Lieta T‑197/13
Marques de l’État de Monaco (MEM)
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju
(preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Kopienas preču zīme – Starptautiska reģistrācija, ko attiecina uz Eiropas Kopienu – Vārdiska preču zīme “MONACO” – Absolūti atteikuma pamati – Aprakstošs raksturs – Atšķirtspējas neesamība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 151. panta 1. punkts un 154. panta 1. punkts – Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts un 2. punkts – Daļējs aizsardzības atteikums
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2015. gada 15. janvāra spriedums
1. Kopienas preču zīme – Procesa noteikumi – Lēmumu pamatojums – Regulas Nr. 207/2009 75. panta pirmais teikums – Piemērojamība, kas ir identiska LESD 296. panta piemērojamībai
(LESD 296. pants; Padomes Regulas Nr. 207/2009 75. panta pirmais teikums)
2. Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Kopienas preču zīmes īpašnieki – Piemērojamība personām – Trešā valsts, kas ir starptautisko tiesību subjekts, un komercsabiedrība, kuras atrašanās vieta ir šīs valsts teritorijā – Iekļaušana
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 5. pants)
3. Prejudiciāli jautājumi – Vēršanās Tiesā – Prasības atcelt tiesību aktu, ko izskata Vispārējā tiesa, ietvaros uzdotie jautājumi – Nepieņemamība
(LESD 256. un 267. pants; Tiesas statūtu 51. pants un 54. panta otrā daļa; Vispārējās tiesas Reglamenta 112. pants)
4. Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuri var kalpot, lai apzīmētu preces vai pakalpojuma īpašības – Apzīmējuma aprakstošā rakstura novērtēšana – Ģeogrāfiskie nosaukumi
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
5. Kopienas preču zīme – Kopienas preču zīmes definīcija un iegūšana – Absolūti atteikuma pamati – Preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kuri var kalpot, lai apzīmētu preces vai pakalpojuma īpašības – Preču zīmes, kam nav atšķirtspējas – Vārdiska preču zīme “MONACO”
(Padomes Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts)
6. Kopienas preču zīme – Biroja lēmumi – Vienlīdzīgas attieksmes princips – Labas pārvaldības princips – Biroja agrākā lēmumpieņemšanas prakse – Tiesiskuma princips
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 16. un 19. punktu)
2. No Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 5. panta, kas reglamentē šīs regulas piemērojamību personām (ratione personae), formulējuma izriet, ka ikviena juridiska persona, tostarp publisko tiesību subjekts, var lūgt piešķirt Kopienas preču zīmes aizsardzību. Tātad tas tā ir ne tikai attiecībā uz komercsabiedrību, kuras atrašanās vieta ir trešās valsts, t.i., valsts ārpus Savienības, teritorijā, bet arī attiecībā uz šo pašu valsti, kura, lai gan tā ir starptautisko tiesību subjekts, tomēr – Savienības tiesību izpratnē – ir uzskatāma par juridisko personu, kas ir publisko tiesību subjekts.
Līdz ar to tad, kad kāda trešā valsts ar savas valdības starpniecību iesniedza pieteikumu par to, lai kādas preču zīmes starptautiskā reģistrācija tiktu attiecināta uz Savienību, tā pati sevi iekļāva Regulas Nr. 207/2009 piemērošanas jomā un tādēļ pret to varēja tikt izvirzīts jebkāds no minētās regulas 7. pantā paredzētajiem absolūtajiem atteikuma pamatiem. Citiem vārdiem sakot, šādā situācijā nevis Savienības tiesību piemērošanas joma tikusi paplašināta, to attiecinot uz trešās valsts teritoriju, bet gan šī trešā valsts brīvprātīgi ir iecerējusi gūt labumu no šo tiesību piemērošanas.
(sal. ar 30.–32. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 37.–40. punktu)
4. Attiecībā uz apzīmējumiem vai norādēm, kuri var tikt izmantoti, lai apzīmētu to preču kategoriju ģeogrāfisko izcelsmi vai galamērķi vai to pakalpojumu kategoriju sniegšanas vietu, attiecībā uz kuriem ir lūgta aizsardzība, it īpaši ģeogrāfiskajiem nosaukumiem, pastāv vispārēja interese saglabāt to pieejamību, it īpaši ņemot vērā to spēju ne tikai, iespējams, norādīt uz attiecīgo kategoriju preču vai pakalpojumu kvalitāti un citām īpašībām, bet arī dažādi ietekmēt patērētāju prioritātes izvēlē, piemēram, piesaistot preces vai pakalpojumus vietai, kas var izraisīt pozitīvas sajūtas.
