EIROPAS SAVIENĪBAS CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(trešā palāta)
2013. gada 21. martā (*)
Civildienests – Atalgojums – Ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojuma un pensiju ikgadēja korekcija – Civildienesta noteikumu 64., 65. un 65.a pants – Civildienesta noteikumu XI pielikums – Regula (ES) Nr. 1239/2010 – Korekcijas koeficienti – Ierēdņi, kas pilda pienākumus Isprā
Lieta F‑112/11
par prasību, kas celta atbilstoši LESD 270. pantam, kurš ir piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu,
Raffaele Dalmasso, Eiropas Komisijas līgumdarbinieks, ar dzīvesvietu Monvallē [Monvalle] (Itālija), ko pārstāv C. Mourato, advokāts,
prasītājs,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv J. Currall un D. Martin, pārstāvji,
atbildētāja,
ko atbalsta
Eiropas Savienības Padome, ko pārstāv M. Bauer un J. Herrmann, pārstāvji,
persona, kas iestājusies lietā.
CIVILDIENESTA TIESA
(trešā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs Š. van Rapenbušs [S. Van Raepenbusch] (referents), tiesneši R. Barentss [R. Barents] un K. Brādlijs [K. Bradley],
sekretārs J. Tomacs [J. Tomac], administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2012. gada 27. novembra tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Ar prasības pieteikumu, kas Civildienesta tiesas kancelejā iesniegts 2011. gada 24. oktobrī, R. Dalmasso ir cēlis šo prasību, būtībā lūdzot atcelt Eiropas Komisijas lēmumu piemērot viņam Padomes 2010. gada 20. decembra Regulu (ES) Nr. 1239/2010, ar ko no 2010. gada 1. jūlija koriģē Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu un pensijas, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam un pensijām (OV L 338, 1. lpp.), ciktāl Varēzes provincē nodarbināto darbinieku atalgojumam piemērojamais korekcijas koeficients (Itālija; turpmāk tekstā – “Varēzes korekcijas koeficients”) tajā ir noteikts 92,3 % apmērā.
Atbilstošās tiesību normas
2 Eiropas Savienības ierēdņu Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā – “Civildienesta noteikumi”) 64. pantā ir noteikts:
“Ja ierēdņa atalgojums ir izteikts euro, to pēc obligātajiem atskaitījumiem, kas izklāstīti šajos Civildienesta noteikumos vai jebkuros izpildes noteikumos, izvērtē pēc likmes, kas atkarībā no dzīves apstākļiem dažādās nodarbinātības vietās ir virs, zem vai vienāda ar 100 %.
Šos korekcijas koeficientus pieņem [Eiropas Savienības] Padome, lēmumu pieņemot pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu, kāds noteikts Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. un 5. punktā. No 1962. gada 1. janvāra Savienības pagaidu atrašanās vietās nodarbinātu ierēdņu atalgojumam piemēro korekcijas koeficientu, kas ir vienāds ar 100 %.”
3 Civildienesta noteikumu 65. pantā ir paredzēts:
“1. Padome katru gadu pārskata Savienības ierēdņu un citu darbinieku atalgojumu. Pārskatīšana notiek septembrī, ievērojot Komisijas apvienoto ziņojumu, kas balstīts uz Eiropas Savienības Statistikas biroja [(Eurostat)] sagatavoto kopējo indeksu, vienojoties ar dalībvalstu statistikas birojiem; indekss atspoguļo situāciju 1. jūlijā katrā Savienības valstī.
Pārskatīšanas laikā Padome apsver, vai atalgojums būtu jākoriģē kā daļa no Savienības ekonomikas un sociālās politikas. Īpašu uzmanību pievērš algu palielinājumam valsts dienestā un nepieciešamībai iecelt amatā jaunus ierēdņus.
2. Ja būtiski mainās dzīves dārdzība, Padome divu mēnešu laikā pieņem lēmumu, kādas koeficientu korekcijas būtu jāveic un, ja nepieciešams, tos piemēro ar atpakaļejošu spēku.
3. Piemērojot šo pantu, Padome lēmumu pieņem pēc Komisijas priekšlikuma ar kvalificētu balsu vairākumu, kāds noteikts Līguma par Eiropas Savienību 16. panta 4. un 5. punktā.”
4 Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 65.a pantu šo noteikumu 64. un 65. panta izpildes noteikumi ir noteikti Civildienesta noteikumu XI pielikumā.
5 Civildienesta noteikumu XI pielikuma 1. nodaļas nosaukums ir “Ikgadējā atalgojuma pārskatīšana, ko paredz Civildienesta noteikumu 65. panta 1. punkts”. Tajā ir divas iedaļas: pirmās iedaļas nosaukums ir “Ikgadējās korekcijas noteicošie faktori” un otrās iedaļas nosaukums ir “Ikgadējās atalgojuma un pensiju korekcijas kārtība”.
6 Civildienesta noteikumu XI pielikuma 1. pantā, kas ietverts minētā pielikuma 1. nodaļas 1. iedaļā, ir noteikts:
“1. Eiropas Savienības Statistikas biroja (še turpmāk “Statistikas birojs”) ziņojums
Civildienesta noteikumu 65. panta 1. punktā paredzētās pārskatīšanas nolūkā Statistikas birojs katru gadu pirms oktobra beigām sagatavo ziņojumu par dzīves dārdzības izmaiņām Briselē, pirktspējas paritāti starp Briseli un konkrētām vietām dalībvalstīs un izmaiņām centrālajā pārvaldē strādājošo valsts civildienesta ierēdņu algu pirktspējā.
2. Dzīves dārdzības izmaiņas Briselē (Briseles starptautiskais indekss)
Statistikas birojs, pamatojoties uz Beļģijas iestāžu sniegtajiem datiem, izveido indeksu, lai izmērītu Savienības ierēdņu dzīves dārdzības izmaiņas Briselē. Šis indekss (še turpmāk “Briseles starptautiskais indekss”) ņem vērā izmaiņas starp pagājušā gada jūniju un tekošā gada jūniju, un tas balstās uz statistikas metodiku, ko izstrādājusi [šā pielikuma] 13. pantā minētā Civildienesta noteikumu 64. panta darba grupa.
