PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS
(piektā palāta)
2006. gada 14. decembrī (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas grafisku preču zīmju “VENADO” ar rāmi, “VENADO” un “VENADO ESPECIAL” reģistrācijas pieteikums − Agrākas Kopienas grafiskas preču zīmes, kas attēlo aplī iekļautu brieža galvu pretskatā – Relatīvs atteikuma pamatojums – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Apvienotās lietas T‑81/03, T‑82/03 un T‑103/03
Mast‑Jägermeister AG, Volfenbitele [Wolfenbüttel] (Vācija), ko pārstāv K. Drzimala [C. Drzymalla], advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv H. Garsija Muriljo [J. García Murillo], pārstāve,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece un persona, kas iestājusies lietā Pirmās instances tiesā, –
Licorera Zacapaneca SA, Santakrusa [Santa Cruz] (Gvatemala), ko pārstāv L. Korno Kapaross [L. Corno Caparrós] un B. Uriarte Valiente [B. Uriarte Valiente], advokāti,
par trim prasībām par ITSB Apelāciju pirmās padomes 2002. gada 19. decembra (lieta R 412/2002‑1 un lieta R 382/2002‑1) un 2003. gada 14. janvāra (lieta R 407/2002‑1) lēmumiem attiecībā uz iebildumu procesiem starp Licorera Zacapaneca SA un Mast‑Jägermeister AG.
EIROPAS KOPIENUPIRMĀS INSTANCES TIESA(piektā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Vilars [M. Vilaras], tiesneses M. E. Martinša Ribeiru [M. E. Martins Ribeiro] un K. Jirimēe [K. Jürimäe],
sekretāre K. Andova [K. Andová], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumus, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegti 2003. gada 3. martā (lietas T‑81/03 un T‑82/03) un 19. martā (lieta T‑103/03),
ņemot vērā ITSB atbildes rakstus, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegti 2004. gada 14. decembrī (lietas T‑81/03 un T‑82/03) un 15. decembrī (lieta T‑103/03),
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstus, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegti 2004. gada 15. decembrī,
ņemot vērā 2003. gada 16. jūnija un 5. decembra, kā arī 2004. gada 22. aprīļa lēmumus par tiesvedības apturēšanu,
ņemot vērā 2006. gada 1. jūnija lēmumu par lietu apvienošanu,
ņemot vērā mutvārdu procesu un tiesas sēdi 2006. gada 13. jūlijā,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 1998. gada 13. novembrī Licorera Zacapaneca SA Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza trīs Kopienas preču zīmju reģistrācijas pieteikumus, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Trīs reģistrācijai pieteiktās preču zīmes (turpmāk tekstā kopumā – “reģistrācijai pieteiktās preču zīmes”) ir turpmāk attēlotie grafiskie apzīmējumi, kas tika pieteikti melnā, zelta un baltā krāsā, kā arī, attiecībā vienīgi uz preču zīmēm, kas tika pieteiktas lietās T‑81/03 un T‑103/03, – sarkanā krāsā:
|
|
|
(lieta T‑81/03) | (lieta T‑82/03) | (lieta T‑103/03) |
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmju reģistrācija, visos trijos gadījumos ir tās pašas un ietilpst 32. un 33. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām. Precīzāk, reģistrācijai pieteikto preču saraksts ar prasītājas 2000. gada 7. februārī veiktajiem ierobežojumiem ietver šādas preces:
– 32. klase: “minerālūdeņi, gāzēti ūdeņi un citi bezalkoholiskie dzērieni; augļu dzērieni un augļu sulas; sīrupi un citas sastāvdaļas dzērienu pagatavošanai”;
– 33. klase: “rums, ruma liķieri un degvīns”.
4 1999. gada 8. novembrī divi preču zīmes reģistrācijas pieteikumi, kas ir lietu T‑81/03 un T‑82/03 priekšmeti, tika publicēti Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetens] Nr. 88/89.
5 1999. gada 24. novembrī Mast‑Jägermeister AG, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. panta 1. punktu, iesniedza divus iebildumus pret šiem reģistrācijas pieteikumiem. Iebildumi tika balstīti uz prasītājas agrāku Kopienas grafisku preču zīmi, kas ir reģistrēta 1998. gada 16. oktobrī ar numuru 337 337 (turpmāk tekstā – “agrākā preču zīme”) un ir attēlota šādi:
6 Preces, attiecībā uz kurām ir reģistrēta agrākā preču zīme, ietilpst 18., 25., 32. un 33. klasē atbilstoši Nicas nolīgumam un atbilst šādam aprakstam:
– 18. klase: “lietussargi, saulessargi”;
– 25. klase: “apģērbi, apavi, galvassegas”;
– 32. klase: “bezalkoholiskie dzērieni”;
– 33. klase: “vīni, dzirkstošie vīni, augļu vīni, dzirkstošie augļu vīni, spirtoti dzērieni”.
7 Katra iebilduma atbalstam norādītais pamatojums bija reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un agrākās preču zīmes identiskums un starp tām pastāvošā sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta izpratnē.
8 2000. gada 15. maijā Bulletin des marques communautaires Nr. 38/2000 tika publicēts personas, kas iestājusies lietā, trešais Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums, kurš ir lietas T‑103/03 priekšmets.
9 2000. gada 31. maijā prasītāja iesniedza iebildumu pret šo reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz iepriekš 5. punktā norādīto agrāko preču zīmi, kā arī savu agrāko Kopienas grafisko preču zīmi, kas ir reģistrēta 1998. gada 15. oktobrī ar numuru 135 228 (turpmāk tekstā – “otrā agrākā preču zīme”) un ir attēlota turpmāk:
10 Preces, attiecībā uz kurām ir reģistrēta otrā agrākā preču zīme, ietilpst 33. klasē atbilstoši Nicas nolīgumam un atbilst šādam aprakstam: “alkoholiskie dzērieni (izņemot alu)”.
11 Iebilduma atbalstam norādītais pamatojums bija reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un divu agrāko preču zīmju identiskums un starp tām pastāvošā sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta izpratnē.
12 Savos paziņojumos par tās to trīs iebildumu pamatojumu, kas tika iesniegti 2000. gada 2. jūnijā (lieta T‑81/03), 27. aprīlī (lieta T‑82/03) un 3. novembrī (lieta T‑103/03), kā arī 2000. gada 27. septembra vēstulēs (lietas T‑81/03 un T‑82/03), prasītāja norādīja divu 1994. un 1999. gadā Vācijā veikto viedokļu aptauju rezultātus. 1994. gada aptaujā ir secināts, ka 88 % no pieaugušajiem Vācijas iedzīvotājiem preču zīmi “Jägermeister” esot saistījuši ar alkoholiskajiem dzērieniem. Saskaņā ar 1999. gada aptaujas secinājumiem 70 % no Vācijas iedzīvotājiem esot spējuši saistīt vārdu “Jägermeister” ar melnbaltu brieža galvas attēlu.
13 Ar trim 2002. gada 25. marta (lieta T‑81/03), 27. februāra (lieta T‑82/03) un 14. marta (lieta T‑103/03) lēmumiem Iebildumu nodaļas iebildumus apmierināja un trīs reģistrācijas pieteikumus kopumā noraidīja, pamatojoties uz to, ka, ņemot vērā strīdus preču zīmju līdzību, kā arī faktu, ka attiecīgas preces ir daļēji identiskas un daļēji līdzīgas, Spānijā pastāvēja sajaukšanas iespēja. Saistībā ar divām prasītājas iesniegtajām viedokļu aptaujām Iebildumu nodaļas uzskatīja, ka 1994. gada aptauja neattiecas uz lietu, jo tā bija saistīta nevis ar agrākās preču zīmes, bet gan preču zīmes “Jägermeister” atpazīstamību tirgū. Attiecībā uz otro 1999. gadā veikto aptauju Iebildumu nodaļas lēmumos par iebildumiem, kuri ir lietu T‑81/03 un T‑82/03 priekšmets, konstatēja, ka prasītājas iebildumu papildināšanai noteiktajā termiņā tā nav iesniegusi zīmējuma attēlu, kas tika uzrādīts aptaujātajām personām. Savā lēmumā par iebildumu, kas ir lietas T‑103/03 priekšmets, Iebildumu nodaļai nav bijusi iespēja šo aptauju, kuras visi elementi tika iesniegti pienācīgā laikā, ņemt vērā tādēļ, ka, no vienas puses, netika pierādīts, ka citās attiecīgajās teritorijās ārpus Spānijas vārdisks elements “venado especial” radītu iespaidu, kas būtu identisks tam, kuru tas rada šīs valsts sabiedrībai, un, no otras puses, sajaukšanas iespējas esamība Spānijā bija pietiekama, lai apstrīdētās preču zīmes reģistrācijas pieteikumu noraidītu pilnā apmērā. Visbeidzot, šajā pašā lēmumā Iebildumu nodaļa savu analīzi pamatā koncentrēja uz sajaukšanas iespēju starp šajā lietā reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko preču zīmi un nav veikusi reģistrācijai pieteiktās preču zīmes salīdzinājumu ar otro agrāko preču zīmi.
14 2002. gada 25. aprīlī (lieta T‑82/03) un 10. maijā (lietas T‑81/03 un T‑103/03) persona, kas iestājusies lietā, par minētajiem Iebildumu nodaļu lēmumiem iesniedza trīs apelācijas, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu.