Turklāt, pirmkārt, kā preču zīmes nereģistrē ģeogrāfiskus nosaukumus, ja tie apzīmē noteiktas ģeogrāfiskas vietas, kam jau ir zināma reputācija vai kas ir pazīstamas saistībā ar attiecīgo preču vai pakalpojumu kategoriju un ko tādēļ ieinteresētās personas saista ar šo kategoriju, un, otrkārt, nereģistrē ģeogrāfiskos nosaukumus, ko var izmantot uzņēmumi un kas arī ir jāatstāj pieejami šiem uzņēmumiem kā attiecīgās preču vai pakalpojumu kategorijas ģeogrāfiskās izcelsmes norādes. Tomēr ir jānorāda, ka Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts principā neliedz reģistrēt ģeogrāfiskos nosaukumus, kas nav pazīstami ieinteresēto personu vidū vai vismaz nav pazīstami kā ģeogrāfiskas vietas apzīmējums, vai arī nosaukumus, saistībā ar kuriem apzīmētās vietas īpašību dēļ nav sagaidāms, ka ieinteresēto personu vidū varētu tikt uzskatīts, ka šī vieta ir attiecīgās preču vai pakalpojumu kategorijas izcelsmes vieta vai ka tā tur būtu radusies.
Ņemot vērā iepriekš minēto, apzīmējuma aprakstošā rakstura vērtējums var tikt veikts, no vienas puses, tikai salīdzinot attiecīgās preces vai pakalpojumus un, no otras puses, salīdzinot, kā attiecīgās preces vai pakalpojumus uztver konkrētā sabiedrības daļa. Šajā vērtējumā Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) ir jākonstatē, ka ieinteresētajām personām ģeogrāfiskais nosaukums ir zināms kā vietas apzīmējums. Turklāt ir vajadzīgs, lai, pēc ieinteresēto personu domām, attiecīgais nosaukums faktiski būtu saistīts ar attiecīgo preču vai pakalpojumu kategoriju vai lai būtu saprātīgi paredzams, ka, pēc šīs sabiedrības daļas domām, šāds nosaukums varētu apzīmēt minētās preču vai pakalpojumu kategorijas ģeogrāfisko izcelsmi. Veicot šo pārbaudi, it īpaši ir jāņem vērā, cik lielā mērā ieinteresētās personas atpazīst attiecīgo ģeogrāfisko nosaukumu, kā arī tā apzīmētās vietas un attiecīgās preču vai pakalpojumu kategorijas īpašības.
(sal. ar 47.–51. punktu)
5. Vārdisks apzīmējums “MONACO”, kura reģistrācija ir tikusi lūgta attiecībā uz “magnētiskajām informācijas vidēm”, “izstrādājumiem no šiem materiāliem [no papīra, kartona], kas nav ietverti citās klasēs; iespiedprodukciju; fotogrāfijām”, “transportu; ceļojumu organizēšanu”, “izpriecām; sporta pasākumiem” un “viesu izmitināšanu”, kas attiecīgi ietilpst 9., 16., 39., 41. un 43. klasē atbilstoši Nicas nolīgumam, ir aprakstošs attiecībā uz Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm – Regulas Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē – no konkrētās sabiedrības daļas, ko veido gan Savienības vidusmēra patērētājs, gan tās specializētā sabiedrība, viedokļa, jo ir tikusi pierādīta pietiekami tieša un konkrēta saikne starp katru no attiecīgajām precēm un pakalpojumiem un konkrēto apzīmējumu, lai secinātu, ka vārds “Monako” var tikt izmantots komercdarbībā kā norāde uz preču ģeogrāfisko izcelsmi vai galamērķi vai pakalpojumu sniegšanas vietu.
Proti, nav strīda par to, ka vārds “Monako” atbilst tādas firstistes nosaukumam, kuru, neraugoties uz tās platību 2 km2 apmērā un iedzīvotāju skaitu, kas nepārsniedz 40 000, pazīst visā pasaulē, tostarp saistībā ar tās karaliskās ģimenes reputāciju, Pirmās formulas Lielās balvas izcīņas autosacensību organizēšanu un cirka festivālu. Monako Firstisti vēl jo vairāk pazīst Savienības pilsoņi, it īpaši tādēļ, ka tā robežojas ar vienu dalībvalsti, proti, Franciju, ka tā ir tuvu vienai citai dalībvalstij, Itālijai, un ka šī trešā valsts izmanto tādu pašu valūtu, kas izmantojama 19 no 28 dalībvalstīm, t.i., euro. Tātad – neatkarīgi no konkrētās sabiedrības daļas izmantojamās valodas – vārds “Monako” norādītu uz ģeogrāfisko teritoriju ar tādu pašu nosaukumu.
Turklāt vārdiskai preču zīmei, kas Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē ir aprakstoša saistībā ar preču vai pakalpojumu īpašībām, šī iemesla dēļ attiecībā uz šīm pašām precēm vai pakalpojumiem noteikti nav atšķirtspējas tās pašas regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Līdz ar to attiecīgajam apzīmējumam nevar būt atšķirtspējas ne Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, ne arī attiecīgi tās 7. panta 2. punkta izpratnē.
(sal. ar 52., 53., 55., 58., 67. un 68. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 59. punktu)