionālās darbības katrā no sekojošajiem taksācijas periodiem.
Profesionālās darbības zaudējumi, kas radušies sabiedrībai piederošā ārvalsts uzņēmumā, kas atrodas valstī, ar kuru Beļģija ir noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas novēršanu, tiek ieskaitīti Beļģijā ar nosacījumu, ka sabiedrība pierāda, ka tie nav atskaitīti no šī ārvalsts uzņēmuma peļņas. Turklāt šo profesionālas darbības zaudējumu summa, ko sabiedrība ir ieskaitījusi savā Beļģijas peļņā kādā taksācijas periodā, attiecībā uz šo zaudējumu proporcionālo daļu, par kuru sabiedrība vairs nepierāda, ka šī daļa nav tikusi atskaitīta no šī ārvalsts uzņēmuma peļņas, vai arī ja tekošajā taksācijas periodā attiecīgais ārvalsts uzņēmums tiek pārņemts ieguldījuma, apvienošanās, sadalīšanas vai tam pielīdzināmā darījumā, tiek pieskaitīta šajā taksācijas periodā apliekamajiem ienākumiem.
[..]
§ 3 Ja ārvalsts sabiedrība pārceļ savu juridisko adresi, galveno juridisko adresi vai vadības vai administrācijas atrašanās vietu uz Beļģiju, 1. punkta pirmā daļa ir piemērojama attiecībā uz profesionālās darbības zaudējumiem, kas šai sabiedrībai radušies Beļģijas uzņēmumā, kurš tai bija piederējis pirms šīs pārcelšanas.”
9 Visbeidzot, Karaļa dekrēta par CIR 92 izpildi, redakcijā, kas piemērojama pamatlietā (turpmāk tekstā – “KB/CIR 92”), 74. pantā ir noteikts:
“Lai noteiktu ar uzņēmumu ienākuma nodokli apliekamo peļņu, taksācijas periodā, kurš saskaņā ar [CIR 92] 48., 190., 191. un 194.–194.quater pantu neattiecas uz kapitāla vērtības samazinājumu, uzkrājumiem vai kapitāla vērtības pieaugumu, tiek ņemtas vērā:
1 rezerves;
2 neattaisnoti izdevumi;
3 dividendes.
Pirmās daļas piemērošanas nolūkā tiek lietotas šādas definīcijas:
1 “rezerves” ir gala rezerve, no kuras atskaita:
[..]
– kapitāla vērtības pieaugumu no akcijām vai kapitāldaļām, kuru neapliek ar nodokli saskaņā ar [CIR 92] 192. un 521. pantu, kā arī taksācijas periodā atsaukto to akciju vai kapitāldaļu vērtības samazinājumu, kas iepriekš bijis aplikts ar nodokli saskaņā ar [CIR 92] 198. panta 7. punktu kā neattaisnojoši izdevumi, ciktāl šāds kapitāla vērtības samazinājums vairs nav pamatots šī taksācijas perioda beigās;
[..].”
Pamatlieta un prejudiciālais jautājums
10 VP Capital, sabiedrība, kura sākotnēji izveidota Luksemburgā un kuras juridiskā adrese ir šajā dalībvalstī, iegrāmatoja ar dažādām akcijām un kapitāldaļām, kas tai piederēja citās sabiedrībās, saistītu kapitāla vērtības samazinājumu. Tā atskaitīja šo kapitāla vērtības samazinājumu no Luksemburgā apliekamās peļņas, kas nozīmēja pārnesamo zaudējumu pieaugumu. Tā kā VP Capital bija strādājusi ar zaudējumiem, tā nevarēja ņemt vērā šos pārnesamos Luksemburgā ciestos zaudējumus.
11 Pēc šiem darījumiem VP Capital 2009. gada maijā savu Luksemburgas juridisko adresi pārcēla uz Beļģiju. Tā tika pārveidota par atbilstoši Beļģijas tiesībām dibinātu sabiedrību.