15 Ar 2002. gada 19. decembra (lieta R 412/2002‑1, kas ir prasības T‑81/03 priekšmets, un lieta R 382/2002‑1, kas ir prasības T‑82/03 priekšmets) un 2003. gada 14. janvāra (lieta R 407/2002‑1, kas ir prasības T‑103/03 priekšmets) lēmumiem (turpmāk tekstā kopumā – “apstrīdētie lēmumi”) ITSB Apelāciju pirmā padome personas, kas iestājusies lietā, apelācijas apmierināja un attiecīgi prasītājas iebildumus noraidīja. Apstrīdētie lēmumi prasītājai tika paziņoti 2003. gada 2. janvārī (lietas T‑81/03 un T‑82/03) un 20. janvārī (lieta T‑103/03).
16 Būtībā Apelāciju padome uzskatīja, ka, neņemot vērā dažu strīdus preču, kas ir ietvertas 32. un 33. klasē, identiskumu, nav nekādu primāru iemeslu uzskatīt, ka lielai sabiedrības daļai kādā Kopienas daļā starp reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm un agrāko preču zīmi pastāv sajaukšanas iespēja; tas tā esot tādēļ, ka minētās preču zīmes, aplūkojot no vizuālā un fonētiskā viedokļa, esot atšķirīgas, kā arī starp tām nav lielas konceptuālās līdzības. Šo secinājumu, kas pamatā balstīts uz Apelāciju padomes veikto konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājuma, apstiprinot brieža attēla vai brieža galvas biežu izmantošanu virknes dzērienu aizsardzībai; to apstiprinot arī astoņas Kopienu preču zīmju reģistrācijas un Apelāciju padomes motu proprio veikts pētījums Apvienotās Karalistes Preču zīmju reģistrā.
17 Attiecībā uz divām prasītājas norādītajām viedokļu aptaujām Apelāciju padome 2002. gada 19. decembra lēmumos (lietas T‑81/03 un T‑82/03) būtībā tā paša pamatojuma dēļ Iebildumu nodaļu viedokļus apstiprināja. 2003. gada 14. janvāra lēmumā (lieta T‑103/03) Apelāciju padome tāpat apstiprināja Iebildumu nodaļas secinājumu, ka 1994. gada aptauja neattiecas uz lietu. Attiecībā uz 1999. gada aptauju Apelāciju padome uzskatīja, ka tās rezultāti nesniedz norādes par to, kāda būtu vācu patērētāja uztvere, ja viņš ieraudzītu brieža galvas attēlu, kurš atšķiras no prasītājas preču zīmes brieža galvas attēla un kuru papildina svešvārdi “venado especial”. Apelāciju padome uzskata, ka šajā gadījumā ir grūti uzskatīt, ka patērētāji turpinātu attiecīgo attēlu saistīt ar prasītājas preci (Mast‑Jägermeister). Attiecīgi, pat ja Apelāciju padome pieļautu, ka agrākajai preču zīmei ir augstāka atšķirtspēja Vācijā, tas nekādi nenozīmētu, ka vācu sabiedrība reģistrācijai pieteikto preču zīmi sajauktu ar brieža galvu, kas raksturo prasītājas preces. Visbeidzot, šajā pašā lēmumā Apelāciju padome apstiprināja Iebildumu nodaļas argumentāciju, ka, lai šajā lietā novērtētu sajaukšanas iespēju, vērā ir ņemama tikai agrākā preču zīme, kas ir norādīta iepriekš 5. punktā, jo tā ir līdzīgāka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei. Sajaukšanas iespējas starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko preču zīmi esamības gadījumā otrās agrākās preču zīmes pārbaude esot nelietderīga. Arī pretēji, ja sajaukšanas iespējas starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko preču zīmi nav, tad šāda iespēja starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un otro agrāko preču zīmi esot jo vairāk neiespējama.
Lietas dalībnieku prasījumi
18 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdētos lēmumus;
– piespriest atbildētājam atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
19 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– pamatprasījumi:
– atcelt apstrīdētos lēmumus;
– piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus vai piespriest katram lietas dalībniekam attiecīgi segt savus tiesāšanās izdevumus pašam;
– pakārtoti prasījumi:
– prasības noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
20 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasības noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
21 Tiesas sēdē ITSB atteicās no sava prasījuma piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus gadījumā, ja prasību apmierinātu, un precizēja, ka šajā situācijā katram lietas dalībniekam būtu jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus pašam. Pirmās instances tiesa šo grozījumu atzīmēja tiesas sēdes protokolā.
22 Tiesas sēdē persona, kas iestājusies lietā, pievienoja prasījumu par tiesāšanās izdevumiem, atbilstoši kuram gadījumā, ja apstrīdētos lēmumus atceļ, personas, kas iestājusies lietā, tiesāšanās izdevumus būtu jāpiespriež atlīdzināt ITSB. Pamatojot šo prasījumu, persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka atbilstoši ITSB pamatprasījumam tas ir pievienojies prasītājas prasījumam atcelt apstrīdētos lēmumus. No Tiesas 2004. gada 12. oktobra sprieduma lietā C‑106/03 P Vedial/ITSB (Krājums, I‑9573. lpp., 26. punkts) izrietot, ka šāda ITSB nostāja ir pretēja personas, kas iestājusies lietā, tiesiskajai paļāvībai, jo šī persona paļaujoties uz to, ka Pirmās instances tiesā ITSB aizstāv sava paša Apelāciju padomju lēmumus. Pirmās instances tiesa šo grozījumu atzīmēja tiesas sēdes protokolā.
Par ITSB pamatprasījumu pieņemamību
Lietas dalībnieku argumenti
23 ITSB uzskata, ka tā pamatprasījumi atcelt apstrīdētos lēmumus ir pieņemami. Šajā sakarā tas norāda uz judikatūru, saskaņā ar ko tam nav pienākuma pastāvīgi atbalstīt ikvienu Apelāciju padomes lēmumu un tas var atbalstīt prasītājas prasījumu vai vienkārši atstāt lēmuma pieņemšanu Pirmās instances tiesas ziņā (Pirmās instances tiesas 2004. gada 30. jūnija spriedums lietā T‑107/02 GE Betz/ITSB – Atofina Chemicals (“BIOMATE”), Krājums, II‑1845. lpp., 34. un 36. punkts).
Pirmās instances tiesas vērtējums
24 Ir jāatzīmē, ka ar saviem pamatprasījumiem ITSB lūdz Pirmās instances tiesu atcelt apstrīdētos lēmumus. Atbalstot šos prasījumus, ITSB norāda argumentus, kas ir vērsti uz to, lai pierādītu, ka, noliedzot sajaukšanas iespējas esamību šajā lietā, Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu.
25 Šajā sakarā ir jāatgādina – procesā attiecībā uz prasību par Apelāciju padomes lēmumu, kas pieņemts sakarā ar iebildumu procesu, ITSB ar savu nostāju, ko tas pauž Pirmās instances tiesā, nav tiesīgs grozīt strīda nosacījumus, kas izriet, attiecīgi, no reģistrācijas pieteikuma iesniedzēja un iebildumu iesniedzēja prasībām (iepriekš 22. punktā minētais spriedums lietā Vedial/ITSB, 26. punkts; Pirmās instances tiesas 2006. gada 1. februāra spriedums apvienotajās lietās T‑466/04 un T‑467/04 Dami/ITSB – Stilton Cheese Makers (“GERONIMO STILTON”), Krājums, II‑183. lpp., 29. punkts un tajā minētā judikatūra).
26 Tomēr no šīs judikatūras neizriet, ka ITSB ir jālūdz noraidīt prasību, kas celta par kādu no tās Apelāciju padomju lēmumiem. Lai gan ITSB nav nepieciešamās rīcībspējas, lai celtu prasību par Apelāciju padomes lēmumu, tomēr savukārt tam nav pienākuma vienmēr atbalstīt katru apstrīdēto Apelāciju padomes lēmumu vai obligāti lūgt noraidīt katru par šādu lēmumu celtu prasību (iepriekš 23. punktā minētais spriedums lietā “BIOMATE”, 34. punkts, un iepriekš 25. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās “GERONIMO STILTON”, 30. punkts).
27 Tādējādi nekas neliedz ITSB piekrist prasītājas prasījumiem vai aprobežoties ar to atstāšanu izlemšanai pēc Pirmās instances tiesas ieskatiem, sniedzot tai visus argumentus, ko tas uzskata par atbilstošiem, lai Pirmās instances tiesa gūtu skaidrību (iepriekš 23. punktā minētais spriedums lietā “BIOMATE”, 36. punkts; 2005. gada 25. oktobra spriedums lietā T‑379/03 Peek & Cloppenburg/ITSB (“Cloppenburg”), Krājums, II‑4633. lpp., 22. punkts, un iepriekš 25. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās “GERONIMO STILTON”, 31. punkts).
