Lieta T‑154/10

Francijas Republika

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Valsts atbalsts, ko Francija esot īstenojusi netieša neierobežota galvojuma formā par labu La Poste, kas izriet no tā publiskās iestādes statusa – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderību ar kopējo tirgu – Prasība atcelt tiesību aktu – Interese celt prasību – Pieņemamība – Valsts atbalsta pastāvēšanas pierādīšanas pienākums – Priekšrocība

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2012. gada 20. septembra spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Dalībvalstu prasība – Prasība par Komisijas lēmumu, ar kuru konstatēta atbalsta nesaderība ar kopējo tirgu – Pieņemamība, kas nav atkarīga no intereses celt prasību pierādīšanas

(LESD 263. pants)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pārsūdzami tiesību akti – Jēdziens – Tiesību akti, kas rada saistošas tiesiskās sekas – Komisijas lēmums, kurā ir atzīts, ka atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu – Apstrīdams tiesību akts – Dalībvalsts veikta pasākuma, kas par pastāvošu atbalstu kvalificēts ar Komisijas lēmumu, atcelšana vairākus mēnešus pirms šī lēmuma pieņemšanas – Ietekmes neesamība

(LESD 263. pants)

3.      Tiesvedība – Jaunu pamatu izvirzīšana tiesvedības laikā – Nosacījumi

(Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkts un 48. panta 2. punkts)

4.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Tiesisks raksturs – Interpretācija, balstoties uz objektīviem faktiem – Pārbaude tiesā – Apjoms

(LESD 107. panta 1. punkts)

5.      Valsts atbalsts – Komisijas lēmums – Lēmuma likumības vērtējums, pamatojoties uz lēmuma pieņemšanas brīdī pieejamo informāciju

6.      Valsts atbalsts – Komisijas lēmums – Pārbaude tiesā – Faktu un pierādījumu brīva izvērtēšana

7.      Valsts tiesības – Francijas tiesības – Neierobežots valsts galvojums saistībā ar publisku iestāžu parādiem

8.      Valsts atbalsts – Jēdziens – Atbalsts, kas piešķirts galvojuma veidā – Norāde uz kredītreitinga aģentūru nostāju, lai noteiktu finanšu priekšrocību

(LESD 107. panta 1. punkts)

9.      Valsts atbalsts – Administratīvais process – Komisijas pienākumi – Nepieciešamība nodrošināt pietiekamu informācijas bāzi, lai secinātu, ka pastāv priekšrocība, kas ir valsts atbalsts

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 36. un 37. punktu)

2.      Komisijas lēmums, ar kuru ir konstatēta valsts atbalsta, kurš ir neierobežota galvojuma formā, pastāvēšana par labu uzņēmumam un kurā šis atbalsts ir atzīts par nesaderīgu ar kopējo tirgu, noteikti rada obligātas tiesiskas sekas, un līdz ar to ir pārsūdzams tiesību akts LESD 263. panta izpratnē.

Šajā ziņā ir jānorāda, ka, neatkarīgi no tā, ka dalībvalsts savu iemeslu dēļ un bez spiediena no Komisijas puses ir nolēmusi atcelt pasākumu, kurš apstrīdētajā lēmumā kvalificēts par pastāvošu atbalstu, vairākus mēnešus pirms minētā lēmuma pieņemšanas tomēr dalībvalstij ir tiesiski saistoši izpildīt apstrīdēto lēmumu. Tam, ka, izpildot apstrīdēto lēmumu, varētu notikt Komisijas aizstāvētu interešu un dalībvalsts aizstāvētu interešu konverģence, nebūtu jāliedz šai dalībvalstij par šo lēmumu celt prasību atcelt tiesību aktu. Šāda ierobežojuma atzīšana izraisītu to, ka dalībvalstis tiktu sodītas atkarībā no tā, vai tās ir vai nav spējušas rast savas intereses izpildīt Komisijas lēmumu, un tas būtu ļoti subjektīvi. Jautājuma, vai par attiecīgo tiesību aktu var tikt celta prasība atcelt tiesību aktu, jo tas vai nu izraisa, vai ir paredzēts, lai izraisītu obligātas tiesiskas sekas, kas var ietekmēt prasītāja intereses, pārbaudei ir jābūt balstītai uz objektīvu šī akta būtības novērtējumu.