3. Dzīves dārdzības izmaiņas ārpus Briseles (pirktspējas paritāte un netiešie indeksi)
a) Statistikas birojs sadarbībā ar valstu statistikas iestādēm vai citām attiecīgām dalībvalstu iestādēm aprēķina pirktspējas paritāti, kas nosaka pirktspējas ekvivalenci:
i) to Savienības ierēdņu algām, kas dien dalībvalstu galvaspilsētās, izņemot Nīderlandi, kur Amsterdamas vietā izmanto Hāgu, un noteiktās citās dienesta vietās, salīdzinājumā ar Briseli;
ii) ierēdņu pensijām, ko izmaksā dalībvalstīs, salīdzinājumā ar Beļģiju.
b) Pirktspējas paritāte attiecas uz katra gada jūnija mēnesi.
c) Pirktspējas paritāti aprēķina tā, lai katru pamatelementu var atjaunināt divreiz gadā un pārbaudīt ik pēc pieciem gadiem, veicot tiešu apsekojumu. Statistikas birojs atjaunina pirktspējas paritāti, izmantojot vispiemērotākos indeksus, ko noteikusi 13. pantā minētā Civildienesta noteikumu 64. panta darba grupa.
d) Ārpus Beļģijas un Luksemburgas dzīves dārdzības izmaiņas pārskata periodā mēra, izmantojot netiešos indeksus. Šos indeksus aprēķina, reizinot Briseles starptautisko indeksu ar pirktspējas paritātes izmaiņām.
4. Centrālajā pārvaldē strādājošo valsts civildienesta ierēdņu algas pirktspējas izmaiņas (specifiski rādītāji)
a) Lai noteiktu, kā procentuāli uz augšu vai leju ir izmainījusies valsts civildienestā saņemto algu pirktspēja, Statistikas birojs, pamatojoties uz attiecīgo valsts iestāžu līdz septembra beigām sniegto informāciju, aprēķina specifiskus rādītājus, kas atspoguļo izmaiņas centrālajā pārvaldē strādājošo civildienesta ierēdņu faktiskajā atalgojumā starp pagājušā gada jūlija mēnesi un tekošā gada jūlija mēnesi. Abiem atalgojumiem jāietver viena divpadsmitā daļa no visām gadā izmaksātajām atalgojuma daļām.
Ir divu veidu specifiskie rādītāji:
i) viens rādītājs katrai Civildienesta noteikumos definētajai funkciju grupai;
ii) vidējais rādītājs, kas svērts, lai atspoguļotu valsts civildienesta ierēdņu skaitu, kas atbilst katrai funkciju grupai.
Katru no šiem rādītājiem nosaka reālos bruto un reālos neto skaitļos. Bruto vērtību pārrēķinot neto, jāņem vērā likumā noteiktie ieturējumi un vispārējie nodokļu faktori.
Lai noteiktu bruto un neto rādītājus visai Eiropas Savienībai kopā, Statistikas birojs izmanto paraugu, kurā ietilpst šādas dalībvalstis: Beļģija, Vācija, Spānija, Francija, Itālija, Luksemburga, Nīderlande un Apvienotā Karaliste. Padome pēc Komisijas priekšlikuma atbilstoši Civildienesta noteikumu 65. panta 3. punktam var pieņemt jaunu paraugu, kas pārstāv vismaz 75 % no Eiropas Savienības IKP un kurš būs piemērojams no gada, kas seko tā pieņemšanas gadam. Katras atsevišķās valsts rezultātus sver proporcionāli tās nacionālajam IKP, kas noteikts, izmantojot pirktspējas paritāti, kā tas norādīts pēdējos statistikas datos, kuri publicēti saskaņā ar nacionālo kontu definīcijām pašreiz spēkā esošajā Eiropas kontu sistēmā.
b) Pēc Statistikas biroja pieprasījuma atbilstošās valsts iestādes tam iesniedz papildu informāciju, kuru tas uzskata par nepieciešamu, lai noteiktu specifisku rādītāju, kas precīzi izmērītu valsts civildienesta ierēdņu pirktspējas izmaiņas.
Ja pēc turpmākas konsultēšanās ar attiecīgajām valsts iestādēm Statistikas birojs iegūtajā informācijā atklāj statistiskas anomālijas vai uzskata par neiespējamu noteikt rādītājus, kas ar statistisku precizitāti izmērītu izmaiņas konkrētas dalībvalsts civildienesta ierēdņu faktiskajos ienākumos, tas iesniedz ziņojumu Komisijai un nodrošina tai visus materiālus, kas nepieciešami novērtējuma veikšanai.
c) Papildus specifiskajiem rādītājiem Statistikas birojs aprēķina noteiktus kontroles rādītājus. Viens šāds rādītājs ir dati par faktisko atalgojumu uz cilvēku centrālajā pārvaldē, kas sagatavoti saskaņā ar nacionālo kontu definīcijām pašreiz spēkā esošajā Eiropas kontu sistēmā.
Statistikas biroja ziņojumam par specifiskajiem rādītājiem pievieno piezīmes par atšķirībām starp šiem rādītājiem un iepriekšminētajiem kontroles rādītājiem.”
7 Civildienesta noteikumu XI pielikuma 3. pantā, kas ietverts šī pielikuma 1. nodaļas 2. iedaļā, ir noteikts:
“1. No 1. jūlija atbilstoši Civildienesta noteikumu 65. panta 3. punktam Padome, saskaņā ar Komisijas priekšlikumu un pamatojoties uz šā pielikuma 1. iedaļā noteiktajiem kritērijiem, pirms katra gada beigām pieņem lēmumu par atalgojuma un pensiju korekciju.
2. Korekcijas lielumu iegūst, reizinot Briseles starptautisko indeksu ar specifisko rādītāju. Korekciju izsaka neto vērtībās kā procentu rādītāju, kas vienāds visiem.