28 Savukārt ITSB nevar izteikt prasījumus par Apelāciju padomes lēmuma atcelšanu vai grozīšanu jautājumā, kas prasības pieteikumā nav norādīts, vai izvirzīt pamatus, kas prasības pieteikumā nav norādīti (iepriekš 22. punktā minētais spriedums lietā Vedial/ITSB, 34. punkts; iepriekš 27. punktā minētais spriedums lietā “Cloppenburg”, 22. punkts, un iepriekš 25. punktā minētais spriedums apvienotajās lietās “GERONIMO STILTON”, 32. punkts).
29 Izskatāmajā lietā ir jākonstatē, ka pamatprasījumu ietvaros ITSB izvirzīja vienīgi argumentus, lai atbalstītu prasītājas prasījumus, saskaņā ar kuriem Apelāciju padome, uzskatot, ka vismaz Spānijā starp konfliktējošajām preču zīmēm nav sajaukšanas iespējas, esot pieļāvusi kļūdu. Tādēļ ITSB pamatprasījumi un argumenti, uz kuriem tie balstīti, ir pieņemami tiktāl, ciktāl tie nepārsniedz prasītājas izvirzīto prasījumu un pamatu robežas.
Par lietas būtību
30 Katrā no lietām prasītāja norāda divus pamatus par, pirmkārt, Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu un, otrkārt, šīs regulas 73. panta pārkāpumu. Vispirms ir jāpārbauda pirmais pamats.
Lietas dalībnieku argumenti
31 Prasītāja, atsaucoties uz judikatūru par sajaukšanas iespējas vērtējumu, norāda, ka, tā kā agrākā preču zīme ir Kopienas preču zīme, minētās sajaukšanas iespējas vērtējumam ir jābūt balstītam uz konkrētās sabiedrības daļas redzējumu visā Eiropas Savienībā. Tomēr, kā tas izriet no Regulas Nr. 40/94 8. panta 4. punkta, pietiek ar to, ka sajaukšanas iespēja pastāv vismaz vienā atbilstošajā Eiropas Savienības daļā, tādā kā visa kādas dalībvalsts teritorija.
32 Prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome pamatoti konstatēja, ka attiecīgās preces ir identiskas vai līdzīgas. Turpretim tā kritizē Apelāciju padomes veikto apzīmējumu salīdzinājumu.
33 Šajā sakarā prasītāja, pirmkārt, norāda, ka vārdam “venado” vai, lietā T‑103/03, vārdiem “venado especial” Apelāciju padome ir piešķīrusi pārāk lielu nozīmi. Kas attiecas uz vārda “venado” nozīmi spāņu valodā (briedis), tad attiecībā uz spāņu valodā runājošu patērētāju tas vienīgi aprakstot reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs ietverto attēlu. Reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs šim attēlam jau tā izmēra dēļ esot dominējošais stāvoklis. Tātad, tā kā vārda “venado” funkcija ir vienīgi aprakstīt grafisko elementu, nevarot uzskatīt, ka attiecībā uz spāņu valodā runājošo sabiedrību tam ir izceļošs raksturs. Vārdam “especial”, kas ir vienīgi reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē, kura ir lietas T‑103/03 priekšmets, neesot citas nozīmes kā tikai “speciāls” un, attiecīgi, konkrētā sabiedrības daļa to uztveršot kā norādi uz to, ka apzīmētā prece ir tā paša ražotāja uzlabota vai izmainīta prece. Līdzīgas koncepcijas tiekot bieži izmantotas un tām neesot atšķirtspējas.
34 Pat ārpus spāņu valodā runājošās sabiedrības līdzību starp konfliktējošajiem apzīmējumiem nevarot noliegt tādēļ, ka katrā no reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm ir iekļauts elements “venado”. Prasītāja uzskata, ka, tā kā agrāko preču zīmi veido vienīgi grafisks apzīmējums, tad sajaukšanu izraisot vēlākas kombinētas, tas ir, vārdiskas un grafiskas preču zīmes grafisks elements. Šīs pēdējās preču zīmes vārdisks elements sajaukšanas iespēju, bez šaubām, varot vēl pastiprināt, kā tas ir šajā lietā, kur šis elements konceptuāli atbilstot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes grafiskajam elementam. Turpretim prasītāja uzskata, ka vēlāka kombinēta apzīmējuma vārdisks elements nekādā ziņā nevarot izcelt atšķirības starp šo apzīmējumu un agrāko preču zīmi, kas vārdisku elementu neiekļauj, jo šī vārdiskā elementa salīdzinājums ar agrāko grafisko preču zīmi esot izslēgts no paša sākuma. Prasītāja uzskata, ka sabiedrība salīdzināšot uztverē saglabāto agrākās grafiskās preču zīmes attēlu ar vēlākās preču zīmes grafisko elementu. Atšķirīgs šī jautājuma vērtējums gluži vienkārši novestu pie tā, ka agrāko grafisko apzīmējumu būtu iespējams identiskā vai gandrīz identiskā veidā pārņemt vēlākā apzīmējumā, pievienojot tam kādu vārdu, ieskaitot tādu, kas ir vienkāršs grafiskā apzīmējuma vārdisks apraksts.
35 Prasītāja uzskata, ka šī lieta atšķiras no gadījuma, kur gan agrāku preču zīmi, gan arī reģistrācijai pieteiktu preču zīmi veido vārdisko un grafisko elementu kombinācija. Šādā gadījumā dažreiz varot būt tā, ka agrākas preču zīmes vārdisks elements ir tādā mērā izceļošs, ka konkrētā sabiedrības daļa šo preču zīmi uztverē saglabā vienīgi caur tās vārdisko elementu un, saskaroties ar vēlāku vārdisku un grafisku apzīmējumu, noteicošā veidā ņem vērā tikai konfliktējošo apzīmējumu vārdiskus elementus.
36 No minētā izriet, ka, lai salīdzinātu konfliktējošos apzīmējumus, par noteicošo elementu ir jāuzskata reģistrācijai pieteikto preču zīmju grafiskais elements, un tas tā ir jo vairāk tāpēc, ka ar tām apzīmē ikdienas patēriņa preces, kuras pamatā pērk, pamatojoties uz to izskatu, kas piešķir grafiskajam elementam īpašu nozīmi.
37 Otrkārt, prasītāja norāda, ka Apelāciju padome šajā kontekstā ir kļūdaini ņēmusi vērā reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs izmantoto krāsu kombināciju. Agrākās preču zīmes reģistrācija melnbaltā krāsā sedzot visas krāsu kombinācijas, ieskaitot zelta krāsas izmantošanu apļveida rāmī un brieža galvas kontūrā reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs. Tam, ka lietā T‑103/03 reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir iekļauta melnu un sarkanu līniju rāmī un tātad varētu radīt etiķetes iespaidu, tāpat neesot nozīmes. Tā kā šis rāmis ir pamata ģeometriskā figūra, konkrētā sabiedrības daļa tam nepiešķiršot nekādas nozīmes. Turklāt otro agrāko preču zīmi arī veidojot etiķete un agrāko preču zīmi tāpat bieži attēlojot uz etiķetes.
38 Treškārt, prasītāja uzskata, ka sīkām atšķirībām starp reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm un agrāko preču zīmi Apelāciju padome ir piešķīrusi pārāk lielu nozīmi, salīdzinot ar starp šīm preču zīmēm pastāvošo ļoti lielo līdzību. Konkrētā sabiedrības daļa atmiņā saglabājot grafisko apzīmējumu aptuvenu iespaidu un nevis to detaļas, tādas kā faktu, ka agrākajā preču zīmē brieža kažoks ir iezīmēts un tā galva ir attēlota gravīras veidā, bet reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs šādu īpašību nav. Tas pats attiecoties uz brieža ragiem, kas reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs esot nogriezti, bet agrākajā preču zīmē attēloti pilnā apmērā, un agrākajā preču zīmē iekļautā krusta oreolā neesamību reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs.
39 Prasītāja atzīmē, ka agrākās preču zīmes kopējo iespaidu raksturo brieža galvas attēls portreta veidā, kas, atrodoties apļa iekšienē, ir tieši vērsts uz to, kas šo attēlu apskata. Iedomātā līnija, kas iziet no pieres, šķērso degunu un turpinās līdz brieža purnam, šķērsojot dzīvnieka kaklu vertikāli. Ausis atrodoties aptuveni 45 grādu leņķī no šīs vertikālās līnijas, ragu sākums atrodoties tieši aiz ausīm.
40 Reģistrācijai pieteiktās preču zīmes arī raksturo šāda taisnā iedomātā līnija, kas šķērso kaklu, iziet no pieres, šķērso degunu un turpinās līdz brieža purnam. Turklāt brieža ausis arī atrodoties aptuveni 45 grādu leņķī no šīs vertikālās līnijas un ragu sākums tāpat atrodoties tieši aiz ausīm. Visbeidzot, gan reģistrācijai pieteiktajās preču zīmes, gan arī agrākajā preču zīmē brieža galvu kakla līmenī norobežojot aplis un abi attēli esot ļoti simetriski, un abi attēlojot stilizētu brieža galvas attēlu; vienīgi abstrakcijas pakāpe reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs ir nedaudz augstāka. Pretēji Apelāciju padomes viedoklim apļi, kuros abas brieža galvas ir iekļautas, neesot vienkāršs dekoratīvs elements, – tas norobežojot abus attēlus un piešķirot tiem to formu. Šis elements pastiprinot konfliktējošo apzīmējumu kopējā iespaida līdzību. Turpretim divās reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs iekļautais taisnstūra rāmis (lietas T‑81/03 un T‑103/03) faktiski esot tikai dekoratīvs elements, ko konkrētā sabiedrības daļa neuztveršot.
