Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2015. gada 8. jūlijā iesniedza Verwaltungsgericht Wien (Austrija) – Hans Maschek/Magistratsdirektion der Stadt Wien

(lieta C-341/15)

Tiesvedības valoda – vācu

Iesniedzējtiesa

Verwaltungsgericht Wien

Pamatlietas puses

Sūdzības iesniedzējs: Hans Maschek

Atbildētāja: Magistratsdirektion der Stadt Wien

Prejudiciālie jautājumi

1)    Vai ar Direktīvas 2003/88/EK ¹ 7. pantu ir saderīga tāda valsts tiesību norma kā Wiener Besoldungsordnung 1994 [1994. gada Vīnes pilsētas ierēdņu atalgojuma likuma] 41.a panta 2. punkts, saskaņā ar kuru darba ņēmējam, kas uz sava lūguma pamata no noteikta brīža izbeidz nodarbinātības attiecības, principā nav tiesību uz kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu Direktīvas 2003/88 7. panta izpratnē?

Ja atbilde ir noliedzoša, vai [ar Direktīvas 2003/88 7. pantu ir saderīga] tāda valsts tiesību norma, kurā paredzēts, ka katram darba ņēmējam, kas pēc sava lūguma izbeidz nodarbinātības attiecības, ir jādara viss, lai līdz nodarbinātības attiecību izbeigšanās brīdim izmantotu visu uzkrāto atvaļinājumu, un ka gadījumos, kad nodarbinātības attiecības tiek izbeigtas pēc darba ņēmēja lūguma, tiesības uz kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu rodas tikai tad, ja darba ņēmējs, arī pieprasot ikgadējo atvaļinājumu no dienas, kurā tas lūdz nodarbinātības attiecību izbeigšanu, nebūtu spējīgs izmantot atvaļinājumu apmērā, kas ir pieprasītās kompensācijas par neizmantoto atvaļinājumu pamatā?

2)    Vai ir jāpieņem, ka tiesības uz kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu pastāv tikai tad, ja darba ņēmējs, kurš darbnespējas rezultātā nebija spējīgs izmantot savas tiesības uz atvaļinājumu tieši pirms nodarbinātības attiecību izbeigšanas: a) savam darba devējam bez liekas kavēšanās (un tādējādi principā pirms brīža, kad tiek izbeigtas nodarbinātības attiecības) ir paziņojis par savu darbnespēju (piemēram, slimības dēļ) un b) savu darbnespēju (piemēram, slimības dēļ) bez liekas kavēšanās (un tādējādi principā pirms brīža, kad tiek izbeigtas nodarbinātības attiecības) ir apliecinājis (piemēram, ar ārsta izsniegtu darbnespējas lapu)?

Ja atbilde ir noliedzoša, vai ar Direktīvas 2003/88 7. pantu ir saderīga tāda valsts tiesību norma, kurā paredzēts, ka tiesības uz kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu pastāv tikai tad, ja darba ņēmējs, kurš darbnespējas rezultātā nebija spējīgs izmantot savas tiesības uz atvaļinājumu tieši pirms nodarbinātības attiecību izbeigšanas: a) savam darba devējam bez liekas kavēšanās (un tādējādi principā pirms brīža, kad tiek izbeigtas nodarbinātības attiecības) ir paziņojis par savu darbnespēju (piemēram, slimības dēļ) un b) savu darbnespēju (piemēram, slimības dēļ) bez liekas kavēšanās (un tādējādi principā pirms brīža, kad tiek izbeigtas nodarbinātības attiecības) ir apliecinājis (piemēram, ar ārsta izsniegtu darbnespējas lapu)?3)    Saskaņā ar Eiropas Savienības Tiesas judikatūru (skat. Tiesas spriedumus, 2004. gada 18. marts, Gomez, C-342/01, 31. punkts; 2012. gada 24. janvāris, Dominguez, C-282/10, 47.–50. punkts; 2012. gada 3. maijs, Neidei, C-337/10, 37. punkts) dalībvalstis likumos var darba ņēmējam piešķirt tādas tiesības uz atvaļinājumu vai tiesības uz kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, kuras pārsniedz Direktīvas 2003/88 7. pantā garantētās minimālās tiesības. Tāpat ar Direktīvas 2003/88 7. pantu piešķirtās tiesības ir tieši piemērojamas (skat. Tiesas spriedumus, 2012. gada 24. janvāris, Dominguez, C-282/10, 34.–36. punkts; 2014. gada 12. jūnijs, Bollacke, C-118/13, 28. punkts).Vai, ņemot vērā šo Direktīvas 2003/88 7. panta interpretāciju, situācija, kurā valsts likumdevējs notei

ktam personu lokam paredz tiesības uz kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, kas būtiski pārsniedz šajā direktīvas normā paredzēto, nozīmē, ka Direktīvas 2003/88 7. panta tiešās piemērojamības rezultātā arī tām personām, kurām pretrunā direktīvai ar valsts likumu ir atņemtas tiesības uz kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu, ir piešķiramas tiesības uz kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu apmērā, kas būtiski pārsniedz šajā direktīvas normā paredzēto un kas saskaņā ar valsts tiesisko regulējumu pienākas tikai personām, kurām ir piemērojams attiecīgais noteikums?

____________

¹ Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 4. novembra Direktīva 2003/88/EK par konkrētiem darba

laika organizēšanas aspektiem (OV L 299, 9. lpp.).