12 Pēc šīs pārcelšanas VP Capital atsauca daļu no kapitāla vērtības samazinājuma, ko tā bija iegrāmatojusi brīdī, kamēr tās juridiskā adrese vēl atradās Luksemburgā. Tā atsaucās uz Beļģijas nodokļa atbrīvojuma režīmu attiecībā uz kapitāla vērtības samazinājumu saistībā ar uzņēmumu akcijām vai kapitāldaļām, kas paredzēts KB/CIR 92 74. pantā, saskaņā ar kuru šie darījumi ir atbrīvoti no nodokļa, jo kapitāla vērtības samazinājums principā nav atskaitāms no apliekamajiem ienākumiem kā ar saimniecisko darbību saistīti izdevumi atbilstoši CIR 92 198. panta 7. punktam.
13 Tomēr saskaņā ar CIR 92 184.ter panta 2. punkta otro daļu kopsakarā ar šī kodeksa 190. panta otrās daļas noteikumiem, ja uz Beļģiju tiek pārcelta ārvalsts sabiedrības juridiskā adrese, galvenā uzņēmējdarbības vieta vai vadības vai administrācijas atrašanās vieta, attiecībā uz komponentiem, kuri tiek izmantoti ārvalstu uzņēmumos, vai tiem, kas atrodas ārvalstīs un ir šīs ārvalsts sabiedrības rīcībā, – kapitāla vērtības pieaugumu un kapitāla vērtības samazinājumu, kas gūts pēc tam, kad pārcelšana ir notikusi, saistībā ar šiem aktīviem nosaka, pamatojoties uz reālo vērtību, kāda tiem ir pārcelšanas brīdī. Izteiktais, bet nerealizētais kapitāla pieaugums (turpmāk tekstā – “nerealizētais kapitāla vērtības pieaugums”) ir atbrīvots no nodokļa ar nosacījumu, ka tas tiek iegrāmatots nepieejamā pasīvu kontā. Tā kā VP Capital veiktā kapitāla vērtības samazinājuma atsaukšana pēc tās juridiskās adreses pārcelšanas uz Beļģiju nebija iegrāmatota nepieejamā pasīvu kontā, Beļģijas nodokļu iestāde uzskatīja, ka tā ir apliekama ar nodokli.
14 Tiesvedībā starp VP Capital un šo iestādi par nodokļu režīma piemērošanu aplūkotajiem darījumiem Hof von Cassatie (Kasācijas tiesa, Beļģija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:
“Vai tāds valsts tiesiskais regulējums kā [pamatlietā aplūkotais] ir pretrunā LESD 49. pantā nodrošinātajai brīvībai veikt uzņēmējdarbību, ja ar to Luksemburgas tās sabiedrības peļņa, kas Luksemburgā iegrāmato ar akcijām vai kapitāldaļām saistītu kapitāla vērtības samazinājumu un kas, proti, to atskaita no savas ar nodokli apliekamās peļņas, tomēr faktiski to nevar atskaitīt no šīs peļņas, jo nodokļu aspektā ir cietusi zaudējumus, pēc savas juridiskās adreses pārcelšanas uz Beļģiju saistībā ar šo kapitāla vērtības samazinājuma atsaukšanu tiek aplikta ar nodokli Beļģijā, ja vien ar šo atsaukšanu saistītais kapitāla pieaugums netiek iegrāmatots nepieejamā pasīvu kontā, savukārt Beļģijas sabiedrības ienākumi, kas ar akcijām vai kapitāldaļām saistīto kapitāla vērtības samazinājumu ir iegrāmatojusi Beļģijā, šī kapitāla vērtības samazinājuma atsaukšanas kontekstā netiek aplikti ar nodokli, ja kapitāla vērtības samazinājums nav ticis atskaitīts iepriekš no Beļģijā ar nodokli apliekamās peļņas, nepastāvot pienākumam ar šo atsaukšanu saistīto kapitāla vērtības pieaugumu iegrāmatot nepieejamā pasīvu kontā?”
