Language of document : ECLI:EU:C:2022:29

ĢENERĀLADVOKĀTA ŽANA RIŠĀRA DELATŪRA
[JEAN RICHARD DE LA TOUR]

SECINĀJUMI,

sniegti 2022. gada 13. janvārī (1)

Lieta C587/20

Ligebehandlingsnævnet, kas pārstāv A,

pret

HK/Danmark,

HK/Privat,

piedaloties

Fagbevægelsens Hovedorganisation

(Østre Landsret (Austrumu reģiona apelācijas tiesa, Dānija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Sociālā politika – Direktīva 2000/78/EK – Vienlīdzīgas attieksmes princips nodarbinātības un profesijas jomā – Diskriminācijas vecuma dēļ aizliegums – 3. panta 1. punkta a) un d) apakšpunkts – Piemērošanas joma – Darba ņēmēju organizācijas ievēlēta priekšsēdētāja amats – Šīs organizācijas statūti, kuros tiesības kandidēt uz priekšsēdētāja amatu paredzētas tikai tiem biedriem, kuri balsošanas dienā nav sasnieguši 60 vai 61 gada vecumu






I.      Ievads

1.        Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu attiecas uz Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (2), 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta interpretāciju.

2.        Šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tika iesniegts saistībā ar strīdu starp Ligebehandlingsnævnet (Vienlīdzīgas attieksmes pārvalde, Dānija), kas pārstāv A, un konfederāciju HK/Danmark – darba ņēmēju arodbiedrību, kā arī federāciju HK/Privat par šīs federācijas statūtu noteikumu, saskaņā ar kuru A nevarēja kandidēt uz šīs federācijas priekšsēdētāja amatu sava vecuma, ko viņa būtu sasniegusi ievēlēšanas dienā, dēļ.

3.        Iesniedzējtiesa uzdod Tiesai jautājumu par Direktīvas 2000/78 piemērojamību šai situācijai. Šajos secinājumos es apgalvošu, ka šīs direktīvas 3. panta 1. punkta a) un d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka darba ņēmēju organizācijas statūtos noteiktais vecuma ierobežojums, lai varētu pretendēt uz šīs organizācijas priekšsēdētāja amatu, ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.

II.    Atbilstošās tiesību normas

A.      Direktīva 2000/78

4.        Direktīvas 2000/78 3. panta “Piemērošanas joma” 1. punktā noteikts:

“Nepārsniedzot [Eiropas Savienības] kompetenci, šo direktīvu piemēro visām personām gan valsts, gan privātajā sektorā, tostarp valsts iestādēs, attiecībā uz:

a)      nosacījumiem darba, pašnodarbinātības un profesijas iegūšanai, to skaitā atlases kritērijiem un darbā pieņemšanas nosacījumiem, lai kāda būtu darbības nozare, un visos profesionālās hierarhijas līmeņos, ietverot paaugstināšanu amatā;

[..]

d)      līdzdalību un iesaistīšanos kādā darba ņēmēju vai darba devēju organizācijā vai jebkādā organizācijā, kuras biedri ir nodarbināti konkrētā profesijā, to skaitā uz šādu organizāciju piešķirtajiem pabalstiem [priekšrocībām].”

B.      Dānijas tiesību akti

5.        1996. gada 12. jūnija lov nr. 459 om forbud mod forskelsbehandling på arbejdsmarkedet m.v. (Likums Nr. 459 par diskriminācijas aizliegumu darba tirgū) tika grozīts ar 2004. gada 7. aprīļa Likumu Nr. 253 un 2004. gada 22. decembra Likumu Nr. 1417, lai transponētu Direktīvu 2000/78.

6.        Šī likuma redakcijas, kas piemērojama pamatlietai, 1. panta 1. punktā ir noteikts, ka:

“Šī likuma izpratnē diskriminācija ir tieša vai netieša diskriminācija [..] vecuma dēļ [..].”

7.        Minētā likuma 2. panta 1. punktā ir paredzēts:

“Darba devējam ir aizliegts diskriminēt, pieņemot darbā, atlaižot, norīkojot citā amatā, paaugstinot amatā vai arī nosakot atalgojumu un darba apstākļus.”

8.        Tā paša likuma 3. panta 3. un 4. punktā noteikts:

“3.      Diskriminācijas aizliegums attiecas arī uz visām personām, kas ievieš noteikumus un pieņem lēmumus attiecībā uz piekļuvi pašnodarbinātībai.

4.      Diskriminācijas aizliegums attiecas arī uz visām personām, kas lemj par piederības darba ņēmēju vai darba devēju organizācijai nosacījumiem vai par dalības nosacījumiem tajā, kā arī par priekšrocībām, ko šādas organizācijas sniedz biedriem.”

III. Pamatlieta un prejudiciālais jautājums

9.        No iesniedzējtiesas nolēmuma izriet, ka A, kura ir dzimusi 1948. gadā, 1978. gadā tika pieņemta darbā HK darba ņēmēju organizācijas vietējā nodaļā kā pastāvīga arodbiedrības darbiniece. 1980. gadā viņa tika pārcelta uz valsts konfederāciju. HK/Service (tagad – HK/Privat) federācijas kongress 1992. gadā  viņu ievēlēja par priekšsēdētāja vietnieci, bet 1993. gadā – par priekšsēdētāju. Pēc tam viņa tika no jauna ievēlēta ik pēc četriem gadiem un ieņēma šīs federācijas priekšsēdētājas amatu līdz 2011. gada 8. novembrim, kad viņa bija sasniegusi 63 gadu vecumu un pārsniedza šīs federācijas statūtu 9. pantā noteikto vecuma ierobežojumu, lai varētu kandidēt uz ievēlēšanu, kam bija jānotiek tajā pašā gadā. Faktiski šā panta 1. punktā ir noteikts, ka priekšsēdētāja amatā var ievēlēt tikai tos biedrus, kuri ievēlēšanas dienā nav sasnieguši 60 gadu vecumu, un šis vecuma ierobežojums tiem biedriem, kas ir atkārtoti ievēlēti pēc 2005. gada kongresa, ir paaugstināts līdz 61 gadam.

10.      Pēc A iesniegtās sūdzības saņemšanas Vienlīdzīgas attieksmes pārvalde savā 2016. gada 22. jūnija lēmumā uzskatīja, ka aizliegums A kandidēt uz HK/Privat priekšsēdētājas amatu 2011. gada kongresā vecuma dēļ ir pretrunā likumam par diskriminācijas aizliegumu darba tirgū, un izdeva rīkojumu HK/Danmark un HK/Privat samaksāt A 25 000 dāņu kronas (DKK) (aptuveni 3460 EUR) (3) kā kompensāciju, kurai pieskaita procentus.