41 Turklāt esot uzkrītoši, ka reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs iekļautā brieža galva izskatās kā attēls, kas ir nedaudz līdzīgs agrākajās preču zīmēs iekļautajai brieža galvai. Ja agrākajās preču zīmēs iekļauto brieža galvas attēlu palielinātu, brieža galvu “tuvinot”, tad brieža ragi tāpat pazustu aiz apļa. Ņemot vērā minēto apzīmējumu nepilnīgo priekšstatu, kas palikšot konkrētās sabiedrības daļas atmiņā, šis efekts palielinot sajaukšanas iespēju starp konfliktējošajām preču zīmēm.
42 Prasītāja arī norāda, ka krusta, ko aptver oreols, motīva neesamība reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs apzīmējumus par pietiekami atšķirīgiem nepadara. No vienas puses, reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs, proti, aplī, kas ir šo preču zīmju grafiskā elementa daļa, esot novērojams starošanas efekts. No otras puses, reģistrācijai pieteiktās preču zīmes varot uztvert kā agrākās preču zīmes modernizāciju. Šo argumentu Apelāciju padome esot kļūdaini noraidījusi tādēļ, ka atšķirības starp apzīmējumiem esot pārāk izteiktas. Prasītāja uzskata, ka, ņemot vērā tās izvērstos argumentus, šīs atšķirības, salīdzinot ar apzīmējumu līdzību, ir pavisam nesvarīgas. Turklāt personas, kas iestājusies lietā, agrākās preču zīmes atklājot, ka tā pati ir modernizējusi savu apzīmējumu.
43 Turklāt šī lieta atšķiroties no tās, kurā tika taisīts Tiesas 1997. gada 11. novembra spriedums lietā C‑251/95 SABEL (Recueil, I‑6191. lpp.). Pirmkārt, šajā pēdējā lietā Tiesai esot bijis nevis jānovērtē sajaukšanas iespēja starp pretstatītiem apzīmējumiem, bet jāatbild uz prejudiciālu jautājumu. Otrkārt, pretēji gadījumam, kas minētajā lietā bija saistīts ar terminu “sabèl”, izskatāmajā lietā spāņu valodā runājošā pasaulē vārds “venado” tiekot uztverts ar nozīmi “briedis” un, attiecīgi, attiecīgo preču zīmju salīdzinājuma ietvaros tam neesot patstāvīgas nozīmes, jo tas aprakstot reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs ietverto attēlu. Treškārt, termins “sabèl” esot integrēts preču zīmes grafiskajā elementā, bet reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs vārds “venado” no grafiskā elementa esot nodalīts. Ceturtkārt un galvenokārt, preču zīmju līdzība izskatāmajā lietā neaprobežojoties ar attiecīgo motīvu līdzību, jo pastāvot ļoti liela līdzība veidā, kādā šie motīvi ir attēloti.
44 Turklāt fakts, ka trīs dažādas ITSB Iebildumu nodaļas ar dažādiem sastāviem esot savstarpēji neatkarīgi izdarījušas secinājumu, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un agrākā preču zīme ir līdzīgas, atklājot, ka labākie argumenti liecina par labu sajaukšanas iespējai. Turklāt trešās Iebildumu nodaļas 2002. gada 12. decembra lēmums Nr. 3006/2000 ietverot līdzīgu secinājumu.
45 Visbeidzot, prasītāja uzskata, ka, ņemot vērā konfliktējošo apzīmējumu līdzību, nav jāpierāda agrākās preču zīmes paaugstinātā atšķirtspēja.
46 Katrā ziņā prasītāja atzīmē, ka, lai gan, bez šaubām, ir taisnība, ka grafisko apzīmējumu, kas bija 1999. gadā veiktās otrās viedokļu aptaujas pamatā, lietās T‑81/03 un T‑82/03 tā nebija iesniegusi savlaicīgi, 2000. gada 27. septembra apsvērumos Iebildumu nodaļā tā šo apzīmējumu esot aprakstījusi, no kā izrietot, ka starp lietas dalībniekiem par šo jautājumu nekādas neskaidrības nepastāv. Turklāt persona, kas iestājusies lietā, šīs aptaujas saturu un pamatu esot pilnībā izpratusi un tās rezultātus neesot apstrīdējusi, aprobežojoties vienīgi ar norādi, ka aptauja attiecoties tikai uz Vāciju. Lietā T‑103/03, kurā apzīmējums – aptaujas priekšmets tika iesniegts savlaicīgi, prasītāja norāda, ka, atsakoties ņemt vērā minētās aptaujas rezultātus tā iemesla dēļ, ka jautājums par sabiedrības reakciju uz apzīmējumu, kas ietver vārdisku elementu “venado especial”, tajā neesot aplūkots, Apelāciju padome tiesības ir piemērojusi kļūdaini. Visbeidzot prasītāja norāda, ka aptaujas pamatā esošs apzīmējums, ko veido brieža galva bez krusta, par labu prasītajai ir reģistrēts gan kā valsts preču zīme Vācijā, gan arī kā starptautiska preču zīme.
47 ITSB uzskata, ka šajā lietā judikatūras kritēriji, ko piemēro sajaukšanas iespējas starp strīdus grafiskajām preču zīmēm esamības vai neesamības noteikšanai, tika pareizi interpretēti Iebildumu nodaļu lēmumos un lēmumā, ko Apelāciju trešā padome pieņēma lietā R 213/2001‑3.
48 Pirmkārt, ITSB norāda, ka, ņemot vērā faktu, ka agrākā preču zīme ir reģistrēta Kopienas līmenī, konkrētā sabiedrības daļa šajā lietā ir Kopienas patērētājs. Tomēr saskaņā ar judikatūru, ņemot vērā Kopienas preču zīmes vienoto raksturu, lai noraidītu reģistrācijas pieteikumu, pietiekot ar to, ka sajaukšanas iespēja pastāv kādā Kopienas daļā. No tā izriet, ka, lai noraidītu apstrīdētos reģistrācijas pieteikumus kopumā, pietiekot ar sajaukšanas iespējas esamību Spānijas teritorijā.
49 Otrkārt, ITSB salīdzina preces, ko apzīmē konfliktējošās preču zīmes, un pievienojas prasītājas procesā ITSB ieņemtajai nostājai, saskaņā ar ko personas, kas iestājusies lietā, norādītās izmantošanas atšķirības nevarot ņemt vērā, jo preces, ko apzīmē reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un kas ietilpst 33. klasē, tas ir, “rums, ruma liķieri un degvīns”, ir ietvertas vispārīgākā jēdzienā “spirtoti dzērieni”, attiecībā uz ko ir reģistrēta agrākā preču zīme. Līdzīgi, “minerālūdeņi, gāzēti ūdeņi un citi bezalkoholiskie dzērieni; augļu dzērieni un augļu sulas”, kas ietilpst 32. klasē un uz ko attiecas reģistrācijai pieteiktās preču zīmes, varot tikt iekļauti vispārīgākā kategorijā “bezalkoholiskie dzērieni”, uz ko attiecas agrākā preču zīme. Attiecīgi šajos gadījumos runa esot par identiskām precēm.
50 Kas attiecas uz “sīrupiem un citām sastāvdaļām dzērienu pagatavošanai”, ko apzīmē reģistrācijai pieteiktās preču zīmes un kas ir ietvertas 32. klasē, tad tām esot ļoti liela līdzības pakāpe ar bezalkoholiskiem dzērieniem, uz ko attiecas agrākā preču zīme, jo abām preču kategorijām ir identisks mērķis un tās tieši konkurē tirgū. Šajā sakarā ITSB norāda, ka bezalkoholisku dzērienu ražotāji savas preces var pārdot divās formās – vai nu kā patēriņam gatavas gala preces, vai nu pulvera vai šķidruma veidā (sīrupi un sastāvdaļas dzērienu pagatavošanai), kam ir pievienojams gāzēts vai negāzēts ūdens. Šajā pēdējā gadījumā no tā izrietošā prece esot bezalkoholisks dzēriens, kam vairākumā gadījumos neesot nekādas atšķirības no patēriņam gatavas preces.
51 ITSB secina, ka Apelāciju padome pamatoti uzskatīja, ka dažas strīdus preces ir identiskas, un piebilst, ka citām precēm, ko Apelāciju padome nav uzskatījusi par identiskām, ir augsta līdzības pakāpe. Tas arī konstatē, ka strīdus preces ir ikdienas patēriņa preces.
52 Treškārt, attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu ITSB atzīmē, ka, aplūkojot no vizuālā viedokļa, gan agrākajai preču zīmei, gan arī reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm ir grafiskie elementi, kas būtībā ietver aplī ietvertu brieža galvas attēlu pretskatā. Atšķirības attiecoties uz attēlošanas veidu, attēloto galvas daļu, starp ragiem ievietotā krusta, ko aptver oreols, esamību agrākajā preču zīmē, vārdiska elementa, tas ir, “venado” vai “venado especial” pievienošanu reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs un taisnstūra rāmi, kas aptver reģistrācijai pieteiktās preču zīmes lietās T‑81/03 un T‑103/03.
