CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS (otrā palāta)

2008. gada 26. jūnijā

Lieta F‑1/08

Bart Nijs

pret

Eiropas Kopienu Revīzijas palātu

Civildienests – Ierēdņi – Reglamenta 35. panta 1. punkta e) apakšpunkts – Pamatu un argumentu izklāsts – Sūdzības iesniegšanas termiņš – Acīmredzama nepieņemamība

Priekšmets: Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru B. Neiss [B. Nijs] lūdz atcelt viņa novērtējuma ziņojumu par 2005./2006. gadu un ar to saistītos turpmākos lēmumus, it īpaši lēmumu viņu nepaaugstināt amatā 2007. gadā, un Revīzijas palātas 2007. gada 8. marta lēmumu no 2007. gada 1. jūlija atjaunot tās ģenerālsekretāra pilnvaras, kā arī piespriest Revīzijas palātai izmaksāt atlīdzību par nodarīto mantisko un morālo kaitējumu.

Nolēmums: Prasību noraidīt daļēji kā acīmredzami nepieņemamu un daļēji kā acīmredzami nepamatotu. Prasītājs atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības

(Tiesas Statūtu 19. panta trešā daļa un I pielikuma 7. panta 1. un 3. punkts; Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkta d) un e) apakšpunkts)

2.      Ierēdņi – Pārsūdzība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Cita ierēdņa iecelšana amatā pirms prasītāja stāšanās amatā – Izslēgšana

(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts un 91. panta 1. punkts)

1.      Saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkta e) apakšpunktu pieteikumā par lietas ierosināšanu ir jābūt izklāstītiem izvirzītajiem faktiskajiem un tiesiskajiem pamatiem un argumentiem. Šiem pamatiem un argumentiem ir jābūt pietiekami skaidriem un precīziem, lai atbildētājs varētu sagatavot savu aizstāvību un Civildienesta tiesa varētu lemt par prasību attiecīgā gadījumā bez citas informācijas. Lai nodrošinātu tiesisko drošību un pareizu tiesvedību un lai prasība būtu pieņemama, būtiskajiem faktiskajiem un tiesiskajiem apstākļiem, ar kuriem tā ir pamatota, saskaņotā un saprotamā veidā ir jāizriet no paša pieteikuma teksta.

Tā tas vēl jo vairāk ir tāpēc, ka saskaņā ar Tiesas Statūtu I pielikuma 7. panta 3. punktu tiesvedības rakstiskā daļa Civildienesta tiesā principā sastāv tikai no vienas procesuālo dokumentu apmaiņas, ja vien Civildienesta tiesa nav pieņēmusi pretēju lēmumu. Turklāt saskaņā ar minēto statūtu 19. panta trešo daļu, kas ir piemērojama tiesvedībai Civildienesta tiesā atbilstoši to pašu statūtu I pielikuma 7. panta 1. punktam, ierēdni ir jāpārstāv advokātam. Advokāta kā tiesu sistēmai piederīgas personas galvenais uzdevums ir tieši prasības pieteikumā iekļautos prasījumus pamatot ar pietiekami saprotamiem un saskaņotiem tiesību argumentiem, ņemot vērā tieši to, ka Civildienesta tiesā notiekošās tiesvedības rakstiskā daļa principā sastāv tikai no vienas procesuālo rakstu apmaiņas.

Izvirzītajām prasībām par skaidrību un precizitāti neatbilst prasības pieteikums, kurā fakti ir izklāstīti juceklīgi un neievērojot noteiktu kārtību, kā rezultātā lasītājs nevar tos attiecīgi sasaistīt ar kādu no prasības pieteikumā izvirzītajiem prasījumiem vai kādu no pamatiem, kas norādīti tā pamatojumam.

Tāpat arī acīmredzami nepieņemama ir ierēdņa prasība, kurā nav precīzi norādīti apstrīdētie akti un kura tādējādi neatbilst prasībām, kas ir paredzētas Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkta d) apakšpunktā.

(skat. 24.–27. un 46. punktu)

Atsauces:

Pirmās instances tiesa: 1993. gada 24. marts, T‑72/92 Benzler/Komisija, Recueil, II‑347. lpp., 16., 18. un 19. punkts; 1993. gada 28. aprīlis, T‑85/92 De Hoe/Komisija, Recueil, II‑523. lpp., 20. punkts; 1999. gada 21. maijs, T‑154/98 Asia Motor France u.c./Komisija, Recueil, II‑1703. lpp., 42. punkts; 1999. gada 15. jūnijs, T‑277/97 Ismeri Europa/Revīzijas palāta, Recueil, II‑1825. lpp., 29. punkts.

2.      Nelabvēlīgi akti Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta un 91. panta 1. punkta nozīmē ir tikai tādi pasākumi, kam ir juridiski saistoša iedarbība, kas var ietekmēt prasītāja intereses, konkrētā veidā grozot tā juridisko situāciju, un ar ko galīgi ir noteikta iestādes nostāja.

Par tādu nav uzskatāms gadījums, kad vienas un tās pašas iestādes iekšienē amatā tiek iecelts cits ierēdnis, ja iecelšana ir notikusi pirms prasītāja stāšanās amatā.

(skat. 34. un 35. punktu)

Atsauces:

Pirmās instances tiesa: 2005. gada 25. oktobris, T‑43/04 Fardoom un Reinard/Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑329. un II‑1465. lpp., 26. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 21. aprīlis, F‑78/07 Boudova u.c./Komisija, Krājums‑CDL, I‑A‑2‑0000. un II‑A‑2‑0000. lpp., 31. punkts.