11.      Tā kā šis lēmums netika izpildīts, prasītāja pamatlietā (4) iesniedza prasību pret HK/Danmark un HK/PrivatKøbenhavns Byret (Kopenhāgenas pilsētas tiesa, Dānija). Tā kā šī prasība bija saistīta ar principiāliem jautājumiem, tā tika nodota izskatīšanai Østre Landsret (Austrumu reģiona apelācijas tiesa, Dānija).

12.      Iesniedzējtiesa uzskata, ka izskatāmā strīda risinājums ir atkarīgs no tā, vai uz A kā uz HK/Privat ievēlētu priekšsēdētāju un politiskā personāla locekli attiecas Direktīvas 2000/78 piemērošanas joma, ņemot vērā, ka apstiprinošas atbildes gadījumā netiek apstrīdēts, ka šīs federācijas statūtu 9. pants ir iemesls viņas tiešai diskriminācijai vecuma dēļ saskaņā ar šo direktīvu.

13.      Šajā ziņā šī tiesa norāda, ka A kā HK/Privat priekšsēdētājas pienākumos ietilpa šīs federācijas vispārējās vadības nodrošināšana, tās politiskās darbības noteikšana tās darbības nozarēs, koplīgumu slēgšana un atjaunošana, kā arī to izpildes nodrošināšana. Turklāt viņai bija jāīsteno minētās federācijas kongresa un valdes lēmumi, kā arī HK/Danmark konfederācijas valdes, kuras locekle viņa arī bija, lēmumi.

14.      Attiecībā uz A darbā pieņemšanas nosacījumiem minētā tiesa norāda, ka saskaņā ar 2009. gada 27. oktobra “līgumu ar ievēlēto personu”, ko A ir parakstījusi, viņa bija nodarbināta HK/Privat uz pilnu slodzi un neveica nekādu citu darbu. Viņa saņēma mēnešalgu 69 548,93 DKK (aptuveni 9350 EUR) (5), kas atbilst īpašam algas līmenim valstī. Uz viņu neattiecās lov om retsforholdet mellem arbejdsgivere og funktionærer (Likums par darba devēju un darba ņēmēju tiesiskajām attiecībām) (6), jo viņa pildīja politiska rakstura pienākumus. Tāpat uz viņu neattiecās koplīgums, bet gan HK statūti. Savukārt uz A attiecās lov om ferie (Likums par apmaksātu atvaļinājumu) (7) un viņai bija pienākums ievērot konfidencialitāti.

15.      Turklāt iesniedzējtiesa uzsver, ka A kā ievēlētai federācijas priekšsēdētājai nebija darba ņēmēja statusa, bet viņa ieņēma uzticības personas amatu, jo viņa bija atbildīga HK/Privat kongresa priekšā, kas bija viņu ievēlējis. Tomēr viņas kā priekšsēdētājas pienākumi ietvēra atsevišķus elementus, kas raksturīgi darbam kopumā.

16.      Šī tiesa uzskata, ka Tiesa nav precīzi definējusi jēdzienus “darbs”, “pašnodarbinātība” un “profesija”, kas minēti Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā, un ka tā nav lēmusi par to, vai darba ņēmēju organizācijas ievēlēti pārstāvji, kas ir tās politiskā personāla locekļi, ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.

17.      Šādos apstākļos Østre Landsret (Austrumu reģiona apelācijas tiesa, Dānija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādu prejudiciālu jautājumu:

“Vai Direktīvas [2000/78] 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta noteikumi ir jāinterpretē tādējādi, ka tādos apstākļos kā pamatlietā uz politiski ievēlētu darba ņēmēju organizācijas federācijas priekšsēdētāju un tā politisko personālu attiecas [šīs] direktīvas piemērošanas joma?”

18.      Prasītāja pamatlietā, HK/Danmark un HK/Privat, Fagbevægelsens Hovedorganisation (Arodbiedrību konfederācija, Dānija, turpmāk tekstā – “FH”), Grieķijas valdība, kā arī Eiropas Komisija iesniedza rakstiskus apsvērumus. Šie lietas dalībnieki iesniedza savus mutvārdu apsvērumus tiesas sēdē, kas notika 2021. gada 20. oktobrī.

IV.    Vērtējums

19.      Vispirms ir jānorāda, ka iesniedzējtiesa ar šo prejudiciālo jautājumu uzdod Tiesai jautājumu tikai par to, vai nosacījums par vecumu, lai varētu kandidēt uz darba ņēmēju organizācijas priekšsēdētāja amatu, ietilpst Direktīvas 2000/78 materiāltiesiskajā piemērošanas jomā. Savukārt šī tiesa neuzdod Tiesai jautājumu par atšķirīgas attieksmes vecuma dēļ pastāvēšanu un par tās iespējamo pamatojumu. Tāpēc šajos secinājumos es šos aspektus neizskatīšu.

20.      Minētā tiesa lūdz Tiesu precizēt Direktīvas 2000/78 piemērošanas jomu attiecībā uz darba ņēmēju organizācijas statūtu noteikumu, ar kuru iespēja kandidēt uz šīs organizācijas priekšsēdētāja amatu ir pakārtota nosacījumam, ka kandidāts nav sasniedzis 60 gadu vai 61 gada vecumu.

21.      Ir jāuzskata, ka ar uzdoto jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā ietvertais jēdziens “nosacījumi darba, pašnodarbinātības un profesijas iegūšanai” ir jāinterpretē tādējādi, ka šis jēdziens attiecas uz vecuma ierobežojumu, kas paredzēts darba ņēmēju organizācijas statūtos, lai varētu pretendēt uz šīs organizācijas priekšsēdētāja amatu.

22.      Tāpat kā Grieķijas valdība es uzskatu, ka, lai sniegtu lietderīgu un pilnīgu atbildi iesniedzējtiesai, tās uzdotais jautājums ir jāsaprot kā tāds, kas attiecas arī uz šīs direktīvas 3. panta 1. punkta d) apakšpunktu.

23.      Tādēļ es izskatīšu šīs tiesas uzdoto jautājumu secīgi no Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta viedokļa un pēc tam no šīs direktīvas 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta viedokļa. Nobeigumā es formulēšu piezīmes par ierosinātās interpretācijas saderību ar biedrošanās brīvību.