53 ITSB uzskata, ka, neņemot vērā vārdisko elementu “venado” vai “venado especial” esamību reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs, to grafiskais elements tā vietas, ļoti uzkrītošā izskata un apmēra dēļ, aplūkojot no vizuālā viedokļa, tiek uztverts kā dominējošs. Turklāt preču zīmes iekļaušana taisnstūrī etiķetes veidā, kā tas ir izdarīts reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs, kuras ir lietu T‑81/03 un T‑103/03 priekšmets, dzērienu nozarē esot parastā prakse. Attiecībā uz agrāko preču zīmi ITSB uzskata, ka krustam, ko aptver oreols, lai gan tas ir skaidri redzams, nav dominējošā stāvokļa, salīdzinot ar dzīvnieka galvas attēlu.
54 Aplūkojot no fonētiskā viedokļa, ITSB konstatē, ka agrākās preču zīmes ir pilnībā grafiskas. No tā izrietot, ka mutiska norāde uz tām tiekot veikta, attēlu sarunas biedram aprakstot, lai viņš varētu attiecīgo apzīmējumu identificēt. Tādējādi nevarot izslēgt, ka, lai uz šo apzīmējumu norādītu, spāņu sabiedrība atsauksies uz attēloto dzīvnieku, tas ir, “venado” (briedis). Savukārt, uz reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm tiekot mutiski norādīts, izmantojot tajās ietvertos vārdus, tas ir, attiecīgi, “venado” un “venado especial”.
55 Aplūkojot no konceptuālā viedokļa, ITSB norāda, ka spāņu sabiedrība vārdu “venado” uzskata par dzīvnieka definīciju, kura īpašības atbilst tam, kas ir attēlots grafiskajā elementā. Reģistrācijai pieteikto preču zīmju visaptverošajā iespaidā spāņu sabiedrība šo terminu uztveršot nevis kā patstāvīgu elementu, bet gan tādu, kas ir skaidri saistīts ar grafisko elementu, kuram, no savas puses, esot svarīgā loma, jo vienīgais reģistrācijai pieteikto preču zīmju vārdiskais elements definējot attēloto dzīvnieku. No tā izrietot, ka spāņu patērētāja uztverē reģistrācijai pieteikto preču zīmju grafiskajam elementam esot noteicošā nozīme.
56 Ņemot vērā šos apsvērumus, ITSB uzskata, ka, novērtējot sajaukšanas iespēju šajā lietā visaptveroši, vērā ir jāņem šādi elementi: pirmkārt, reģistrācijai pieteikto preču zīmju grafiskais elements, kas tiek uztverts kā elements, kurš piesaista patērētāja uzmanību, jo agrākās preču zīmes oreolā ietvertais krusts šīs preču zīmes radītajā visaptverošajā iespaidā nav dominējošs; otrkārt, reģistrācijai pieteikto preču zīmju vārdiskais elements “venado” vai “venado especial”, ko spāņu sabiedrība uztver kā cieši saistītu ar šo preču zīmju grafisko elementu, jo runa ir par terminu, ar ko identificē attēloto dzīvnieku; treškārt, to, ka strīdus apzīmējumi kā elementu, kas piesaista patērētāja uzmanību, ietver kopējo ideju, ko pauž to grafiskie elementi, tas ir, brieža galva pretskatā, kura ir iekļauta aplī un kurai pašai par sevi ir parasta atšķirtspēja; ceturtkārt, to, ka strīdus preces ir identiskas vai ļoti līdzīgas un, tā kā runa turklāt ir par ikdienas patēriņa precēm, tad veicot to pirkumu, vidusmēra patērētājs tām nepievērš īpašu izmanību.
57 Beigās ITSB līdz ar Iebildumu nodaļām un pretēji Apelāciju padomes apstrīdētajos lēmumos veiktajam vērtējumam norāda, ka gadījumā, ja saistībā ar reģistrācijai pieteikto preču zīmju grafisko elementu mērķa sabiedrība vārdam “venado” nepiešķir īpašu nozīmi, starp strīdus apzīmējumiem pastāv sajaukšanas iespēja, jo elementi, kas veido reģistrācijai pieteiktās preču zīmes, no konceptuālā viedokļa ir skaidri saistīti.
58 ITSB lūdz noraidīt prasības vienīgi pakārtoti gadījumā, ja Pirmās instances tiesa apstiprina Apelāciju padomes argumentāciju par strīdus apzīmējumu sajaukšanas iespējas neesamību.
59 Visbeidzot, attiecībā uz divām viedokļu aptaujām, ko prasītāja iesniedza, lai pierādītu agrāko preču zīmju atpazīstamību Vācijā, lietās T‑81/03 un T‑82/03 ITSB pievienojas Apelāciju padomes un Iebildumu nodaļu ieņemtajai nostājai, kuras uzskatīja, ka pirmais dokuments neattiecas uz lietu un otrais ir nederīgs, jo piešķirtajā termiņā tas tika iesniegts nepilnīgi. Turpretim lietā T‑103/03 ITSB uzskatīja, ka 1999. gadā Vācijā veikto aptauju (skat. iepriekš 12. punktu), kas piešķirtajā termiņā tika iesniegta pilnā apmērā, Pirmās instances tiesai ir jāņem vērā tad, ja tā secina par sajaukšanas iespējas starp konfliktējošajām preču zīmēm neesamību Spānijas teritorijā.
60 Persona, kas iestājusies lietā, pirmkārt noliedz prasītājas tēzi, ka, tā kā agrākās preču zīmes ir pilnībā grafiskas, reģistrācijai pieteikto preču zīmju vārdisks elements no salīdzinājuma esot izslēdzams. Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka šāda pieeja, kurā vārdiskais elements nekādā mērā netiek ievērots, neatbilst judikatūrā noteiktajai preču zīmju visaptverošā salīdzinājuma veikšanas prasībai, ņemot vērā to atšķirīgus un dominējošus elementus.
61 Persona, kas iestājusies lietā, neuzskata, ka Apelāciju padome vārdiem “venado” vai “venado especial” būtu piešķīrusi pārāk lielu nozīmi. No vienas puses, šie elementi, kuri aizņem reģistrācijai pieteikto preču zīmju trešdaļu un kuri ir rakstīti ar lielajiem burtiem treknā drukā un reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs, kas ir lietu T‑81/03 un T‑103/03 priekšmets, sarkanajā krāsā esot tādā veidā izcelti, lai noteicoši piesaistītu patērētāja uzmanību. No otras puses, agrākās preču zīmes atšķirtspēja esot samazināta tādēļ, ka pastāv vairākas preču zīmes, kuras ietver brieža galvas vai ķermeņa attēlus un kuras izmanto attiecībā uz dzērieniem. Tātad, brieža attēls būtu uzskatāms par bieži izmantotu elementu, no kā izriet, ka uz to nedrīkstot būt tiesības vienam uzņēmumam, kas šādā veidā iegūtu neparastas priekšrocības. Tā kā šo motīvu dēļ šim attēlam salīdzinājuma vajadzībām esot samazināta nozīme, to nevarot uzskatīt par reģistrācijai pieteikto preču zīmju dominējošo elementu.
62 Persona, kas iestājusies lietā, noliedz arī to, ka konfliktējošās preču zīmes ir fonētiski identiskas. Šajā sakarā tā norāda, ka neatkarīgi no attēliem, kas ir norādīti uz pudelēm, vidusmēra patērētājs, lai pieprasītu preces, vienmēr izmanto terminus “venado” vai “venado especial”. Attiecībā uz prasītājas precēm persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka, ņemot vērā prasītājas preču zīmes, kas ietver brieža galvu, atpazīstamību, ko pierāda prasītājas ITSB iesniegtā aptauja, vācu patērētājs tos vienmēr pieprasīs, izmantojot nosaukumu “Mast‑Jägermeister”. Persona, kas iestājusies lietā, nezin, kā prasītājas preču zīmi sauktu spāņu patērētāji, bet tā uzskata, ka tie droši vien tāpat izmantotu vārdu “Mast‑Jägermeister”, vai arī gadījumā, ja tie atsaucas uz attēlu, tie izmantotu izteicienu “cabeza de ciervo”, jo spāņu valodā termins “ciervo” ir izplatītāks nekā “venado”.
63 Attiecībā uz citām valstīm, izņemot Spāniju, persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka vidusmēra patērētājs terminus “venado” vai “venado especial” nesapratīs un ar brieža attēlu nesaistīs. Attiecīgi, reģistrācijai pieteiktās preču zīmes šajās valstīs uzskatīs par izdomātām. Turklāt persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka ir reģistrējusi ITSB vārdisku preču zīmi “VENADO” un prasītāja pret to nav iebildusi. Tāpat tā neesot iebildusi pret vairākām vārdiskām un grafiskām preču zīmēm, kuras iekļauj to pašu terminu un brieža galvas attēlu un kuras persona, kas iestājusies lietā, reģistrēja Spānijā, lai gan tas būtu bijis jādara, ja iespējamā sajaukšanas iespēja būtu ierobežota ar šīs valsts teritoriju.