(sal. ar 38. un 40. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 54.–56. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 58. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 59. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 65. punktu)

7.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 66., 76., 78., 83., 84., 87., 90., 91., 94., 96. un 98. punktu)

8.      Galvojuma piešķiršana ar nosacījumiem, kas neatbilst tirgus nosacījumiem, kā neierobežota galvojuma bez atlīdzības piešķiršana, kopumā ir tāda, kas sniedz priekšrocību tā saņēmējam, jo šāda piešķiršana uzlabo saņēmēja finanšu stāvokli, samazinot izmaksas, kas parasti būtu jāsedz no paša budžeta. Šajā ziņā valsts atbalsta jēdziens ir vispārīgāks nekā subsīdijas jēdziens, jo ar to saprot ne tikai pozitīvu palīdzību, kas ir subsīdija kā tāda, bet arī valsts pasākumus, kuri dažādos veidos samazina izdevumus, kas parasti ir jāsedz no uzņēmuma budžeta, un kuri, kaut gan nav subsīdijas šī vārda šaurākajā nozīmē, ir tāda paša rakstura un rada vienādas sekas. Lai noteiktu, vai valsts pasākums ir atbalsts, ir jānosaka, vai uzņēmums iegūst ekonomisku priekšrocību, ko tas nebūtu guvis parastos tirgus apstākļos.

Neizrobežots valsts galvojums tostarp ļauj tās saņēmējam saņemt labākus kredīta nosacījumus nekā tos, kurus tas būtu ieguvis vienīgi pēc saviem nopelniem, un līdz ar to tas ļauj samazināt apgrūtinājumu saņēmēja budžetam. Lai pierādītu, ka publiska iestāde ir saņēmusi labākus kredīta nosacījumus un līdz ar to finanšu priekšrocību, Komisija var atsaukties uz kredītreitinga aģentūru nostājām un, konkrētāk, uz visnozīmīgākajām no tām. Šajā ziņā tiktāl, ciktāl ir pierādīts, ka tirgū, lai novērtētu kredītu, kas piešķirams konkrētam uzņēmumam, tiek ņemts vērā šo nozīmīgo kredītreitinga aģentūru sniegtais vērtējums, tad šo aģentūru sniegtais vērtējums, kas ir labāks par to, kurš tiktu sniegts, ja nebūtu galvojuma, var radīt priekšrocību publiskai iestādei, ko tā nebūtu ieguvusi parastos tirgus apstākļos.

(sal. ar 106.–109. punktu)

9.      Komisija nedrīkst pieņemt, ka uzņēmums ir guvis no valsts atbalsta izrietošu priekšrocību, pamatojoties vienīgi uz negatīvu pieņēmumu, kas sakņots tādas informācijas trūkumā, kura ļautu izdarīt pretēju secinājumu, ja trūkst citu pierādījumu, kas ļautu pozitīvi pierādīt šādas priekšrocības esamību. Šādā ziņā Komisijai ir vismaz jānodrošina, lai tās rīcībā esošā informācija, lai arī tā var būt fragmentāra un nepilnīga, būtu pietiekams pamats, lai secinātu, ka uzņēmums ir saņēmis priekšrocību, kas ir valsts atbalsts.

Šajā ziņā pierādījumi, kas jāsniedz Komisijai, ir lielā mērā atkarīgi no paredzētā valsts pasākuma būtības. Konkrētāk, netieša rakstura valsts galvojuma esamības pierādījums var tikt izsecināts no saskanīgu apstākļu kopuma, kuriem ir zināma ticamība un koherence un kuri izriet no atbilstošo valsts tiesību normu interpretācijas, un it īpaši, kuri var tikt izsecināti no tiesiskām sekām, kuras izriet no saņēmēja uzņēma tiesiskā statusa. Šajā ziņā, lai pierādītu, ka valsts ir piešķīrusi netiešu finanšu galvojumu, kas pēc būtības nav tieši paredzēts valsts tiesību aktos, uzņēmumam, kuram ir īpašs statuss, par atbilstošiem var tikt uzskatīti interpretatīvas piezīmes un apkārtraksti.

Saistībā apstrīdētā pasākuma faktisko seku pierādīšanu Komisijai tā nav jāveic sakarā ar jau piešķirtajiem atbalstiem. Šajā ziņā nav nekādā veidā jānošķir pastāvoši atbalsti un nelikumīgi atbalsti. Turklāt priekšrocības faktiskās sekas, ko sniedz valsts galvojums, var tikt prezumētas. Šāds galvojums ļauj kredīta ņēmējam saņemt zemākas procentu likmes vai piedāvāt mazāku nodrošinājumu. Pat priekšrocība, kas piešķirta kā papildu potenciāls maksājums valstij, var būt valsts atbalsts. Tā tas ir visbiežāk galvojumu gadījumā, kuri kopumā ir saistīti ar aizdevumu vai citu finanšu saistību, kuru parādnieks ir uzņēmies attiecībā pret kreditoru.

(sal. ar 119., 120., 123. un 124. punktu)