A.      Par Direktīvas 2000/78 piemērošanas jomu, kas minēta tās 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā

24.      Direktīva 2000/78 saskaņā ar tās nosaukuma formulējumu attiecas uz nodarbinātības un profesiju jomu. Nosakot pasākumus, kas ietilpst šīs direktīvas, ar kuru nodarbinātības un profesijas jomā ir konkretizēts princips par diskriminācijas aizliegumu vecuma dēļ, kas tagad nostiprināts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas (8) 21. pantā, piemērošanas jomā, dalībvalstīm un sociālajiem partneriem jārīkojas, ievērojot minēto direktīvu (9).

25.      No Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izriet, ka to piemēro “visām personām gan valsts, gan privātajā sektorā, tostarp valsts iestādēs, attiecībā uz [..] nosacījumiem darba, pašnodarbinātības un profesijas iegūšanai, to skaitā atlases kritērijiem un darbā pieņemšanas nosacījumiem, lai kāda būtu darbības nozare, un visos profesionālās hierarhijas līmeņos, ietverot paaugstināšanu amatā”.

26.      Kā Tiesa jau ir norādījusi, Direktīvā 2000/78 nav atsauces uz dalībvalstu tiesību aktiem, lai definētu jēdzienu “nosacījumi darba, pašnodarbinātības un profesijas iegūšanai”. Gan no Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas prasības, gan no vienlīdzības principa prasības izriet, ka Savienības tiesību norma, kurā tās satura un piemērošanas jomas noskaidrošanai nav nevienas tiešas norādes uz dalībvalstu tiesībām, parasti visā Savienībā ir interpretējama autonomi un vienveidīgi (10).

27.      Turklāt, tā kā Direktīvā 2000/78 nav definēts jēdziens “nosacījumi darba, pašnodarbinātības un profesijas iegūšanai”, tas ir jāinterpretē atbilstoši tā ierastajai nozīmei ikdienas valodā, ņemot vērā kontekstu, kādā tas tiek lietots, un ar tiesisko regulējumu, kurā tas ietilpst, sasniedzamos mērķus (11).

28.      Šajā ziņā Tiesa ir norādījusi, ka vārdkopa “nosacījumi darba [..] un profesijas iegūšanai” ikdienas valodā attiecas uz apstākļiem vai faktiem, kuru esamība obligāti ir jāpierāda, lai persona varētu iegūt konkrētu darbu vai profesiju (12).

29.      Tiesa ir arī norādījusi, ka no Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izriet, ka tā ir piemērojama “personai, kas cenšas kļūt par nodarbinātu personu, ieskaitot saistībā ar atlases kritērijiem un darbā pieņemšanas nosacījumiem, kuri attiecas uz šo amatu” (13). Tomēr, lai persona varētu atsaukties uz ar šo direktīvu paredzēto aizsardzību, vēl ir nepieciešams, ka tā patiešām cenšas iegūt darbu, kuram tā ir formāli pieteikusies (14).

30.      Piemēram, Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta piemērošanas jomā ietilpst tiesiskais regulējums, ar ko ugunsdzēsēju pieņemšanu darbā ierobežo ar personām, kas jaunākas par 30 gadiem (15), tāpat kā tiesiskais regulējums, ar ko nosaka maksimālo vecumu, lai strādātu zobārsta profesijā obligātās veselības apdrošināšanas sistēmas ietvaros (16).

31.      Ņemot vērā šo Tiesas judikatūru, es uzskatu, ka, ciktāl HK/Privat statūtos noteiktais vecuma ierobežojums ir obligāti jāievēro, lai persona varētu ieņemt šīs darba ņēmēju organizācijas priekšsēdētāja amatu, šāds noteikums ir daļa no “nosacījumiem darba, pašnodarbinātības un profesijas iegūšanai” Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē.

32.      Lai pamatotu šo viedokli, ir jānorāda, ka šīs tiesību normas formulējums liecina par Savienības likumdevēja vēlmi izveidot šīs direktīvas piemērošanas jomu kā īpaši plašu. Proti, pretnostatot jēdzienus “darbs”, “pašnodarbinātība” un “profesija” (17), manuprāt, šis likumdevējs ir vēlējies aptvert visus noteikumus, kas paredz nosacījumus piekļuvei jebkādai profesionālai darbībai neatkarīgi no tās veida un īpašībām. Tādējādi minētā direktīva ir piemērojama darba attiecībām publiskajā un privātajā sektorā (18) neatkarīgi no šo attiecību veida un kārtības. Šajā ziņā ir jāpiebilst, ka saskaņā ar 3. panta skaidrojumu priekšlikuma Padomes direktīvai, ar ko izveido kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju (19), paskaidrojuma rakstā “vienlīdzīga attieksme attiecībā uz nodarbinātības vai pašnodarbinātības iespējām (a punkts) nozīmē, ka tiek novērsta jebkāda diskriminācija, ko rada jebkādi pasākumi, kas liedz indivīdam iespēju iegūt jebkāda veida darbu vai profesiju” (20).

33.      Ir jākonstatē, ka ievēlēšana tādas darba ņēmēju organizācijas kā HK/Privat priekšsēdētāja amatā noved pie profesionālas darbības veikšanas. Manuprāt, nav šaubu, ka, atsaucoties uz jēdziena “darbs” nozīmi ikdienas valodā, kandidējot vēlēšanās, A vēlējās iegūt darbu darba ņēmēju organizācijā, ko šajā gadījumā raksturo HK/Privat vadītāja pienākumu veikšana uz pilnu slodzi, par ko tiek maksāta mēnešalga (21).

34.      Manuprāt, ir skaidrs, ka jēdzienu “darbs”, “pašnodarbinātība” un “profesija” koplietojums Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā liecina par to, ka Savienības likumdevējs nekādā veidā nav vēlējies ierobežot šīs direktīvas piemērošanas jomu, attiecinot to uz tādu darbu, kas tā veicējiem piešķir “darba ņēmēja” statusu, LESD 45. panta un daudzu tādu Savienības atvasināto tiesību normu izpratnē, kuru mērķis ir aizsargāt darba ņēmējus kā vājāko darba attiecību pusi,. Šajā kontekstā jēdziens “darba ņēmējs” parasti apzīmē personu, kas noteiktu laiku sniedz pakalpojumus citai personai un atbilstoši tās norādījumiem, par to saņemot atlīdzību (22).

