EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2008. gada 21. februārī (*)
Civildienests – Ierēdņi – Paaugstināšana amatā – Novērtējuma procedūra – Atestācijas procedūra – Potenciāla novērtējums – Likuma piemērošanas jomas pārkāpums – Jautājuma izskatīšana pēc savas ierosmes
Lieta F‑31/07
par prasību, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu,
Françoise Putterie-De-Beukelaer, Eiropas Kopienu Komisijas ierēdne ar dzīvesvietu Briselē (Beļģija), ko pārstāv Ē. Buaželo [É. Boigelot], advokāts,
prasītāja,
pret
Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv K. Berardī‑Kaizere [C. Berardis-Kayser] un K. Hermane [K. Herrmann], pārstāves,
atbildētāja.
CIVILDIENESTA TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs H. Krepels [H. Kreppel], tiesneši H. Tagars [H. Tagaras] un S. Žervazonī [S. Gervasoni] (referents),
sekretāre K. Šilana [C. Schilhan], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2007. gada 13. novembra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar prasības pieteikumu, kas Civildienesta tiesas kancelejā iesniegts 2007. gada 2. aprīlī, Puterija-de-Bukelere [Putterie-De-Beukelaer] lūdz atcelt viņas karjeras attīstības ziņojumu par 2005. gadu, jo tā 6.5. sadaļā “Potenciāls”, kas izstrādāta atestācijas procedūras laikā, minētajā ziņojumā nav atzīts viņas potenciāls veikt B* kategorijai atbilstošas funkcijas.
Atbilstošās tiesību normas
2 Saskaņā ar Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 43. pantu:
“Par katra ierēdņa spējām, efektivitāti un uzvedību darbā vismaz reizi divos gados sastāda periodisku ziņojumu, kā to noteikusi katra iestāde saskaņā ar 110. pantu. Katra iestāde nosaka noteikumus, kas piešķir tiesības iesniegt pārsūdzību ziņošanas [novērtēšanas] procedūras ietvaros, kas jāizpilda pirms sūdzības iesniegšanas, kā minēts 90. panta 2. punktā.
Attiecībā uz 4. pakāpi AST funkciju grupas ierēdņiem ziņojumā var ietvert atzinumu par to, vai, pamatojoties uz darba izpildi, ierēdnis spēj veikt pārvaldnieka [administratora] funkcijas.
Ierēdnis ir jāiepazīstina ar šo ziņojumu. Tam ir tiesības sniegt par to jebkādas atsauksmes, kuras tas uzskata par vajadzīgām.”
3 Eiropas Kopienu Komisijas lēmums par Civildienesta noteikumu 43. panta vispārējiem piemērošanas noteikumiem tika pieņemts 2004. gada 23. decembrī (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumu 43. panta VPN”) un bija piemērojams 2006. gada novērtējumu veikšanai (par laika posmu no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim). Civildienesta noteikumu 43. panta VPN noteikta ikgadējā novērtēšanas ziņojuma, kas tiek saukts par karjeras attīstības ziņojumu (turpmāk tekstā – “KAZ”), sagatavošanas procedūra. Atbilstoši Civildienesta noteikumu 43. panta 1. punktam Civildienesta noteikumu 43. panta VPN 8. panta 11. punktā ir paredzēts, ka amata izpildītājs saistībā ar savu KAZ var iesniegt motivētu prasību, par kuru apelācijas novērtētājs lemj, ņemot vērā Apvienotās novērtējumu komitejas (turpmāk tekstā – “ANK”) atzinumu.
4 2006. gada 12. janvāra [izdevumā] Administratīvā informācija Nr. 1‑2006 par novērtēšanas veikšanu 2006. gadā, kas atbilst novērtēšanas periodam no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, attiecībā uz sadaļu par potenciāla novērtējumu ir norādīts:
“Šī sadaļa ir jāaizpilda atestācijas un sertifikācijas procedūru ietvaros. Novērtētājs to aizpilda tikai tad, ja attiecīgā amata izpildītājs to skaidri lūdzis savā pašnovērtējumā (ar krustiņu atzīmējamā ailē).
Sadaļa par potenciālu ir grozīta. Tagad novērtētājam ir saraksts ar A* vai B* kategorijas pienākumu veidiem. Viņš atzīmē, kuri uzdevumi attiecas uz augstāku kategoriju, un novērtē attiecīgā amata izpildītāja darbību, kas saistīta ar šiem uzdevumiem, kā arī tā snieguma kvalitāti šo uzdevumu veikšanā.
[..]”
5 Saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 10. pantu:
“1. Ierēdņi, kuri pirms 2004. gada 1. maija dien C vai D kategorijā, no 2006. gada 1. maija tiek ievirzīti karjeras grupā ar šādām paaugstinājuma amatā iespējām:
a) agrākajā C kategorijā līdz AST 7 pakāpei;
b) agrākajā D kategorijā līdz AST 5 pakāpei;
[..].
3. Ierēdnis, uz kuru attiecas 1. punkts, var kļūt par asistentu funkciju grupas locekli bez ierobežojumiem, ja viņš iztur atklātu konkursu vai, pamatojoties uz atestācijas procedūru. Atestācijas procedūra balstās uz ierēdņu darba stāžu, pieredzi, nopelniem un apmācības līmeni un amatu pieejamību AST funkciju grupā. Apvienotā komiteja izskata ierēdņu kandidatūras atestācijai. Iestādes līdz 2004. gada 1. maijam pieņem noteikumus šīs procedūras izpildei. Vajadzības gadījumā iestādes pieņem īpašus noteikumus, lai ņemtu vērā izmaiņas, kas izraisījušas izmaiņas piemērojamās paaugstināšanas amatā kvotās.”
6 Saskaņā ar Komisijas 2004. gada 7. aprīļa lēmuma par grozījumiem atestācijas procedūras veikšanā (turpmāk tekstā – “2004. gada 7. aprīļa lēmums”), kas ir publicēts 2004. gada 22. jūnija [izdevumā] Administratīvā informācija Nr. 70‑2004, 1. pantu:
“1. Atestācijas procedūras mērķis ir atlasīt ierēdņus, kuri pirms 2004. gada 1. maija dien C* vai D* kategorijā un kuri var kļūt par asistentu funkciju grupas locekļiem bez ierobežojumiem.
[..]”
7 Saskaņā ar 2004. gada 7. aprīļa lēmuma 4. pantu:
“Katru gadu pirms 30. septembra [iecēlējinstitūcija] nosaka darbavietu skaitu, kas pieder pie asistentu funkciju grupas, ko nākamajā gadā var piešķirt 8. panta izpratnē apstiprinātajiem ierēdņiem.
