Prasība, kas celta 2023. gada 30. novembrī – Goodwill M + G/Komisija

(Lieta T-1125/23)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Goodwill M + G (Kontich, Beļģija) (pārstāvji: I. van Giel un T. Toremans, Rechtsanwälte)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atzīt par spēkā neesošu Komisijas Regulu (ES) 2023/2055 (2023. gada 25. septembris), ar ko attiecībā uz sintētisko polimēru mikrodaļiņām groza XVII pielikumu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulai (EK) Nr. 1907/2006, kura attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) (OV 2023, L 238, 67. lpp., turpmāk tekstā – apstrīdētā regula);

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai ir izvirzīti šādi pamati.

Pirmais pamats: samērīguma principa neievērošana

Apstrīdētās regulas mērķis esot reglamentēt tādu sintētisku, ūdenī nešķīstošu polimēru izmantošanu, kuru izmērs ir 5 mm vai mazāks (“sintētiskās polimēru mikrodaļiņas” jeb “mikroplastmasa”) un kuri iekļauti produktos, lai tiem piešķirtu vēlamās īpašības (“ar nolūku iekļauti”), lai mazinātu risku, ko šīs mikrodaļiņas varētu radīt ūdens videi. Ar šo regulu esot aizliegta spīguļu izmantošana tādos Ziemassvētku rotājumos kā tās tirgotajos. Taču ar šādu aizliegumu neesot iespējams sasniegt Komisijas izvirzīto mērķi, un tā izraisītā nelabvēlīgā ietekme neesot samērīgi ar izvirzīto mērķi. Komisija arī neesot izvēlējusies vismazāk ierobežojošo pasākumu.

Otrais pamats: vienlīdzības principa neievērošana

Apstrīdētajā regulā esot paredzēti dažādi pārejas perioda termiņi, kuros stājas spēkā jaunie noteikumi. Tas radot nevienlīdzīgu attieksmi, jo attiecībā uz dažām salīdzināmiem ražojumiem, piemēram, kosmētikas līdzekļiem, esot paredzēti pārejas periodi, turpretim attiecībā uz rotājumu izstrādājumu nozari, kurā darbojas prasītāja, pārejas periodi nav paredzēti.

Trešais pamats: tiesiskās drošības principa neievērošana

Pirmkārt, tā kā trūkst pārejas perioda, uzņēmumiem neesot iespējams pielāgoties jaunajām prasībām un tādējādi ierobežot saimnieciskos un finanšu riskus. Otrkārt, spīguļu izmantošanas aizliegums neesot formulēts nedz skaidri, nedz precīzi. Proti, aizliegums esot piemērojams tikai tad, ja spīguļi vidē nonāk attiecīgo izstrādājumu – šajā gadījumā Ziemassvētku rotājumu – “parastos izmantošanas apstākļos”, tomēr šis jēdziens neesot viennozīmīgs. Līdz ar to prasītājai neesot iespējams konstatēt, vai un ciktāl šis aizliegums attiecas uz tās izstrādājumiem, un saistībā ar šā aizlieguma piemērošanu neesot iespējama tiesiskā paļāvība.

Ceturtais pamats: rūpības pienākuma neizpilde

Neviens dokuments neliecinot par to, ka lēmums nenoteikt pārejas periodu attiecībā uz spīguļiem, kas vidē nonāk tādu izstrādājumu kā Ziemassvētku rotājumi parastos izmantošanas apstākļos, būtu balstīts uz zinātniskiem pētījumiem vai citādi pierādītiem faktiem. Acīmredzot Komisija, pieņemot šo regulu, esot izdarījusi nepareizu pieņēmumu, ka nozarēm, attiecībā uz kurām nav noteikts pārejas periods, tāds nav nepieciešams, jo tām esot pieejamas praktiski izmantojamas aizliegto mikrodaļiņu alternatīvas. Tā kā Komisija to neesot pierādījusi, tā esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā un tādējādi neesot izpildījusi rūpības pienākumu.

____________