35.      Tas nenozīmē, ka “darba ņēmēja” definīcija, kas izriet no Savienības tiesībām, nav atbilstoša Direktīvas 2000/78 ietvaros. Tiesas judikatūrā ir vairāki piemēri tam, ka šī definīcija tiek lietota diskriminācijas apkarošanas jomā (23). Iemesls tam ir tas, ka, neraugoties uz jomu, uz kuru attiecas Tiesas spriedumi, tajos jēdziens “darba ņēmējs” ir precizēts, ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes principu (24), kas pēc domino efekta noved pie tā, ka šī jēdziena definīcija tiek izmantota visās jomās, kurās tiek aplūkots šis princips. Citiem vārdiem, jēdziena “darba ņēmējs” definīcijas funkcija LESD 45. panta izpratnē, protams, ir attiekties uz visām lietām, kas saistītas ar vienlīdzīgas attieksmes principu nodarbinātības un profesijas jomā.

36.      Ņemot to vērā, ja šādi definēti darba ņēmēji neapšaubāmi ietilpst Direktīvas 2000/78 piemērošanas jomā, šī piemērošanas joma, manuprāt, ir plašāka un attiecas uz visām situācijām, kad nosacījums, kas balstīts uz vienu no šajā direktīvā uzskaitītajiem diskriminācijas iemesliem, tiek izvirzīts piekļuvei jebkāda veida profesionālai darbībai, neatkarīgi no tā, vai runa, it īpaši, ir par profesionālu darbību darba ņēmēja vai pašnodarbinātas personas statusā (25). Kopsavilkumā – jebkuru šķērsli pieņemšanai darbā var aplūkot no minētās direktīvas 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta skatpunkta.

37.      Kā tiesas sēdes laikā pamatoti norādīja Grieķijas valdība un kā norādīts Direktīvas 2000/78 juridiskajā pamatā (26), tā nav regulējums, ar kuru darba ņēmēji tiek aizsargāti kā vājākā darba attiecību puse. Šīs direktīvas mērķis, ar sabiedrisko un sabiedrības interešu saistītu iemeslu dēļ, ir likvidēt visus uz diskriminējošiem iemesliem balstītus šķēršļus piekļuvei iztikas līdzekļiem un iespējai sniegt ieguldījumu sabiedrības labā, veicot darbu, neatkarīgi no juridiskās formas, atbilstoši kurai šis darbs tiek veikts.

38.      Tādējādi minētās direktīvas piemērošanas joma neattiecas tikai uz darbību, kuras iezīmes ļauj personai, kas vēlas tai piekļūt, atbilst visiem jēdziena “darba ņēmējs” kritērijiem LESD 45. panta nozīmē.

39.      It īpaši ir jānorāda, ka kritērijs par pakļautības attiecību ar darba devēju pastāvēšanu, uz kuru, šķiet, ir vērstas iesniedzējtiesas šaubas, neizriet no Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta formulējuma. Gluži otrādi, tas, ka šajā tiesību normā ir minēta piekļuve “pašnodarbinātībai”, ilustrē to, ka nav obligāti jāpierāda pakļautības attiecības ar darba devēju, lai uz situāciju attiektos šīs direktīvas piemērošanas joma. Turklāt no šīs tiesību normas formulējuma izriet, ka tā attiecas uz “nosacījumiem darba, pašnodarbinātības un profesijas iegūšanai [..] visos profesionālās hierarhijas līmeņos” (27), tātad tostarp arī visaugstākajā līmenī.

40.      Turklāt ir jānorāda, ka Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts attiecas uz “atlases kritērijiem un darbā pieņemšanas nosacījumiem”, kas, manuprāt, var ietvert piekļuvi profesionālai darbībai, kas tiek organizēta ar ievēlēšanas palīdzību. Manuprāt, tas, ka piekļuve darba ņēmēju organizācijas priekšsēdētāja amatam notiek, veicot balsojumu, kurā var piedalīties organizācijas biedri, nevar izslēgt šīs direktīvas piemērošanu. Papildus tam, ka šajā direktīvā nav nošķirts veids, kā var piekļūt darbam, Tiesa jau ir nospriedusi, ka metode, ar kādu notiek pieņemšana darbā amatā, nav būtiska, lai piemērotu minēto direktīvu (28).

41.      Turklāt iesniedzējtiesas minētais apstāklis, ka darba ņēmēju organizācijas priekšsēdētāja amats ietverot politiska rakstura darba pienākumu pildīšanu, manuprāt, nav būtisks, lai noteiktu, vai ir piemērojama Direktīva 2000/78 saskaņā ar to, kas ir paredzēts tās 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā. Proti, pat ja šādu pienākumu pildīšanai var būt nozīme valsts tiesībās (29), ir jāuzsver, ka saskaņā ar minēto tiesību normu direktīva ir piemērojama, “lai [arī] kāda būtu darbības nozare”. Turklāt šķiet, ka gadījumos, kad dalībvalstis var paredzēt, ka minētā direktīva neattiecas uz konkrētu darbības nozari, tas ir skaidri norādīts direktīvā. Tā tas ir attiecībā uz bruņotajiem spēkiem, kurus saskaņā ar tās pašas direktīvas 3. panta 4. punktu var izslēgt no tās piemērošanas jomas sakarā ar diskrimināciju invaliditātes un vecuma dēļ.

42.      Līdz ar to, manuprāt, no Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta skaidrā formulējuma izriet, ka tās piemērošanas jomā ietilpst noteikums, ar kuru tiek ieviests tāds vecuma ierobežojums kā pamatlietā aplūkotais, ciktāl šis noteikums paredz piekļuves nosacījumu darba ņēmēju organizācijas priekšsēdētāja amatam.

43.      Manuprāt, interpretāciju, ko var izsecināt no šīs tiesību normas formulējuma, apstiprina šīs direktīvas mērķi.

44.      Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Direktīva 2000/78 tika pieņemta, pamatojoties uz EKL 13. pantu, tagad – LESD 19. panta 1. punkts, ar kuru Savienībai ir piešķirta kompetence veikt vajadzīgos pasākumus, lai apkarotu jebkādu diskrimināciju, tostarp vecuma dēļ. Tādējādi šī direktīva ir paredzēta, lai izveidotu vispārēju sistēmu, ar kuru ikvienai personai tiktu nodrošināta vienlīdzīga attieksme “nodarbinātības un profesijas jomā”, sniedzot efektīvu aizsardzību pret diskrimināciju, kuras pamatā ir kāds no tās 1. pantā minētajiem iemesliem (30), tostarp vecums.