Pēc šī lēmuma pieņemšanas [iecēlējinstitūcija] publicē sludinājumu par konkursu.”
8 Saskaņā ar 2004. gada 7. aprīļa lēmuma 5. pantu:
“1. 1. pantā minētajiem ierēdņiem, kuri ir pieteikuši savu kandidatūru, tiek veikta atestācijas procedūra, ja katrs no viņiem atbilst šādiem diviem kritērijiem:
– apmācības līmenis atbilst vismaz tam, kas prasīts Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta a) [apakšpunktā], lai ieceltu asistentu funkciju grupas ierēdņa amatā;
– ir vismaz piecu gadu darba stāžs, kas attiecas uz C vai D karjeru. [..]
2. Katras atestācijas laikā [iecēlējinstitūcija] izstrādā un publicē [to] ierēdņu sarakstu, kas ir pieteikuši savu kandidatūru un ir pielaisti pie atestācijas procedūras.
[..]”
9 2004. gada 7. aprīļa lēmuma 6. pantā ir paredzēts:
“1. Katras atestācijas laikā [iecēlējinstitūcija] izstrādā procedūrai pielaisto ierēdņu sarakstu, kuri ir grupēti prioritārā secībā pēc šādiem kritērijiem: apmācību līmenis, darba stāžs C vai D karjerā, pieredze un nopelni, kas ir novērtēti, balstoties uz pieejamajiem [KAZ].
2. Par kritēriju vērtību un to izvērtēšanu [iecēlējinstitūcija] lemj līdz 2004. gada 31. decembrim pēc 9. pantā minētās komitejas atzinuma. Tos katru gadu var pielāgot ar [iecēlējinstitūcijas] lēmumu atbilstoši 9. pantā minētās komitejas ieteikumam.
[..]
4. Procedūrai pielaistie ierēdņi desmit darba dienu laikā pēc šīs informācijas var vērsties 9. pantā minētajā komitejā, ja viņi apstrīd saņemto punktu skaitu. Viņiem ir jāpamato savas vēršanās likumiskais pamats un jāiesniedz 9. pantā minētajai komitejai visi noderīgie oficiālie dokumenti.
9. pantā minētā komiteja desmit darba dienu laikā sniedz atzinumu un to paziņo [iecēlējinstitūcijai], kas, pamatojoties uz to, lemj par turpmāko rīcību.”
10 Saskaņā ar 2004. gada 7. aprīļa lēmuma 7. pantu:
“1. Pirmie ierēdņi no 6. pantā minētā saraksta līdz rindai, kas atbilst dubultam saskaņā ar 4. pantu noteikto darbavietu skaitam, ir tiesīgi līdz nākamā gada 31. decembrim kandidēt uz brīvajiem amatiem asistentu funkciju grupā.
2. [Iecēlējinstitūcija] publicē 1. punktā minēto ierēdņu sarakstu.
3. Brīvie amati, ko var piešķirt 1. punktā minētajiem ierēdņiem, tiek paziņoti, publicējot paziņojumu par vakanci.”
11 Saskaņā ar 2004. gada 7. aprīļa lēmuma 8. pantu:
“1. 7. panta 1. punktā minētie ierēdņi, kas ir iecelti 7. panta 3. punktā minētajos brīvajos amatos, ir uzskatāmi par apstiprinātiem. Viņi kļūst par asistentu funkciju grupas dalībniekiem bez karjeras ierobežojumiem.
2. [Iecēlējinstitūcija] katru gadu līdz 31. martam publicē pēdējā atestācijas posma laikā apstiprināto ierēdņu sarakstu.”
12 Ar 2004. gada 7. aprīļa lēmuma 9. pantu ir izveidota Apvienotā atestācijas komiteja un noteikts tās sastāvs, kā arī darbības kārtība.
13 2004. gada 7. aprīļa lēmums tika atcelts un aizstāts ar Komisijas 2006. gada 29. novembra lēmumu par atestācijas procedūras veikšanas kārtību (turpmāk tekstā – “2006. gada 29. novembra lēmums”).
14 2006. gada 29. novembra lēmuma 5. panta 1. punktā ir noteikts:
“1. pantā minētie ierēdņi, kas ir pieteikuši savu kandidatūru, pēc 7. pantā minētās komitejas atzinuma tiek pielaisti pie atestācijas procedūras, ja viņi atbilst šādiem četriem kritērijiem:
– apmācības līmenis atbilst vismaz tam, kas prasīts Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta a) [apakšpunktā], lai ieceltu asistentu funkciju grupas ierēdņa amatā;
– ir vismaz piecu gadu darba stāžs, kas attiecas uz C vai D karjeru. [..];
– uzskata sevi par spējīgu uzņemties “Administratīvā asistenta” līmeņa funkcijas;
– ir atbilstošas vai pietiekamas profesionālās iemaņas.”
15 Iecēlējinstitūcijas lēmuma par 2006. gada atestācijas procedūras apstiprināšanas kritēriju pieņemšanu, kas publicēts 2006. gada 21. decembra [izdevumā] Administratīvā informācija Nr. 59‑2006, 3. punktā ar nosaukumu “Potenciāls” ir noteikts:
“Spējai uzņemties “Administratīvā asistenta” līmeņa funkcijas ir jābūt pozitīvi novērtētai novērtējuma par 2005. gadu ietvaros.
[..]”
Prāvas rašanās fakti
16 Prasītāja strādā kā ierēdne Komisijas Ģenerālsekretariātā kopš 1985. gada. Līdz 1996. gada novembrim bijusi direkcijas sekretāre, prasītāja pēc tam mainīja profesionālo orientāciju un kļuva par informātikas apmācību instruktori. 2000. gadā viņa oficiāli tika atzīta par atbildīgo par informātikas apmācībām.
17 Pēc C 2 pakāpes līdz 2004. gada 1. maijam prasītāja, sākot no šī datuma, piemērojot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 2. panta 1. punktu, saņēma C*5 pakāpi, pēc tam, sākot no 2006. gada 1. maija, atbilstoši Civildienesta noteikumu 8. panta 1. punktam – AST 5 pakāpi.
18 Laikā no 2005. gada 1. janvāra līdz 31. decembrim, par ko ir sagatavots KAZ (turpmāk tekstā – “KAZ 2005”), prasītāja pildīja tās pašas funkcijas, ko iepriekš. Viņas KAZ 2005, tāpat kā viņas iepriekšējā KAZ izstrādes laikā viņa lūdza novērtētāju aizpildīt 6.5. sadaļu “Potenciāls”, kā tas ir paredzēts 2006. gada 12. janvāra [izdevumā] Administratīvā informācija Nr. 1‑2006, lai varētu piedalīties 2006. gada atestācijas procedūrā.
