Lieta T‑384/11

Safa Nicu Sepahan Co.

pret

Eiropas Savienības Padomi

Kopējā ārpolitika un drošības politika – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu kodolieroču izplatīšanas novēršanai – Līdzekļu iesaldēšana – Kļūda vērtējumā – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Prasība par zaudējumu atlīdzību

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2014. gada 25. novembra spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Jēdziens

2.      Eiropas Savienība – Iestāžu aktu tiesiskuma pārbaude tiesā – Ierobežojoši pasākumi pret Irānu – Pasākumi cīņai pret kodolieroču izplatīšanu – Pārbaudes apjoms

(LESD 275. panta otra daļa; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Padomes Lēmums 2010/413/KĀDP)

3.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Zaudējumi – Cēloņsakarība – Viena no nosacījumiem neesamība – Prasības par zaudējumu atlīdzību noraidīšana pilnībā

(LESD 340. panta otrā daļa)

4.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums – Ierobežots vai neesošs iestādei piešķirtā novērtējuma apjoms akta pieņemšanas laikā – Nepieciešamība ņemt vērā konteksta elementus

(LESD 340. panta otrā daļa)

5.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums – Tiesību norma, kas privātpersonām piešķir tiesības – Jēdziens – Nosacījumi ierobežojošu pasākumu piemērošanai pret Irānu – Iekļaušana

(LESD 340. panta otrā daļa; (Padomes Regulas Nr. 961/2010 un Nr. 267/2012)

6.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Reāls un droši zināms kaitējums – Pierādīšanas pienākums

(LESD 340. panta otrā daļa)

7.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Cēloņsakarība – Jēdziens – Pierādīšanas pienākums

(LESD 340. panta otrā daļa)

8.      Ārpuslīgumiskā atbildība –Kaitējums – Atlīdzināmi zaudējumi – Morālais kaitējums, kas nodarīts ar ierobežojošo pasākumu publicēšanu Oficiālajā Vēstnesī, šādi aizskarot vienības reputāciju, pret kuru ir noteikti šie pasākumi – Iekļaušana

(LESD 340. panta otrā daļa; Padomes Regulas Nr. 961/2010 un Nr. 267/2012)

9.      Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Reāls un droši zināms kaitējums, ko radījis nelikumīgs akts – Morālais kaitējums, kas nodarīts ar ierobežojošu pasākumu noteikšanu un paturēšanu spēkā – Apstrīdētā akta atcelšana, kas nenodrošina pienācīgu atlīdzību par morālo kaitējumu

(LESD 340. panta otrā daļa; Padomes Regulas Nr. 961/2010 un Nr. 267/2012)

10.    Ārpuslīgumiskā atbildība – Zaudējumi – Atlīdzināmi zaudējumi – Jēdziens – Attiecību saraušana ar piegādātājiem – Izslēgšana

(LESD 340. panta otrā daļa)

11.    Ārpuslīgumiskā atbildība – Zaudējumi – Atlīdzība – Nokavējuma procenti – Aprēķināšanas noteikumi

(LESD 340. panta otrā daļa)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 30. punktu)

2.      Savienības tiesām atbilstoši tām LESD piešķirtajām pilnvarām ir jānodrošina principā pilnīga visu Savienības tiesību aktu tiesiskuma pārbaude atbilstoši pamattiesībām, kas ir Savienības tiesību sistēmas neatņemama sastāvdaļa. Šo pamattiesību vidū tostarp ir tiesību uz aizstāvību ievērošana un tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā.

Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantā garantētā pārbaudes tiesā efektivitāte tostarp nozīmē, ka Savienības tiesa nodrošina, ka akts, kam attiecībā uz konkrēto personu vai vienību ir individuāla piemērojamība, ir pamatots ar pietiekami drošiem faktiem. Tas nozīmē, ka ir jāpārbauda pamatojuma izklāstā norādītie fakti, kas ir minētā lēmuma pamatā, tādēļ pārbaudē tiesā nav jāizvērtē tikai norādīto iemeslu abstrakta ticamība, bet arī tas, vai ir pamatoti šie apsvērumi vai vismaz viens no tiem, kurš tiek uzskatīts par pašu par sevi pietiekamu šā paša lēmuma pamatojumam.

Šajā nolūkā Savienības tiesai ir jāveic šī pārbaude, vajadzības gadījumā pieprasot kompetentajai Savienības iestādei iesniegt atbilstošu – konfidenciālu vai nekonfidenciālu – informāciju vai pierādījumus, lai varētu veikt šādu pārbaudi. Proti, tieši kompetentajai Savienības iestādei apstrīdēšanas gadījumā ir jāpierāda pret attiecīgo personu vērsto apsvērumu pamatotība, nevis šai personai ir jāiesniedz attaisnojoši pierādījumi par to, ka minētie iemesli nav pamatoti.

(sal. ar 32.–36. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 47. un 48. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 50.–55. punktu)

5.      Kaut gan Regulu Nr. 961/2010 un Nr. 267/2010 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu mērķis galvenokārt ir atļaut Padomei noteikt zināmus privātpersonu tiesību ierobežojumus kodolieroču izplatīšanas un tās finansēšanas novēršanai, normu, kurās izsmeļoši ir uzskaitīti nosacījumi, ar kādiem ir pieļaujami ierobežojumi, mērķis, tieši otrādi, ir aizsargāt skarto privātpersonu individuālās intereses, sašaurinot tādu ierobežojošo pasākumu piemērošanas gadījumus, apjomu vai intensitāti, kuri var likumīgi tikt piemēroti šīm personām.