45.      It īpaši Direktīvas 2000/78 9. apsvērumā ir uzsvērts, ka “nodarbinātība un profesija ir galvenie elementi, kas garantē vienlīdzīgas iespējas visiem un būtiski veicina pilsoņu līdzdalību ekonomiskajā, kultūras un sociālajā dzīvē un viņu potenciāla izmantošanu”. Šajā ziņā arī minētās direktīvas 11. apsvērumā ir noteikts, ka “diskriminācija [tostarp vecuma dēļ] var apdraudēt [LESD] mērķu sasniegšanu, jo īpaši augsta līmeņa nodarbinātības un sociālās aizsardzības sasniegšanu, dzīves līmeņa un dzīves kvalitātes paaugstināšanu, ekonomisko un sociālo kohēziju un solidaritāti, un personu brīvu pārvietošanos”.

46.      Tādējādi Direktīvā 2000/78 jomā, uz kuru tā attiecas, ir konkretizēts šobrīd Hartas 21. pantā nostiprinātais vispārējais nediskriminācijas princips (31).

47.      Tiesa ir nospriedusi, ka, ņemot vērā šo mērķi un ievērojot to tiesību raksturu, kuras ar šo direktīvu ir paredzēts aizsargāt, kā arī tās pamatā esošās pamatvērtības, jēdziens “nosacījumi darba [..] un profesijas iegūšanai” tās 3. panta 1. punkta a) apakšpunkta izpratnē, kurā ir definēta tās piemērošanas joma, nevar tikt interpretēts šauri (32).

48.      Ar Direktīvu 2000/78 izvirzītais mērķis nevarētu tikt sasniegts, ja aizsardzība pret diskrimināciju nodarbinātības un profesijas jomā būtu atkarīga no formālas to darba attiecību kvalifikācijas valsts tiesībās vai no viena vai otra līguma veida izvēles, pieņemot darbā personas (33). Tāpat šim mērķim tiktu likts šķērslis, ja šāda aizsardzība būtu atkarīga no to pienākumu rakstura, kas tiek pildīti, ieņemot konkrētu amatu.

49.      Visi šie apstākļi, manuprāt, liecina par labu pieejai, saskaņā ar kuru darba ņēmēju organizācijas statūtos paredzētais vecuma ierobežojums, lai varētu pretendēt uz šīs organizācijas priekšsēdētāja amatu, ietilpst Direktīvas 2000/78 piemērošanas jomā saskaņā ar to, kas paredzēts šīs direktīvas 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā.

B.      Par Direktīvas 2000/78 piemērošanas jomu, kas minēta tās 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā

50.      Manuprāt, uz pamatlietā aplūkoto situāciju attiecas arī Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta piemērošanas joma.

51.      Jāatgādina, ka šī tiesību norma attiecas uz “līdzdalību un iesaistīšanos kādā darba ņēmēju vai darba devēju organizācijā vai jebkādā organizācijā, kuras biedri ir nodarbināti konkrētā profesijā, to skaitā uz šādu organizāciju piešķirtajiem pabalstiem” (34).

52.      Manuprāt, tas, ka tāda persona kā A vēlas kandidēt uz darba ņēmēju organizācijas priekšsēdētāja amatu, ir noteiktas formas “iesaistīšanās” (35) vai, citiem vārdiem, pienākumu uzņemšanās šādā organizācijā Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta d) apakšpunkta izpratnē.

53.      Šīs direktīvas šī piemērošanas joma ir pārņemta no Padomes Regulas (EEK) Nr. 1612/68 (1968. gada 15. oktobris) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Kopienā (36).

54.      Saskaņā ar šīs regulas 8. panta 1. punktu “darba ņēmējs, kas ir dalībvalsts pilsonis un strādā citā dalībvalstī, bauda tādas pašas tiesības uz dalību arodbiedrībās un no tās izrietošajām tiesībām, to skaitā balsstiesības [..]. Bez tam viņam ir tiesības piedalīties darba ņēmēju pārstāvju organizācijās uzņēmumā” (37).

55.      Minētās regulas kontekstā līdzdalības un iesaistīšanās tiesības ietver tiesības vēlēt vai tikt ievēlētam (38).

56.      Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 492/2011 (2011. gada 5. aprīlis) par darba ņēmēju brīvu pārvietošanos Savienībā (39) 8. panta pirmā daļa tagad skaidri attiecas uz “iespēju pretendēt uz arodbiedrības pārvaldes vai vadības amatiem”.

57.      Šie apstākļi mani mudina uzskatīt, ka jēdziens “iesaistīšanās” ir jāsaprot kā tāds, kas tostarp attiecas uz iespēju pretendēt uz arodbiedrības pārvaldes vai vadības amatiem. Nav gan skaidri iemesli, kuru dēļ vienlīdzīgas attieksmes princips būtu jāpiemēro šādai pretendēšanas iespējai darba ņēmēju brīvas pārvietošanās jomā, bet ne diskriminācijas vecuma dēļ apkarošanas jomā.

58.      Tiesas sēdē Komisija norādīja, ka tās ieskatā Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta d) apakšpunkts attiecas uz gadījumu, kad darba devējs nosaka ierobežojumus darba ņēmēju dalībai darba ņēmēju organizācijā. Manuprāt, Komisija šo tiesību normu interpretē šauri, lai gan tās formulējums nekādā gadījumā neliek to darīt. Proti, manuprāt, šīs tiesību normas teksts neizslēdz, ka tāda pasākuma izcelsme, ar kuru ir noteikti šādi ierobežojumi, var būt pašā organizācijā, it īpaši tās statūtos.

C.      Noslēguma piezīmes par ierosinātās interpretācijas saderību ar biedrošanās brīvību

59.      Pamatojot savu nostāju, ka Direktīva 2000/78 nav piemērojama ievēlēšanai darba ņēmēju organizācijas priekšsēdētāja amatā, FH tiesas sēdē norādīja, ka šī direktīva esot jāinterpretē saskaņā ar Starptautiskās darba organizācijas (SDO) 1948. gada 9. jūlija Konvencijas Nr. 87 par asociāciju brīvību un tiesību aizsardzību, apvienojoties organizācijās, 3. panta 1. punktu, no kura izrietot, ka arodbiedrībām ir tiesības brīvi izvēlēties savus pārstāvjus (40). Formulējot šo argumentu, FH tomēr slēpj faktu, ka šī direktīva ir vispārējā principa par diskriminācijas aizliegumu nodarbinātības un profesijas jomā izpausme Savienības tiesībās, kas ir aizsargāts ar citu SDO konvenciju, proti 1958. gada 20. jūnija Konvenciju Nr. 111 par diskrimināciju (darba un nodarbošanās jomā), kas minēta šīs direktīvas 4. apsvērumā. Šo divu konvenciju pastāvēšana norāda uz to, ka arodbiedrību brīvība ievēlēt savus pārstāvjus ir jāsaskaņo ar diskriminācijas aizliegumu nodarbinātības un profesijas jomā.