19 Minētajā KAZ 2005 6.5. sadaļā, kuras apakšvirsraksts atgādina, ka tā ir jāņem vērā atestācijas procedūras ietvaros, novērtētājs uzskatīja, ka aplūkotajā laika posmā prasītājas veiktie uzdevumi pat ne daļēji nav atbilduši uzdevumiem, kas attiecas uz B* kategorijas ierēdni. Līdz ar to novērtētājs tāpat kā iepriekšējā KAZ norādīja, ka ieinteresētā persona nav pierādījusi savu potenciālu, lai uzņemtos funkcijas, kas attiecas uz šo kategoriju. Apstiprinātājam šādi nolemjot, prasītāja 2006. gada 6. jūnijā iesniedza ANK argumentētu sūdzību, kas paredzēta Civildienesta noteikumu 43. panta VPN 8. panta 11. punktā.
20 Savā atzinumā ANK nekonstatēja pretrunu starp prasītājai veltītajiem komentāriem un vērtējumu, ne arī acīmredzamu kļūdu vērtējumā attiecībā uz tās potenciāla uzņemties B* kategorijas funkcijas neatzīšanu.
21 Ar 2006. gada 26. jūnija lēmumu apelācijas novērtētājs apstiprināja KAZ 2005.
22 2006. gada 26. septembrī prasītāja iesniedza “sūdzību atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktam” par “[viņas] augstākstāvošās vadības lēmumu attiecībā uz KAZ 2005 nepielaist [viņu] pie atestācijas [viņas] darba nenovērtēšanas dēļ [..] un kļūdas amata noteikšanā dēļ” (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).
23 Ar 2006. gada 21. decembra lēmumu iecēlējinstitūcija noraidīja prasītājas sūdzību, uzskatot, ka apstiprinātājs, kuram, “pamatojoties uz novērtētāja sniegto informāciju, [..] ir jāizlemj, vai novērtētais ir faktiski pierādījis savu potenciālu uzņemties augstākas kategorijas uzdevumus”, nav pieļāvis “nevienu acīmredzamu kļūdu vērtējumā”. Tajā pašā dienā ar sludinājuma par konkursu publikāciju [izdevumā] Administratīvā informācija Nr. 60‑2006 sākās atestācijas procedūra par 2006. gadu.
24 Pēc prasītājas lietas elektroniskajiem izrakstiem Sysper 2, kurus viņa iesniegusi tiesā, viņas kandidatūra, kas bija pieteikta 2007. gada 25. janvārī, 1. februārī tika noraidīta, pamatojoties uz to, ka nav ticis atzīts viņas potenciāls. Prasītājas 2007. gada 24. aprīļa apelācijas sūdzību par šo lēmumu iecēlējinstitūcija pēc pārbaudes, ko veica Apvienotā atestācijas komiteja, noraidīja 2007. gada 25. maijā. Šīs komitejas atzinumā, ko ņēma vērā iecēlējinstitūcija, tika uzskatīts, ka prasītāja nevar iegūt tiesības piedalīties atestācijā, jo viņas KAZ 2005 apliecinātājs ir noliedzis viņas potenciālu veikt B* kategorijas funkcijas.
Process un lietas dalībnieku prasījumi
25 Eiropas Kopienu Civildienesta tiesas Reglamenta 64. pantā paredzēto procesa organizatorisko pasākumu ietvaros, kas atbilstoši Padomes 2004. gada 2. novembra Lēmuma 2004/752/EK, Euratom, ar ko izveido Eiropas Savienības Civildienesta tiesu (OV L 333, 7. lpp.), 3. panta 4. punktam līdz brīdim, kad spēkā stāsies Civildienesta tiesas Reglaments, mutatis mutandis ir piemērojams Civildienesta tiesai, Civildienesta tiesa lūdza Komisiju atbildēt uz rakstveida jautājumu un nodot tai dokumentus.
26 Ar 2007. gada 17. septembra vēstuli Civildienesta tiesa cita starpā informēja lietas dalībniekus, ka tā pēc savas ierosmes plāno izvirzīt absolūto pamatu par tādu pārkāpumu ar apstrīdēto aktu, kas saistīts ar Civildienesta noteikumu 43. panta un Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 10. panta 3. punkta piemērošanas jomu.
27 2007. gada 15. oktobrī lietas dalībnieki iesniedza savus rakstiskos apsvērumus par absolūto pamatu, ko pēc savas ierosmes bija izvirzījusi un paziņojusi Civildienesta tiesa.
28 2007. gada 13. novembra tiesas sēdē tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un viņu atbildes uz Civildienesta tiesas uzdotajiem jautājumiem.
29 Prasītājas prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:
– atcelt viņas KAZ 2005 tiktāl, ciktāl tajā nav atzīts viņas potenciāls veikt B* kategorijai atbilstošas funkcijas;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
30 Komisijas prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību kā nepieņemamu un katrā ziņā kā nepamatotu;
– atbilstoši izlemt jautājumu par tiesāšanās izdevumiem.
Juridiskais pamatojums
Par pieņemamību
Lietas dalībnieku argumenti
31 Komisija, pirmkārt, uzskata, ka prasītājas 2006. gada 26. septembra vēstule ar nosaukumu “Sūdzība atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 1. punktam” Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta un 91. panta 2. punkta izpratnē neesot sūdzība, bet lūgums. Prasītāja tajā esot tikai lūgusi administrāciju pieņemt noteiktus aktus, it īpaši – ļaut veikt viņas 2006. gada atestāciju. Tā kā iepriekš neesot iesniegta sūdzība, šī prasība esot nepieņemama.
32 Otrkārt, gadījumā, ja Civildienesta tiesa 2006. gada 26. septembra vēstuli uzskatītu par sūdzību, pastāvētu acīmredzama pretruna starp minētās sūdzības un šīs prasības priekšmetu. Kaut gan prasības pieteikuma mērķis esot atcelt KAZ 2005, 2006. gada 26. septembra vēstulē šis KAZ neesot pat minēts. Arī šādā gadījumā prasība esot nepieņemama.
