Prasība, kas celta 2023. gada 23. novembrī – Vivendi/Komisija

(Lieta T-1097/23)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Vivendi SE (Parīze, Francija) (pārstāvji: P. Gassenbach, P. Wilhelm, E. Dumur, O. Thomas, S. Schrameck, F. de Bure un Y. Boubacir, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

pirms sprieduma taisīšanas, pamatojoties uz Vispārējās tiesas Reglamenta 89. un 90. pantu, uzdot Komisijai iesniegt visus dokumentus, materiālus un citu informāciju, saskaņā ar kuru Eiropas Komisijas 2023. gada 19. septembra Lēmuma C(2023) 6428 final pieņemšanas datumā tā uzskatīja, ka tās rīcībā bija pietiekami nopietni netiešie pierādījumi, lai attaisnotu informācijas pieprasījuma adresēšanu prasītājai;

atzīt, pamatojoties uz LESD 277. pantu, ka šajā gadījumā nav piemērojams Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punkts, jo tas pārkāpj ECPAK 10. pantu un neaizsargā žurnālistu informācijas avotus, nepastāvot ex ante tiesību aizsardzības līdzekļiem, kas nodrošinātu šīs aizsardzības efektivitāti, un tādējādi atcelt šo lēmumu;

atcelt, pamatojoties uz LESD 263. pantu, Eiropas Komisijas 2023. gada 19. septembra Lēmumu C(2023) 6428 final, kas grozīts ar Komisijas 2023. gada 27. oktobra Lēmumu C(2023) 7463;

piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir balstīts uz kļūdainu juridisko pamatu – Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktu – un ir uzskatāms par pilnvaru nepareizu izmantošanu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots pienākums norādīt pamatojumu, ciktāl apstrīdētais lēmums ir balstīts uz nepilnīgu un katrā gadījumā kļūdainu pamatojumu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz aizsardzību pret publiskās varas patvaļīgu vai nesamērīgu iejaukšanos un pamattiesības uz domicila neaizskaramību, ciktāl, pieņemot apstrīdēto lēmumu, Komisijas rīcībā nebija pietiekami nopietnu netiešo pierādījumu.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts impossibilium nulla obligatio princips un aizliegums nepareizi izmantot pilnvaras, ciktāl apstrīdētais lēmums lika Vivendi SE ievākt un paziņot Komisijai elementus, kas pieder Groupe Bolloré, kas ir viena no Vivendi SE akcionāriem, pār kuru tā neīsteno nekādu kontroli, kas varētu tai radīt pienākumu nodot tai piederošus dokumentus.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka lēmums pārkāpj samērīguma principu, jo tas liek Vivendi iesniegt ar izmeklēšanas priekšmetu nesaistītus dokumentus, no vienas puses, un uzliek pārmērīgu slogu attiecībā uz šīs izmeklēšanas vajadzībām, no otras puses.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka apstrīdētais lēmums ir prettiesisks, ciktāl tas pārkāpj ECPAK 10. pantā paredzēto aizsardzību žurnālistu informācijas avotiem, jo:

- lēmums ir balstīts uz Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktu, kas atbilstoši LESD 277. pantam ir prettiesiska un šajā lietā nepiemērojama norma, ciktāl tā neparedz nevienu efektīvu ex ante līdzekli, kas faktiski aizsargātu žurnālistu informācijas avotus;

- katrā gadījumā lēmums neaizsargā žurnālistu informācijas avotus, jo tas liek iesniegt ievērojamu dokumentu skaitu, kas atklāj žurnālistu, pret kuriem vērsts apstrīdētais lēmums, izmantotos avotus.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka lēmums negarantē nekādu to personu, ko skar ar lēmumu izdotais rīkojums, privātās dzīves noslēpuma aizsardzību un konkrēti tās aizskar, nosakot, ka Eiropas Komisijai ir nododami aizsargājamie dokumenti.

____________