Par prejudiciālo jautājumu
15 Ar savu jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai LESD 49. pantam ir pretrunā tāds valsts nodokļu tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru to akciju vai kapitāldaļu vērtības pieaugums, ko sabiedrība iegrāmatojusi dalībvalstī pēc savas juridiskās adreses pārcelšanas uz šo dalībvalsti, tiek uzskatīts par nerealizētu kapitāla vērtības pieaugumu, neņemot vērā, vai šīs akcijas vai kapitāldaļas ir bijušas pamats, lai šī sabiedrība iegrāmatotu kapitāla vērtības samazinājumu citā dalībvalstī brīdī, kad tā bija citas dalībvalsts nodokļu rezidente.
16 Jāatgādina, ka LESD 49. pants kopsakarā ar LESD 54. pantu piešķir uzņēmumiem, kuri dibināti atbilstoši dalībvalsts tiesību aktiem un kuru juridiskā adrese, galvenās vadības atrašanās vieta vai galvenā uzņēmējdarbības vieta ir Eiropas Savienībā, brīvību veikt uzņēmējdarbību (spriedums, 2020. gada 27. februāris, AURES Holding, C‑405/18, EU:C:2020:127, 24. punkts). Šīs brīvības izmantošana ietver tiesības šādai sabiedrībai savu juridisko adresi, galvenās vadības atrašanās vietu vai galveno uzņēmējdarbības vietu pārcelt uz citu dalībvalsti.
17 Jāatgādina arī, ka Savienības tiesību normu par brīvību veikt uzņēmējdarbību mērķis tostarp ir nodrošināt uzņēmējā dalībvalstī tādu pašu attieksmi kā pret šīs valsts pilsoņiem un uzņēmumiem (spriedums, 2020. gada 27. februāris, AURES Holding, C‑405/18, EU:C:2020:127, 27. un 31. punkts).
18 Šajā kontekstā sabiedrība, kas izveidota saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesībām un kas pārceļ savu juridisko adresi uz citu dalībvalsti, var atsaukties uz LESD 49. pantu, lai apstrīdētu ar šo pārcelšanu uz uzņēmēju dalībvalsti radušās nodokļu sekas (šajā ziņā skat. spriedumu, 2020. gada 27. februāris, AURES Holding, C‑405/18, EU:C:2020:127, 26. un 28. punkts).
19 Tomēr LESD 49. pantā nav garantēts, ka šāda pārcelšana nodokļu ziņā ir neitrāla. Ņemot vērā pastāvošās atšķirības dalībvalstu tiesiskajos regulējumos šajā jomā, pārcelšana atkarībā no katra konkrētā gadījuma nodokļu aspektā var būt vairāk vai mazāk izdevīga. Brīvība veikt uzņēmējdarbību neparedz dalībvalstij pienākumu pielāgot savas nodokļu tiesību normas citu dalībvalstu tiesību normām, lai ikvienā gadījumā nodrošinātu tādu nodokļu ieturējumu, ar kuru tiek novērstas jebkādas no valstu nodokļu tiesiskajiem regulējumiem izrietošās atšķirības (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 27. februāris, AURES Holding, C‑405/18, EU:C:2020:127, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).
20 No Tiesas rīcībā esošajiem lietas materiāliem izriet, ka saskaņā ar CIR 92 198. panta 7. punktu kapitāla vērtības samazinājums attiecībā uz akcijām vai kapitāldaļām principā netiek uzskatīts par izdevumiem, kuri ir saistīti ar saimniecisko darbību un kurus var atskaitīt no apliekamiem ienākumiem. Savukārt ar KB/CIR 92 74. pantu no uzņēmumu ienākuma nodokļa ir atbrīvota vēlāka šī kapitāla vērtības samazinājumu atsaukšana.
