EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)

2012. gada 11. decembrī

Lieta F‑65/10

José Manuel Mata Blanco

pret

Eiropas Komisiju

Civildienests – Iekšējais konkurss COM/INT/OLAF/09/AD 10 – Krāpšanas apkarošana – EPSO un atlases komisijas attiecīgās pilnvaras – Priekšatlases testi atlases komisijas uzraudzībā – Mutisks pārbaudījums – Paziņojuma par konkursu pārkāpums – Atšķirības novērtējumā – Novērtēšanas kritēriji – Vienlīdzīga attieksme pret kandidātiem – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Pārskatāmības un labas pārvaldības princips – Pienākums norādīt pamatojumu

Priekšmets      Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar ko J. M. Mata Blanco būtībā lūdz atcelt iekšējā konkursa COM/INT/OLAF/09/AD 10 atlases komisijas 2010. gada 11. maija lēmumu, ar ko pēc pārskatīšanas ir apstiprināts tās 2010. gada 9. marta lēmums neiekļaut viņu rezerves sarakstā

Nolēmums      Prasību noraidīt. Prasītājs sedz savus un atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.

Kopsavilkums

1.      Ierēdņi – Konkurss – Konkursa norise – Kompetences sadalījums starp Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO) un atlases komisiju – Priekšatlases testi – Atlases komisijas veikta iepriekšēja kandidātu atbilstības pārbaude

(Civildienesta noteikumu 30. panta pirmā daļa un III pielikuma 5. un 7. pants)

2.      Ierēdņi – Konkurss – Konkurss, kas balstīts uz kvalifikāciju un pārbaudījumiem – Pārbaudījumu saturs un novērtēšanas kritēriju ieviešana un to izsvēršana – Atlases komisijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(Civildienesta noteikumu III pielikums)

3.      Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Sēžu aizklātības ievērošana – Piemērošanas joma – Rakstisko pārbaudījumu labošanas kritēriji un mutisko pārbaudījumu vērtēšanas parametri – Iekļaušana

(Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pants)

4.      Ierēdņi – Konkurss – Konkurss, kas balstīts uz kvalifikāciju un pārbaudījumiem – Pārbaudījumu norise – Dažādi mutisko pārbaudījumu datumi un saturs – Vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums – Neesamība

5.      Ierēdņi – Konkurss – Konkurss, kas balstīts uz kvalifikāciju un pārbaudījumiem – Kandidātu spēju novērtējums – Atlases komisijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Robežas

(Civildienesta noteikumu III pielikums)

6.      Ierēdņi – Konkurss – Atlases komisija – Kandidatūras noraidīšana – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms – Sēžu aizklātības ievērošana

(Civildienesta noteikumu 25. pants un III pielikuma 6. pants)

1.      Nevar uzskatīt, ka konkursa pirmo posmu, proti, priekšatlases posmu, kas ir balstīts uz priekšatlases testiem, ir organizējis tikai Eiropas Personāla atlases birojs, pavisam nepiedaloties atlases komisijai, ciktāl uz minētā konkursa priekšatlases testiem tika uzaicināti visi kandidāti, kuri pēc atlases komisijas veiktās iepriekšējas atbilstības pārbaudes atbilda paziņojumā par konkursu paredzētajiem atbilstības nosacījumiem. Veicot to kandidātu atbilstības iepriekšēju pārbaudi, kurus var pielaist pie priekšatlases testiem, atlases komisija kopš atlases procedūras sākuma varēja uzraudzīt visus konkursa pārbaudījumus.

(skat. 31. punktu)

2.      Konkursa atlases komisijai, kurai ir plaša novērtējuma brīvība attiecībā uz konkursa ietvaros paredzētajiem pārbaudījumu noteikumiem un to detalizētu saturu, tomēr ir saistošs paziņojuma par konkursu teksts. Savienības tiesai nav jāpārskata pārbaudījumu saturs, izņemot, ja tas pārsniedz paziņojuma par konkursu ietvaru vai neatbilst konkursa vai pārbaudījuma mērķiem. No tā izriet, ka atlases komisijai ir plaša novērtējuma brīvība attiecībā uz to, vai paziņojumā par konkursu ietvertie novērtēšanas kritēriji ir pietiekami precīzi, lai tā varētu izpildīt savu uzdevumu, vai arī pirms pārbaudījumiem ir jānosaka sīkāki kritēriji. Turklāt gadījumā, ja paziņojumā par konkursu nav paredzēti novērtēšanas kritēriji, tai ir tiesības noteikt šādus kritērijus vai, ja paziņojumā par konkursu tie jau ir paredzēti, bet nav attiecīgi līdzsvaroti, noteikt šo līdzsvaru. Civildienesta tiesa var pārskatīt lēmumu, ko konkursa atlases komisija ir pieņēmusi, īstenojot šo novērtējuma brīvību, tikai tiktāl, ciktāl tas ir vajadzīgs, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret kandidātiem.

