Language of document : ECLI:EU:T:2019:879

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)

2019. gada 19. decembrī (*)(i)

Eiropas Savienības preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “CINKCIARZ” – Absolūti atteikuma pamati – Atšķirtspēja – Aprakstoša rakstura neesamība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts (tagad Regulas (ES) 2017/1001 7. panta 1. punkta b) un c) apakšpunkts) – Nievājošs vārds, kas ir saistīts ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem

Lietā T‑501/18

Currency One S.A., Poznaņa [Poznań] (Polija), ko pārstāv P. Szmidt un B. Jóźwiak, advokāti,

prasītāja,

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv D. Walicka, pārstāve,

atbildētājs,

otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –

Cinkciarz.pl sp. z o.o., Zelona Gura [Zielona Góra] (Polija), ko pārstāv E. Skrzydło-Tefelska un K. Gajek, advokāti,

par prasību, kas celta par EUIPO Apelācijas piektās padomes 2018. gada 18. jūnija lēmumu lietā R 2598/2017‑5 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Currency One un Cinkciarz.pl,

VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)

šādā sastāvā: P. Niuls [P. Nihoul], kas pilda priekšsēdētāja pienākumus, tiesneši J. Svenningsens [J. Svenningsen] (referents) un U. Ēbergs [U. Öberg],

sekretārs: H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,

ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 22. augustā,

ņemot vērā EUIPO atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 31. oktobrī,

ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2018. gada 30. oktobrī,

pēc 2019. gada 7. maija tiesas sēdes

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        2015. gada 26. janvārī persona, kas iestājusies lietā, Cinkciarz.pl sp. z o.o., iesniedza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO) Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu saskaņā ar grozīto Padomes Regulu (EK) Nr. 207/2009 (2009. gada 26. februāris) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.) (aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2017/1001 (2017. gada 14. jūnijs) par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2017, L 154, 1. lpp.)).

2        Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “CINKCIARZ”.

3        Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 9., 36. un 41. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst tostarp šādam aprakstam:

–        9. klase: “datoru programmatūra; datorspēļu programmatūra; ierakstītas datorprogrammas; lejupielādējamas datorprogrammas; lejupielādējamas datoru lietojumprogrammas; datu apstrādes programmas; interaktīvas multimediju datoru programmas; no tīmekļa lejupielādējamas publikācijas elektroniskā formātā; datoru aprīkojums un piederumi; magnētiskie un optiskie datu nesēji; aparāti skaņas vai attēlu ierakstīšanai, pārraidīšanai vai reproducēšanai; saulesbrilles”;

–        36. klase: “banku pakalpojumi; valūtas maiņa; valūtas maiņas biroju pakalpojumi; informācijas sniegšana par valūtas kursiem; ārvalstu valūtas nodrošinājums; valūtu tirdzniecība; valūtas reāla laika tirdzniecība tiešsaistes režīmā; finanšu informācija par valūtas maiņas kursiem; valūtas maiņas kursu kotācija; valūtas maiņas kursu prognozēšana; valūtu tirgus; datorizēti finanšu pakalpojumi saistībā ar valūtas maiņu; valūtas kursa informācijas sagatavošana un kotēšana; valūtas kursu mijmaiņas pakalpojumi; informācijas nodrošināšana par valūtas maiņas kursu vērtējumu; valūtas maiņas aģentūru pakalpojumi; konsultāciju pakalpojumi saistībā ar valūtas maiņu; finanšu datu bāzes pakalpojumi saistībā ar valūtas maiņu; valūtas maiņa un pārskaitījumi; maiņas kursu sarakstu nodrošināšana; valūtas maiņas biroju pakalpojumi; skaidras naudas, čeku un naudas pārvedumu pakalpojumi; elektroniski līdzekļu pārskaitījumi, izmantojot telekomunikācijas; automatizēto maksājumu pakalpojumi; naudas pārskaitījumi; elektronisko maksājumu pakalpojumi; nekustamā īpašuma aģentūru pakalpojumi; parādu piedziņas aģentūru pakalpojumi; finanšu analīze; bankas tiešsaistes darījumi [home-banking]; finanšu informācijas sniegšana; banku lietas; hipotekārie banku pakalpojumi; kredītu informācijas biroji; nomas maksas iekasēšana; finanšu konsultācijas; konsultācijas apdrošināšanas jomā; finanšu pārvaldīšana; finanšu novērtēšana apdrošināšanas, banku darbības un nekustamā īpašuma jomās; finanšu konsultācijas; finanšu informācijas sniegšana; banku pakalpojumi; finanšu pakalpojumi; investīciju fondu veidošana; apdrošināšanas fondu pakalpojumi; kotēšana biržā; brokeru pakalpojumi darījumos ar vērtspapīriem; galvojumi kā ķīlas; informācijas sniegšana par apdrošināšanu; finanšu informācija; kapitālieguldījumu pakalpojumi; kapitāla ieguldījumi; elektroniska naudas līdzekļu pārskaitīšana; pakalpojumi saistībā ar kredītkartēm un debetkartēm; kredītkaršu un debetkaršu pakalpojumi; kredītkaršu un debetkaršu izsniegšana; apdrošināšanas mākleru pakalpojumi; vērtspapīru starpniecība; akciju kotēšana; fiskālā novērtēšana; brokeru pakalpojumi darījumos ar vērtspapīriem; apdrošināšanas brokeru pakalpojumi; aizdevumu pakalpojumi; banku pakalpojumi; apdrošināšana; valūtas maiņas darījumi; finanšu pārvaldīšana; nekustamā īpašuma pārvaldīšana; aktīvu pārvaldīšana”;

–        41. klase: “tekstu izdošana, kas nav reklāmas teksti; nelejupielādējamu materiālu elektroniska publicēšana tiešsaistē; materiālu publicēšana, kuriem var piekļūt, izmantojot datubāzes vai tīmekli; elektronisko spēļu pakalpojumi un sacensības ar tīmekļa starpniecību; izglītības informācija, kas nodrošināta tiešsaistē, izmantojot datora datubāzi vai tīmekli; izglītība (mācības); izglītība (informācija kādā jomā); kinostudiju pakalpojumi; fotogrāfu pakalpojumi; fotoreportāžu sagatavošana; izklaides arkāžu nodrošināšana; pakalpojumi spēļu jomā, kas tiek nodrošināti tiešsaistē; azartspēles; klubu pakalpojumi kā izklaide un apmācība; elektronisku publikāciju sagatavošana un publicēšana; praktisko apmācību demonstrācijas; darbsemināru un nodarbību sagatavošana un vadīšana; koncertu rīkošana un vadīšana; konferenču organizēšana un vadīšana; kongresu organizēšana un vadīšana; semināru organizēšana un vadīšana; simpoziju organizēšana un vadīšana; kolokviju organizēšana un vadīšana; izglītības vai izklaides sacensību organizēšana; grāmatu un periodisku izdevumu elektroniskā publicēšana tiešsaistē; nelejupielādējamu elektronisku publikāciju nodrošināšana; grāmatu izdošana; tekstu izdošana, kas nav reklāmas teksti”.

4        Apstrīdētā preču zīme tika reģistrēta 2015. gada 15. jūnijā ar numuru 13678991 tostarp attiecībā uz visām iepriekš 3. punktā norādītajām precēm un pakalpojumiem.