60.      Taču ar FH izvirzīto argumentu faktiski tiek pamatots, ka šai brīvībai jābūt pārākai par diskriminācijas aizliegumu nodarbinātības un profesijas jomā. Citiem vārdiem, pieeja, saskaņā ar kuru ievēlēšana darba ņēmēju organizācijas priekšsēdētāja amatā ir ietverta Direktīvas 2000/78 piemērošanas jomā, neesot saderīga ar arodbiedrību brīvību ievēlēt savus pārstāvjus, kas ir Hartas 12. panta 1. punktā nostiprinātās biedrošanās brīvības arodbiedrību jomā sastāvdaļa (41).

61.      Šāds arguments, manuprāt, nav atbalstāms. Proti, arodbiedrību brīvība ievēlēt savus pārstāvjus nevar tām piešķirt absolūtu rīcības brīvību, lai savos statūtos noteiktu pasākumus, kas var izraisīt diskrimināciju nodarbinātības un profesijas jomā.

62.      Šajā ziņā es uzskatu, ka Tiesai pēc analoģijas būtu jāpiemēro argumentācija, ko tā izmantoja attiecībā uz vārda brīvību 2020. gada 23. aprīļa spriedumā Associazione Avvocatura per i diritti LGBTI (42).

63.      Tādējādi interpretāciju, saskaņā ar kuru ievēlēšana darba ņēmēju organizācijas priekšsēdētāja amatā ietilpst Direktīvas 2000/78 piemērošanas jomā, nevar atspēkot ar biedrošanās brīvības īstenošanas iespējamu ierobežojumu, uz ko tiesas sēdē atsaucās FH, un ko šāda interpretācija varētu izraisīt.

64.      Proti, kā izriet no Hartas 52. panta 1. punkta, biedrošanās brīvība nav absolūtas tiesības un tās īstenošana var saturēt ierobežojumus ar nosacījumu, ka tie ir noteikti tiesību aktos un ar tiem ir ievērota šo tiesību un brīvību būtība un samērīguma princips, proti, ierobežojumiem ir jābūt nepieciešamiem un tiem patiešām jāatbilst vispārējo interešu mērķiem, ko atzinusi Savienība, vai vajadzībai aizsargāt citu personu tiesības un brīvības.

65.      Taču tā tas ir šajā gadījumā, jo biedrošanās brīvības īstenošanas ierobežojumi, kas var izrietēt no Direktīvas 2000/78, patiešām ir paredzēti tiesību aktos, jo tie izriet tieši no šīs direktīvas.

66.      Turklāt, ar šiem ierobežojumiem tiek ievērota biedrošanās brīvības būtība, jo tos piemēro tikai tādēļ, lai sasniegtu minētās direktīvas mērķus, proti, nodrošināt vienlīdzīgas attieksmes principu nodarbinātības un profesijas jomā un sasniegt augsta līmeņa nodarbinātību un sociālo aizsardzību. Tādējādi tie ir pamatoti ar šiem mērķiem.

67.      Šie ierobežojumi ievēro arī samērīguma principu, jo aizliegtie diskriminācijas iemesli ir uzskaitīti Direktīvas 2000/78 1. pantā, kura materiāltiesiskā piemērošanas joma un piemērošanas joma personām ir noteikta šīs direktīvas 3. pantā, un iejaukšanās biedrošanās brīvības īstenošanā nepārsniedz to, kas ir nepieciešams, lai sasniegtu šīs direktīvas mērķus, aizliedzot tikai tos darba ņēmēju organizācijas statūtu noteikumus, kas ir diskriminācija nodarbinātības vai profesijas jomā.

68.      Turklāt biedrošanās brīvības īstenošanas ierobežojumi, kas izriet no Direktīvas 2000/78, ir nepieciešami, lai garantētu tiesības nodarbinātības un profesijas jomā, kādas ir personām, kas ietilpst [personu] grupās, kuras raksturo kāds no šīs direktīvas 1. pantā uzskaitītajiem iemesliem.

69.      It īpaši, ja, pretēji manis piedāvātajai Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta a) un d) apakšpunkta interpretācijai, tiesību normas, kas neļauj noteiktām personu kategorijām kandidēt uz darba ņēmēju organizācijas priekšsēdētāja amatu, neietilptu šīs direktīvas materiāltiesiskajā piemērošanas jomā, it īpaši tādēļ, ka šis amats ir saistīts ar politiska rakstura pienākumiem, tad iespēju kandidēt uz šādu priekšsēdētāja amatu varētu ierobežot jebkura ar šo direktīvu aizsargāta iemesla dēļ. Tas izslēgtu virkni profesiju, kuras tiek īstenotas darba ņēmēju organizācijās, no aizsardzības, kas piešķirta ar šo pašu direktīvu nodarbinātības un profesijas jomā.

70.      Jāpiebilst, ka, ja tiktu ievērots šāds koncepts, tas nozīmētu, ka arodbiedrības statūtos būtu iespējams atsaukties tostarp uz personas reliģiju vai seksuālo orientāciju, lai liegtu tai tiesības kandidēt uz šīs organizācijas priekšsēdētāja amatu. Tādējādi ir redzams, kādas galējības varētu izraisīt Direktīvas 2000/78 piemērošanas jomas šaura interpretācija.

71.      Nobeigumā – man šķiet, ka tas būtu paradokss, ja organizācija, kuras uzdevums ir aizsargāt darba ņēmēju tiesības, aizstāvētu normas, kuras mērķis ir apkarot diskrimināciju nodarbinātības un profesijas jomā, piemērošanas jomas ierobežojošu konceptu.

72.      Ņemot vērā iepriekš minēto, es uzskatu, ka uz darba ņēmēju organizācijas statūtu noteikumu, kurā tiesības pretendēt uz šīs organizācijas priekšsēdētāja amatu ir paredzētas tikai personām, kuras nav sasniegušas noteiktu vecumu, nevar neattiecināt Direktīvā 2000/78 paredzēto diskriminācijas nodarbinātības un profesijas jomā apkarošanas režīmu. Tādējādi šāds noteikums ietilpst šīs direktīvas materiāltiesiskajā piemērošanas jomā, kas ir definēta tās 3. panta 1. punkta a) un d) apakšpunktā.