Civildienesta tiesas vērtējums
33 Komisija, pirmkārt, norādīja, ka pirms prasības esot iesniegts lūgums, nevis sūdzība.
34 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru precīza vēstules vai novērtējuma juridiskā kvalifikācija ir atkarīga tikai no Civildienesta tiesas vērtējuma, nevis no lietas dalībnieku gribas (skat., piemēram, Pirmās instances tiesas 1993. gada 15. jūlija spriedumu lietā T‑115/92 Hogan/Parlaments, Recueil, II‑895. lpp., 36. punkts).
35 Šajā gadījumā 2006. gada 26. septembra vēstule ir jāuzskata par sūdzību Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkta un 91. panta 2. punkta izpratnē.
36 Pirmkārt, ir jānorāda, ka ieinteresētā persona atbilstoši Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktam minētajai vēstulei ir izmantojusi sūdzības veidlapu un sniegusi informāciju sadaļā “Apstrīdētais lēmums”, norādot – “[viņas] augstākstāvošās vadības lēmums attiecībā uz KAZ 2005 [viņu] nepielaist pie atestācijas [viņas] darba [atbildīgā par informātikas apmācībām] nenovērtēšanas dēļ [..] un kļūdas vispārējā ar to saistītā amata nosaukumā dēļ”.
37 Otrkārt, 2006. gada 26. septembra vēstulē ir pārņemta un attīstīta prasītājas argumentācija attiecībā uz apstrīdēto lēmumu, kas jau bija darīta zināma Civildienesta noteikumu 43. panta VPN paredzētās konkursa procedūras ietvaros. Cita starpā iecēlējinstitūcija saprata, ka šī vēstule sekoja tam, ka prasītāja savu KAZ 2005 apstrīdēja ANK, jo tā to skaidri noraidīja kā sūdzību par minēto KAZ.
38 Treškārt, pieņemot, ka 2006. gada 26. septembra vēstuli varētu interpretēt kā lūgumu, nevis kā sūdzību par apstrīdēto lēmumu un ka prasītājai līdz ar to pirms savas prasības bija jāiesniedz sūdzība par viņas lūguma noraidīšanu, pirmstiesas procedūras nepilnības pamats būtu atvainojama maldība.
39 Saskaņā ar judikatūru tas tā ir gadījumā, kad attiecīgās iestādes rīcība pati par sevi vai izšķirošā veidā izraisa pieļaujamu tāda indivīda maldību, kas rīkojas labā ticībā un ar vislielāko rūpību, kāda tiek prasīta no pienācīgi informēta indivīda. Šādā gadījumā iestāde nevar atsaukties uz to, ka pati nav ievērojusi tiesiskās drošības un tiesiskās paļāvības principus, kas bijuši indivīda pieļautās maldības pamatā (Pirmās instances tiesas 1991. gada 29. maija spriedums lietā T‑12/90 Bayer/Komisija, Recueil, II‑219. lpp., 29. punkts).
40 Tomēr, kā tas tika norādīts šī sprieduma 37. punktā, savā 2006. gada 21. decembra atbildē uz 2006. gada 26. septembra vēstuli iecēlējinstitūcija skaidri ir interpretējusi minēto vēstuli kā sūdzību par KAZ 2005 tiktāl, ciktāl tā ir atteikusies atzīt, ka prasītājai ir pietiekams potenciāls, lai piekļūtu atestācijas procedūrai. Ņemot vērā šo atbildi, prasītājai varēja rasties tiesiskā paļāvība, ka viņa ir izpildījusi pirmstiesas procedūras prasības, kas paredzētas Civildienesta noteikumu 90. un 91. pantā, un tas viņai ļāva tieši celt prasību Civildienesta tiesā. Komisijai katrā ziņā nav pamata atsaukties uz nepieņemamību, ko ir radījusi tās rīcība.
41 No iepriekš teiktā izriet, ka Komisijai nav pamata apgalvot, ka 2006. gada 26. septembra vēstule būtu jāuzskata par lūgumu, ne arī, ka prasība būtu jānoraida kā nepieņemama, jo tā neesot celta pēc sūdzības.
42 Otrkārt, Komisija katrā ziņā apstrīd, ka prasība būtu sekojusi sūdzībai, kurai ir tāds pats priekšmets.
43 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru ierēdņu prasībām ir jābūt ar tādu pašu priekšmetu, kāds ir norādīts iepriekš to administratīvajās sūdzībās, un jāietver tas pats iemesls apstrīdēšanai, kas norādīts sūdzībā (Pirmās instances tiesas 1998. gada 16. septembra spriedums lietā T‑193/96 Rasmussen/Komisija, RecueilFP, I‑A‑495. un II‑1495. lpp., 47. punkts).
44 Tomēr, lai gan prasības pieteikumā bija lūgts atcelt KAZ 2005, pēdējais, pēc Komisijas domām, pat neesot pieminēts 2006. gada 26. septembra vēstules tekstā, kas līdz ar to nevar tikt uzskatīta par sūdzību, kas iesniegta par minēto KAZ.
45 Vispirms ir jānorāda, ka pretēji tam, ko apgalvo Komisija, prasības mērķis nav prasītājas KAZ 2005 atcelšana, bet apstrīdētā lēmuma, kurš ir iekļauts minētajā KAZ un kura argumentācija izriet no tā 6.5. sadaļas, atcelšana, jo tajā ir noliegts, ka prasītājai ir nepieciešamais potenciāls, lai pievienotos asistentu funkciju grupai, un līdz ar to viņai ir atteikta piekļuve atestācijas procedūrai, kas ir paredzēta Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 10. panta 3. punktā.
46 Tomēr, lasot 2006. gada 26. septembra vēstuli, ir redzams, ka tā jau ir vērsta pret apstrīdēto lēmumu.
47 Vispirms prasītāja savā 2006. gada 26. septembra sūdzībā ir norādījusi, kā tas tika minēts arī šī sprieduma 36. punktā, ka viņa apstrīd “[viņas] augstākstāvošās vadības lēmumu attiecībā uz KAZ 2005 nepielaist [viņu] pie atestācijas”. Pēc tam savas sūdzības noslēgumā viņa ir lūgusi Komisiju veikt viņas atestāciju, proti, atsaukt atteikumu, kas viņai šajā ziņā ticis izteikts viņas KAZ 2005. Visbeidzot, minētajā sūdzībā viņa centusies skaidri parādīt, ka “iemesli, kas ir norādīti, lai [viņai] nepiešķirtu atestāciju, nav pareizi”.
48 No tā izriet, ka iebilde par nepieņemamību, kas pamatota ar pretrunu starp sūdzības un prasības priekšmetu, ir faktiski un tiesiski nepamatota un līdz ar to ir jānoraida.