5        2015. gada 22. decembrī prasītāja Currency One S.A. iesniedza pieteikumu par apstrīdētās preču zīmes atzīšanu par spēkā neesošu saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 52. panta 1. punkta a) apakšpunktu (tagad Regulas 2017/1001 59. panta 1. punkta a) apakšpunkts) attiecībā uz visām iepriekš 3. punktā norādītajām precēm un pakalpojumiem, kurš ir balstīts, pirmkārt, uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu (tagad Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts, kura formulējums ir identisks un uz kuru turpmāk tiks veikta atsauce), pamatojoties uz to, ka apzīmējums, kas veido minēto preču zīmi, esot aprakstošs saistībā ar minētajām precēm un pakalpojumiem, un, otrkārt, uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu (tagad Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts, kura formulējums ir identisks un uz kuru turpmāk tiks veikta atsauce), pamatojoties uz to, ka minētajai preču zīmei neesot atšķirtspējas.

6        2017. gada 6. oktobrī Anulēšanas nodaļa noraidīja minēto pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu.

7        2017. gada 5. decembrī prasītāja saskaņā ar Regulas 2017/1001 66.–71. pantu iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību.

8        Ar 2018. gada 18. jūnija lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Apelācijas piektā padome noraidīja apelācijas sūdzību.

9        Pirmkārt, attiecībā uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā minēto pamatu tā uzskatīja, ka neviena vārda “cinkciarz” nozīme neesot aprakstoša saistībā ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem vai kādu to būtisku īpašību. It īpaši tā uzskatīja, ka šis vārds, kas sākotnēji Polijas Tautas Republikā nozīmēja personas, kuras nodarbojas ar ārvalstu valūtas nelikumīgu tirdzniecību, tā pašreizējā nozīmē, kas attiecas uz valūtas maiņas darbību, ietverot tikai negatīvas konotācijas, izslēdzot neitrālu šādas darbības apzīmējumu. Tātad minētais vārds esot fantāzijas radīts nosaukums, kas, protams, ir ierosinošs vai aluzīvs, bet kas šī paša fakta dēļ ir tikai netieši aprakstošs saistībā ar šo darbību un kas var orientēt patērētājus uz pakalpojumu, kuri ir saistīti ar minēto darbību, īpašībām tikai ar apziņā radušos asociāciju. Otrkārt, attiecībā uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto pamatu Apelācijas padome uzskatīja, ka konkrētā sabiedrības daļa apzīmējumu “CINKCIARZ” uztverot kā oriģinālu, nepatiesu vai ironisku un šī fakta dēļ – pārsteidzošu nosaukumu, kas ir piemērots, lai norādītu ar valūtas maiņas darbību saistīto pakalpojumu komerciālo izcelsmi. Visbeidzot tā uzskatīja, ka minētie vērtējumi a fortiori ir attiecināmi uz pārējām attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem.

 Lietas dalībnieku prasījumi

10      Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ieskaitot izdevumus, kas ir radušies procesā Apelācijas padomē.

11      EUIPO un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

12      Prasītāja izvirza trīs pamatus, no kuriem pirmais attiecas uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu saistībā ar valūtas maiņas pakalpojumiem, otrais – uz šīs pašas tiesību normas un pienākuma norādīt pamatojumu saistībā ar citām attiecīgajām precēm un pakalpojumiem pārkāpumu un trešais – uz minētās regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.

13      Vispirms ir jāatgādina, no vienas puses, ka saskaņā ar Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu nereģistrē preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējumiem vai norādēm, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas preču un pakalpojumu īpašības.

14      Lai apzīmējumu varētu uzskatīt par aprakstošu un tātad lai tam būtu piemērojams šajā normā paredzētais [reģistrācijas] aizliegums, tam ir jābūt pietiekami tieši un konkrēti saistītam ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem, lai ļautu konkrētajai sabiedrības daļai uzreiz un bez jebkādām pārdomām uztvert attiecīgo preču vai pakalpojumu vai kādu no to īpašībām aprakstu (skat. spriedumu, 2005. gada 12. janvāris, Deutsche Post EURO EXPRESS/ITSB (“EUROPREMIUM”), T‑334/03, EU:T:2005:4, 25. punkts un tajā minētā judikatūra).

15      No otras puses, atbilstoši šīs regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam nereģistrē preču zīmes, kam nav atšķirtspējas.

16      Preču zīmes atšķirtspēja Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē nozīmē, ka šī preču zīme ļauj identificēt preci vai pakalpojumu, attiecībā uz kuru ir pieteikta reģistrācija, kā tādu, kas nāk no konkrēta uzņēmuma, un tādējādi atšķirt šo preci vai pakalpojumu no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem (skat. spriedumu, 2010. gada 21. janvāris, Audi/ITSB, C‑398/08 P, EU:C:2010:29, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).

17      Apzīmējumu var identificēt kā tādu, kas nāk no noteikta uzņēmuma, un tādējādi tam var būt atšķirtspēja, ja no konkrētās sabiedrības daļas tas prasa interpretācijas piepūli un tam ir zināma oriģinalitāte un izteiksmīgums, kas to padara par viegli iegaumējamu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 21. janvāris, Audi/ITSB, C‑398/08 P, EU:C:2010:29, 59. punkts).

18      No šiem ievada apsvērumiem izriet, ka, lai novērtētu prasītājas izvirzīto pamatu pamatotību, vispirms ir jānosaka poļu valodas vārda “cinkciarz” nozīme, kura ir nosakāma, ņemot vērā, kā to uztver konkrētā sabiedrības daļa (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 8. jūlijs, Lancôme/ITSB – CMS Hasche Sigle (“COLOR EDITION”), T‑160/07, EU:T:2008:261, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).

19      Šajā ziņā no administratīvā procesa ietvaros iesniegtajiem dokumentiem izriet, ka vārds “cinkciarz” nozīmē personu, kura slepeni īstenoja nelikumīgu valūtas maiņas darbību tajā laikā, kad Polijas Tautas Republikas pastāvēšanas laikposmā vai tieši pēc tā beigām uz šo darbību attiecās valsts monopols. Šim vārdam, kas tika saistīts ar darbību, kura tika uzskatīta par nelikumīgu tirdzniecību un kuru veica apšaubāmas personas, tika piešķirta negatīva konotācija. Tā kā valūtas maiņas darbības, ko īstenoja privāttiesību subjekti, veikšana 1989. gadā tika legalizēta, šo darbību no tā laika drīkstēja atklāti veikt valūtas maiņas biroji, kuri to likumīgā rakstura dēļ tika nošķirti no ar minēto vārdu apzīmējamajām personām. Rodas iespaids, ka no šī brīža šis vārds ieguva būtībā vēsturisku konotāciju, ar to apzīmējot personas, kuras līdz 1989. gadam veica nelikumīgu un slepenu valūtas maiņas darbību.

20      Ņemot vērā, ka vārda “cinkciarz” pamatā esošais konteksts beidza pastāvēt tikai 1989. gadā, un ar minēto vārdo apzīmējamo personu vēsturiskā tēla Polijas kultūrā slikto slavu, kā to apliecina ne vien dažādi rakstu nosaukumi, kuros ir iekļauta atsauce uz šo tēlu (pielikumi E.20, no E.24 līdz E.26), bet arī nesenas publikācijas par šo tēmu (pielikumi E.19, E.21, no E.36 līdz E.41), ir jāuzskata, ka apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī, proti, 2015. gada 26. janvārī, konkrētās sabiedrības lielākajai daļai bija zināma šī vārda vēsturiskā nozīme.