(skat. 46., 47. un 55. punktu)

Atsauces

Pirmās instances tiesa: 1995. gada 14. jūlijs, T‑291/94 Pimley‑Smith/Komisija, 48. punkts; 2005. gada 5. aprīlis, T‑336/02 Christensen/Komisija, 85. un 94. punkts.

Civildienesta tiesa: 2010. gada 8. jūlijs, F‑17/08 Wybranowski/Komisija, 32. punkts un tajā minētā judikatūra.

3.      Rakstisko pārbaudījumu labošanas kritēriji, ko konkursa atlases komisija ir pieņēmusi pirms minētajiem pārbaudījumiem, ir neatņemama daļa no salīdzinoša vērtējuma, kuru konkursa atlases komisija veic attiecībā uz kandidātu attiecīgajiem nopelniem. Šie kritēriji kandidātu interesēs ir vērsti uz to, lai nodrošinātu zināmu atlases komisijas vērtējumu vienveidību, it īpaši, ja kandidātu skaits ir liels, un uz tiem tāpat kā uz atlases komisijas vērtējumu attiecas apspriežu aizklātība. Šāda pati argumentācija ir jāpiemēro parametriem, ko atlases komisija pirms mutiskā pārbaudījuma ir pieņēmusi, lai varētu novērtēt dažādus minētā pārbaudījuma novērtēšanas kritērijus, kuri ir noteikti paziņojumā par konkursu.

No tā izriet, ka novērtēšanas parametri, ko atlases komisija ir noteikusi, lai novērtētu mutiskajā pārbaudījumā sniegtās atbildes, piemēram, minēto atbilžu savstarpējā saskaņotība un argumentācijas struktūra, acīmredzami nevar būt ietverti paziņojumā par konkursu.

(skat. 68. un 69. punktu)

Atsauce

Tiesa: 1996. gada 4. jūlijs, C‑254/95 P Parlaments/Innamorati, 29. punkts.

4.      Kaut arī vienlīdzības princips nosaka, ka visu kandidātu rakstiskajiem pārbaudījumiem ir jānotiek vienā un tajā pašā datumā, šādu nosacījumu nevar izvirzīt attiecībā uz mutiskajiem pārbaudījumiem, kuri, ņemot vērā to raksturu, visiem kandidātiem nevar notikt vienā un tajā pašā laikā un kuru saturs turklāt visiem kandidātiem ne vienmēr ir viens un tas pats.

Šajā ziņā tas, ka mutisko pārbaudījumu norises ilgums ir desmit darbdienas un ka četru darbdienu laikā nav noticis neviens mutiskais pārbaudījums, nevar būt vienlīdzīgas attieksmes pret kandidātiem principa pārkāpums. Faktiski četru darbdienu atšķirība, lai sagatavotu tāda konkursa mutisko pārbaudījumu, kas ticis publicēts gandrīz desmit mēnešu pirms mutiskajiem pārbaudījumiem un kas bija vērsts uz personām, kurām ir vismaz piecpadsmit gadu profesionālā pieredze ar attiecīgo amatu saistīto funkciju pildīšanā, ir nenozīmīga. Tādējādi tas, ka kandidāts uz mutisko pārbaudījumu ir uzaicināts viens no pirmajiem un ka, lai tam sagatavotos, viņam ir bijis par dažām dienām mazāk nekā kandidātiem, kuri uz mutisko pārbaudījumu tika uzaicināti vēlāk, nevar kandidātu nostādīt nelabvēlīgākā situācijā salīdzinājumā ar citiem kandidātiem, pārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu.

(skat. 83. un 85. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 1990. gada 16. oktobris, T‑132/89 Gallone/Padome, 36. punkts.

5.      Vērtējumi, ko konkursa atlases komisija veic, novērtējot kandidātu zināšanas un spējas, ir salīdzinoši. Taču šie vērtējumi, kā arī lēmumi, ar ko atlases komisija konstatē, ka kandidāts nav nokārtojis pārbaudījumu, ir novērtējošs spriedums attiecībā uz kandidāta veikumu pārbaudījuma gaitā, ietilpst atlases komisijas plašajā novērtējuma brīvībā un tie var būt pakļauti Savienības tiesas pārbaudei tikai tad, ja ir pārkāpti noteikumi, kuri reglamentē atlases komisijas darbu.