49 No visa iepriekš minētā izriet, ka abas Komisijas celtās iebildes par nepieņemamību ir jānoraida.
Par lietas būtību
50 Kā to 1994. gada 15. jūlija spriedumā apvienotajās lietās no T‑576/93 līdz T‑582/93 Browet u.c./Komisija (Recueil, II‑677. lpp., 35. punkts) ir nolēmusi Pirmās instances tiesa, pamats, kas balstīts uz likuma piemērošanas jomu, ir absolūts un tas pēc savas ierosmes ir jāpārbauda Pirmās instances tiesai.
51 Civildienesta tiesa nepildītu savu tiesiskuma aizsardzības uzdevumu, ja tā izvairītos ievērot, pat ja lietas dalībnieki nav to apstrīdējuši, ka tajā apstrīdētais lēmums ir pieņemts, pamatojoties uz normu, kura šajā gadījumā nav piemērojama, un ja līdz ar to tā attiecībā uz strīdu, kas ir tās kompetencē, lemtu, pati piemērojot šādu normu.
52 Šajā gadījumā pēc savas ierosmes ir jāizvirza absolūts pamats sakarā ar to, ka ar apstrīdēto lēmumu tiek ignorētas attiecīgi Civildienesta noteikumu 43. panta un Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 10. panta 3. punkta piemērošanas jomas.
53 Ar 2007. gada 17. septembra vēstuli lietas dalībnieki tika informēti, ka Civildienesta tiesa plāno izvirzīt šo absolūto pamatu, un tika aicināti iesniegt savus apsvērumus.
54 Savā atbildē prasītāja ir norādījusi, ka izvirzītais absolūtais pamats viņai šķiet pamatots.
55 Savukārt Komisija savos rakstiskajos apsvērumos par Civildienesta tiesas paziņoto pamatu ir noliegusi Civildienesta tiesas iespēju pēc savas ierosmes izvirzīt iekšējā tiesiskuma pamatus. Vispirms Kopienu tiesa varot pārbaudīt šādus pamatus tikai tad, ja uz tiem atsaucas prasītāji vai ja tie vismaz var būt tieši saistīti ar pašu lietas dalībnieku argumentāciju. Tad iespēja tiesai pēc savas ierosmes izvērtēt jautājumus attiecībā uz apstrīdētā tiesību akta iekšējo tiesiskumu varētu liegt jebkādu lietderīgu iedarbību kā Civildienesta tiesas Reglamenta 48. panta 2. punktam, ar kuru lietas dalībniekiem ir aizliegts tiesvedības laikā iesniegt jaunus pamatus, tā pieteikuma un sūdzības savstarpējās atbilstības noteikumam. Visbeidzot, iekšējā tiesiskuma pamata izvirzīšana pēc savas ierosmes, grozot uz sacīkstes principu balstīta procesa struktūru, riskētu noslēgties ar tiesību uz aizstāvību pārkāpumu.
56 Vispirms ir jāatbild uz šiem principiālajiem iebildumiem.
57 Pirmkārt, jau ir nolemts, ka pretēji tam, ko apgalvo Komisija, Kopienu tiesai ir iespēja un attiecīgā gadījumā pienākums pēc savas ierosmes izvirzīt noteiktus iekšējā tiesiskuma pamatus. Tas, kā izklāstīts 50. punktā, attiecas arī uz likuma piemērošanas jomas neievērošanu. Tāpat res judicata absolūtais spēks ir absolūts iekšējā tiesiskuma pamats, kas tiesai ir jāizskata pēc savas ierosmes (Tiesas 2006. gada 1. jūnija spriedums apvienotajās lietās C‑442/03 P un C‑471/03 P P & O European Ferries (Vizcaya) un Diputación Foral de Vizcaya/Komisija, Krājums, I‑4845. lpp., 45. punkts). Visbeidzot, noteiktos gadījumos Kopienu judikatūra uzliek pienākumu valsts tiesai, kuras kompetences robežās ir Kopienu tiesību normu piemērošana, pēc savas ierosmes izvirzīt iekšējā tiesiskuma pamatus, it īpaši tos, kas attiecas uz līgumos, kuri ir noslēgti starp patērētājiem un speciālistiem, ietvertas klauzulas ļaunprātīgu izmantošanu (Tiesas 2002. gada 21. novembra spriedums lietā C‑473/00 Cofidis, Recueil, I‑10875. lpp., 36. un 38. punkts, kā arī 2006. gada 26. oktobra spriedums lietā C‑168/05 Mostaza Claro, Krājums, I‑10421. lpp., 39. punkts).
58 Attiecībā uz Komisijas argumentu, ka tiesa pēc savas ierosmes var izvirzīt iekšējā tiesiskuma pamatu tikai tad, ja minēto pamatu ir izvirzījuši lietas dalībnieki vai ja tas ir tieši saistīts ar viņu argumentāciju, tas ir pretējs pat jautājuma izskatīšanas pēc savas ierosmes mērķim un ir līdzvērtīgs jebkādas Civildienesta tiesas iespējas pēc savas ierosmes izvirzīt iekšējā tiesiskuma pamatu noliegumam, lai gan judikatūrā tas ir paredzēts.
59 Otrkārt, pretēji Komisijas izvirzītajam argumentam civildienesta jomā prasītājiem noteiktais aizliegums viņu prasības pieteikumā izvirzīt pamatus, kas nav saistīti ar argumentāciju, kura iepriekš norādīta viņu sūdzībā, un Reglamenta 43. panta 1. punktā noteiktais aizliegums iesniegt jaunus pamatus pēc apmaiņas ar pirmajiem procesuālajiem rakstiem attiecas uz lietas dalībniekiem, nevis uz Civildienesta tiesu.
60 Treškārt, Komisijas arguments attiecībā uz to, ka pēc savas ierosmes izvirzīts iekšējā tiesiskuma pamats apdraudētu sacīkstes principu, kas ir strīdīgās tiesvedības pamatā, un tiesību uz aizstāvību ievērošanas principu, nav pieņemams. Reglamenta 77. pantā ir paredzēts, ka Civildienesta tiesa pēc savas ierosmes norādīt, ka pastāv kāds absolūts šķērslis tiesas procesam, var tikai pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas. Tomēr nav nekāda iemesla domāt, ka, ja šis nosacījums ir sacīkstes principa un tiesību uz aizstāvību ievērošanas principa pietiekama garantija gadījumā, kad pēc savas ierosmes tiek norādīts kāds absolūts šķērslis tiesas procesam, tas tāpat nebūtu gadījumā, kad pēc savas ierosmes tiek norādīts absolūts pamats, kas izriet no iekšējā vai ārējā tiesiskuma. Līdz ar to ir jāuzskata, ka, paziņojot lietas dalībniekiem absolūto pamatu, ko tā plāno izvirzīt, pieņemot lietas dalībnieku rakstiskos apsvērumus attiecībā uz savu nodomu un pat apspriežot tos savā tiesas sēdē, Civildienesta tiesa ir ievērojusi principu, uz kuriem ir atsaukusies Komisija, prasības.