21      Prasības pieteikuma 10. punktā attiecībā uz vārdu “cinkciarz” konstatējot, ka šis “amats [..] nav oficiāli atzīts” vai ka “tā zvaigžņu stunda ir pagājusi”, prasītāja netieši atzīst, ka ar šo vārdu galvenokārt tiek apzīmēta persona, kas slepus veica valūtas maiņu Polijas Tautas Republikas pastāvēšanas laikposmā. Turklāt prasības pieteikuma 11. punktā tā tieši atzīst, ka publikācijās galvenokārt tiek izmantots šis vārds, lai apzīmētu šādu personu. Tomēr tajos pašos divos prasības pieteikuma punktos tā apgalvo, ka “amats”, kas izpaužas kā “slepena valūtas tirdzniecība”, nav izzudis un ka persona, kas šobrīd veic šādu darbību, joprojām var tikt apzīmēta ar vārdu “cinkciarz”, prasības pieteikuma 12. punktā tomēr atzīstot, ka šim vārdam ir negatīva konotācija un tas tiek izmantots, lai paustu kritiku, un galvenokārt nievājošā nozīmē.

22      Šos apgalvojumus apstiprina daži administratīvajā procesā iesniegtie pierādījumi.

23      Šajā ziņā no vārdnīcām iegūtās definīcijas (pielikumi no E.1 līdz E.15) nav viennozīmīgas. Proti, lai gan tajās visās ir minēts, ka “cinkciarz” ir sarunvalodas vārds, ar ko apzīmē nelikumīgu valūtas tirgotāju, rodas iespaids, ka citāti atbilst šī vārda vēsturiskajai izpratnei. Tomēr atsevišķi tīmeklī publicēti raksti apstiprina, ka šo vārdu turpina izmantot un tas tiek saprasts tā, ka tas apzīmē personu, kas patlaban nodarbojas ar valūtas maiņu slepenā un krāpnieciskā un tā iemesla dēļ nelikumīgā veidā, – tāpat kā “cinkciarz”, kas ir darbojušies Polijas Tautas Republikas pastāvēšanas laikposmā (pielikumi E.32 un E.33), – un pēc līdzības – ar to saistītu darbību, kas ir krāpnieciska, nelikumīga vai negodīga vai arī tiek uzskatīta par tādu (pielikums E.31).

24      Tomēr, prasības pieteikuma 10. punktā nosakot, ka ar vārdu “cinkciarz” var tikt apzīmēts arī “tirgus dalībnieks”, kas “sniedz valūtas maiņas pakalpojumus ārpus oficiālās aprites”, un prasības pieteikuma 25. punktā nosakot, ka šis termins “tiek parasti izmantots pakalpojumu attiecībā uz valūtas maiņu ārpus oficiālas aprites, ko veic vairākas personas, sniegšanas kontekstā”, prasības pieteikuma 24. punktā piebilstot, ka minētais vārds “parastos apstākļos tiek izmantots, lai norādītu [attiecīgās] preces vai pakalpojumus”, prasītāja, šķiet, netieši liek saprast, ka vārds “cinkciarz” var tikt izmantots arī neitrāli, tas ir, bez negatīvas vai nievājošas konotācijas, lai apzīmētu fizisku vai juridisku personu, kas veic valūtas maiņas darbību. Tomēr prasības pieteikumā nav ietverta neviena atsauce uz administratīvajā procesā iesniegtajiem dokumentiem.

25      Atbildot uz šajā sakarā tiesas sēdē uzdotu jautājumu, prasītāja norādīja, ka šo apgalvojumu apstiprina pielikumi E.29, E.30 un E.34.

26      Tomēr, pēc tam iesniegdama rakstu, kurš veido pielikumu E.30, ar nosaukumu “Šādi cinkciarz izspiež naudu no pasažieriem lidostās”, tā ir atzinusi, ka šis raksts ir vērsts uz to, lai kritiski aplūkotu krāpšanas darbību. Saistībā ar rakstu, kurš veido pielikumu E.29, ar nosaukumu “Vai valdība spēlē cinkciarz?” tā ir vienīgi uzsvērusi, ka šis raksts parāda vārda “cinkciarz” pašreizējo izmantošanu, neapgalvojot, ka tam nepiemīt kritizējošs konteksts.

27      Turpretim prasītāja tiesas sēdē joprojām apgalvoja, ka rakstā, kurš veido pielikumu E.34, kurš ir publicēts 2014. gada 17. aprīlī un kura nosaukums ir “Tīmekļa cinkciarz. Stāsts par četriem puišiem, kas no bankām “nocēla” 20 miljardus”, vārds “cinkciarz” tiek izmantots, lai apzīmētu vairākas dažādas ekonomiskas vienības, tostarp prasītāju un personu, kas iestājusies lietā, vai lai apzīmētu “valūtas tirdzniecības pakalpojumus ārpus oficiālās aprites”.

28      No pēdējā minētā raksta satura var secināt, ka ar izteicienu “dažādas ekonomiskas vienības” prasītāja ir domājusi uzņēmumus, kuri veic valūtas maiņas darbību, izmantojot atšķirīgu kanālu, proti, tīmekli, un norobežojas no bankām attiecībā uz piemērojamo valūtas kursu. No minētā raksta izriet, ka šie uzņēmumi piedzīvoja savu uzplaukumu, pateicoties kādam 2011. gada likumam, ar kuru aizņēmējiem, kuri bija saņēmuši Šveices frankos nominētu aizdevumu Polijas bankās, tika atļauts atmaksāt šo aizdevumu ar ikmēneša maksājumiem valūtā, kas tika pirkta, izmantojot nevis šīs bankas, bet citus tirgus dalībniekus. Attiecīgajā rakstā ir norādīts, ka prasītāja un persona, kas iestājusies lietā, savā starpā gandrīz vienādās daļās sadalīja gandrīz visu Polijas valūtas maiņas tīmeklī tirgu; šajā tirgū ļoti margināli bija pārstāvēti arī ap četrdesmit citu uzņēmumu.

29      Tomēr – pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, – šis raksts nepierāda, ka vārds “cinkciarz” tiktu izmantots, lai neitrāli apzīmētu noteiktus uzņēmumus, kas sniedz valūtas maiņas pakalpojumus, proti, tos, kas veic darbību tīmeklī, vai lai apzīmētu šo uzņēmumu sniegtos pakalpojumus.

30      Proti, attiecīgajā rakstā galvenokārt tiek aplūkoti divi uzņēmumi, tostarp persona, kas iestājusies lietā, kuras nosaukums ir minēts vairākkārt. Šajā kontekstā vārda “cinkciarz” esamība šī panta nosaukumā un rindkopā nevar tikt ņemta vērā, abstrahējoties no personas, kas iestājusies lietā, nosaukuma. Turklāt, kā izriet no minētā raksta nosaukuma, šis vārds tajā tiek izmantots attiecībā nevis uz diviem uzņēmumiem, kuri paši ir attiecīgā raksta priekšmets, bet gan uz četrām personām, kuras ir izveidojušas šos uzņēmumus, kuru profesionālās gaitas ir aprakstītas un par kuru nodomiem ir ziņots. Līdzīgi tad, kad vārds “cinkciarz” vienīgo reizi tiek minēts minētā raksta tekstā, šis vārds attiecas nevis uz šiem diviem uzņēmumiem, bet uz to dibinātājiem, un uzņēmumi tiek prezentēti kā “viņu uzņēmumi”. Turklāt tad, kad šie uzņēmumi netiek minēti, atsaucoties uz to komercnosaukumu vai nosaukumiem, kuri norāda uz to tīmekļa vietnēm (Currency One, Internetowykantor.pl un Walutomat.pl, no vienas puses, un Cinkciarz.pl, no otras puses), attiecīgajā rakstā minētie uzņēmumi tiek apzīmēti, lietojot tādus vārdus kā “valūtas maiņas biroji tīmeklī” vai “virtuālie valūtas maiņas biroji”.