Līdz ar to šādas normas nodrošina iespējami aizskarto personu individuālo interešu aizsardzību, un tāpēc tās ir jāuzskata par tiesību normām, kuru mērķis ir piešķirt tiesības privātpersonām. Ja nav izpildīti attiecīgie materiāltiesiskie nosacījumi, tad skartajai personai vai vienībai ir tiesības uz to, lai tai attiecīgie pasākumi netiktu piemēroti. Šādas tiesības katrā ziņā nozīmē, ka persona vai vienība, kurai ierobežojošie pasākumi ir piemēroti apstākļos, kas nav paredzēti attiecīgajās tiesību normās, var prasīt atlīdzināt šādu pasākumu radīto kaitējumu, ja izrādās, ka to noteikšana ir balstīta uz pietiekami būtisku Padomes piemēroto materiālo tiesību normu.

(sal. ar 56.–58. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 70. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 71. punktu)

8.      Ja ierobežojoši pasākumi ir noteikti pret vienību, kura, kā apgalvots, ir sniegusi atbalstu kodolieroču izplatīšanai, tā publiski tiek saistīta ar tādu rīcību, kas tiek uzskatīta par smagu apdraudējumu starptautiskajam mieram un drošībai, kuras sekas ir tādas, ka pret vienību rodas nopēlums un neuzticēšanās, kas līdz ar to aizskar arī viņas reputāciju un tātad nodara morālu kaitējumu.

Pirmkārt, nopēlums un neuzticēšanās, kas rodas no ierobežojošiem pasākumiem, neskar attiecīgās vienības ekonomiskās un komerciālās spējas, bet gan tās vēlmi iesaistīties darbībās, kuras starptautiskā sabiedrība uzskata par nosodāmām. Tādējādi attiecīgā vienība ir aizskarta dziļāk par tās tābrīža komercinteresēm. Otrkārt, attiecīgās vienības reputācijas aizskārums ir vēl jo smagāks tāpēc, ka tas ir radies nevis no personīgi pausta viedokļa, bet gan no Savienības iestādes oficiāli pieņemtas nostājas, kas publicēta Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī un kurai ir saistošas tiesiskās sekas.

Šajā ziņā ierobežojošu pasākumu publicēšana ir neatņemama to noteikšanas procesa sastāvdaļa, ņemot vērā tostarp, ka publicēšana ir nosacījums to spēkā esamībai attiecībā pret trešajām personām. Šādos apstākļos minēto pasākumu publicēšana Oficiālajā Vēstnesī nav apstāklis, kurš var pārraut cēloņsakarību starp ierobežojošo pasākumu noteikšanu un paturēšanu spēkā un attiecīgās vienības reputācijas aizskārumu.

(sal. ar 80. un 82.–84. punktu)

9.      Kodolieroču izplatīšanā iesaistīto vienību sarakstā iekļautas vienības nosaukuma izņemšana no tā ir veids, kā atlīdzināt prasītājas ciesto morālo kaitējumu, šajā spriedumā par tiesību akta atcelšanu konstatējot, ka tās saistīšana ar kodolieroču izplatīšanu ir nepamatota un tātad prettiesiska.

Tomēr gadījumā, ja apgalvojums par minētās vienības iesaisti kodolieroču izplatīšanā ir skāris tādu trešo personu rīcību attiecībā pret to, no kurām vairums atrodas ārpus Savienības, tad iekļaušanas sarakstā atcelšana var ierobežot piešķiramās atlīdzības apmēru, taču tā nevar būt pilnīgs atlīdzinājums par ciesto kaitējumu. Šīs sekas nav tādas, kuras pilnībā var tikt izlīdzinātas ar a posteriori konstatāciju par minētās iekļaušanas sarakstā prettiesiskumu, jo ierobežojošu pasākumu noteikšana pret vienību piesaista vairāk uzmanības un atbildes reakcijas – jo sevišķi ārpus Savienības – nekā to vēlāka atcelšana.

Turklāt ir jānorāda, ka Padomes uzturētais apgalvojums pret šo vienību ir īpaši smags, jo tajā tā tiek sasaistīta ar Irānas veikto kodolieroču izplatīšanu, proti, darbību, kura Padomes ieskatā apdraud starptautisko mieru un drošību.

(sal. ar 86.–89. punktu)

10.    Savienības ārpuslīgumiskās atbildības jomā atteikums piegādāt pats par sevi nav uzskatāms par zaudējumiem. Zaudējumi rodas tikai tad, ja atteikums veikt piegādes atbalsojas attiecīgās sabiedrības ekonomiskajos rezultātos. Tas tostarp ir gadījumā, ja sabiedrība ir spiesta pirkt tos pašus produktus ar mazāk izdevīgiem nosacījumiem no citiem piegādātājiem vai ja piegādes atteikums izraisa nokavējumu ar klientiem noslēgtu līgumu izpildē, tādējādi radot sabiedrībai finansiālas sankcijas. Tāpat gadījumā, ja nevar tikt atrasts cits piegādātājs, noslēgtie līgumi var tikt lauzti un attiecīgā sabiedrība var tikt izslēgta no dalības tobrīd notiekošos publiskos iepirkumos.

(sal. ar 110. punktu)

11.    Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 151. punktu)