3. Šādi noteiktu korekcijas lielumu iestrādā Civildienesta noteikumu 66. pantā, Civildienesta noteikumu XIII pielikumā un Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 20., 63. un 90. pantā norādītajās pamatalgu tabulās saskaņā ar šādu metodi:
a) neto atalgojumu un neto pensiju bez korekcijas koeficienta palielina vai samazina par iepriekšminēto gada korekcijas lielumu;
b) jauno pamatalgu tabulu sagatavo, aprēķinot bruto summu, kas pēc nodokļu atskaitīšanas, ņemot vērā 4. punktu un obligātos sociālā nodrošinājuma ieturējumus un pensiju iemaksas, atbilst neto summai;
c) neto summas pārvēršot bruto summās, ņem vērā neprecēta ierēdņa situāciju, kurš nesaņem Civildienesta noteikumos paredzētos pabalstus.
[..]
5. Beļģijai un Luksemburgai korekcijas koeficientu nepiemēro. Korekcijas koeficientus, kas piemērojami:
a) to Savienības ierēdņu algām, kas strādā citās dalībvalstīs un citās noteiktās dienesta vietās;
b) atkāpjoties no Civildienesta noteikumu 82. panta 1. punkta, Savienības pensijām, ko citās dalībvalstīs izmaksā par daļu, kas atbilst pirms 2004. gada 1. maija iegūtajām tiesībām,
nosaka, pamatojoties uz attiecību starp šā pielikuma 1. pantā minēto pirktspējas paritāti un Civildienesta noteikumu 63. pantā noteiktajiem valūtu maiņas kursiem attiecīgajām valstīm.
Dienesta vietās ar augstu inflācijas līmeni piemērojami šā pielikuma 8. panta noteikumi par atpakaļejošu korekcijas koeficientu piemērošanu.
[..]”
8 Civildienesta noteikumu XI pielikuma 9. pantā ir noteikts:
“1. Attiecīgās dalībvalsts atbilstošās iestādes, kādas Savienības iestādes pārvalde vai Savienības ierēdņu pārstāvji konkrētā dienesta vietā var pieprasīt korekcijas koeficienta noteikšanu šai vietai.
Šai prasībai jābūt pamatotai ar objektīviem faktoriem, kas liecina par ievērojamām atšķirībām dažu gadu laikā starp dzīves dārdzību šajā dienesta vietā un attiecīgās dalībvalsts galvaspilsētā (izņemot Nīderlandi, kur Amsterdamas vietā izmanto Hāgu). Ja Statistikas birojs apstiprina, ka atšķirības ir ievērojamas (vairāk nekā 5 %) un ilgstošas, Komisijai jāiesniedz priekšlikums noteikt šai vietai korekcijas koeficientu.
2. Līdzīgi Padome pēc Komisijas priekšlikuma pieņem lēmumu atsaukt korekcijas koeficienta piemērošanu konkrētai vietai. Šādā gadījumā priekšlikumam jābūt balstītam uz vienu no šādiem priekšnoteikumiem:
a) attiecīgo dalībvalstu atbilstošo iestāžu, kādas Savienības iestādes pārvaldes vai Savienības ierēdņu pārstāvju pieprasījumu attiecīgajā dienesta vietā, kas liecina, ka dzīves dārdzība šajā vietā vairs ievērojami neatšķiras (mazāk nekā 2 %) no dzīves dārdzības attiecīgās dalībvalsts galvaspilsētā. Šai konverģencei jābūt ilgstošai un to jāapstiprina Statistikas birojam;
b) faktu, ka šajā vietā vairs netiek nodarbināti Savienības ierēdņi un pagaidu darbinieki.
3. Padome lemj par priekšlikumu saskaņā ar Civildienesta noteikumu 64. panta otro daļu.”
9 Civildienesta noteikumu 64., 65. un 65.a pantu piemēro līgumdarbiniekiem saskaņā ar PDNK 20. un 92. pantu.
10 Turklāt saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2007. gada 11. decembra Regulas (EK) Nr. 1445/2007, ar ko paredz kopējus noteikumus, lai sniegtu pamatinformāciju par pirktspējas paritātēm un lai tās aprēķinātu un izplatītu (OV L 336, 1. lpp.), I pielikuma ar nosaukumu “Metodoloģija” 1.1. punktu:
“Komisija (Eurostat), apspriežoties ar dalībvalstīm, nodrošina metodoloģijas rokasgrāmatu, kurā aprakstītas dažādos PPP [pirktspējas paritātes] apkopošanas posmos izmantojamās metodes, tostarp metodes trūkstošās pamatinformācijas noteikšanai un trūkstošo paritāšu aprēķināšanai. Metodoloģijas rokasgrāmata tiks pārskatīta ikreiz, kad tiek izdarīta kāda ievērojama izmaiņa metodoloģijā. Tā var ieviest jaunas metodes datu kvalitātes uzlabošanai, izmaksu pazemināšanai vai sloga samazināšanai datu sniedzējiem.”
Tiesvedības rašanās fakti
11 Prasītājs ir nodarbināts Eiropas Komisijas Kopīgajā pētniecības centrā (KPC) Isprā, Varēzes provincē (Itālija). Tā atalgojumam piemērotais koeficients ir Varēzes korekcijas koeficients, kas atšķiras no Itālijā piemērojamā korekcijas koeficienta.
12 Ar Regulu Nr. 1239/2010 Padome no 2010. gada 1. jūlija ir koriģējusi Eiropas Savienības ierēdņu un pārējo darbinieku atalgojumu, kā arī korekcijas koeficientus, kurus piemēro šim atalgojumam it īpaši saskaņā ar Civildienesta noteikumu 64. pantu.
13 Varēzes korekcijas koeficients, kas periodā no 2009. gada 1. jūlija līdz 2010. gada 30. jūnijam bija noteikts 97,1 % apmērā, saskaņā ar Regulas Nr. 1239/2010 3. pantu no 2010. gada 1. jūlija tika noteikts 92,3 % apmērā. Šis jaunais koeficients prasītājam pirmo reizi tika piemērots, sagatavojot algas paziņojumu par 2011. gada februāri.