31      Pilnības labad var norādīt, ka apstrīdētā lēmuma 33. punktā Apelācijas padome ir veikusi būtībā līdzīgu analīzi attiecībā uz dokumentiem, uz kuriem ir balstīts paziņojums, kurš veido pielikumu E.43, kas ir vienīgais paziņojums, kurā ir minēta vārda “cinkciarz” neitrālā nozīme. Prasītāja nav nedz apstrīdējusi minēto analīzi, nedz arī atsaukusies uz minēto paziņojumu Vispārējā tiesā.

32      Izdarot secinājumu par šo jautājumu, rodas iespaids, ka abas vārda “cinkciarz” nozīmes uzrāda saikni ar valūtas maiņas pakalpojumiem. Pirmkārt, runa ir par vēsturisko nozīmi, kurā ar to tiek apzīmēta persona, kas Polijas Tautas Republikas pastāvēšanas laikposmā slepeni un nelikumīgi nodarbojās ar valūtas maiņu. Otrkārt, runa ir par aktuālo izpratni, kurā šis vārds galvenokārt tiek izmantots ne vien atvasinātā un vispārīgā nozīmē kā krāpšanas vai krāpnieka sinonīms, bet arī tādā nozīmē, kas tuvinās vēsturiskajai izpratnei, lai apzīmētu personu, kas šobrīd joprojām nodarbojas ar slepenu un krāpniecisku un tādējādi – nelikumīgu valūtas tirdzniecību. Turpretim, kā pareizi ir konstatējusi Apelācijas padome, nav ticis pierādīts, ka ar vārdu “cinkciarz” šobrīd tiktu neitrāli apzīmēta persona vai uzņēmums, kas sniedz valūtas maiņas pakalpojumus.

33      Prasītājas izvirzīto pamatu pamatotība ir jāpārbauda, pamatojoties uz šīm vārda “cinkciarz” nozīmēm.

 Par pirmo pamatu, kas attiecas uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu saistībā ar valūtas maiņas pakalpojumiem

34      Prasītāja norāda, ka vārds “cinkciarz” varot tikt izmantots, lai apzīmētu, uzņēmumu, kas sniedz valūtas maiņas pakalpojumus ārpus oficiālās aprites, un ka tādējādi runa esot par amata nosaukumu, attiecībā uz kuru ir jābūt iespējai to brīvi izmantot, neatkarīgi no fakta, ka tas galvenokārt tiekot izmantots negatīvā nozīmē.

35      EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šī iebilduma pamatotību. Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka vārdam “cinkciarz” esot tikai vēsturiskā nozīme, kas apzīmē personu, kura nodarbojās ar slepenu valūtas tirdzniecību Polijas Tautas Republikas pastāvēšanas laikposmā, un tas netiekot izmantots, lai apzīmētu pašreizējo valūtas maiņas darbību.

36      Atbilstoši Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunktam nereģistrē preču zīmes, ko veido tikai apzīmējums vai norāde, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku un citas preču un pakalpojumu īpašības.

37      Kā ir atgādināts iepriekš 14. punktā, lai uz apzīmējumu attiektos Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētais aizliegums, tam ir jābūt pietiekami tieši un konkrēti saistītam ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem, lai ļautu konkrētajai sabiedrības daļai uzreiz un bez jebkādām pārdomām uztvert attiecīgo preču un pakalpojumu vai kādas no to īpašībām aprakstu.

38      Apzīmējuma aprakstošā rakstura vērtējums var tikt veikts tikai, pirmkārt, saistībā ar to, kā to uztver konkrētā sabiedrības daļa, un, otrkārt, saistībā ar konkrētajām precēm vai pakalpojumiem (skat. spriedumu, 2008. gada 8. jūlijs, “COLOR EDITION”, T‑160/07, EU:T:2008:261, 44. punkts un tajā minētā judikatūra).

39      Šajā lietā attiecīgās preces un pakalpojumi būtībā, runājot par 9. klasi, ir programmatūra, elektroniskās publikācijas un datu nesēji; runājot par 36. klasi – banku un finanšu pakalpojumi, ar valūtas maiņu saistīti pakalpojumi, nekustamā īpašuma aģentūru un pārvaldības pakalpojumi, parādu piedziņas pakalpojumi, pakalpojumi saistībā ar apdrošināšanu un finanšu ekspertu pakalpojumi un, runājot par 41. klasi – publicēšanas un izdevniecības pakalpojumi, spēļu pakalpojumi un pakalpojumi saistībā ar izglītību un apmācību. Apelācijas padome ir konstatējusi, ka šādas preces un pakalpojumi ir paredzēti gan profesionāļiem, gan plašai sabiedrībai un ka konkrētās sabiedrības daļas uzmanības līmenis ir mainīgs robežās no vidēja līdz augstam. Turklāt tā ir uzskatījusi, ka apstrīdētās preču zīmes aprakstošā rakstura vērtējums ir jāveic no sabiedrības, kuras dzimtā valoda ir poļu valoda, viedokļa, jo šī preču zīme sastāv no vārda, kuram šajā valodā ir nozīme.

40      Šie vērtējumi nav tikuši apstrīdēti, un nav neviena pierādījuma, kas liktu tos apšaubīt. Tomēr ir jāuzsver, ka tam, ka daļa no konkrētās sabiedrības daļas ir specializēta sabiedrība, nav izšķirošas ietekmes uz juridiskajiem kritērijiem, kas tiek izmantoti, lai novērtētu apzīmējuma aprakstošo raksturu (spriedums, 2019. gada 7. maijs, Fissler/EUIPO (“vita”), T‑423/18, EU:T:2019:291, 14. punkts).

41      Aizliedzot kā Kopienas preču zīmi reģistrēt apzīmējumus vai norādes, kas ir paredzētas Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, šīs normas mērķis ir aizsargāt vispārējās intereses, kas prasa, lai visi varētu brīvi izmantot apzīmējumus vai norādes, kas apraksta to preču vai pakalpojumu īpašības, attiecībā uz kuriem ir iesniegts reģistrācijas pieteikums. Tātad ar šo normu netiek pieļauts rezervēt šādus apzīmējumus vai norādes tikai kādam vienam uzņēmumam tādēļ, ka tie ir reģistrēti kā preču zīme (skat. spriedumu, 2003. gada 23. oktobris, ITSB/Wrigley, C‑191/01 P, EU:C:2003:579, 31. punkts un tajā minētā judikatūra).

