Lieta T‑443/11
Gold East Paper (Jiangsu) Co. Ltd
un
Gold Huasheng Paper (Suzhou Industrial Park) Co. Ltd
pret
Eiropas Savienības Padomi
Dempings – Ķīnas izcelsmes krītpapīra imports – Uzņēmuma, kas darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statuss – Lēmuma par šo statusu pieņemšanas termiņš – Rūpīga un objektīva izmeklēšana – Tiesības uz aizstāvību – Acīmredzama kļūda vērtējumā – Labas pārvaldības princips – Pierādīšanas pienākums – Kaitējums – Peļņas normas noteikšana – Attiecīgās preces definīcija – Kopienas ražošanas nozare – Cēloņsakarība
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2014. gada 11. septembra spriedums
1. Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Regula, ar ko nosaka antidempinga maksājumus – Dažādiem uzņēmumiem noteiktie atšķirīgie maksājumi – Pieņemamība, kas attiecībā uz katru uzņēmumu ir ierobežota ar normām, kuras to skar konkrēti
(LESD 263. panta ceturtā daļa; Padomes Regula Nr. 451/2011)
2. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Neesamība – Nepieņemamība
(Tiesas statūtu 21. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)
3. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Normālās vērtības noteikšana – Imports no valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 7. punkta b) apakšpunkta izpratnē – Nosacījumu, kas ražotājam ļauj iegūt uzņēmuma, kurš darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu, novērtēšanas procedūra – Komisijas informētība par ietekmi, ko lēmums par uzņēmuma, kurš darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusa piešķiršanu rada uz uzņēmuma dempinga starpību – Pieļaujamība
(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 7. punkta c) apakšpunkts)
4. Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Pilnvaru nepareiza izmantošana – Jēdziens
(LESD 263. panta otrā daļa)
5. Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Būtisku procedūras noteikumu pārkāpums – Iestādes iekšējā reglamenta pārkāpums – Noteikumi par dalībvalstu konsultēšanos ar antidempinga Padomdevēju komiteju – Fiziskas vai juridiskas personas izvirzīts pamats dokumentu, kuros nav bijuši ietverti nozīmīgi vērtējuma elementi, neiesniegšanas vai novēlotas iesniegšanas komitejā dēļ – Būtisku procedūras noteikumu pārkāpuma neesamība
(LESD 263. panta otrā daļa; Padomes Regulas Nr. 1225 2. panta 7. punkta c) apakšpunkts)
6. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Dempinga starpība – Normālās vērtības noteikšana – Imports no valstīm, kurās nav tirgus ekonomikas Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunkta izpratnē – Valstīm ar tirgus ekonomiku paredzēto noteikumu piemērošana – Šaura interpretācija – Piemērošana vienīgi ražotājiem, kas atbilst minētās regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunktā noteiktajiem kumulatīvajiem nosacījumiem – Ražotājiem uzlikts pierādīšanas pienākums – Minētā pienākuma nesamērīgums – Neesamība
(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 7. punkta b) un c) apakšpunkts)
7. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Iestāžu rīcības brīvība – Pienākums rūpīgi un objektīvi izvērtēt visus atbilstošos apstākļus – Pārbaude tiesā – Apjoms
8. Prasība atcelt tiesību aktu – Pamati – Neiespējamība atsaukties uz PTO līgumiem, lai apstrīdētu Savienības akta tiesiskumu – Izņēmumi – Savienības akts, kas paredzēts to izpildei vai uz tiem skaidri un precīzi atsaucas – Lēmums par uzņēmuma, kurš darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta izpratnē – Izņēmumu nepiemērojamība
(LESD 263. panta pirmā daļa; Padomes Regulas Nr. 1225 2. panta 7. punkta c) apakšpunkts)
9. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Kaitējums – Vērā ņemami faktori – Dati, kas attiecas uz Savienības ražotāju, kurš nav atbildējis uz Komisijas lūgumu, un kurus ir sniegusi ražotāju asociācija – Pieļaujamība
(Padomes Regulas Nr. 1225 3. panta 2. punkts)
10. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Iestāžu rīcības brīvība –Iestāžu pienākums klasificēt makroekonomiskos un mikroekonomiskos kritērijus vai aizliegt veidot ražotāju apakšgrupas – Neesamība
(Padomes Regula Nr. 1225/2009)
11. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Kaitējums – Peļņas norma, kas izmantota indikatīvās cenas aprēķinam – Peļņas norma, ar kuru pamatoti varētu rēķināties dempinga neesamības gadījumā
(Padomes Regulas Nr. 1225/2009 3. panta 1. punkts un 9. panta 4. punkts)
12. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Izmeklēšana – Attiecīgās preces definīcija – Vērā ņemami faktori
(Padomes Regulas Nr. 384/96 un Nr. 1225/2009)
13. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Regula, ar ko nosaka antidempinga maksājumus
(LESD 296. pants)
14. Kopējā tirdzniecības politika – Aizsardzība pret dempinga praksi – Kaitējums – Cēloņsakarības noteikšana – Iestāžu pienākumi – Ar dempingu nesaistītu faktoru ņemšana vērā – Rīcības brīvība – Pierādīšanas pienākums
(Padomes Regulas Nr. 1225 3. panta 7. punkts)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 62. un 63. punktu)
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 66., 125., 135., 160. un 174. punktu)
3. Starp Regulas Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta otrajā daļā noteikto trīs mēnešu termiņu un iespējamību, ka Komisija zināja par lēmuma attiecībā uz uzņēmuma, kurš darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu ietekmi uz uzņēmuma dempinga starpību, nav tiešas saiknes. Turklāt nevar izslēgt, ka Komisija, pat gadījumā, ja lēmuma attiecībā uz uzņēmuma, kurš darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu pieņemšanas laikā nav noticis nekāds attiecīgā termiņa pārkāpums, pieņem šādu lēmumu, lai arī tās rīcībā jau ir informācija, kas ļauj tai aprēķināt šī lēmuma ietekmi uz attiecīgā uzņēmuma dempinga starpību.
Šādos apstākļos, pat pieņemot, ka tam, ka Komisija Regulas Nr. 1225/2009 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta otrajā daļā paredzētā trīs mēnešu termiņa neievērošanas dēļ varēja zināt par lēmuma attiecībā uz prasītāju uzņēmuma, kurš darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu ietekmi uz to dempinga starpību, var būt nozīme, ciktāl tiktu uzskatīts, ka Komisiju varēja ietekmēt minētās informācijas zināšana šāda lēmuma pieņemšanas brīdī, vēl ir nepieciešams, lai prasītāju apstrīdētajam aktam varētu būt citāds saturs, ja nebūtu ticis pieļauts apgalvotais prettiesiskums, kas ir ietekmējis lēmuma attiecībā uz uzņēmuma, kurš darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu pieņemšanas procesu. Šajā ziņā tikai tas vien, ka ir zināma lēmuma attiecībā uz uzņēmuma, kurš darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu ietekme uz uzņēmuma dempinga starpību, uzreiz nenozīmē, ka šādam lēmumam – un tādējādi regulai, ar kuru tiek noteikts antidempinga maksājums, – varēja būt citāds saturs, ja šis lēmums būtu ticis pieņemts minētās regulas 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta otrajā daļā noteiktajā trīs mēnešu termiņā.
(sal. ar 70., 71., 79. un 81. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 90. punktu)
5. Noteikuma par konsultēšanos ar komiteju neievērošana var izraisīt attiecīgās iestādes pieņemtā galīgā lēmuma spēkā neesamību prettiesiskuma dēļ tikai tad, ja tai ir pietiekami būtisks raksturs un ja tā nelabvēlīgi ietekmē tās puses juridisko un materiālo situāciju, kura ir atsaukusies uz procesuālo noteikumu pārkāpumu. Būtībā konsultēšanās ar komiteju ir formāla prasība, kuras neievērošana ietekmē pēc konsultēšanās pieņemtā akta tiesiskumu, ja tiek konstatēts, ka noteiktu pamatelementu nenorādīšana neļāva komitejai sniegt savu atzinumu, pilnībā pārzinot lietas apstākļus, proti, neprecizitāšu vai izlaidumu dēļ nepieļaujot kļūdu attiecībā uz kādu pamatjautājumu.
Tas tā nav gadījumā, ja dokumentos, kas netika iesniegti komitejā vai kas tika iesniegti novēloti, nav ietverta nozīmīga vai jauna informācija, kas jau nebija ietverta komitejas sasaukšanas laikā tai nosūtītajos lietas materiālos. Būtībā šādā gadījumā tas, ka Komisija nav nosūtījusi dokumentu vai ir to nosūtījusi novēloti, nekādi neietekmē konsultēšanās procedūras iznākumu. Līdz ar to šāda bezdarbība nevar padarīt visu administratīvo procesu par spēkā neesošu un tādējādi apstrīdēt galīgā tiesību akta tiesiskumu.