61 No iepriekš teiktā izriet, ka Komisijas izvirzītie argumenti, kas vērsti pret iekšējā tiesiskuma pamata izvirzīšanu pēc savas ierosmes, ir jānoraida.
62 Šajā gadījumā Civildienesta tiesa pēc savas ierosmes ir norādījusi, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāptas attiecīgi Civildienesta noteikumu 43. panta un Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 10. panta 3. punkta piemērošanas jomas.
63 Vispirms ir jāatgādina attiecīgais šo Civildienesta noteikumu normu mērķis.
64 Civildienesta noteikumu 43. panta 1. punktā ir paredzēts, ka atbilstoši katras iestādes noteiktajiem nosacījumiem par katru ierēdni tiek izstrādāts periodisks ziņojums par viņa spējām, efektivitāti un uzvedību darbā. Attiecībā uz AST grupas ierēdni, sākot no 4. pakāpes, ziņojums par viņu atbilstoši Civildienesta noteikumu 43. panta 2. punktam var ietvert atzinumu, kurā, pamatojoties uz veikto sniegumu, ir norādīts, vai ieinteresētajai personai ir nepieciešamais potenciāls, lai pildītu administratora funkcijas.
65 Savukārt Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 10. pantā ir noteikti pārejas noteikumi. Tajā ir paredzēts, ka ierēdņi, kuri iepriekš dienēja C un D kategorijā, sākot no 2006. gada 1. maija, tiek ievirzīti asistentu funkciju karjeras grupā. Tā pirmajā punktā ir noteikta maksimālā paaugstināšanas amatā iespēja šiem ierēdņiem attiecīgi līdz AST 7 un AST 5. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 10. panta 3. punktu ierēdņi, kuri iepriekš dienēja C un D kategorijā, var kļūt par asistentu funkciju grupas locekļiem bez ierobežojumiem, ja viņi iztur atklātu konkursu vai, pamatojoties uz atestācijas procedūru. Atestācija tiek piešķirta atkarībā no ierēdņu darba stāža, pieredzes, nopelniem un apmācības līmeņa un saskaņā ar procedūru, kuras noteikumos, ko ir pieņēmušas iestādes, noteikts, ka kandidātu pārbaudi veic apvienotā komiteja. Piemērojot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 10. panta 3. punktu, Komisija ar savu 2004. gada 7. aprīļa lēmumu ir pieņēmusi sava personāla atestācijas procedūras īstenošanas noteikumus.
66 Novērtēšanas un atestācijas procedūras, kas attiecīgi noteiktas Civildienesta noteikumu 43. panta VPN un 2004. gada 7. aprīļa lēmumā, ir nošķirtas un norit pēc pilnībā atšķirīgiem noteikumiem.
67 Novērtēšanas procedūras ietvaros, kas notiek katru gadu no janvāra līdz aprīlim, novērtētājam un apstiprinātājam ir uzticēts izstrādāt ierēdņa KAZ, pēc pēdējā vēlēšanās organizēt iekšējo pārsūdzību ANK un piešķirt apelācijas novērtētājam tiesības noteikt šīs komitejas sniegtā atzinuma nākotni.
68 2004. gada 7. aprīļa lēmumā paredzētajai atestācijas procedūrai ir četri posmi.
69 Pirmkārt, katru gadu līdz 30. septembrim iecēlējinstitūcija nosaka to asistentu funkciju grupas darbinieku skaitu, kuri nākamajā gadā var tikt paaugstināti par apstiprinātiem ierēdņiem. Pēc šī lēmuma tiek publicēts uzaicinājums uz konkursu.
70 Otrkārt, iecēlējinstitūcija, piemērojot 2004. gada 7. aprīļa lēmuma 5. panta 2. punktu, izstrādā un publicē to kandidātu sarakstu, kuri ir pielaisti atestācijas procedūrai. Lai viņus iekļautu šajā pielaisto kandidātu sarakstā, minētajiem kandidātiem ir jāizpilda tikai divi nosacījumi: pirmkārt, viņiem ir jāatbilst apmācības līmenim, kas ir vismaz vienāds ar Civildienesta noteikumu 5. panta 3. punkta a) apakšpunktā prasīto, lai ieceltu asistentu funkciju grupas ierēdņa amatā, un, otrkārt, jābūt ar vismaz piecu gadu darba stāžu C vai D karjeras grupā. Šo sarakstu var apstrīdēt Apvienotajā atestācijas komitejā, kuras sastāvs atšķiras no Apvienotās novērtējumu komitejas sastāva.
71 Treškārt, piemērojot 2004. gada 7. aprīļa lēmuma 6. pantu, atestācijas procedūrai pielaistie ierēdņi tiek grupēti pēc šādiem kritērijiem: apmācības līmenis, darba stāžs C vai D karjeras grupā, pieredze un nopelni, ko izvērtē, pamatojoties uz pieejamajiem KAZ. Par kritēriju vērtību un to izsvēršanu iecēlējinstitūcija lemj līdz 2004. gada 31. decembrim. Iedalījumu var apstrīdēt Apvienotajā atestācijas komitejā.
72 Ceturtkārt, pirmie ierēdņi sarakstā līdz rindai, kas atbilst dubultam apstiprināmo ierēdņu darbavietu skaitam, ir tiesīgi līdz nākamā gada 31. decembrim kandidēt uz brīvajiem amatiem asistentu funkciju grupā. Ierēdņi, kas ir iecelti šajos amatos, ir uzskatāmi par apstiprinātiem.
73 Šajā gadījumā apstrīdētais lēmums, lai gan tas ir iekļauts prasītājas KAZ 2005, neattiecas uz pēdējās novērtējumu, bet, kā tas ir norādīts prasītājas KAZ 2005 6.5. sadaļā, uz nosacījumiem par prasītājas pielaidi atestācijas procedūrai. Šī lēmuma mērķis ir noliegt, ka prasītājai ir potenciāls, kas nepieciešams, lai bez ierobežojumiem pievienotos asistentu funkciju grupai, un tā sekas, kā to norāda arī Apvienotās atestācijas veikšanas komitejas un iecēlējinstitūcijas pieņemtā nostāja 2006. gada atestācijas procedūras laikā (skat. šī sprieduma 24. punktu), bija liegt viņai jebkuru iespēju tikt pielaistai minētajai procedūrai.