42      Tas, ka Savienības likumdevējs ir izvēlējies vārdu “īpašība”, izceļ faktu, ka Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkts attiecas tikai uz apzīmējumiem, kuri tiek izmantoti, lai apzīmētu preču vai pakalpojumu, attiecībā uz kuriem ir lūgta reģistrācija, raksturlielumu, kas ir viegli atpazīstams starp ieinteresētajām personām. Līdz ar to apzīmējuma reģistrāciju var atteikt, pamatojoties uz šo tiesību normu, tikai tad, ja var saprātīgi paredzēt, ka konkrētā sabiedrības daļa to faktiski atpazīs kā kādas no minētajām īpašībām aprakstu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2011. gada 10. marts, Agencja Wydawnicza Technopol/ITSB, C‑51/10 P, EU:C:2011:139, 50. punkts, un 2019. gada 7. maijs, “vita”, T‑423/18, EU:T:2019:291, 43. punkts).

43      Lai apzīmējuma reģistrācija tiktu atteikta, pamatojoties uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu, nav nepieciešams, lai šajā pantā minētie apzīmējumi un norādes, kas veido preču zīmi, reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī faktiski tiktu izmantoti, lai aprakstītu tādas preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, vai aprakstītu šo preču vai pakalpojumu īpašības. Kā norāda jau šīs tiesību normas redakcija, pietiek ar to, ka šos apzīmējumus un norādes var izmantot šādos nolūkos (spriedums, 2003. gada 23. oktobris, ITSB/Wrigley, C‑191/01 P, EU:C:2003:579, 32. punkts).

44      Visbeidzot ir jāatgādina, ka saskaņā ar šīs pašas regulas 7. panta 2. punktu tās 7. panta 1. punkts ir piemērojams arī tad, ja reģistrācijas atteikuma pamati pastāv tikai kādā Savienības daļā, turklāt šī daļa var aprobežoties tikai ar vienu dalībvalsti (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2006. gada 22. jūnijs, Storck/ITSB, C‑25/05 P, EU:C:2006:422, 83. punkts).

45      Ar šo pamatu prasītāja norāda, ka ar vārdu “cinkciarz” tiekot aprakstīti valūtas maiņas pakalpojumi, kā rezultātā apstrīdētās preču zīmes, kas sastāv tikai no šī vārda, reģistrācija esot jāatceļ, jo šī preču zīme attiecas uz minētajiem pakalpojumiem.

46      No šī sprieduma 19.–32. punktā minētajiem apsvērumiem izriet, ka vārdam “cinkciarz” tā šajā lietā būtiskajās nozīmēs, pirmkārt, ir ne vien vēsturiska, bet arī aktuāla saikne ar valūtas maiņas pakalpojumiem un, otrkārt, ka tam ir tikai un vienīgi nievājoša konotācija, proti, tajā ir ietverts negatīvs priekšstats, kas noniecina apzīmēto personu, proti, personu, kas nodarbojas ar nelikumīgu tirdzniecību, krāpšanu vai darbībām, kuras tiek uzskatītas par negodīgām, it īpaši, bet ne tikai, saistībā ar slepeni veiktu valūtas maiņas darbību.

47      Prasītāja apgalvo, ka Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošanai netiekot prasīts, lai aprakstoša norāde būtu pozitīva vai neitrāla, bet gan tikai tas, lai tā aprakstītu preci vai pakalpojumu, uz kuru attiecas reģistrācijas pieteikums, vai preces vai pakalpojuma īpašību. Turklāt vārda “cinkciarz” negatīvā konotācija ar laiku varot izzust.

48      Saskaņā ar iepriekš 37. un 38. punktā atgādināto judikatūru Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta piemērošana ir iespējama tikai tad, ja, ņemot vērā, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver apstrīdētu apzīmējumu, tas rada pietiekami tiešu un konkrētu saikni ar attiecīgo pakalpojumu, kas ļauj šai sabiedrībai uzreiz un bez jebkādām pārdomām uztvert šī pakalpojuma vai kādas no tā īpašībām aprakstu.

49      Šī judikatūra ir jātuvina tai, saskaņā ar kuru aprakstoši apzīmējumi un norādes minētās tiesību normas izpratnē ir tie, kuri parastā lietošanā, raugoties no patērētāja viedokļa, var kalpot, lai apzīmētu – vai nu tieši, vai ar norādi uz kādu no tās būtiskām īpašībām – preci vai pakalpojumu, attiecībā uz kuru ir iesniegts reģistrācijas pieteikums (skat. spriedumu, 2012. gada 28. jūnijs, XXXLutz Marken/ITSB, C‑306/11 P, nav publicēts, EU:C:2012:401, 77. punkts un tajā minētā judikatūra).

50      Šajā ziņā ir jānorāda, ka Regula 2017/1001, kā tas izriet no tās 3. apsvēruma, ir vērsta uz to, lai atceltu ierobežojumus brīvai preču un pakalpojumu apritei iekšējā tirgū. Tomēr šī brīvība attiecas tikai uz precēm, kas ir likumīgi laistas Savienības saimnieciskajā un komerciālajā apritē (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2010. gada 16. decembris, Josemans, C‑137/09, EU:C:2010:774, 42. punkts), un pēc analoģijas – uz likumīgu pakalpojumu sniegšanu. No tā izriet, ka Savienības preču zīmju tiesībās paredzētā aizsardzība preču zīmei var tikt piešķirta tikai tiktāl, ciktāl ar to tiek apzīmētas likumīgas preces un likumīgi sniegti pakalpojumi.

51      Ir jāprezumē, ka vidusmēra patērētājs, kurš tiek uzskatīts par samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu, apzinās šo faktu, un tas tā ir vismaz tāpēc, ka tas zina, ka Savienības pamatā, kā tas izriet no LES 2. panta, ir tiesiskuma vērtības un ka tiesiskumam ir raksturīgi, ka likuma mērķis nevar būt aizsargāt vai veicināt prettiesiskas darbības; šī tiesiskuma pazīme ir vispārzināma. Šajā ziņā ir jāuzsver, ka – pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, – vārds “cinkciarz” nevar tikt uzskatīts par tādu, kas apzīmē “amatu”, jo tas attiecas tikai uz nelikumīgu darbību veikšanu.

52      Līdz ar to izskatāmajā lietā konkrētā sabiedrības daļa apzinās, ka pakalpojumi, uz kuriem attiecas apstrīdētā preču zīme, nevar būt slepena un prettiesiska valūtas maiņas darbība.

53      No tā izriet, ka vārds “cinkciarz”, kas veido šo preču zīmi un kas apzīmē šādas slepenas un nelikumīgas darbības, tā parastā lietošanā, raugoties no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa, nevar kalpot, lai apzīmētu likumīgus valūtas maiņas pakalpojumus. Šajā ziņā var tikt veikta tuvināšana ar judikatūru, saskaņā ar kuru, runājot par apzīmējumiem vai norādēm, kas tirdzniecībā var kalpot, lai apzīmētu preces vai pakalpojuma, attiecībā uz kuru ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, ģeogrāfisko izcelsmi, ar Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu nav liegts reģistrēt ģeogrāfiskos nosaukumus, attiecībā uz kuriem apzīmētās vietas īpašību dēļ nevar saprātīgi pieņemt, ka ieinteresētās personas varētu uzskatīt, ka attiecīgo preču kategorija nāk no šīs vietas (skat. spriedumu, 2018. gada 6. septembris, Bundesverband Souvenir – Geschenke – Ehrenpreise/EUIPO, C‑488/16 P, EU:C:2018:673, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).