14 2011. gada 21. martā prasītājs iesniedza sūdzību par Komisijas lēmumu attiecībā uz viņa algas paziņojuma par 2011. gada februāri sagatavošanu, ciktāl tajā bija piemērots jaunais Varēzes korekcijas koeficients.
15 Ar 2011. gada 12. jūlija lēmumu Komisija noraidīja prasītāja sūdzību.
Lietas dalībnieku prasījumi
16 Prasītāja prasījumi Civildienesta tiesai būtībā ir šādi:
– “atcelt algas paziņojumu par 2011. gada februāri un visus turpmākos paziņojumus par algu, ciktāl šajos paziņojumos ir piemērots [jaunais Varēzes korekcijas koeficients]”;
– atcelt Komisijas 2011. gada 12. jūlija lēmumu, ar kuru tika noraidīta viņa sūdzība;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
17 Komisijas prasījumi Civildienesta tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
18 Eiropas Savienības Padome, kas iestājusies lietā, prasa Civildienesta tiesai prasību noraidīt.
Juridiskais pamatojums
19 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru Savienības tiesa ir tiesīga izvērtēt, ņemot vērā katras lietas apstākļus, vai pareiza tiesvedība pamato prasības noraidīšanu pēc būtības, iepriekš nelemjot par atbildētāja izvirzīto iebildi par nepieņemamību (Civildienesta tiesas 2012. gada 20. novembra spriedums lietā F‑1/11 Soukup/Komisija, 29. punkts un tajā minētā judikatūra). Lai arī prasītājs prasības pieteikumā ir daļēji vienīgi atsaucies uz savu sūdzību attiecībā uz argumentācijas detaļām, ņemot vērā lietas apstākļus un procesuālās ekonomijas interesēs, ir jāizskata viņa šajā prasībā izvirzītie pamati pēc būtības, iepriekš nelemjot par Komisijas izvirzīto iebildi par nepieņemamību, jo turpmāk izklāstīto iemeslu dēļ prasība katrā ziņā ir nepamatota.
20 Pamatojot savus prasījumus atcelt lēmumu, prasītājs izvirza trīs pamatus, kas attiecīgi ir balstīti uz pienākuma norādīt pamatojumu un tiesību piekļūt dokumentiem neievērošanu, acīmredzamu kļūdu vērtējumā un nediskriminācijas principa pārkāpumu.
Par pirmo pamatu, kas attiecas uz pienākuma norādīt pamatojumu neizpildi un tiesību piekļūt dokumentiem pārkāpumu
21 Pirmajā pamatā ir divas daļas.
22 Pirmajā daļā prasītājs izņēmuma kārtībā min nepietiekamu pamatojumu, kas, viņaprāt, ietekmējis Regulas Nr. 1239/2010 likumību, uz kuras balstās viņa apstrīdētais individuālais lēmums.
23 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka regulas, ar ko nosaka korekcijas koeficientus, kas piemērojami ierēdņu atalgojumam, pamatojumam var vienkārši norādīt, pirmkārt, uz kopējo situāciju, kas izraisījusi tās pieņemšanu, un, otrkārt, vispārējiem mērķiem, kurus ir paredzēts ar to sasniegt, un ka tam nav jāattiecas uz aprēķināšanas metožu tehniskajiem aspektiem (attiecībā uz Civildienesta noteikumu 64. un 65. panta piemērošanai pieņemtajām regulām skat. Pirmās instances tiesas 1995. gada 7. decembra spriedumu apvienotajās lietās T‑544/93 un T‑566/93 Abelló u.c./Komisija, 89. punkts; attiecībā uz regulu, ar ko nosaka korekcijas koeficientus, ko piemēro trešajās valstīs strādājošu ierēdņu atalgojumam, skat. arī Pirmās instances tiesas 2000. gada 8. novembra spriedumu lietā T‑175/97 Bareyt u.c./Komisija, 75. punkts). Šajā lietā Regulas Nr. 1239/2010 pamatojums, kaut arī īss, tomēr ir pietiekams, ņemot vērā šos apsvērumus.
24 Regula Nr. 1239/2010 it īpaši attiecas uz Civildienesta noteikumu 64. un 65. pantu, kā arī to XI pielikumu, kuros ir precizēti nosacījumi, ar kādiem katru gadu tiek koriģēti korekcijas koeficienti, proti, attiecībā uz ierēdņiem, kuru atalgojums ir izteikts euro, tiek ņemtas vērā attiecīgās dzīves dārdzības izmaiņas Briselē un citās dienesta vietās, kurās tiek piemērots korekcijas koeficients. Tādējādi ir skaidrs, ka Varēzes korekcijas koeficienta izmaiņas pamato atšķirīgas dzīves dārdzības izmaiņas Briselē un Varēzē.
25 Pat pieņemot, ka prasītājs ir atsaucies uz nepietiekamu pamatojumu, kurš skar tāda individuāla lēmuma tiesiskumu, ar kuru viņam piemēro Regulu Nr. 1239/2010, arī šis iebildums būtu jānoraida.
26 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pienākuma norādīt nelabvēlīga lēmuma pamatojumu mērķis ir, pirmkārt, sniegt ieinteresētajai personai pietiekamu informāciju, lai novērtētu šī lēmuma pamatotību un dotu iespēju celt prasību Civildienesta tiesā un, otrkārt, lai ļautu Savienības tiesai veikt šī lēmuma likumības pārbaudi. Attiecībā uz administrācijas lēmumu piemērot vispārpiemērojamu aktu ierēdņa individuālajā situācijā, nepieļaujot nekādu rīcības brīvību šajā ziņā, pamatojums var būt tikai atsauce uz normatīvo aktu un, ciktāl tas ir nepieciešams, ņemot vērā lietas apstākļus, norāde uz iemesliem, kuru dēļ administrācija uzskata, ka nosacījumi par šī tiesību akta piemērošanu minētajam ierēdnim ir izpildīti. Tomēr administrācijai nav pienākuma izskaidrot iemeslus, kuru dēļ Savienības likumdevējs ir pieņēmis minēto normatīvo aktu (iepriekš minētais spriedums lietā Bareyt u.c./Komisija, 76. un 77. punkts).