(sal. ar 98.–101. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 120., 121., 165. un 166. punktu)
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 122., 162.–164., 182.–184., 249. un 323. punktu)
8. Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) līgumi principā nav to normu vidū, saistībā ar kurām Savienības tiesa pārbauda Savienības iestāžu tiesību aktu tiesiskumu saskaņā ar LESD 263. panta pirmo daļu. Tomēr gadījumā, ja Savienība ir gribējusi izpildīt konkrētu pienākumu, ko tā uzņēmusies PTO ietvaros, vai gadījumā, ja Savienības tiesību aktā ir ietverta tieša atsauce uz konkrētām PTO līgumu normām, Savienības tiesai ir jāpārbauda attiecīgā Savienības tiesību akta tiesiskums, ņemot vērā PTO noteikumus.
Šajā ziņā lēmums par uzņēmuma, kurš darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu nav īpašs pasākums PTO Vienošanās par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem 32. panta 1. punkta izpratnē, ciktāl, pirmkārt, ar Regulas Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 2. panta 7. punkta c) apakšpunkta pirmās daļas trešo ievilkumu netiek ieviests šīs vienošanās 32. panta 1. punkts, otrkārt, šajā lēmumā nav ietverta tieša atsauce uz konkrētiem PTO līgumu noteikumiem, tostarp Vienošanos par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem, un, treškārt, šāds lēmums par uzņēmuma, kurš darbojas tirgus ekonomikas apstākļos, statusu netiek pieņemts pēc dempinga vai subsīdijas konstatēšanas un nav neatdalāmi saistīts ar dempingu vai subsīdiju veidojošajiem elementiem.
(sal. ar 147., 148. un 151.–153. punktu)
9. Saistībā ar antidempinga lietām Padome un Komisija ir atkarīgas no lietas dalībnieku brīvprātīgas sadarbošanās, iesniedzot nepieciešamo informāciju paredzētajā termiņā.
Ja ražotāja, kurš nav sniedzis atbildi noteiktajā termiņā, situācija ir tikusi ņemta vērā saistībā ar makroekonomiskajiem rādītājiem, pateicoties ražotāju asociācijas iesniegtajiem datiem, kas aptver gandrīz visu Savienības ražotāju eksportētāju ražošanas apjomu, mikroekonomiskos rādītājus tomēr ir iespējams izvērtēt tikai atbilstoši individuālu uzņēmumu iesniegtajiem datiem. Līdz ar to tas, ka kāds Savienības ražotājs nebija sniedzis atbildi, nevar tikt uzskatīts par bezdarbību, kas pieļauta, veicot konkrētu novērtējumu, kas pamatots ar objektīviem kaitējuma novērtējuma pierādījumiem.
(sal. ar 193. un 198.–200. punktu)
10. Saistībā ar antidempinga lietām Padome un Komisija ir atkarīgas no lietas dalībnieku brīvprātīgas sadarbošanās, iesniedzot nepieciešamo informāciju paredzētajā termiņā. Šajā ziņā neviens no Regulas Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, izrietošs pienākums Savienības iestādēm neliek veikt makroekonomisko un mikroekonomisko kritēriju klasificēšanu vai neparedz aizliegumu veidot ražotāju apakšgrupas, ciktāl Komisija veic objektīvu pārbaudi, kuras pamatā savukārt ir objektīvi pierādījumi, kā tas arī notika šajā lietā.
(sal. ar 222. un 226. punktu)
11. No Regulas Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 3. panta 1. punkta un 9. panta 4. punkta interpretācijas izriet, ka Padomes izmantotā peļņas norma, aprēķinot mērķa cenu Savienības ražošanas nozarei radītā kaitējuma novēršanai, nedrīkst pārsniegt peļņas normu, ar kuru Savienības ražošanas nozare pamatoti varētu rēķināties parastajos konkurences apstākļos, ja nebūtu importa par dempinga cenām. Tas neatbilstu minētās regulas 3. panta 1. punktam un 9. panta 4. punktam, ja attiecībā uz Savienības ražošanas nozari tiktu noteikta tāda peļņas norma, kuru tā dempinga neesamības gadījumā nebūtu varējusi sasniegt.
Turklāt, ja iestādes izmanto novērtējuma brīvību, kas tām ir piešķirta Regulā Nr. 1225/2009, tām nav detalizēti un iepriekš jāpaskaidro kritēriji, kādus tās plāno piemērot katrā situācijā, pat tādā gadījumā, ja tās ievieš jaunus principa aspektus.
(sal. ar 245. un 254. punktu)
12. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 288. punktu)
13. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 302.–304., 306., 307., 311. un 312. punktu)
14. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 322.–325., 327. un 332. punktu)