54      Tāpēc vārds “cinkciarz” neļauj konkrētajai sabiedrības daļai uzreiz un bez jebkādām pārdomām uztvert likumīgu valūtas maiņas pakalpojumu vai vienības, kura sniedz šādus pakalpojumus, aprakstu. Tā kā viens no minētā vārda neatņemamajiem raksturojumiem, tas ir, ka ar to apzīmē slepenu un nelikumīgu darbību, ir pilnībā pretrunā vienam no šādu pakalpojumu raksturojumiem, tas ir, to viennozīmīgi likumīgajam raksturam, konkrētā sabiedrības daļa saikni starp apstrīdēto preču zīmi un likumīgiem valūtas maiņas pakalpojumiem varēs nodibināt tikai tad, ja tā pārvarēs šo pretrunu, lai izdarītu secinājumu, ka, uztverot ironiski un veicot domu spēli, minētā preču zīme – pretēji tās nozīmei – aptver likumīgi sniegtus valūtas maiņas pakalpojumus.

55      Līdz ar to apstrīdētajai preču zīmei nav pietiekami tiešas un konkrētas saiknes ar valūtas maiņas pakalpojumiem, kuri ar to tiek apzīmēti.

56      Šo secinājumu apstiprina Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā paredzētā reģistrācijas aizlieguma pārbaude, ņemot vērā šī aizlieguma vispārējo interešu mērķi, kas ir jāievēro, konkrēti izvērtējot visus reģistrācijas pieteikumu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2003. gada 8. aprīlis, Linde u.c., no C‑53/01 līdz C‑55/01, EU:C:2003:206, 75. punkts) vai – kā tas ir šajā lietā – reģistrāciju, kuru tiek prasīts atzīt par spēkā neesošu, raksturojošos nozīmīgos apstākļus.

57      Saskaņā ar šī sprieduma 41. punktā atgādināto judikatūru šī tiesību norma ir vērsta uz to, lai visiem ieinteresētajiem tirgus dalībniekiem saglabātu iespēju brīvi izmantot apzīmējumus vai norādes, kas apraksta attiecīgo pakalpojumu īpašības. Proti, ja uzņēmumam būtu atļauts monopolizēt aprakstoša vārda izmantošanu, no tā izrietētu tā konkurentiem savu preču aprakstīšanai pieejamā vārdu krājuma ierobežojums (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2014. gada 16. oktobris, Larrañaga Otaño/ITSB (“GRAPHENE”), T‑458/13, EU:T:2014:891, 18. punkts un tajā minētā judikatūra). Šis vispārējo interešu mērķis savukārt ietilpst netraucētas konkurences sistēmā, kuru ir paredzēts iedibināt un saglabāt ar LESD un kuras būtisks elements ir preču zīmju tiesības (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2003. gada 6. maijs, Libertel, C‑104/01, EU:C:2003:244, 48.–52. punkts).

58      No attiecībā uz vārda “cinkciarz” nozīmi izdarītajiem konstatējumiem izriet, ka tas ir nesaraujami saistīts ar būtisku ar to apzīmētās darbības aspektu, proti, tās slepeno un nelikumīgo raksturu, kas ir pilnīgā pretrunā vienam attiecīgo valūtas maiņas pakalpojumu raksturojumam, proti, to viennozīmīgi likumīgajam raksturam.

59      Visbeidzot, protams, ir taisnība, ka saskaņā jau ar Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta formulējumu apzīmējumi un norādes, kuru reģistrācija atbilstoši šai tiesību normai ir aizliegta, ir tie, kuri vienkārši var tikt izmantoti aprakstošā nolūkā, neprasot, lai šie apzīmējumi vai norādes tiktu faktiski izmantoti reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas brīdī.

60      Tomēr šāda izmantošanas iespēja var tikt ņemta vērā tikai tad, ja ir saprātīgi paredzams, ka attiecīgais apzīmējums nākotnē no ieinteresēto aprindu viedokļa veidos attiecīgo preču vai pakalpojumu īpašību aprakstu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2004. gada 12. februāris, Koninklijke KPN Nederland, C‑363/99, EU:C:2004:86, 56. punkts un tajā minētā judikatūra). Līdz ar to minētā iespēja nevar būt balstīta tikai uz spekulācijām, bet gan, gluži pretēji, tai ir jābūt pamatotai ar noteiktiem apstākļiem, kas to padara par saprātīgi ticamu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 12. marts, Compagnie générale de diététique/ITSB (“GARUM”), T‑341/06, nav publicēts, EU:T:2008:70, 43. punkts).

61      Tomēr prasītājas paredzētā varbūtība, ka vārds “cinkciarz” nākotnē zaudēšot negatīvo konotāciju, kas ir saistīta ar tā darbības, kura ar to ir apzīmējama, slepeno un nelikumīgo raksturu, kurš ar to ir nesaraujami saistīts, un tādējādi neitrāli apzīmēšot valūtas maiņas darbības veikšanu, ir šāda spekulācija.

62      Šajā ziņā ir jāatgādina, kā izriet no administratīvajā procesā iesniegtajiem dokumentiem un iepriekš 19., 23. un 32. punktā veiktajiem konstatējumiem, ka vārdam “cinkciarz” kopš tā pirmsākumiem šajā lietā būtiskajos lietojumos ir bijusi negatīva nozīme saistībā ar personu, kuras tas apzīmē, veicamās darbības slepeno un nelikumīgo raksturu un pēc vēsturiskā konteksta, kurā tas ir radies, izmaiņām tā tvērums ir attīstījies, izvēršot šo negatīvo aspektu, jo tā izmantošana ir tikusi vispārināta, lai apzīmētu personu, kas veic darbību, kura tiek uzskatīta par nelikumīgu, krāpniecisku vai negodīgu. Turklāt, kā izriet no šī sprieduma 29. un 30. punkta, nav būtisku norāžu, ka minētais vārds tiktu izmantots arī neitrāli, lai apzīmētu uzņēmēju, kas sniedz valūtas maiņas pakalpojumus.

63      Ņemot vērā šos apstākļus, nevar secināt, ka apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā būtu bijis saprātīgi uzskatīt, ka no ieinteresēto aprindu viedokļa vārds “cinkciarz” nākotnē veidos attiecīgo pakalpojumu aprakstu.

64      No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka Apelācijas padome ir pamatoti nolēmusi, ka apstrīdēto preču zīmi nevar atzīt par spēkā neesošu saskaņā ar Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu attiecībā uz valūtas maiņas pakalpojumiem. Līdz ar to pirmais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

 Par otro pamatu attiecībā uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu un pienākuma norādīt pamatojumu neievērošanu saistībā ar citām attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, kas nav valūtas maiņas pakalpojumi

65      Prasītāja norāda, ka apstrīdētajā lēmumā neesot norādīts pietiekams pamatojums attiecībā uz pieteikuma par spēkā neesamības atzīšanu noraidīšanu, ciktāl pieteikums bija balstīts uz attiecīgo preču un pakalpojumu, kas nav valūtas maiņa, aprakstošo raksturu, tādēļ, ka Apelācijas padome šīs citas preces un pakalpojumus esot ņēmusi vērā kopumā, nevis aplūkojusi katru to kategoriju atsevišķi.

66      Apstrīdētā lēmuma 59. punktā Apelācijas padome, šajā ziņā pārņemdama Anulēšanas nodaļas lēmuma pamatojumu, ir konstatējusi, ka, tā kā vārds “cinkciarz” nav aprakstošs saistībā ar valūtas maiņas pakalpojumiem, tas a fortiori nav aprakstošs saistībā ar citiem attiecīgajiem pakalpojumiem un precēm, kuru saikne ar minēto vārdu ir vēl vājāka.