27 Šajā lietā 2011. gada 12. jūlija lēmumā, ar kuru tika noraidīta prasītāja sūdzība, ir skaidri norādīts, ka individuālais lēmums, kuru prasītājs ir lūdzis atcelt, tika pieņemts, piemērojot Regulu Nr. 1239/2010. Ņemot vērā, ka administrācijai šī regula bija jāpiemēro prasītāja atalgojumam, minētais pamatojums ir uzskatāms par pietiekamu (iepriekš minētais spriedums lietā Bareyt u.c./Komisija, 78. punkts).
28 Pirmā pamata otrajā daļā, kas attiecas uz tiesību piekļūt dokumentiem pārkāpumu, prasītājs apstrīd Komisijas atteikumu apmierināt papildu informācijas pieprasījumu, kuru saistībā ar “Tehniskās grupas atalgojuma jomā” (turpmāk tekstā – “TGA”) īstenoto darbību bija iesnieguši personāla pārstāvji, piedaloties diskusijās pirms Regulas Nr. 1239/2010 pieņemšanas. Šajā ziņā prasītājs it īpaši norāda uz LESD 15. pantu, Regulas Nr. 1445/2007 noteikumiem, minētās regulas I pielikuma 1.1. punktā paredzētās metodoloģijas rokasgrāmatas noteikumiem, Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 11. marta Regulas (EK) Nr. 223/2009 par Eiropas statistiku un ar ko atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1101/2008 par tādas statistikas informācijas nosūtīšanu Eiropas Kopienu Statistikas birojam, uz kuru attiecas konfidencialitāte, Padomes Regulu (EK) Nr. 322/97 par Kopienas statistiku un Padomes Lēmumu 89/382/EEK, Euratom, ar ko nodibina Eiropas Kopienu Statistikas programmu (OV L 87, 164. lpp.), noteikumiem, Civildienesta noteikumu XI pielikuma 11. panta noteikumiem, kuros it īpaši ir paredzēts, ka “Statistikas biroja uzdevums ir pārraudzīt pamata datu kvalitāti un statistikas metodes, ko izmanto, lai izstrādātu faktorus, kuri tiek ņemti vērā, koriģējot atalgojumu”, labas pārvaldības principu un visbeidzot pārskatāmības principu.
29 Tomēr prasītājs nav pierādījis, ka noteiktu statistikas datu iesniegšana arodbiedrību pārstāvjiem vai konsultēšanās ar minētajiem arodbiedrību pārstāvjiem ir sagatavojošs tiesību akts Regulas Nr. 1239/2010 vai individuālu lēmumu šīs regulas piemērošanai pieņemšanai. It īpaši, lai arī tiesas sēdē prasītājs minēja procesuālo noteikumu pārkāpumu, kas, pēc viņa domām, ir izdarīts, pieņemot Regulu Nr. 1239/2010, jo Komisija esot atteikusies nosūtīt datus TGA locekļiem, kuru tiešais uzdevums bija īstenot konsultācijas ar personāla pārstāvjiem pirms regulu par korekcijas koeficientiem pieņemšanas, viņš nav pierādījis, ka kāds no noteikumiem vai principiem, uz kuriem viņš šajā ziņā ir atsaucies, un tostarp kāds no šī sprieduma 28. punktā minētajiem noteikumiem vai principiem paredzēja pienākumu iesniegt informāciju TGA, lai pieņemtu Regulu Nr. 1239/2010. Tādējādi Civildienesta tiesa nevar konstatēt nekādu procesuālo noteikumu pārkāpumu.
30 Tādējādi, pat pieņemot, ka Komisija nebija pietiekami informējusi personāla pārstāvjus, kas piedalījās TGA darbā, un it īpaši, ja tiktu konstatēts, ka Komisija bija noraidījusi minēto pārstāvju lūgumu sniegt informāciju, šis apstāklis neietekmētu Regulas Nr. 1239/2010 vai individuālo lēmumu, kas pieņemti, to piemērojot, likumību.
31 Līdz ar to iebildums attiecībā uz papildu informācijas pieprasījuma noraidījuma prettiesiskumu ir jānoraida kā neefektīvs.
32 Katrā ziņā attiecībā uz prasītāja paša tiesībām piekļūt dokumentiem saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 30. maija Regulu (EK) Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem (OV L 145, 43. lpp.) viņam bija jāiesniedz lūgums piekļūt dokumentiem, kurus viņš vēlējās saņemt. Pēc šāda lūguma iesniegšanas un administrācijas atteikuma gadījumā viņš varētu apstrīdēt šo atteikumu Savienības tiesā un vajadzības gadījumā, pamatojoties uz tādējādi iegūto informāciju, un, ja nepieciešams, atsaucoties uz jauna būtiska fakta pastāvēšanu, celt prasību par minēto paziņojumu par algu atcelšanu. Šajos apstākļos arguments par efektīvas tiesību aizsardzības tiesā pārkāpumu, kuru prasītājs izvirzīja tiesas sēdē, nevar tikt pieņemts.
33 Iepriekš minētos apsvērumus nevar atspēkot citi prasītāja izvirzītie argumenti saistībā ar pamatu, kas attiecas uz tiesību piekļūt dokumentiem pārkāpumu.
34 Tādējādi attiecībā uz iebildumu, ka Regulā Nr. 1239/2010 vai lēmumā par tās piemērošanu prasītājam nav ievēroti Civildienesta noteikumu XI pielikuma 11. panta noteikumi, šie noteikumi, kuros ir precizēts, ka Eurostat pārrauga datu kvalitāti un statistikas metodes, nav saistīti ar apstrīdētā individuālā lēmuma pamatojumu. Turpretī prasītāja arguments, ciktāl tas attiecas uz pierādījumiem par to, ka Eurostat izmantotie dati vai metodes nav ticami, tiks pārbaudīts turpmāk, izskatot pamatu par acīmredzamu kļūdu vērtējumā.