64 Aplūkojot no vizuālā viedokļa, persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka starp agrāko preču zīmi un reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm pastāv neapstrīdamas atšķirības, kuras ir norādītas apstrīdētajos lēmumos. Turklāt persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka, ņemot vērā brieža galvas attēla ierobežoto atšķirtspēju, reģistrācijai pieteikto preču zīmju vārdiskajam elementam salīdzinājuma vajadzībām ir nozīme. Termins “venado” vai “venado especial” esot izcelts ar lielajiem krāsainajiem burtiem tādā veidā, ka tas varētu piesaistīt patērētāja uzmanību pat vairāk nekā attēls.
65 Persona, kas iestājusies lietā, uzskata, ka tas, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes patērētāji uzskatīs par agrākās preču zīmes mūsdienīgu versiju, nav iespejams, jo reģistrācijai pieteiktās preču zīmes neiekļauj Sv. Huberta [Saint‑Hubert] krustu, ko prasītāja uzskata par elementu, kas agrākajā preču zīmē ir skaidri izcelts, bet iekļauj jaunu un raksturīgu elementu, tas ir, terminus “venado” un “venado especial”. Persona, kas iestājusies lietā, atzīmē, ka preču zīmju modernizētas versijas vispārībā iekļauj to raksturīgākus elementus un iespējamie no jauna iekļautie elementi parasti nav īpaši uzkrītoši. Visbeidzot, prasītājas norādītajam faktam, ka persona, kas iestājusies lietā, savas preču zīmes esot pati modernizējusi, konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespējas vērtējumā neesot nekādas nozīmes.
66 Aplūkojot no konceptuālā viedokļa, persona, kas iestājusies lietā, pievienojas Apelāciju padomes tēzei, ka, ņemot vērā it īpaši to, ka agrākā preču zīme iekļauj papildu elementu, tas ir, Sv. Huberta krustu, bet reģistrācijai pieteiktās preču zīmes turpretim iekļauj terminus “venado” un “venado especial”, konceptuālais identiskums nepastāv.
67 Persona, kas iestājusies lietā, norāda, ka pat ja starp konfliktējošajām preču zīmēm pastāv noteikta līdzība, no iepriekš 43. punktā minētā spriedums lietā SABEL izriet, ka šāda līdzība sajaukšanas iespēju var radīt tikai tad, ja pretstatītai preču zīmei ir īpaša atšķirtspēja vai nu tās raksturīguma dēļ, vai nu sakarā ar tās atpazīstamību sabiedrībā. Agrākajai preču zīmei šādas atšķirtspējas neesot. No vienas puses, persona, kas iestājusies lietā, Apelāciju padomē esot pierādījusi un prasītāja neesot apstrīdējusi, ka agrākās preču zīmes raksturīgā atšķirtspēja esot ierobežota tādu citu preču zīmju esamības dēļ, kuras attiecas uz tām pašām precēm un iekļauj briežu dzimtas dzīvnieku vai briežu attēlus. No otras puses, tā kā prasītājas iesniegtās viedokļu aptaujas tikušas noraidītas, agrākās preču zīmes atpazīstamība neesot pierādīta.
68 Katrā ziņā persona, kas iestājusies lietā, atgādina, ka 1999. gadā veiktā aptauja tika balstīta nevis uz agrāko preču zīmi, bet gan uz brieža galvas attēlu bez krusta. Tam, ka minētais attēls arī ir reģistrēts kā preču zīme prasītājas vārdā, neesot nozīmes, jo atbilstoši judikatūrai šo preču zīmi, kas neesot tikusi izmantota, lai pamatotu prasītājas iebildumus, ne arī norādīta Apelāciju padomē, nedrīkstot pirmo reizi norādīt Pirmās instances tiesā.
69 Persona, kas iestājusies lietā, secina, ka Apelāciju padome pamatoti nosprieda, ka, ņemot vērā starp strīdus preču zīmēm pastāvošās atšķirības un agrāko preču zīmju īpašas atšķirtspējas neesamību, sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē šajā lietā nepastāv.
Pirmās instances tiesas vērtējums
70 Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, reģistrācijai pieteikto preču zīmi nereģistrē, “ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ pastāv iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme [sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja]; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi [sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi]”.
71 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru – sajaukšanas iespēju veido risks, ka sabiedrība var domāt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi nāk no viena un tā paša vai, attiecīgajā gadījumā, ekonomiski saistītiem uzņēmumiem (Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T‑104/01 Oberhauser/ITSB – Petit Liberto (“Fifties”), Recueil, II‑4359. lpp., 25. punkts; skat. arī pēc analoģijas Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedumu lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., 29. punkts, un 1999. gada 22. jūnija spriedumu lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 17. punkts).
72 Saskaņā ar to pašu judikatūru sajaukšanas iespēja sabiedrības uztverē ir jāvērtē visaptveroši un ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus (skat. pēc analoģijas iepriekš 43. punktā minēto spriedumu lietā SABEL, 22. punkts; iepriekš 71. punktā minēto spriedumu lietā Canon, 16. punkts; iepriekš 71. punktā minēto spriedumu lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 18. punkts, un iepriekš 71. punktā minēto spriedumu lietā “Fifties”, 26. punkts).
73 Attiecībā uz konkrēto preču zīmju vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību šim visaptverošajam vērtējumam jābūt balstītam uz šo preču zīmju radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirīgos un dominējošos elementus. Šajā kontekstā nevar izslēgt, ka konceptuālā līdzība, kas rodas tādēļ, ka abām preču zīmēm izmantoti attēli, kuri saskan semantiskā satura ziņā, varētu radīt sajaukšanas iespēju gadījumā, ja agrākai preču zīmei ir īpaša atšķirtspēja vai nu tās raksturīguma dēļ, vai nu sakarā ar tās atpazīstamību sabiedrībā (skat. pēc analoģijas iepriekš 43. punktā minēto spriedumu lietā SABEL, 23. un 24. punkts).
74 Šis visaptverošais vērtējums turklāt paredz zināmu savstarpēju būtisko faktoru un it īpaši preču zīmju līdzības un ar tām apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzības saistību. Tādējādi zemu apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzības pakāpi var kompensēt augsta preču zīmju līdzības pakāpe un otrādi (skat. pēc analoģijas iepriekš 71. punktā minēto spriedumu lietā Canon, 17. punkts; iepriekš 71. punktā minēto spriedumu lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 19. punkts, un iepriekš 71. punktā minēto spriedumu lietā “Fifties”, 27. punkts).
75 Tāpat ir jāatzīmē, ka preču zīmju uztverei no attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētāja viedokļa ir izšķiroša nozīme sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā. Vidusmēra patērētājs parasti preču zīmi uztver kopumā un neanalizē tās dažādas detaļas (iepriekš 71. punktā minētais spriedums lietā “Fifties”, 28. punkts, un 2004. gada 3. marta spriedums lietā T‑355/02 Mühlens/ITSB – Zirh International (“ZIRH”), Recueil, II‑791. lpp., 41. punkts; skat. pēc analoģijas iepriekš 43. punktā minēto spriedumu lietā SABEL, 23. punkts, un iepriekš 71. punktā minēto spriedumu lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 25. punkts). Šī visaptverošā vērtējuma vajadzībām tiek pieņemts, ka attiecīgo preču vidusmēra patērētājs ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs. Turklāt jāņem vērā apstāklis, ka vidusmēra patērētājam tikai reti ir iespēja veikt dažādu preču zīmju tiešu salīdzinājumu, bet tam ir jāuzticas atmiņā saglabātam nepilnīgam to iespaidam. Tāpat vērā ir jāņem fakts, ka vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas (skat. pēc analoģijas iepriekš 71. punktā minēto spriedumu lietā Lloyd Schuhfabrik Meyer, 26. punkts, un iepriekš 71. punktā minēto spriedumu lietā “Fifties”, 28. punkts).
76 Turklāt Kopienas preču zīmes vienotais raksturs, kas nostiprināts Regulas Nr. 40/94 1. panta 2. punktā, ļauj secināt, ka Kopienas agrāka preču zīme ir identiskā veidā aizsargāta visās dalībvalstīs. Tāpēc Kopienas agrākas preču zīmes ir pretstatāmas visiem vēlāku preču zīmju reģistrācijas pieteikumiem, kas apdraudētu to aizsardzību kaut vai no tāda viedokļa, kā to uztver patērētāji kādā Kopienas teritorijas daļā. No tā izriet, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 2. punktā nostiprinātais princips, saskaņā ar kuru preču zīmes reģistrāciju atsaka arī tad, ja absolūts atteikuma pamatojums pastāv tikai kādā Kopienas daļā, ir piemērojams pēc analoģijas arī tad, ja pastāv relatīvs atteikuma pamatojums Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē (Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T‑6/01 Matratzen Concord/ITSB – Hukla Germany (“MATRATZEN”), Recueil, II‑4335. lpp., 59. punkts; iepriekš 75. punktā minētais spriedums lietā “ZIRH”, 35. un 36. punkts; 2004. gada 6. oktobra spriedums apvienotajās lietās no T‑117/03 līdz T‑119/03 un T‑171/03 New Look/ITSB – Naulover (“NLSPORT”, “NLJEANS”, “NLACTIVE” un “NLCollection”), Krājums, II‑3471. lpp., 34. punkts, un 2005. gada 1. marta spriedums lietā T‑185/03 Fusco/ITSB – Fusco International (“ENZO FUSCO”), Krājums, II‑715. lpp., 33. punkts).