V.      Secinājumi

73.      Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz Østre Landsret (Austrumu reģiona apelācijas tiesa, Dānija) uzdoto prejudiciālo jautājumu ierosinu atbildēt šādi:

Padomes Direktīvas 2000/78/EK (2000. gada 27. novembris), ar ko nosaka kopēju sistēmu vienlīdzīgai attieksmei pret nodarbinātību un profesiju, 3. panta 1. punkta a) un d) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka darba ņēmēju organizācijas statūtos paredzētais vecuma ierobežojums, lai varētu pretendēt uz šīs organizācijas priekšsēdētāja amatu, ietilpst šīs direktīvas piemērošanas jomā.


1      Oriģinālvaloda – franču.


2      OV 2000, L 303, 16. lpp.


3      Atbilstoši valūtas maiņas kursam 2016. gada 22. jūnijā.


4      Proti, Vienlīdzīgas attieksmes pārvalde kā A pārstāve pamatlietā.


5      Atbilstoši valūtas maiņas kursam 2009. gada 27. oktobrī.


6      Redakcijā, kas izriet no 2009. gada 3. februāra Kodifikācijas rīkojuma Nr. 81 ar grozījumiem.


7      Redakcijā, kas izriet no 2015. gada 9. oktobra Kodifikācijas rīkojuma Nr. 1177 ar grozījumiem.


8      Turpmāk tekstā – “Harta”.


9      Skat. it īpaši spriedumu, 2017. gada 19. jūlijs, Abercrombie & FitchItalia (C‑143/16, EU:C:2017:566, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).


10      Skat. spriedumu, 2020. gada 23. aprīlis, Associazione Avvocatura per i diritti LGBTI (C‑507/18, EU:C:2020:289, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).


11      Skat. spriedumu, 2020. gada 23. aprīlis, Associazione Avvocatura per i diritti LGBTI (C‑507/18, EU:C:2020:289, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).


12      Skat. spriedumu, 2020. gada 23. aprīlis, Associazione Avvocatura per i diritti LGBTI (C‑507/18, EU:C:2020:289, 33. punkts).


13      Skat. it īpaši spriedumu, 2016. gada 28. jūlijs, Kratzer (C‑423/15, EU:C:2016:604, 34. punkts un tajā minētā judikatūra).


14      Skat. spriedumu, 2016. gada 28. jūlijs, Kratzer (C‑423/15, EU:C:2016:604, 29. un 35. punkts). Tādējādi Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka situācija, kurā persona, kura, pieteicot savu kandidatūru uz amatu, vēlas nevis iegūt šo darbu, bet gan tikai saņemt formālu kandidāta statusu ar vienīgo mērķi pieprasīt kompensāciju, neietilpst jēdzienā “darba vai profesijas iegūšana” šo tiesību normu izpratnē un var tikt kvalificēta kā tiesību ļaunprātīga izmantošana, ja pastāv visi Savienības tiesībās paredzētie elementi (minētā sprieduma 44. punkts un rezolutīvā daļa).


15      Skat. spriedumu, 2010. gada 12. janvāris, Wolf (C‑229/08, EU:C:2010:3).


16      Skat. spriedumu, 2010. gada 12. janvāris, Petersen (C‑341/08, EU:C:2010:4). Šajā spriedumā Tiesa atzina, ka attiecīgais tiesiskais regulējums attiecas arī uz “nodarbinātību un darba nosacījumiem” Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta izpratnē (33. punkts).


17      Piemēram, spāņu valodā, lai apzīmētu jēdzienus “darbs”, “pašnodarbinātība” un “profesija”, tiek lietoti jēdzieni empleo, actividad por cuenta propia, kā arī ejercicio profesional un angļu valodā – employment, selfemployment, kā arī occupation.


18      Attiecībā uz Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2006/54/EK (2006. gada 5. jūlijs) par tāda principa īstenošanu, kas paredz vienlīdzīgas iespējas un attieksmi pret vīriešiem un sievietēm nodarbinātības un profesijas jautājumos (OV 2006, L 204, 23. lpp.), skat. spriedumu, 2015. gada 16. jūlijs, Maïstrellis (C‑222/14, EU:C:2015:473, 42. punkts).


19      COM(1999) 565 galīgā redakcija.


20      Mans izcēlums.


21      Skat. šo secinājumu 13. un 14. punktu.


22      Skatīt it īpaši spriedumu, 2020. gada 16. jūlijs, Governo della Repubblica italiana (Itālijas miertiesnešu statuss) (C‑658/18, EU:C:2020:572, 94. punkts un tajā minētā judikatūra).


23      Skat. it īpaši spriedumus, 2015. gada 1. oktobris, O (C‑432/14, EU:C:2015:643, 22.–27. punkts), kā arī 2017. gada 19. jūlijs, Abercrombie & Fitch Italia (C‑143/16, EU:C:2017:566, 19.–23. punkts). Skat. arī ģenerāladvokāta A. Ranta [A. Rantos] secinājumus lietā HR Rail (C‑485/20, EU:C:2021:916, 48. punkts), kurš, pamatojoties uz pēdējo minēto spriedumu, norāda, ka jēdziens “darba ņēmējs” Direktīvas 2000/78 izpratnē ir tāds pats kā LESD 45. panta izpratnē.


24      Skat. spriedumu, 1995. gada 14. decembris, Megner un Seffel (C‑444/93, EU:C:1995:442, 20. punkts).


25      Šajā sakarā ir interesanti vilkt paralēles ar Tiesas pastāvīgo judikatūru, saskaņā ar kuru “visu Līguma noteikumu par personu brīvu pārvietošanos mērķis ir atvieglot Savienības pilsoņu visu veidu profesionālās darbības veikšanu visā Savienības teritorijā”: skat. it īpaši spriedumu, 2021. gada 11. novembris, MH un ILA (Tiesības uz pensiju maksātnespējas gadījumā) (C‑168/20, EU:C:2021:907, 86. punkts un tajā minētā judikatūra). Mans izcēlums.


26      Proti, EKL 13. pants, tagad – LESD 19. panta 1. punkts.


27      Mans izcēlums.


28      Šajā nozīmē skat. spriedumu, 2013. gada 25. aprīlis, Asociația Accept (C‑81/12, EU:C:2013:275, 45. punkts).


29      Šķiet, ka Dānijas tiesībās tiek nošķirts personāls, kas ieņem politiskus amatus, no citiem arodbiedrību organizācijas personāla locekļiem, jo uz pirmajiem minētajiem neattiecas Likums par darba ņēmējiem.