35 No visa iepriekš minētā izriet, ka pirmā pamata abas daļas ir jānoraida.
Par otro pamatu, kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā
36 Vispirms ir jāatgādina, ka ierēdņu pirktspējas ekvivalences princips, kas it īpaši izriet no Civildienesta noteikumu 64. panta, ietver to, ka saskaņā ar ierēdņu un darbinieku finansiālajām tiesībām līdzvērtīgās darba un ģimenes situācijās tiek nodrošināta tāda pati pirktspēja neatkarīgi no dienesta vietas. Šis princips tiek īstenots, piemērojot atalgojumam korekcijas koeficientus, kas izsaka attiecību starp dzīves dārdzību atsauces pilsētā Briselē un dažādām dienesta vietām (Pirmās instances tiesas 2002. gada 25. septembra spriedums apvienotajās lietās T‑201/00 un T‑384/00 Ajour u.c./Komisija, 45. punkts).
37 Attiecībā uz korekcijas koeficientu noteikšanu vai pārskatīšanu Civildienesta noteikumu XI pielikumā uzdevums aprēķināt pirktspējas paritāti un pārbaudīt, vai attiecības starp korekcijas koeficientiem pareizi izsaka pirktspējas ekvivalenci, ir uzticēts Eurostat, sadarbojoties ar dalībvalstu statistikas iestādēm (iepriekš minētie spriedumi lietā Abelló u.c./Komisija, 55. punkts, un lietā Ajour u.c./Komisija, 46. punkts).
38 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru Civildienesta noteikumu 64. un 65. panta un Civildienesta noteikumu XI pielikuma teksts, kā arī jautājuma sarežģītība paredz plašu rīcības brīvību attiecībā uz faktoriem un elementiem, kas jāapsver, nosakot vai pārskatot korekcijas koeficientus (iepriekš minētie spriedumi lietā Abelló u.c./Komisija, 53. punkts, un lietā Ajour u.c./Komisija, 47. punkts).
39 Tāpēc Savienības tiesai, novērtējot to pamatdatu un statistikas metožu definīciju un izvēli, ko Eurostat izmanto, lai sagatavotu priekšlikumus par korekcijas koeficientiem, ir tikai jāpārbauda, vai ir ievēroti Civildienesta noteikumos noteiktie principi, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda, novērtējot faktus, kas ir korekcijas koeficientu noteikšanas pamatā, un vai nav pieļauta pilnvaru nepareiza izmantošana (iepriekš minētie spriedumi lietā Abelló u.c./Komisija, 56. punkts, un lietā Ajour u.c./Komisija, 48. punkts).
40 Turklāt ir jāuzsver, ka lietas dalībniekiem, kuri vēlas apstrīdēt datus un metodes, kas izmantoti, lai noteiktu korekcijas koeficientus, ir jāpierāda, ka ir tikusi pieļauta acīmredzama kļūda (iepriekš minētie spriedumi lietā Abelló u.c./Komisija, 79. punkts, un lietā Ajour u.c./Komisija, 49. punkts).
41 Pirmkārt, prasītājs uzskata, ka Varēzes korekcijas koeficients tika nesamērīgi samazināts attiecībā pret inflācijas atšķirību izmaiņām starp Briseli un Varēzi.
42 Tā ir taisnība, ka Varēzes korekcijas koeficients ir samazināts par 4,8 % – 2010. gada jūlijā tas nokritās no 97,1 % uz 92,3 %.
43 Prasītājs uzskata, ka tās ir būtiskas izmaiņas, kas parasti būtu izskaidrojamas ar tikpat būtisku atšķirību starp cenu vispārējām izmaiņām Briselē un cenu vispārējām izmaiņām Varēzē.
44 No prasītāja paša iesniegtajiem datiem izriet, ka laikā no 2009. gada jūnija līdz 2010. gada jūnijam vispārējais cenu pieaugums Briselē bija lielāks nekā Varēzē.
45 Tādējādi pēc pirmās analīzes Varēzes korekcijas koeficienta samazinājums šķiet pamatots.
46 Tomēr prasītājs apstrīd šī samazinājuma apjomu, kas esot nesamērīgs salīdzinājumā ar atšķirību starp cenu pieaugumu Briselē un cenu pieaugumu Varēzē.
47 Šajā lietā prasītāja sniegtie dati – ja pieņem, ka tie ir pareizi, – ļauj konstatēt, ka inflācijas atšķirība starp Briseli un Varēzi bija 1,2 %, lai gan Varēzes korekcijas koeficients tika samazināts par 4,8 %.
48 Tomēr ir jāprecizē, ka dati par cenu pieaugumu netiek iegūti, tikai vācot datus par visiem attiecīgā laikposmā veiktiem darījumiem, bet to mērķis ir, pamatojoties uz pētījumiem, sniegt vienkāršu novērtējumu par vispārējām tendencēm. Tādējādi tādā jomā, kurā [izmaiņas] var noteikt tikai aptuveni, vienkāršs konstatējums, ka pastāv atšķirība starp cenu izmaiņām Briselē un citā dienesta vietā, no vienas puses, un šajā dienesta vietā piemērotā korekcijas koeficienta izmaiņām, no otras puses, nevar būt pietiekams, lai secinātu, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā. Lai tas tā būtu, attiecīgajai atšķirībai ir jābūt ļoti būtiskai.
49 Šajos apstākļos, pat pieņemot, ka prasītāja iesniegtie dati ir pietiekami ticami, atšķirība starp salīdzināto cenu izmaiņām Briselē un Varēzē, no vienas puses, un Varēzes korekcijas koeficienta izmaiņām, no otras puses, neļauj secināt, ka ir tikusi pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.