74 Tomēr no lietas materiāliem izriet, ka apstrīdētais lēmums tika pieņemts saskaņā ar noteikumiem par piekritību, procedūru un novērtēšanas procedūras saturu, nevis saskaņā ar atestācijas procedūras noteikumiem, kuri bija vienīgie piemērojamie.
75 Pirmkārt, no KAZ 2005 7.2. punkta izriet, ka apstrīdēto lēmumu pieņēma prasītājas apstiprinātājs, kopējo KAZ 2005 pēc ANK atzinuma bez komentāriem apstiprinot apelācijas novērtētājam. Turklāt Komisija savā atbildē uz sūdzību apgalvoja, ka, “pamatojoties uz novērtētāja sniegto informāciju, apstiprinātājam ir jāizlemj, vai novērtētais ir faktiski pierādījis savu potenciālu uzņemties augstākas kategorijas uzdevumus”.
76 Tomēr, ja apstiprinātājam saskaņā ar Civildienesta noteikumu 43. panta VPN 2. panta 3. punktu ir tiesības pieņemt KAZ, ar noteikumu, ka apelācijas novērtētājs negroza ziņojumu, no 2004. gada 7. aprīļa lēmuma, kas pieņemts, piemērojot Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 10. panta 2. punktu, 5., 6., 7. un 8. panta izriet, ka iecēlējinstitūcijai katrā atestācijas procedūras posmā ir jālemj par atestācijas kandidātiem, kas ir agrākās C un D kategorijas ierēdņi. Īpaši iecēlējinstitūcijas, tātad citas iestādes, nevis novērtēšanas procedūras apstiprinātāja, ziņā saskaņā ar 2004. gada 7. aprīļa lēmuma 6. panta 1. punktu, pamatojoties uz pieejamajiem KAZ, ir novērtēt atestācijas kandidātu pieredzi un nopelnus. Turklāt tikai iecēlējinstitūcija var saskaņot šo kritēriju novērtēšanas nosacījumus ar dažādiem Komisijas dienestiem, jo apstiprinātājam vai apelācijas novērtētājam biežāk ir ierobežotāks skatījums uz viņiem uzticēto darbu. Līdz ar to apstrīdēto lēmumu nav pieņēmusi kompetentā iestāde.
77 Otrkārt, KAZ 2005 izstrādes ietvaros prasītājas sākotnējo prasību pret apstrīdēto lēmumu izskatīja ANK. Tā uzskatīja, ka apstiprinātājs nav pieļāvis acīmredzamu kļūdu vērtējumā par prasītājas potenciālu uzņemties B* kategorijas funkcijas. Tādējādi ANK tieši lēma par prasītājas kandidatūru atestācijas procedūrai. Savukārt Apvienotā atestācijas komiteja, kurā tāpat 2007. gada 24. aprīlī prasītāja apstrīdēja savas kandidatūras atestācijas procedūrai noraidīšanu, noliedza savu kompetenci ar šādiem vārdiem: “Nepiekrišanas visam vai daļai sava KAZ gadījumā (ieskaitot sadaļu “Potenciāls”) novērtēšanas procedūrā noteiktas pārsūdzības iespējas, bet Apvienotā atestācijas komiteja nav kompetenta apšaubīt noslēgtu KAZ”.
78 Taču, ja ANK, kas izveidota atbilstoši Civildienesta noteikumu 43. panta VPN 9. pantam, jau iepriekš zina par ierēdņa prasību pret tā KAZ, kurš ir izstrādāts saskaņā ar Civildienesta noteikumu 43. panta 1. punktu, tad tā savukārt ir Apvienotā atestācijas komiteja, kura paredzēta Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 10. panta 3. punktā un kuras sastāvs, kas noteikts 2004. gada 7. aprīļa lēmuma 9. pantā, atšķiras no ANK sastāva, ar kuru konsultējas, ja ierēdnis apstrīd lēmumu, ar kuru iecēlējinstitūcija ir noraidījusi viņa kandidatūru attiecībā uz atestāciju, kā tas arī izriet no 2004. gada 7. aprīļa lēmuma 5. un 6. punkta.
79 Līdz ar to prasītāja nevarēja lietderīgi īstenot iekšējo pārsūdzību, kas ir noteikta atestācijas jomā, lai apstrīdētu viņas lūguma par pielaidi atestācijas procedūrai noraidīšanu.
80 Treškārt, no apstrīdētajā lēmumā ietvertā pamatojuma, kas izklāstīts KAZ 2005 6.5. punktā, izriet, ka administrācija noraidīja prasītājas pielaidi atestācijai, jo tā 2006. gada novērtēšanas ietvaros nebija pierādījusi, ka viņai ir nepieciešamais “potenciāls”, lai saņemtu apliecinājumu.
81 Šādā veidā KAZ 2005 6.5. punktā “Potenciāls” novērtētājs uzskatīja, ka prasītājas veiktie uzdevumi nevar būt pamats “potenciāla apliecinājumam”. Ņemot vērā šo vērtējumu, apliecinātājs norādīja, ka prasītāja nav pierādījusi potenciālu, kas tai ļautu kļūt par AST funkciju grupas locekli bez ierobežojumiem. Atzinumā, ko viņš pieņēma pēc prasītājas iesniegtās apelācijas sūdzības par KAZ 2005, ANK par šo jautājumu norādīja, ka nav atpazīti fakti, “kuri varētu likt pārskatīt apliecinātāja [..] pieņemto lēmumu attiecībā uz ieinteresētās personas potenciāla atzīšanu atestācijas veikšanas ietvaros”.
82 Tomēr ne Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 10. panta 3. punktā, ne 2004. gada 7. aprīļa lēmumā nav paredzēts, ka apliecinājums, kas bez ierobežojumiem ļauj piekļūt asistentu funkciju grupai, ir piešķirams, balstoties uz citiem kritērijiem nekā darba stāžs, pieredze, nopelni un apmācības līmenis. Ierēdņa piekļuve atestācijai, kas ir šī sprieduma 70. punktā aprakstītās procedūras otrais posms, saskaņā ar 2004. gada 7. aprīļa lēmuma 5. panta 1. punktu, kas pieņemts, lai piemērotu Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 10. panta 3. punktu, ir pakļauta tikai divu nosacījumu izpildei, proti, apmācības līmenim un darba stāžam, nevis potenciāla nosacījumam.
