Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2012. gada 14. novembra spriedumu lietā F-75/11 Bouillez/Padome 2013. gada 24. janvārī iesniedza Vincent Bouillez

(lieta T-31/13 P)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Vincent Bouillez (Overijse, Beļģija) (pārstāvji - D. Abreu Caldas, A. Coolen, J.-N. Louis un É. Marchal, advokāti)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Savienības Padome

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

atcelt Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2012. gada 14. novembra spriedumu lietā F-75/11 Vincent Bouillez/Padome;

atcelt lēmumu nepaaugstināt apelācijas sūdzības iesniedzēju amatā;

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Savas apelācijas sūdzības pamatošanai apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza trīs pamatus.

Pirmais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā tiktāl, ciktāl Civildienesta tiesa bez faktiskas kontroles esot atzinusi, ka pirmajā instancē apstrīdētais lēmums esot saderīgs ar pienākuma norādīt pamatojumu principu, lai gan Civildienesta tiesa Padomei neesot pieprasījusi nevienu pierādījumu attiecībā uz Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 45. pantā paredzēto kritēriju konkrētu piemērošanu, veicot apelācijas sūdzības iesniedzēja un citu amatā paaugstināmo ierēdņu salīdzinošo nopelnu izvērtējumu.

Otrais pamats attiecas uz kļūdu tiesību piemērošanā, jo Civildienesta tiesa esot pamatojusies uz vienkāršiem Padomes apgalvojumiem, saskaņā ar kuriem, veicot salīdzinošo nopelnu novērtējumu, esot ņemts vērā atbildības līmenis, lai secinātu, ka apelācijas sūdzības iesniedzējs netika pierādījis pretējo, neraugoties uz informāciju, ko viņš bija iesniedzis procesa organizatorisko pasākumu ietvaros un no kuras izrietēja, ka vairākiem amatā paaugstinātajiem ierēdņiem nebija ne augstāks atbildības līmenis, ne augstāks kopējais novērtējums, ne arī lielāks izmantoto valodu skaits (saistībā ar pārsūdzētā sprieduma 45. un 46. punktu).

Trešais pamats attiecas uz pretrunīgu argumentāciju tiktāl, ciktāl Civildienesta tiesa nevarēja vispirms apgalvot, ka Padome bija pamatoti nolēmusi veikt visu 2007. gadā amatā paaugstināmo AST 6 pakāpes ierēdņu jaunu salīdzinošo nopelnu novērtējumu, lai pēc tam apgalvotu, ka Padomei nebija pienākuma ņemt vērā tāda ierēdņa konkrētos nopelnus, kas jau bija paaugstināts amatā šīs paaugstināšanas amatā ietvaros un kura paaugstināšana amatā bija kļuvusi galīga (saistībā ar pārsūdzētā sprieduma 69. un 70. punktu).

Apelācijas sūdzības iesniedzējs turklāt apgalvo, ka Civildienesta tiesa ir pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, jo tā, pamatojoties uz lietas materiāliem, neatzina faktus par tādiem, kas veido acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

____________