21 No šīs lietas materiāliem arī izriet, ka tomēr saskaņā ar CIR 92 184.ter panta 2. punkta otro daļu realizētais kapitāla vērtības pieaugums un samazinājums, kas radies pēc sabiedrības juridiskās adreses pārcelšanas uz Beļģiju, tiek noteikts, pamatojoties uz tā reālo vērtību adreses pārcelšanas brīdī. Šajā kontekstā par nerealizētu kapitāla vērtības pieaugumu, kurš ir atbrīvots no nodokļu priekšrocības, ko veido KB/CIR 92 74. pantā paredzētais atbrīvojums, tiek uzskatīts kapitāla vērtības pieaugums no akcijām vai kapitāldaļām, kuras ir iegrāmatojusi sabiedrība, kas savu juridisko adresi ir pārcēlusi uz Beļģiju, arī tad, ja šī pieauguma iegrāmatošana atbilst pirms šīs pārcelšanas iegrāmatotā vērtības samazinājuma atsaukšanai un tā dēļ izcelsmes valstī no galējās apliekamās summas nav veikts atskaitījums kā izdevumi, kas saistīti ar saimniecisko darbību.
22 Tāds tiesiskais regulējums, kāds aplūkots pamatlietā, ir nelabvēlīgs sabiedrībām, kuras izveidotas saskaņā ar vienas dalībvalsts tiesību aktiem un īsteno savu brīvību veikt uzņēmējdarbību, rada atšķirīgu attieksmi un attur tās pārcelt savu juridisko adresi uz citu dalībvalsti, lai tur veiktu savu saimniecisko darbību. Šāda atšķirīga attieksme ir pieļaujama tikai tad, ja tā attiecas uz situācijām, kuras nav objektīvi salīdzināmas, vai arī ja tā ir attaisnota ar kādu primāru vispārējo interešu apsvērumu (spriedums, 2020. gada 27. februāris, AURES Holding, C‑405/18, EU:C:2020:127, 36. punkts un tajā minētā judikatūra).
23 No Tiesas judikatūras izriet – to, vai pārrobežu situācija ir salīdzināma ar valsts iekšēju situāciju, ir jāpārbauda, ņemot vērā attiecīgo valsts tiesību normu mērķi (spriedums, 2020. gada 27. februāris, AURES Holding, C‑405/18, EU:C:2020:127, 37. punkts un tajā minētā judikatūra).
24 Attiecībā uz dalībvalsts veiktajiem pasākumiem, lai saglabātu nodokļu ieturēšanas kompetenču sadalījumu starp dalībvalstīm, kā tas ir pamatlietā aplūkotā tiesiskā regulējuma gadījumā, ko pārbaudīt ir iesniedzējtiesas ziņā, sabiedrības, kura ir iegrāmatojusi kapitāla vērtības samazinājumu saistībā ar akcijām vai kapitāldaļām vienā dalībvalstī, un sabiedrības, kas savu juridisko adresi ir pārcēlusi uz šo dalībvalsti pēc tam, kad tā šo kapitāla vērtības samazinājumu ir iegrāmatojusi citā dalībvalstī, situācijas principiāli atšķiras.
25 Faktiski uz sabiedrību, kas pārceļ juridisko adresi, turpmāk ir attiecināma divu valstu nodokļu kompetence, proti, no vienas puses, izcelsmes valsts kompetence attiecībā uz laikposmu, kurā kapitāla vērtības samazinājums tika iegrāmatots, un, no otras puses, uzņēmējas dalībvalsts kompetence attiecībā uz laikposmu, kurā ir iegrāmatots kapitāla vērtības pieaugums, kas atbilst šim kapitāla vērtības samazinājuma atsaukumam.
26 Ja uzņēmējai dalībvalstij nav kompetences nodokļu jomā attiecībā uz laikposmu, kurā iegrāmatots kapitāla vērtības samazinājums saistībā uzņēmumu akcijām vai kapitāldaļām, sabiedrības, kas savu juridisko adresi ir pārcēlusi uz šo dalībvalsti un tur tādējādi ir iegrāmatojusi šo akciju vai sabiedrību kapitāldaļu kapitāla vērtības pieaugumu, situācija nav salīdzināma ar tādas sabiedrības situāciju, uz kuru jau attiecās minētās dalībvalsts nodokļu kompetence attiecībā uz laikposmu, kad šis kapitāla vērtības samazinājums tika iegrāmatots.