77 Visbeidzot, ir jāatgādina, ka Apelāciju padomju lēmumu likumība ir jānovērtē, vienīgi pamatojoties uz Regulu Nr. 40/94, kā to interpretējusi Kopienas tiesa, un nevis pamatojoties uz ITSB agrāko lēmumu pieņemšanas praksi (Pirmās instances tiesas 2002. gada 5. decembra spriedums lietā T–130/01 Sykes Enterprises/ITSB (“REAL PEOPLE, REAL SOLUTIONS”), Recueil, II‑5179. lpp., 31. punkts; 2003. gada 3. jūlija spriedums lietā T‑129/01 Alejandro/ITSB – Anheuser‑Busch (“BUDMEN”), Recueil, II‑2251. lpp., 61. punkts, un 2004. gada 6. jūlija spriedums lietā T‑117/02 Grupo El Prado Cervera/ITSB − Héritiers Debuschewitz (“CHUFAFIT”), Krājums, II‑2073. lpp., 57. punkts).
78 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ir jāveic salīdzinājums, pirmkārt, starp attiecīgajām precēm un, otrkārt, starp konfliktējošajiem apzīmējumiem. Šajā sakarā ir jāprecizē, ka Iebildumu nodaļu un Apelāciju padomes lēmumiem, kurus norādīja prasītāja un ITSB (attiecīgi skat. iepriekš 45. un 47. punktu) un kuri attiecas uz sajaukšanas iespēju starp citām personas, kas iestājusies lietā, reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm un agrāko preču zīmi, šajā analīzē nav nozīmes, jo tās parāda ne vairāk kā ITSB lēmumu noteiktu pieņemšanas praksi, ko saskaņā ar iepriekšējā punktā citēto judikatūru Pirmās instances tiesa nedrīkst ņemt vērā.
Par agrākajām preču zīmēm lietā T‑103/03
79 Pamatojot savus iebildumus, kas ir lietas T‑103/03 priekšmets, prasītāja norādīja divas tai piederošās Kopienas preču zīmes, kuras ir attēlotas, attiecīgi, iepriekš 5. un 9. punktā. Tomēr ir jākonstatē, ka otrā agrākā preču zīme veido etiķeti, kura kā galveno elementu iekļauj tādu pašu brieža galvas attēlu kā tas, kas ir iekļauts agrākajā preču zīmē. Citi pievienotie elementi ir attiecīgās preces apzīmējums “jägermeister”, prasītājas nosaukums un adrese, kā arī angļu valodā izteiktā tās preces lietošanas pamācība (“serve cold – keep on ice”).
80 Šajos apstākļos gan Iebildumu nodaļa, gan arī Apelāciju padome pamatoti koncentrēja savu analīzi uz sajaukšanas iespēju starp šajā lietā reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko preču zīmi. Ja tiek secināts, ka šajā lietā starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko preču zīmi ir sajaukšanas iespēja, nav jāizskata otrā agrākā preču zīme. Tāpat, ja tiek secināts, ka šādas iespējas nav, šis secinājums jo vairāk attieksies uz otro agrāko preču zīmi, kas bez brieža galvas attēla, kurš ir iekļauts arī agrākajā preču zīmē, iekļauj arī iepriekšējā punktā minētos papildu elementus, kuri to vairāk atšķir no šajā lietā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes. Šajā sakarā ir arī jāatzīmē, ka prasībā lietā T‑103/03 prasītāja pati koncentrēja savu analīzi uz līdzībām starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko preču zīmi.
81 Tātad, Pirmās instances tiesa savu analīzi arī attiecībā uz lietā T‑103/03 pretstatītiem apzīmējumiem koncentrēs uz sajaukšanas iespēju starp šajā lietā reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko preču zīmi.
Par konkrēto sabiedrības daļu
82 Ir jāatgādina, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes apzīmē alkoholiskus un bezalkoholiskus dzērienus. Šādas preces ir arī starp precēm, uz ko attiecas agrākā preču zīme. Tā kā alkoholiskie un bezalkoholiskie dzērieni ir ikdienas patēriņa preces, apstrīdētajos lēmumos ir pamatoti norādīts, ka konkrēto sabiedrības daļu veido liela sabiedrības daļa, tas ir, vidusmēra patērētāji.
83 Turklāt, tā kā agrākā preču zīme ir Kopienas preču zīme, sajaukšanas iespējas analīzei izmantojamā teritorija ir visa Eiropas Savienības teritorija. Tomēr ir noteikts, ka termini “venado” un “venado especial”, kas ietilpst reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs, ir spāņu vārdi, kuru nozīmi vai saprast tikai spāņu valodā runājošs vidusmēra patērētājs. Tātad, sajaukšanas iespējas vērtējumam starp reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm un agrāko preču zīmi Spānijā šajā lietā ir īpaša nozīme. Ja tiks noteikts, ka sajaukšanas iespēja starp reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm un agrāko preču zīmi Spānijā nepastāv, šis secinājums jo vairāk attieksies uz citu dalībvalstu vidusmēra patērētājiem, kas reģistrācijai pieteikto preču zīmju minēto vārdisku elementu nozīmi nesaprot. Turpretī saskaņā ar iepriekš 76. punktā minēto judikatūru sajaukšanas iespējas starp konfliktējošajām preču zīmēm esamība Spānijā būtu pietiekams pamatojums, lai attiecīgos reģistrācijas pieteikumus noraidītu, nepastāvot vajadzībai pārbaudīt, vai šāda iespēja pastāv arī atlikušajā Eiropas Savienības daļā.
84 No tā izriet, ka sajaukšanas iespējas analīze ir jāsāk ar konfliktējošo preču zīmju uztveres spāņu sabiedrībā pārbaudi.
Par preču salīdzinājumu
85 Apelāciju padome uzskatīja un lietas dalībnieki to nav apstrīdējuši, ka dažas preces, ko apzīmē konfliktējošās preču zīmes, ir identiskas. Tas tā ir “minerālūdeņu, gāzētu ūdeņu un citu bezalkoholisko dzērienu; augļu dzērienu un augļu sulu” gadījumā, kas ietilpst 32. klasē un ko apzīmē reģistrācijai pieteiktās preču zīmes – tie ir bezalkoholiskie dzērieni, kas, tātad, ir identiski “bezalkoholiskajiem dzērieniem”, kurus apzīmē agrākā preču zīme. Tāpat “rums, ruma liķieri un degvīns”, kas ietilpst 33. klasē un ko apzīmē reģistrācijai pieteiktās preču zīmes, ir identiski tās pašas klases “spirtotiem dzērieniem”, ko apzīmē agrākā preču zīme (apstrīdētie lēmumi lietās T‑81/03 un T‑103/03, 23. punkts, apstrīdētais lēmums lietā T‑82/03, 20. punkts).
86 Apelāciju padome nav noteikti izteikusi viedokli par citu 32. klasē ietilpstošo preču, ko apzīmē reģistrācijai pieteiktās preču zīmes, tas ir, “sīrupu un citu sastāvdaļu dzērienu pagatavošanai”, salīdzinājumu ar precēm, uz ko attiecas agrākā preču zīme. Tomēr Apelāciju padome nav apšaubījusi Iebildumu nodaļu vērtējumu, ka minētas preces, ko apzīmē reģistrācijai pieteiktās preču zīmes, un bezalkoholiskie dzērieni, kuri ietilpst tajā pašā 32. klasē un uz kuriem attiecas agrākā preču zīme, ir līdzīgi. Prasītāja un ITSB ir vienisprātis par to, ka šīs preces ir ļoti līdzīgas, bet persona, kas iestājusies lietā, par šo jautājumu savā atbildes rakstā nav izteikusies. Tomēr tiesas sēdē tā ir pieļāvusi, ka minētās preces ir līdzīgas. Ir jākonstatē, ka attiecīgajām precēm ir augsta līdzības pakāpe, jo, kā pamatoti norāda ITSB, tā kā lai no precēm, ko apzīmē reģistrācijai pieteiktās preču zīmes, iegūtu patēriņam gatavus bezalkoholiskus dzērienus, ir pietiekami tiem pievienot gāzētu vai negāzētu ūdeni, tad minētās preces ir paredzētas vienam un tam pašam nolūkam un tieši konkurē tirgū.
87 Tādējādi ir jāsecina, ka preces, ko apzīmē konfliktējošās preču zīmes, ir lielākoties identiskas un pārējā daļā – ļoti līdzīgas.
Par apzīmējumu salīdzinājumu
88 Apstrīdētajos lēmumos Apelāciju padome secināja, ka, neņemot vērā to, ka dažas ar attiecīgajām preču zīmēm apzīmētās preces ir identiskas un ka starp preču zīmēm pastāv “acīmredzamas līdzības”, reģistrācijai pieteikto preču zīmju un agrākās preču zīmes sajaukšanas iespēja nevienā Kopienas daļā nepastāv. Šis secinājums ir balstīts uz dažām konfliktējošo grafisko apzīmējumu “acīmredzamām un uzkrītošām” atšķirībām, tādām kā oreolā iekļautā Sv. Huberta krusta, kas pat konkurējot ar brieža galvu un piesaistot patērētāja uzmanību, neesamība reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs, attiecīgo brieža galvu attēla atšķirības, kā arī stilizētais un krāsainais vārdiskais elements (“venado” vai “venado especial”) reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs. Saistībā ar šīm atšķirībām Apelāciju padome uzskatīja, ka konfliktējošās preču zīmes uzskatāmas par vizuāli atšķirīgām (apstrīdētais lēmums lietā T‑81/03, 25., 26., 28. un 34. punkts; apstrīdētais lēmums lietā T‑82/03, 22., 23., 25. un 30. punkts; apstrīdētais lēmums lietā T‑103/03, 25., 26. un 31. punkts).