83 Potenciāls Civildienesta noteikumu 43. panta 2. punktā ir minēts tikai saistībā ar AST funkciju grupas ierēdņa spēju uzņemties administratora funkcijas. Šajā normā, starp citu, arī Civildienesta noteikumu 43. panta VPN, nekādā mērā nav noteikts, ka KAZ autors lemj par ierēdņa, kas dienējis iepriekšējā C un D kategorijā, potenciālu attiecībā uz viņa atestāciju, proti, par piekļuvi AST funkciju grupai bez ierobežojumiem.
84 No iepriekš minētā izriet, ka administrācija šajā gadījumā pēc analoģijas ir piemērojusi Civildienesta noteikumu 43. panta 2. punktu, nevis Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 10. panta 3. punktu.
85 Protams, KAZ 2005 autori, ņemot vērā 2006. gada 12. janvāra [izdevumu] Administratīvā informācija Nr. 1‑2006 par novērtēšanas veikšanu 2006. gadā, varēja uzskatīt, ka ir pamats izvērtēt, vai prasītājai ir nepieciešamais potenciāls, lai viņu pielaistu atestācijas procedūrai. Faktiski minētajā [izdevumā] Administratīvā informācija bija paredzēts, ka atestācijas procedūras ietvaros KAZ 2005 sadaļa “Potenciāls” novērtētājam ir jāaizpilda, ja to savā pašnovērtējumā lūdz amata izpildītājs.
86 2006. gada 12. janvāra [izdevumā] Administratīvā informācija Nr. 1‑2006 nevarēja tikt tiesiski pievienots ne kritērijs apliecinājuma saņemšanas kritērijiem, ne nosacījums piekļuves atestācijas procedūrai nosacījumiem, jo minētie kritēriji un nosacījumi bija noteikti ar 2004. gada 7. aprīļa lēmuma normām, ko Komisija pieņēma, lai īstenotu Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 10. panta 3. punktu. Starp citu, Komisija nav apgalvojusi, ka 2006. gada 12. janvāra [izdevumā] Administratīvā informācija Nr. 1‑2006 ietvertajam lēmumam varētu būt šāda normatīvā piemērojamība.
87 No iepriekš minētā izriet, ka apstrīdētais lēmums, kas bija šķērslis prasītājas piekļuvei atestācijai netika pieņemts, kā tam vajadzēja būt pieņemtam, – ņemot vērā tā priekšmetu, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 10. panta 3. punktu un 2004. gada 7. aprīļa lēmumu, kas ir piemērojami atestācijas procedūrai, – bet gan, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 43. pantu un Civildienesta noteikumu 43. panta VPN, kuri ir piemērojami novērtēšanas procedūrai.
88 No tā izriet, ka ar apstrīdēto lēmumu, kas kļūdaini ir pieņemts, pamatojoties uz Civildienesta noteikumu 43. pantu, ir pārkāpta minētā 43. panta piemērošanas joma, kas atšķiras no Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 10. panta 3. punkta piemērošanas jomas, un novērtēšanas un atestācijas procedūru neatkarība, kas, lai īstenotu iepriekš minētās Civildienesta noteikumu normas, ir attiecīgi noteikta Civildienesta noteikumu 43. panta VPN un 2004. gada 7. aprīļa lēmumā.
89 Protams, Komisija tiesas sēdē uzsvēra, ka tās 2006. gada 29. novembra lēmumā, ar kuru tika atcelts un aizstāts 2004. gada 7. aprīļa lēmums, ir noteikta saikne starp atestācijas procedūru un novērtēšanas procedūru. 2006. gada 29. novembra lēmuma 5. panta 1. punktā ir paredzēts, ka kandidātu atestācijas procedūrai var pielaist tikai ar nosacījumu, ka ir atzīts potenciāls uzņemties “administratīvā asistenta” līmeņa funkcijas.
90 Tomēr 2006. gada 29. novembra lēmums saskaņā ar tā 9. pantu ir stājies spēkā tikai nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas. Tātad 2006. gada 26. jūnijā, kas ir datums, kurā apstrīdēto lēmumu ietverošo KAZ 2005 apstiprināja un noslēdza apelācijas novērtētājs, vēl aizvien bija piemērojams 2004. gada 7. aprīļa lēmums. Līdz ar to, kaut arī Komisija, kā tā to apgalvo, apstrīdēto lēmumu pieņēma, pamatojoties uz vēlāk pieņemto 2006. gada 29. novembra lēmumu, un, pieņemot, ka šāda iespēja varētu rasties, tā ir pārkāpusi ne vien Civildienesta noteikumu 43. panta un Civildienesta noteikumu XIII pielikuma 10. panta 3. punkta piemērošanas jomas un to izpildes normas, bet arī savu 2004. gada 7. aprīļa un 2006. gada 29. novembra lēmumu ratione temporis piemērošanas jomas.
91 Līdz ar to prasītāja pamatoti ir lūgusi atcelt apstrīdēto lēmumu, proti, savu KAZ 2005 tiktāl, ciktāl ar to ir noliegts, ka viņai piemīt potenciāls, kas nepieciešams, lai veiktu asistenta funkcijas, un tādējādi ir noraidīta viņas pielaišana atestācijas procedūrai.
Par tiesāšanās izdevumiem
92 Saskaņā ar Reglamenta 122. pantu minētā reglamenta otrās sadaļas astotās nodaļas noteikumi par tiesāšanās izdevumiem un Civildienesta tiesai radītajiem izdevumiem ir piemērojami vienīgi lietām, kuras Civildienesta tiesā ir ierosinātas, sākot no šī reglamenta spēkā stāšanās dienas, proti, 2007. gada 1. novembra. Attiecīgie Pirmās instances tiesas Reglamenta noteikumi šajā jomā mutatis mutandis ir piemērojami lietām, kuras tiek izskatītas Civildienesta tiesā pirms šī datuma.
93 Atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums nav labvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā Komisijai spriedums nav labvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar prasītājas prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
CIVILDIENESTA TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) atcelt Puterijas-de-Bukeleres karjeras attīstības ziņojumu par laika periodu no 2005. gada 1. janvāra līdz 2005. gada 31. decembrim tiktāl, ciktāl tajā nav atzīts prasītājas potenciāls veikt B* kategorijas funkcijas;
2) Eiropas Kopienu Komisija atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2008. gada 21. februārī.
Šī nolēmuma teksts, kā arī tajā minēto un Krājumā vēl nepublicēto Kopienu tiesu nolēmumu teksti ir pieejami Tiesas interneta vietnē www.curia.europa.eu.