EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS RĪKOJUMS
(trešā palāta)
2013. gada 30. maijā
Lieta F‑141/11
Luigi Marcuccio
pret
Eiropas Komisiju
Civildienests – Reglamenta 34. panta 1. un 6. punkts – Prasības pieteikums, kas ir iesniegts pa faksu prasības celšanas termiņā – Advokāta pašrocīgs paraksts, kas atšķiras no paraksta pa pastu nosūtītajā prasības pieteikuma oriģinālā – Novēlota prasība – Acīmredzama nepieņemamība
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar LESD 270. pantu, kurš piemērojams EAEK līgumam atbilstoši tā 106.a pantam, ar ko L. Marcuccio tostarp lūdz atcelt lēmumus, ar kuriem Eiropas Komisija ir noraidījusi viņa 2010. gada 5. oktobra, 2010. gada 2. novembra, 2010. gada 6. decembra, 2011. gada 3. janvāra un 2011. gada 3. februāra lūgumus. Pirms pa pastu tika nosūtīts prasības pieteikuma oriģināls, 2011. gada 23. decembrī Civildienesta tiesas kancelejai, kura to saņēma tajā pašā dienā, pa faksu tika nosūtīts dokuments, kas tika pasniegts kā pa pastu iesniegtā prasības pieteikuma oriģināla kopija.
Nolēmums Prasību noraidīt kā acīmredzami nepieņemamu. L. Marcuccio sedz savus, kā arī atlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Pašrocīgs advokāta paraksts – Būtiska šauras piemērojamības norma – Neesamība – Nepieņemamība
(Tiesas statūtu 19. panta trešā daļa, 21. panta pirmā daļa un I pielikuma 7. panta 1. punkts; Civildienesta tiesas Reglamenta 34. panta 1. punkts)
2. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Prasības pieteikums, kas ir iesniegts pa faksu prasības celšanas termiņā – Advokāta pašrocīgs paraksts, kas atšķiras no paraksta pa pastu nosūtītajā prasības pieteikuma oriģinālā – Sekas – Faksa saņemšanas datuma neņemšana vērā, lai novērtētu, vai ir ievērots prasības celšanas termiņš
(Civildienesta tiesas Reglamenta 34. pants; Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punkts)
3. Ierēdņu celta prasība – Prasījums atzīt administratīvu aktu par neesošu – Pieņemamības nosacījumi
(LESD 288. pants; Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
1. No Tiesas statūtu 19. panta trešās daļas un 21. panta pirmās daļas izriet, ka ikvienu prasītāju pārstāv šajā uzdevumā pilnvarota persona un Savienības tiesā likumīgi var iesniegt prasību tikai tad, ja to ir parakstījusi šī pilnvarotā persona. Atbilstoši to pašu Tiesas statūtu I pielikuma 7. panta 1. punktam šīs tiesību normas ir piemērojamas arī Civildienesta tiesas procesam. Ne Tiesas statūtos, ne Civildienesta tiesas Reglamentā nav paredzētas atkāpes vai izņēmumi no šī pienākuma.
Prasība par prasītāja pārstāvja pašrocīgu parakstu tiesiskās noteiktības nolūkā garantē prasības pieteikuma autentiskumu un novērš risku, ka prasības pieteikumu varētu nebūt sagatavojis advokāts vai attiecīgi pilnvarots padomdevējs. Tādējādi advokātam kā tiesas sistēmai piederīgai personai ir būtiska loma, kura tam piešķirta ar Tiesas statūtiem un Civildienesta tiesas Reglamentu, kura, izmantojot viņa starpniecību, ļauj prasītājam piekļūt minētajai tiesai. Šī prasība tādēļ ir uzskatāma par būtisku formas prasību un tā ir piemērojama šauri; tās neievērošana padara prasību nepieņemamu.
(sal. ar 20. un 21. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1996. gada 5. decembris, C‑174/96 P Lopes/Tiesa, 8. punkts un tajā minētā judikatūra.
Pirmās instances tiesa: 2007. gada 23. maijs, T‑223/06 P Parlaments/Eistrup, 50.–52. punkts.
2. Savienības civildienesta strīdā jebkura procesuālā dokumenta oriģināla iesniegšanai noteiktajos termiņos Civildienesta tiesas Reglamenta 34. pantā attiecīgā lietas dalībnieka pārstāvim nav atļauts parakstīties ar diviem atšķirīgiem pašrocīgajiem parakstiem, pat ja tie ir autentiski, – vienu uz dokumenta, kas pa faksu nosūtīts minētās tiesas kancelejai, un otru – uz oriģināla, kas tiks nosūtīts pa pastu vai tiks nogādāts minētajai kancelejai tieši.
Šajos apstākļos, ja izrādās, ka uz dokumenta oriģināla, kas ir fiziski iesniegts kancelejā desmit dienu laikā pēc tā kopijas nosūtīšanas pa faksu Civildienesta tiesai, nav tāda paša paraksta, kāds ir uz dokumenta, kurš nosūtīts pa faksu, tad ir jākonstatē, ka minētās tiesas kancelejā ir saņemti divi dažādi procesuālie dokumenti, no kuriem uz katra ir savs paraksts, pat ja katru no parakstiem ir rakstījusi tā pati persona. Tā kā, nosūtot pa faksu sūtīto tekstu, nav izpildīti tiesiskās noteiktības nosacījumi, kas izvirzīti ar Civildienesta tiesas Reglamenta 34. pantu, pa faksu sūtītā dokumenta nosūtīšanas datums nevar tikt ņemts vērā, izvērtējot, vai ir ievērots prasības celšanas termiņš.
Turklāt termiņš prasības celšanai ir noteikts ar Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punktu, no kura ar Civildienesta tiesas Reglamentu nevar atkāpties. Tādējādi ir svarīgi, lai prasības pieteikuma oriģināls būtu sagatavots, vēlākais, šī termiņa beigās. No šāda viedokļa sūtīšana pa faksu ir ne tikai nosūtīšanas veids, bet ļauj arī pierādīt, ka prasības pieteikuma oriģināls, kas šīs tiesas kancelejā saņemts pēc termiņa beigām, jau ir bijis sagatavots prasības celšanas termiņā.
(sal. ar 23.–25. punktu)
Atsauce
Tiesa: 2011. gada 22. septembris, C‑426/10 P Bell & Ross BV/ITSB, 37.–43. punkts.
3. Lai attaisnotu pieņemamību tik būtiskam lūgumam, kāds ir lūgums atzīt administratīvu aktu par neesošu, ar prasītāja apgalvojumiem ir jāvar prima facie pamatot vai nu faktu attiecībā uz pieņēmumu par sevišķo smagumu, vai arī pārkāpumu, kura smagums ir tik acīmredzams, ka šis pārkāpums Savienības tiesību sistēmā nav pieļaujams.
(sal. ar 32. punktu)
Atsauce
Vispārējā tiesa: 2010. gada 24. novembris, T‑9/09 P Marcuccio/Komisija, 37. un nākamie punkti.