Tādējādi saistībā ar pieņemšanu darbā konkursa kārtībā Savienības tiesas pārbaudē tiek pārbaudīts tikai tas, vai administrācijas izmantotās procedūras ir likumīgas, vai fakti, uz kuriem administrācija ir pamatojusies, lai pieņemtu savu lēmumu, ir pareizi un, visbeidzot, tiek konstatēts, ka nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā, kļūda tiesību piemērošanā un pilnvaru nepareiza izmantošana, kas varētu būt saistīta ar administratīvo lēmumu.

(skat. 93. un 94. punktu)

Atsauce

Pirmās instances tiesa: 2003. gada 23. janvāris, T‑53/00 Angioli/Komisija, 91. un 92. punkts.

6.      Pienākuma norādīt pamatojumu nelabvēlīgam lēmumam mērķis ir, pirmkārt, sniegt ieinteresētajai personai nepieciešamās norādes, lai tā zinātu, vai lēmums ir vai nav pamatots, un, otrkārt, sniegt iespēju to pārbaudīt tiesā. Attiecībā uz konkursa atlases komisijas pieņemtajiem lēmumiem šis pienākums tomēr ir jāsaskaņo ar atlases komisijas darba aizklātības ievērošanu saskaņā ar Civildienesta noteikumu III pielikuma 6. pantu. Šīs aizklātības nodrošināšana liedz izpaust atsevišķu atlases komisijas locekļu viedokli vai izpaust jebkādu informāciju, kas ir saistīta ar personiska rakstura vai salīdzinošu novērtējumu saistībā ar kandidātiem. Prasībā par konkursa atlases komisijas lēmumu pamatošanu šajos apstākļos ir jāņem vērā raksturs, kāds piemīt attiecīgajām sēdēm, kurām parasti ir vismaz divas atsevišķas stadijas, proti, pirmā stadija, ko veido kandidātu izvērtējums, lai atlasītu kandidātus, kuri tiek pielaisti konkursam, un otrā stadija, ko veido kandidātu piemērotības ieņemamajam amatam pārbaude, lai sagatavotu piemēroto kandidātu sarakstu.

Konkursa atlases komisijas darbs sēžu otrajā stadijā visādā ziņā ir salīdzinošs, un tādējādi uz to attiecas šīm sēdēm raksturīgā aizklātība. Atlases komisijas pirms pārbaudījumiem pieņemtie vērtēšanas parametri ir neatņemama salīdzinošā vērtējuma daļa, kuru atlases komisija veic attiecībā uz kandidātu attiecīgajiem nopelniem. Tādējādi uz šiem parametriem, tāpat kā uz atlases komisijas vērtējumu, attiecas apspriežu aizklātība. Atlases komisijas veikto salīdzinošo vērtējumu atspoguļo punktu skaits, ko atlases komisija piešķir kandidātiem. Vērtējumā izpaužas novērtējošs spriedums par katra kandidāta kompetenci. Ņemot vērā aizklātību, kam jāvalda atlases komisijas sēdēs, dažādos pārbaudījumos saņemtā vērtējuma paziņošana ir pietiekams atlases komisijas lēmumu pamatojums. Šāds pamatojums neaizskar kandidātu tiesības.

Turklāt, tā kā konkursa atlases komisijai ir plaša novērtējuma brīvība, vērtējot konkursa pārbaudījumu rezultātus, atlases komisijai nevar būt pienākums, pamatojot to, kāpēc kandidāts nav nokārtojis pārbaudījumu, precizēt kandidātu atbildes, kuras atzītas par nepietiekamām, vai paskaidrot, kāpēc šīs atbildes ir atzītas par nepietiekamām. Šāda pamatošanas pakāpe nav nepieciešama, lai tiesa varētu īstenot savu tiesas kontroli un lai tādējādi kandidāts varētu apsvērt iespēju iesniegt sūdzību vai – attiecīgā gadījumā – prasību.

(skat. 106.–109. punktu)

Atsauces

Tiesa: Parlaments/Innamorati, minēts iepriekš, 23.–29. un 32. punkts.

Pirmās instances tiesa: Pimley‑Smith/Komisija, minēts iepriekš, 63. un 64. punkts; 2004. gada 19. februāris, T‑19/03 Konstantopoulou/Tiesa, 34. punkts.

Civildienesta tiesa: 2008. gada 30. aprīlis, F‑16/07 Dragoman/Komisija, 63. punkts un tajā minētā judikatūra.