67      Ir jāatgādina, ka Apelācijas padomei uzliktajam pienākumam norādīt pamatojumu, kas izriet tostarp no Regulas 2017/1001 94. panta 1. punkta, ir divējāds mērķis, pirmkārt, ļaut ieinteresētajām personām noskaidrot noteiktā pasākuma pamatojumu, lai aizstāvētu savas tiesības, un, otrkārt, ļaut Savienības tiesai veikt savu attiecīgā lēmuma tiesiskuma kontroli. Pamatojumam ir skaidri un nepārprotami jāatklāj akta autora argumentācija, turklāt netiek prasīts, lai pamatojumā tiktu norādīti visi atbilstošie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums atbilst minētajām prasībām, tomēr ir jāizvērtē, ņemot vērā ne tikai tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas attiecīgo jomu regulējošās tiesību normas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2018. gada 28. jūnijs, EUIPO/Puma, C‑564/16 P, EU:C:2018:509, 64. un 65. punkts un tajos minētā judikatūra).

68      Šajā ziņā ir jānorāda, ka argumentācija, ko prasītāja bija izvirzījusi EUIPO instancēs, kā arī tā, ko prasītāja pēc tam ir norādījusi prasības pieteikumā, aprobežojas ar norādi, kā dažām attiecīgo preču un pakalpojumu kategorijām, kas nav valūtas maiņas pakalpojumi, atbilstoši prasītājas viedoklim varētu būt saikne ar šiem pēdējiem minētajiem pakalpojumiem vai šādus pakalpojumus sniedzošajām personām. No tā prasītāja ir secinājusi, ka vārds “cinkciarz”, ko tā ir uzskatījusi par aprakstošu attiecībā uz valūtas maiņas pakalpojumiem, esot aprakstošs arī attiecībā uz kādu šo citu preču vai pakalpojumu īpašību.

69      Šādā kontekstā, tā kā Apelācijas padome iepriekš bija konstatējusi, ka vārds “cinkciarz” nav aprakstošs attiecībā uz valūtas maiņas pakalpojumiem, tādējādi noraidot premisu, uz kuru bija balstīta prasītājas argumentācija attiecībā uz citām precēm un pakalpojumiem, kas nav valūtas maiņas pakalpojumi, tā varēja aprobežoties tikai ar vispārēja pamatojuma attiecībā uz visām attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem sniegšanu.

70      Proti, saistībā ar absolūtu reģistrācijas atteikuma pamatu EUIPO ir atļauts sniegt vispārīgu pamatojumu attiecībā uz precēm vai pakalpojumiem, starp kuriem pastāv pietiekami tieša un konkrēta saikne, kas ir tik izteikta, ka tie veido preču vai pakalpojumu kategoriju, kura ir pietiekami homogēna, pamatojoties it īpaši uz īpašībām, kuras tiem ir kopīgas un kurām ir nozīme, analizējot attiecīgā atteikuma pamata attiecināmību. Vērtējums ir jāveic in concreto katrā atsevišķā gadījumā, un nevar izslēgt, ka precēm un pakalpojumiem, kas ir norādīti reģistrācijas pieteikumā, visiem piemīt kāda būtiska īpašība saistībā ar absolūta atteikuma pamata analīzi un ka tādējādi, lai veiktu attiecīgā reģistrācijas pieteikuma pārbaudi saistībā ar šo absolūto atteikuma pamatojumu, tos var pārgrupēt vienā pietiekami homogēnā kategorijā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2017. gada 17. maijs, EUIPO/Deluxe Entertainment Services Group, C‑437/15 P, EU:C:2017:380, 30.–34. punkts).

71      Šajā lietā prasītāja pati bija iedalījusi kategorijās citas attiecīgās preces un pakalpojumus, kas nav valūtas maiņas pakalpojumi, atbilstoši vispārējai un vienotai īpašībai, kura esot pamats tam, lai atzītu apzīmējuma “CINKCIARZ” aprakstošo raksturu attiecībā uz šīm citām precēm un pakalpojumiem, proti, ka tiem visiem ir saikne ar valūtas maiņas darbību.

72      Tātad pēc tam, kad Apelācijas padome bija uzskatījusi, ka apstrīdētā preču zīme nav aprakstoša saistībā ar pašiem valūtas maiņas pakalpojumiem, tā, veicot pietiekamu pārbaudi, varēja uzskatīt, ka šis secinājums a fortiori attiecas uz citām precēm un pakalpojumiem, kas nav valūtas maiņas pakalpojumi un kuriem ir zināma saikne ar pēdējiem minētajiem pakalpojumiem. Šādi rīkojoties, tā ir veikusi vērtējumu in concreto, spriežot par saikni, uz kuru prasītāja pati bija balstījusi savu prasījumu atcelt tiesību aktu saskaņā ar Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu attiecībā uz šīm citām precēm un pakalpojumiem. Turklāt šī pārbaude ir novedusi pie šai tiesību normai atbilstoša secinājuma.

73      Tādējādi otrais pamats ir jānoraida kā nepamatots.

 Par trešo pamatu attiecībā uz Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu

74      Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošana esot nepieciešama, pamatojoties uz apzīmējuma “CINKCIARZ” aprakstošo raksturu, jo aprakstošam apzīmējumam noteikti neesot atšķirtspējas.

75      Otrkārt, prasītāja iebilst, ka Apelācijas padome neesot izvērtējusi apstrīdētās preču zīmes atšķirtspēju saistībā ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem un to, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver šo preču zīmi. It īpaši vārda “cinkciarz” nievājošais raksturs neliedzot konstatēt atšķirtspējas neesamību. Šajā lietā, tā kā minētais vārds tiekot parasti izmantots saistībā ar valūtas maiņas pakalpojumu sniegšanu ārpus oficiālās aprites, preču zīme, ko veido šis vārds, nevarot pildīt attiecīgo preču un pakalpojumu komerciālās izcelsmes identifikācijas funkciju. Šī paša iemesla dēļ minētais vārds no Polijas sabiedrības viedokļa neradot fantāzijas radītu, netipisku, negaidītu vai pārsteidzošu iespaidu.

76      Apelācijas padome ir uzskatījusi, ka konkrētā sabiedrības daļa vārdisko apzīmējumu “CINKCIARZ” uztverot kā tādu, kas norāda uz personu, kura nodarbojas ar nelikumīgu valūtas tirdzniecību, spekulantu, krāpnieku. Ja tas tiek izmantots saistībā ar attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, šī sabiedrība to uztverot kā oriģinālu, maldinošu vai ironisku un šī iemesla dēļ – pārsteidzošu, un tas esot piemērots, lai norādītu uz attiecīgo preču vai pakalpojumu komerciālo izcelsmi, un varot tikt viegli iegaumēts šajā statusā.

77      Saskaņā ar Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu nereģistrē preču zīmes, kam nav atšķirtspējas.

78      Kā ir atgādināts iepriekš 16. punktā, preču zīmes atšķirtspēja Regulas 2017/1001 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē nozīmē, ka šī preču zīme ļauj identificēt preci vai pakalpojumu, attiecībā uz kuru ir pieteikta reģistrācija, kā tādu, kas nāk no noteikta uzņēmuma, un tātad nošķirt šo preci vai pakalpojumu no citu uzņēmumu precēm un pakalpojumiem (skat. spriedumu, 2010. gada 21. janvāris, Audi/ITSB, C‑398/08 P, EU:C:2010:29, 33. punkts un tajā minētā judikatūra).