50 Katrā ziņā, lai mēģinātu pierādīt, ka Varēzes korekcijas koeficienta samazinājuma apjoms ir nesamērīgs salīdzinājumā ar atšķirību starp cenu pieaugumu Briselē un cenu pieaugumu Varēzē, prasītājs savu argumentāciju balsta uz to, ka, iespējams, pastāv samērīgums starp atšķirībām cenu izmaiņās un korekcijas koeficientu.
51 Tomēr no Eurostat 2010. gada 18. novembra ziņojuma par atalgojuma un pensiju ikgadēju korekciju (SEC (2010) 1406, galīgā redakcija), kas sagatavots saskaņā ar Civildienesta noteikumu 64. un 65. pantu un šo noteikumu XI pielikumu (turpmāk tekstā – “Eurostat ziņojums”) un kas pievienots priekšlikumam (COM(2010) 678), uz kuru pamatojoties tika pieņemta Regula Nr. 1239/2010, uz kuru prasītājs atsaucas savā sūdzībā, izriet, ka korekcijas koeficientu aprēķināšanu nevar reducēt uz salīdzinājumu starp patēriņa cenu indeksa izmaiņām Briselē un citās dienesta vietās.
52 Korekcijas koeficienti tiek aprēķināti, ņemot vērā vairākas izdevumu grupas. Cenu atšķirības starp Briseli un katru dienesta vietu tiek noteiktas katrai no šīm izdevumu grupām. Šī cenu atšķirība pēc tam tiek svērta, ņemot vērā izdevumu grupas nozīmīgumu Briselē nodarbināta “vidusmēra starptautiskā ierēdņa” patēriņa grozā, kā arī citā dienesta vietā nodarbināta “vidusmēra starptautiskā ierēdņa” patēriņa grozā.
53 Šīs īpašās svēršanas dēļ, kas ir saistīta ar “vidusmēra starptautiskā ierēdņa” izdevumu struktūru, nav tieša samērīguma starp cenu vispārējo izmaiņu atšķirībām Briselē un citā dienesta vietā, no vienas puses, un šajā dienesta vietā piemērojamā korekcijas koeficienta izmaiņām, no otras puses.
54 Komisija, noraidot sūdzību, šajā ziņā arī ir norādījusi:
“Jaunajā izdevumu struktūrā Briselē lielāka nozīme ir piešķirta īres maksai un citām sastāvdaļām, kas ir salīdzinoši dārgākas Briselē nekā Varēzē, un mazāka nozīme – elementiem, kas ir salīdzinoši lētāki Briselē. Tādējādi relatīvais cenu līmenis Briselē salīdzinājumā ar Varēzi ir palielinājies, un tas nozīmē, ka, lai saglabātu tādu pašu pirktspēju, Varēzē nodarbināta ierēdņa atalgojums ir jāsamazina salīdzinājumā ar Briselē nodarbināta ierēdņa atalgojumu.”
55 Tādējādi prasītāja argumentācija saistībā ar attiecību starp cenu indeksa izmaiņām un korekcijas koeficientiem Briselē un Varēzē ir jānoraida.
56 Otrkārt, prasītājs apgalvo, ka, pretēji tam, kas norādīts datos, pamatojoties uz kuriem ir aprēķināts Varēzes korekcijas koeficients – Eurostat ziņojumā ietvertie dati, uz ko prasītājs ir norādījis savos rakstveida apsvērumos, – elektrības, gāzes un šķidrā kurināmā cenas mājsaimniecības lietotājiem Varēzē ir augstākas nekā Briselē.
57 Tomēr minētos datus, uz kuriem atsaucas prasītājs, nevar uzskatīt par pietiekami ticamiem vai atbilstīgiem, lai secinātu, ka ir pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā.
58 Prasītājs daļēji pamatojas uz ļoti nelielu skaitu rēķinu paraugu (astoņiem rēķiniem par elektroenerģiju Briselē un septiņiem rēķiniem par elektroenerģiju Varēzē un sešiem rēķiniem par gāzi Briselē un astoņiem rēķiniem par gāzi Varēzē), lai arī Komisija, noraidot sūdzību, ir norādījusi, ka Eurostat izmanto aplēses, kas iegūtas tieši no enerģijas piegādātājiem.
59 Prasītājs arī balstās uz informāciju, kuru, kā viņš apgalvo, ir sniegusi tirdzniecības organizācija, kuras uzdevums ir vākt un publicēt datus par enerģiju. Tomēr prasītājs nav pierādījis, kāpēc to datu ticamība, uz kuriem viņš balstās, ir augstāka nekā Eurostat datu ticamība. Turklāt, tā kā minētie dati attiecas nevis uz Briseli un Varēzi, bet gan uz Beļģiju un Itāliju, to nozīme būtiski mazinās.
60 Tādējādi ir jāsecina, ka prasītājs nav pierādījis, ka dati par elektrības, gāzes un šķidrā kurināmā cenu atšķirībām mājsaimniecības lietotājiem Briselē un Varēzē, kas tika izmantoti, lai aprēķinātu Varēzes korekcijas koeficientu, ir acīmredzami kļūdaini.
61 Treškārt, prasītājs apgalvo, ka noteiktā attiecība starp veselības aprūpes pakalpojumu cenām Briselē un Varēzē esot daudz augstāka, nekā tas ir norādīts pamatdatos – Eurostat ziņojumā ietvertajos datos –, kas izmantoti, lai aprēķinātu korekcijas koeficientu.
62 Prasītājs atsaucas uz vienlīdzības koeficientiem, kas piemēroti, pamatojoties uz 20. panta 5. punktu Kopīgajos noteikumos par Eiropas Savienības ierēdņu apdrošināšanu slimības gadījumiem, kas pieņemti saskaņā ar Civildienesta noteikumu 72. pantu, lai nodrošinātu, ka faktiskā atmaksāšanas likme par noteiktiem daļēji atlīdzināmiem pakalpojumiem katrā dalībvalstī ir tāda pati kā Beļģijā.