30      Attiecībā uz invaliditāti skat. spriedumu, 2021. gada 15. jūlijs, Tartu Vangla (C‑795/19, EU:C:2021:606, 26. punkts un tajā minētā judikatūra).


31      Skat. it īpaši spriedumu, 2020. gada 23. aprīlis, Associazione Avvocatura per i diritti LGBTI (C‑507/18, EU:C:2020:289, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).


32      Skat. it īpaši spriedumu, 2020. gada 23. aprīlis, Associazione Avvocatura per i diritti LGBTI (C‑507/18, EU:C:2020:289, 39. punkts un tajā minētā judikatūra). Minētā sprieduma 58. punktā Tiesa ir nospriedusi, ka “Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta a) apakšpunktā ietvertais jēdziens “nosacījumi darba [..] vai profesijas iegūšanai” ir jāinterpretē tādējādi, ka šis jēdziens attiecas uz paziņojumiem, kurus persona sniegusi audiovizuālās pārraides laikā un saskaņā ar kuriem tā nekad savā uzņēmumā nepieņemtu darbā vai arī nesadarbotos ar personām ar noteiktu seksuālo orientāciju, kaut arī nenotiek vai netiek plānota neviena darbā pieņemšanas procedūra, ar nosacījumu, ka saikne starp šiem paziņojumiem un pieejas darbam vai profesijai nosacījumiem šajā uzņēmumā nav hipotētiska”.


33      Pēc analoģijas skat. spriedumu, 2010. gada 11. novembris, Danosa (C‑232/09, EU:C:2010:674, 69. punkts), kurā tiek ilustrēts fakts, ka aizsardzība, kas piešķirta ar diskriminācijas apkarošanas nodarbinātības un profesijas jomā direktīvām, attiecas uz indivīdiem, pārsniedzot viņu “darba ņēmēja” statusu Savienības tiesību izpratnē. Proti, no minētā sprieduma 64. un nākamajiem punktiem izriet, ka kapitālsabiedrības tādas valdes locekles situācija, kura atstādināta no amata grūtniecības laikā, ir jāizskata no diskriminācijas dzimuma dēļ aizlieguma viedokļa gadījumā, ja šāda persona, ņemot vērā īstenotās [profesionālās] darbības veidu un kontekstu, kādā tā tiek īstenota, nevar atsaukties uz “strādājošas grūtnieces” statusu Padomes Direktīvas 92/85/EEK (1992. gada 19. oktobris) par pasākumu ieviešanu, lai veicinātu drošības un veselības aizsardzības darbā uzlabošanu strādājošām grūtniecēm, sievietēm, kas strādā pēcdzemdību periodā, vai strādājošām sievietēm, kas baro bērnu ar krūti (desmitā atsevišķā direktīva Direktīvas 89/391/EEK 16. panta 1. punkta nozīmē) (OV 1992, L 348, 1. lpp.), izpratnē.


34      Mans izcēlums.


35      Attiecīgi participación, Mitwirkung un involvement spāņu, vācu un angļu valodā.


36      OV 1968, L 257, 2. lpp. Šajā nozīmē skat. Martin, D., “Article 3 – Champ d’application », Directive 2000/78 portant création d’un cadre général en faveur de l’égalité de traitement en matière d’emploi et de travail: Commentaire article par article, Bruylant, Brisele, 2020, 85.–106. lpp., it īpaši 98. lpp.


37      Mans izcēlums.


38      Attiecībā uz dalībvalsts tiesisko regulējumu, ar kuru darba ņēmējiem, kuri ir citu dalībvalstu pilsoņi un kuri ir nodarbināti šajā dalībvalstī, ir liegtas tiesības ievēlēt vai tikt ievēlētiem profesionālajās kamerās organizētās vēlēšanās, skat. spriedumu, 1994. gada 18. maijs, Komisija/Luksemburga (C‑118/92, EU:C:1994:198). Attiecībā uz valsts tiesisko regulējumu, ar kuru ārvalstu darba ņēmējiem ir atteiktas balsošanas tiesības tādas profesionālās kameras locekļu vēlēšanās, kurā viņi ir obligāti dalībnieki un kurā viņiem ir jāmaksā biedra nauda, kuras uzdevums ir aizsargāt tajā ietilpstošo darba ņēmēju intereses un kura īsteno konsultanta funkciju likumdošanas jomā, skat. arī spriedumu, 1991. gada 4. jūlijs, ASTI (C‑213/90, EU:C:1991:291). Pamatojoties uz šiem spriedumiem, Tiesa, interpretējot 1980. gada 19. septembra Lēmuma Nr. 1/80 par asociācijas attīstību, ko pieņēmusi Asociācijas padome, kas nodibināta ar Līgumu, ar kuru tiek izveidota asociācija starp Eiropas Ekonomikas kopienu un Turciju, 10. panta 1. punktu, aplūkoja tiesības tikt ievēlētam darba ņēmēju intereses pārstāvošas un aizsargājošas organizācijas pilnsapulcē kā tādas, kas attiecas uz Turcijas darba ņēmēju “darba nosacījumiem”: skat. spriedumu, 2003. gada 8. maijs, Wählergruppe Gemeinsam, (C‑171/01, EU:C:2003:260), un ģenerāladvokāta F. Dž. Džeikobsa [F. G. Jacobs] secinājumus lietā Wählergruppe Gemeinsam (C‑171/01, EU:C:2002:758, 42.–46. punkts). Skat. arī spriedumu, 2004. gada 16. septembris, Komisija/Austrija (C‑465/01, EU:C:2004:530). Tā kā Direktīvas 2000/78 3. panta 1. punkta d) apakšpunktā ir nostiprināta īpaša tiesību norma par iesaistīšanos darba ņēmēju organizācijā, manuprāt, nav lietderīgi pamatlietā aplūkoto situāciju vērtēt arī no šīs direktīvas 3. panta 1. punkta c) apakšpunkta aspekta, no kura izriet, ka minētā direktīva ir piemērojama “nodarbinātībai un darba nosacījumiem”.


39      OV 2011, L 141, 1. lpp.


40      Šī norma paredz, ka “darba ņēmēju un darba devēju organizācijām ir tiesības izstrādāt savu konstitūciju un noteikumus, brīvi ievēlēt savus pārstāvjus, izveidot pārvaldi, noteikt savu darbību un izstrādāt programmu”.


41      Savukārt tiesības uz kolektīvām sarunām un rīcību ir nostiprinātas Hartas 28. pantā.


42      C‑507/18, EU:C:2020:289.