79      Šī atšķirtspēja ir jāizvērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm vai pakalpojumiem, attiecībā ar kuriem ir lūgta reģistrācija, un, otrkārt, saistībā ar to, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver šīs preces vai pakalpojumus (skat. spriedumu, 2004. gada 29. aprīlis, Henkel/ITSB, C‑456/01 P un C‑457/01 P, EU:C:2004:258, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).

80      Vispirms jau sākotnēji ir jākonstatē, ka, ņemot vērā uz pirmo un otro pamatu sniegtās atbildes, prasītājas argumentācija tiktāl, ciktāl tā ir balstīta uz apgalvojumu par apstrīdētās preču zīmes aprakstošo raksturu attiecībā uz konkrētajām precēm un pakalpojumiem, ir jānoraida.

81      Turpinot, no apstrīdētā lēmuma 53. un 54. punkta izriet, ka – pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, – Apelācijas padome ir veikusi apstrīdētās preču zīmes atšķirtspējas pārbaudi, ņemot vērā sabiedrības uztveri, kā arī attiecīgās preces un pakalpojumus. Lai gan, protams, no konteksta izriet, ka šajos punktos ietvertā analīze – netieši – būtībā attiecas uz valūtas maiņas pakalpojumiem, ir jāņem vērā, ka minētā lēmuma 59. un 60. punktā Apelācijas padome ir paplašinājusi savu argumentāciju, uzskatot, ka saistībā ar valūtas maiņas pakalpojumiem veiktie konstatējumi a fortiori attiecas uz citām apstrīdētajām precēm un pakalpojumiem, ņemot vērā vājāko saikni, kāda pastāv starp šīm citām precēm un pakalpojumiem un vārdu “cinkciarz”.

82      Visbeidzot, tā kā apgalvojums par apstrīdētās preču zīmes atšķirtspējas neesamību ir balstīts uz atziņu, saskaņā ar kuru vārds “cinkciarz” tiekot “parasti izmantots pakalpojumu attiecībā uz valūtas maiņu ārpus oficiālās aprites sniegšanas kontekstā”, ir jānorāda, ka, atbildot uz pirmo pamatu, ir konstatēts, ka šis apgalvojums tiktāl, ciktāl ar to tiek pieņemts, ka ar šo vārdu var tikt neitrāli apzīmēta valūtas maiņas darbība neatkarīgi no tās likumīgā vai nelikumīgā rakstura, nav pierādīts.

83      Savukārt, ņemot vērā vārda “cinkciarz” parasto izmantošanu attiecībā uz slepenu un nelikumīgu valūtas maiņas darbību, kas ir konkrētajai sabiedrības daļai pazīstama izmantošana, ir jāatzīst, tāpat kā to ir darījusi Apelācijas padome, ka šim vārdam saistībā ar likumīgajiem valūtas maiņas pakalpojumiem ir aluzīva vai uzvedinoša nozīme.

84      Tomēr, kā ir konstatēts iepriekš 54. punktā, tā kā viens no vārda “cinkciarz” neatņemamajiem raksturojumiem, proti, tas, ka ar to apzīmē slepenu un nelikumīgu darbību, ir pilnīgā pretrunā vienam no attiecīgo valūtas maiņas pakalpojumu raksturojumiem, tas ir, to viennozīmīgi likumīgajam raksturam, konkrētā sabiedrības daļa varēs nodibināt saikni starp apstrīdēto preču zīmi un likumīgiem valūtas maiņas pakalpojumiem tikai tad, ja tā pārvarēs šo pretrunu, lai izdarītu secinājumu, ka, uztverot ironiski un veicot domu spēli, minētā preču zīme ‑ pretēji tās nozīmei – aptver likumīgi sniedzamus valūtas maiņas pakalpojumus. No tā izriet, ka attiecībā uz šiem pakalpojumiem šis vārds no konkrētās sabiedrības daļas prasa interpretācijas piepūli un šī iemesla dēļ tam ir zināma oriģinalitāte un izteiksmīgums, kas to padara par viegli iegaumējamu (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2010. gada 21. janvāris, Audi/ITSB, C‑398/08 P, EU:C:2010:29, 59. punkts), un tas ir piemērots, lai norādītu patērētājam attiecīgo preču un pakalpojumu izcelsmi. Tātad minētajam vārdam ir jāatzīst atšķirtspēja saistībā ar valūtas maiņas pakalpojumiem.

85      Šie apsvērumi ir piemērojami arī attiecībā uz 36. klasē ietilpstošajiem attiecīgajiem pakalpojumiem, kuriem ir saikne ar valūtas maiņas pakalpojumiem, tas ir, būtībā, banku un finanšu pakalpojumiem.

86      Attiecībā uz citām attiecīgajām precēm un pakalpojumiem, kā to ir konstatējusi Apelācijas padome, saikne starp prasītājas uzsvērto vārda “cinkciarz” nozīmi, proti, nozīmi saistībā ar slepenu un nelikumīgu valūtas maiņas darbību, un šīm citām precēm un pakalpojumiem, kas nav tieši saistīti ar valūtas tirdzniecību, ir vāja vai pat neesoša. Līdz ar to apstrīdētajai preču zīmei varētu būt ļoti ierobežots aluzīvs raksturs attiecībā uz dažām no šīm citām precēm vai pakalpojumiem, no kā izriet, ka prasītājas argumentācija, kas būtībā ir balstīta uz minētās preču zīmes aprakstošo raksturu attiecībā uz valūtas maiņas pakalpojumiem un starp šiem pakalpojumiem un citām attiecīgajām precēm un pakalpojumiem pastāvošo saikni, nevar tikt atbalstīta. Turklāt var norādīt, ka, ņemot vērā minētā vārda “cinkciarz” parasto nozīmi, kas apzīmē personu, kura nodarbojas ar kādu darbību, kas tiek uzskatīta par nelikumīgu, krāpniecisku vai negodīgu, iepriekš 84. punktā izklāstītie apsvērumi būtībā ir piemērojami arī attiecībā uz citām precēm un pakalpojumiem. Proti, pretrunas efekts, kas izriet no šī vārda izmantošanas, lai apzīmētu likumīgas preces vai pakalpojumus, rada pārsteiguma efektu un prasa veikt pārdomas, no kā izriet zināma atšķirtspēja.

87      Tādējādi arī trešais pamats ir jānoraida kā nepamatots, un līdz ar to prasība ir jānoraida kopumā.

 Par tiesāšanās izdevumiem

88      Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.

89      Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt EUIPO un personas, kas iestājusies lietā, tiesāšanās izdevumus saskaņā ar pēdējo minēto prasījumiem.

Pamatojoties uz iepriekšminēto,

VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)

nospriež:

1)      Prasību noraidīt.

2)      Currency One S.A. sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) un Cinkciarz.pl sp. z o.o. tiesāšanās izdevumus.

Nihoul

Svenningsen

Öberg

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2019. gada 19. decembrī.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – poļu.


i      Teksta 23. un 60. punktā pēc sākotnējās elektroniskās publikācijas ir veikti valodnieciski labojumi.