63 Prasītājs uzskata, ka vairāki vienlīdzības koeficienti liecina, ka noteikti veselības aprūpes pakalpojumi Itālijā ir dārgāki nekā Beļģijā.
64 Vispirms ir jākonstatē, ka prasītājs nav iesniedzis informāciju, uz kuru pamatojoties viņš ir sagatavojis sūdzībā iekļautos grafikus un tabulas, bet ir tikai norādījis tīmekļa vietnes adresi, kurā viņš varēja iegūt minētos datus. Tomēr saskaņā ar Reglamenta 34. panta 4. punktu Civildienesta tiesai nav jāmeklē internetā pielikumi, kas nav pievienoti procesuālajiem dokumentiem.
65 Tāpat arī vienlīdzības koeficientos ir ņemti vērā tikai tie izdevumi, kuru atlīdzināšana ir iespējama kopējā veselības apdrošināšanas shēmā (turpmāk tekstā – “RCAM”), tādējādi tajos nav ietverti daži neatlīdzināmi izdevumi, kas tomēr ir saistīti ar veselības aprūpi.
66 Turklāt Komisija, noraidot sūdzību, ir norādījusi – un tas netika apstrīdēts –, ka vienlīdzības koeficienti attiecas tikai uz dažiem izdevumiem, kurus atlīdzina RCAM.
67 Tādējādi, ņemot vērā datu, ar kuriem prasītājs pamato savu argumentāciju, ierobežoto ticamību un metodes, atbilstoši kurai tiek ņemti vērā vienlīdzības koeficienti, ierobežojumus, ir jāsecina, ka prasītājs nav pierādījis, ka Eurostat ziņojumā norādītā atšķirība starp veselības aprūpes pakalpojumu cenām Briselē un Varēzē ir acīmredzami kļūdaina.
68 Katrā ziņā, pat pieņemot, ka šī kritika ir pamatota un ka prasītājam tādējādi ir izdevies pierādīt kļūdas, kas ir pieļautas, nosakot šo atšķirību, prasītājam vēl būtu arī jāpierāda, ka, ņemot vērā šo kļūdu kumulatīvās iedarbības nozīmību, Varēzes korekcijas koeficients kopumā ir acīmredzami kļūdains (šajā ziņā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Ajour u.c./Komisija, 49. punkts).
69 Tomēr šajā gadījumā tā nav. Saskaņā ar Eurostat ziņojumā ietvertajiem datiem veselības aprūpes izdevumi ir tikai 2,39 % no Varēzē nodarbināta “vidusmēra starptautiskā ierēdņa” izdevumiem patēriņa grozā un 1,92 % Briselē nodarbināta “vidusmēra starptautiskā ierēdņa” izdevumiem patēriņa grozā.
70 Visbeidzot pamats, kas attiecas uz acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ir jānoraida.
Par trešo pamatu, kas attiecas uz nediskriminācijas principa neievērošanu
71 Prasītājs apgalvo, ka Varēzē nodarbinātie ierēdņi un darbinieki cieš no diskriminējošas attieksmes salīdzinājumā ar Parmā (Itālija) un Turīnā (Itālijā) nodarbinātajiem ierēdņiem un darbiniekiem. Viņiem netiek piemērots īpašs korekcijas koeficients, bet gan Itālijai piemērojamais korekcijas koeficients, kas saskaņā ar Regulu Nr. 1239/2010 ir noteikts 106,6 % apmērā.
72 Tomēr korekcijas koeficienta esamība dažās vienas un tās pašas dalībvalsts dienesta vietās un tā neesamība citās šīs dalībvalsts dienesta vietās pati par sevi nav diskriminējoša, ja korekcijas koeficients tiek noteikts, pamatojoties uz objektīviem dzīves dārdzības datiem dienesta vietā. Turklāt Civildienesta noteikumu XI pielikuma 9. pantā ir paredzēta iespēja noteikt jaunus korekcijas koeficientus vai vairs nepiemērot iepriekš izmantotos korekcijas koeficientus.
73 Turklāt nepietiek, ka prasītājs tikai atsaucas uz dažiem dzīves dārdzības datiem Varēzē, Parmā, Turīnā un Romā (Itālija), lai pierādītu iespējamo diskriminācijas esamību.
74 Turklāt vienā no iesniegtajiem dokumentiem, lai pamatotu savus apgalvojumus, prasītājs ir precizējis, ka attiecīgajiem datiem ir “tikai norādošs raksturs” un ka “katrā ziņā dzīves dārdzības vispārējo izmaksu aprēķins ir patvaļīgs”.
75 Tādējādi pamats attiecībā uz nediskriminācijas principa neievērošanu ir jānoraida.
76 No visa iepriekš minētā izriet, ka prasības pieteikumā ietvertie prasījumi par lēmuma atcelšanu ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
77 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 1. punktam, ievērojot šī reglamenta II sadaļas 8. nodaļas tiesību normas, dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Saskaņā ar šī panta 2. punktu, ja to prasa taisnīgums, Civildienesta tiesa var nolemt, ka lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus tikai daļēji vai pat vispār atbrīvo no šā pienākuma.
78 No iepriekš minētā pamatojuma izriet, ka prasītājam spriedums ir nelabvēlīgs. Turklāt Komisija savos prasījumos ir skaidri lūgusi piespriest prasītājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Tā kā šīs lietas apstākļos Reglamenta 87. panta 2. punkta piemērošana nav attaisnota, prasītājam ir jāsedz savi un jāatlīdzina Komisijas tiesāšanās izdevumi.
79 Saskaņā ar Reglamenta 89. panta 4. punktu persona, kas iestājas lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
CIVILDIENESTA TIESA
(trešā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) R. Dalmasso sedz savus tiesāšanās izdevumus pats un atlīdzina tiesāšanās izdevumus, kas radušies Eiropas Komisijai;
3) Eiropas Savienības Padome, persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Van Raepenbusch | Barents | Bradley |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2013. gada 21. martā.
W. Hakenberg | | S. Van Raepenbusch |