27 Šī paša iemesla dēļ sabiedrības, kura savu juridisko adresi ir pārcēlusi uz dalībvalsti pirms atsaukt to kapitāla vērtības samazinājumu, kas iegrāmatots pirms šīs pārcelšanas, situācija – pretēji tam, ko apgalvo VP Capital, – nav salīdzināma ne ar tādas holdinga sabiedrības situāciju, kas reģistrēta šajā dalībvalstī un kas nodokļu ziņā ir nesusi zaudējumus, ne arī tādas sabiedrības situāciju, kura ir iegrāmatojusi kapitāla vērtības samazinājumu minētajā dalībvalstī, lai gan tai bija jāmaksā uzņēmumu nodoklis, ne arī vēl ar tādas tās pašas dalībvalsts sabiedrības situāciju, kas slēdz savu pastāvīgo uzņēmumu, kurš atrodas citā dalībvalstī un kurā iegrāmatots kapitāla vērtības samazinājums.
28 Šajā gadījumā turklāt jānorāda, ka saskaņā ar Tiesas rīcībā esošo informāciju prasītāja pamatlietā Luksemburgā – savā izcelsmes dalībvalstī – ir norādījusi kapitāla vērtības samazinājumu, kuru tā bija iegrāmatojusi pirms savas juridiskās adreses pārcelšanas, kas tās zaudējumus nesošā stāvokļa dēļ noveda pie pārnesamo zaudējumu palielinājuma. Tas, ka šī biedrība šos zaudējumus faktiski nevarēja atskaitīt no apliekamās peļņas, izriet no izvēles, ko tā pēc tam ir izdarījusi, ar adreses pārcelšanu īstenodama savu brīvību veikt uzņēmējdarbību.
29 Iepriekš izklāstītos apsvērumus nevar atspēkot ar 2018. gada 12. jūnija spriedumu Bevola un Jens W. Trock (C‑650/16, EU:C:2018:424). Proti, šajā spriedumā rastais risinājums iekļaujas Tiesas judikatūrā par mātesuzņēmuma rezidences dalībvalstī vērā ņemtiem galīgiem zaudējumiem, ko cietis meitasuzņēmums vai pastāvīgs uzņēmums, kurš šajā pašā taksācijas periodā ir atradies citā dalībvalstī. Tas nav attiecināms uz tādas sabiedrības situāciju, kura pārceļ savu juridisko adresi no vienas dalībvalsts uz citu dalībvalsti un lūdz pēdējā minētajā dalībvalstī ņemt vērā pirms šīs pārcelšanas citā dalībvalstī iegrāmatotos darījumus (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2020. gada 27. februāris, AURES Holding, C‑405/18, EU:C:2020:127, 44.–48. punkts).
30 Ņemot vērā iepriekš minēto, uz uzdoto jautājumu jāatbild, ka LESD 49. pantam nav pretrunā tāds valsts nodokļu tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru kapitāla vērtības pieaugums saistībā ar sabiedrības akcijām vai kapitāldaļām, ko sabiedrība iegrāmatojusi dalībvalstī pēc savas juridiskās adreses pārcelšanas uz šo dalībvalsti, tiek uzskatīts par nerealizētu kapitāla pieaugumu, neņemot vērā, vai šīs akcijas vai kapitāldaļas ir bijušas pamats, lai šī sabiedrība iegrāmatotu kapitāla vērtības samazinājumu brīdī, kad tā bija citas dalībvalsts nodokļu rezidente.
Par tiesāšanās izdevumiem
31 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež:
LESD 49. pantam nav pretrunā tāds valsts nodokļu tiesiskais regulējums, saskaņā ar kuru kapitāla vērtības pieaugums saistībā ar sabiedrības akcijām vai kapitāldaļām, ko sabiedrība iegrāmatojusi dalībvalstī pēc savas juridiskās adreses pārcelšanas uz šo dalībvalsti, tiek uzskatīts par nerealizētu kapitāla pieaugumu, neņemot vērā, vai šīs akcijas vai kapitāldaļas ir bijušas pamats, lai šī sabiedrība iegrāmatotu kapitāla vērtības samazinājumu brīdī, kad tā bija citas dalībvalsts nodokļu rezidente.
[Paraksti]