89 Fonētiski attiecīgas preču zīmes arī esot atšķirīgas, jo vienīgi reģistrācijai pieteiktās preču zīmes iekļauj vārdisku elementu. Apstrīdētajos lēmumos lietās T‑81/03 un T‑82/03 Apelāciju padome turklāt uzskatīja, ka Iebildumu nodaļas kļūdaini nolēma, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmju vārdisko elementu Spānijā saista ar šo apzīmējumu grafisko elementu. Šajā sakarā Apelāciju padome, pamatojoties uz argumentu, ko Iebildumu nodaļās norādīja pati prasītāja, uzskatīja, ka fonētiski agrākā preču zīme drīzāk tiek uztverta kā tāda, kas norāda uz terminu un, tādējādi, uz preču zīmi “Jägermeister”, nekā kā tāda, kas norāda “uz preču zīmi “cerf” vai “VENADO”” (apstrīdētais lēmums lietā T‑81/03, 28. un 34. punkts; apstrīdētais lēmums lietā T‑82/03, 25. un 30. punkts; apstrīdētais lēmums lietā T‑103/03, 26. un 31. punkts).
90 Apelāciju padome arī uzskatīja, ka starp reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm nav lielas konceptuālas līdzības. Lai gan koncepciju, kas tās tuvina, varot aprakstīt kā brieža galvu, tad tomēr citu elementu, tādu kā Sv. Huberta krusts agrākajā preču zīme un vārdiskais elements “venado” vai “venado especial” reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs, esamība tās konceptuāli nošķirot (apstrīdētais lēmums lietā T‑81/03, 34. punkts; apstrīdētais lēmums lietā T‑82/03, 30. punkts; apstrīdētais lēmums lietā T‑103/02, 31. punkts).
91 Ārpus šiem salīdzinājumiem Apelāciju padome uzskatīja, ka, ņemot vērā biežu brieža vai brieža galvas motīva izmantošanu dzērienu virknes apzīmēšanai, ko apstiprina personas, kas iestājusies lietā, norādītās astoņas Kopienas reģistrācijas un pašas Apelāciju padomes Apvienotās Karalistes Preču zīmju reģistrā veiktā pētījuma rezultāts, šī motīva atšķirtspēja ir samazināta (apstrīdētais lēmums lietā T‑81/03, 27. un 34. punkts; apstrīdētais lēmums lietā T‑82/03, 24. un 30. punkts, un apstrīdētais lēmums lietā T‑103/02, 32. punkts).
92 Attiecībā uz vizuālo salīdzinājumu Pirmās instances tiesa atzīmē, ka gan reģistrācijai pieteiktajām preču zīmēm, gan arī agrākajai preču zīmei ir grafiskie elementi, ko veido it īpaši brieža galvas attēls pretskatā, kurš ir iekļauts aplī. Šis kopējais grafiskais elements tā ļoti uzkrītošā izskata un apmēra dēļ konfliktējošajos apzīmējumos ieņem dominējošo vietu. Šo konstatējumu nevar apšaubīt nedz šī grafiskā elementa stila reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs, kas ir abstraktāks un krāsaināks, nedz arī apļa, kurā šis elements ir iekļauts, izrobotās kontūras dēļ. Reģistrācijai pieteikto preču zīmju vārdiskie elementi, divu no tām ievietošana taisnstūra rāmī un krusts, ko aptver oreols, agrākajā preču zīmē noteikti ir redzami elementi, kas konfliktējošos apzīmējumus no vizuālā viedokļa atšķir. Tomēr atšķirībā no šo apzīmējumu kopējā grafiskā elementa, tas ir, brieža galvas attēla pretskatā, kurš ir iekļauts aplī, runa nav par dominējošiem elementiem. Ņemot vērā šo apsvērumu kopumu, Pirmās instances tiesa pretēji tam, ko uzskatīja Apelāciju padome, secina, ka konfliktējošajām preču zīmēm ir būtiska vizuālā līdzība.
93 Apelāciju padomes secinājums, ka attiecīgās preču zīmes ir fonētiski atšķirīgas pat attiecībā uz spāņu patērētājiem, tāpat ir kļūdains.
94 Ir jāatzīmē, ka agrākā preču zīme ir pilnībā grafiska. Visas trīs reģistrācijai pieteiktās preču zīmes ietver vārdu “venado”, ko spāņu valodā runājošs patērētājs, bez šaubām, fonētiski saistīs ar šo preču zīmju grafisko daļu. Šī vārda nozīmes dēļ tas pats patērētājs to varētu saistīt arī ar agrāko preču zīmi vai izmantot šīs preču zīmes apzīmēšanai, jo tai nav vārdisku elementu. Būtībā šo pašu iemeslu dēļ Iebildumu nodaļas secināja par konfliktējošo apzīmējumu fonētisku identiskumu vai līdzību Spānijas teritorijā.
95 Apstrīdētajos lēmumos Apelāciju padome šo secinājumu noraidīja, vērā ņemot it īpaši vārdiska emfātiska elementa, kāds ir iekļauts reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs (“venado”, “venado especial”), neesamību agrākajā preču zīmē. Apstrīdētajos lēmumos lietās T‑81/03 un T‑82/03 Apelāciju padome balstījās arī uz pašas prasītājas Iebildumu nodaļās norādītā argumenta, ka agrākā preču zīme pat Spānijā drīzāk tiek uztverta kā tāda, kas norāda uz preču zīmi “Jägermeister” nekā uz preču zīmi “briedis vai VENADO”.
96 Šie apsvērumi nav pamatoti. Šajā sakarā ir jāatgādina, ka termins “jägermeister” ir iekļauts nevis agrākajā preču zīmē, bet vienīgi otrajā agrākajā preču zīmē, ko prasītāja, pamatojot savus iebildumus, kuri ir lietu T‑81/03 un T‑82/03 priekšmets, nav norādījusi. Šajos apstākļos nav nekāda pamatota iemesla, kādēļ spāņu valodā runājošs patērētājs agrāko preču zīmi fonētiski drīzāk saistītu ar terminu “jägermeister”, nevis ar terminiem “cerf” vai “venado”, kas atbilst agrākās preču zīmes dominējošajam grafiskajam elementam. Citādi tas varētu būt tikai tad, ja būtu noteikts, ka agrākajai preču zīmei Spānijas teritorijā ir reputācija. Prasītājas argumentācija Iebildumu nodaļās, ko izmanto Apelāciju padome, ir vērsta tieši uz to, lai noteiktu šādu reputāciju, it īpaši Vācijā un citās Eiropas Savienības valstīs, ieskaitot Spāniju, un nevis lai noteiktu konfliktējošo preču zīmju atšķirību no fonētiskā viedokļa, kā to kļūdaini norāda Apelāciju padome. Ir jākonstatē, pirmkārt, ka prasītāja nav iesniegusi nevienu pierādījumu, lai noteiktu agrākās preču zīmes reputāciju kādā citā Eiropas Savienības valstī, nevis Vācijā. Turpinot, Apelāciju padome nav atzinusi agrākās preču zīmes reputāciju Spānijā. Visbeidzot, starplaikā prasītāja pati atteicās no šī argumenta, jo prasības pieteikumos tā norādīja tikai agrākās preču zīmes reputāciju Vācijā un tiesas sēdē apstiprināja, ka tā neapgalvo, ka šai preču zīmei ir kāda reputācija Spānijā.
97 Katrā ziņā tas vien, ka spāņu valodā runājošs patērētājs pazīst prasītājas preces nosaukumu “Jägermeister”, nevar atturēt no domām par šo preci tad, ja tiek runāts par liķieri “venado”, kas ir termins, kuru drīzāk var saprast kā atsauci uz attēlu, kas ir iekļauts agrākajā preču zīmē, nevis uz kādu citu preci. Šī varbūtība ir jo vairāk lielāka tādēļ, ka termina “jägermeister” izruna spāņu valodā runājošam patērētājam nav skaidra, kādēļ atsaukšanās uz prasītājas preci šajā valstī drīzāk varētu notikt, aprakstot agrāko preču zīmi.
98 Ar personas, kas iestājusies lietā, apgalvojumu, ka, atsaucoties uz agrākajā preču zīmē attēloto dzīvnieku, spāņu patērētājs drīzāk izmantos terminu “ciervo”, kas spāņu valodā esot izplatītāks nekā termins “venado”, iepriekš minētos apsvērumus nevar apšaubīt. Pat ja pieņemtu, ka tas tā ir, persona, kas iestājusies lietā, neapstrīd, ka dzīvnieku, kas ir attēlots agrākajā preču zīmē, apraksta arī spāņu valodas termins “venado”. Tātad, arī šis termins var likt attiecīgajam patērētājam domāt par šo pēdējo preču zīmi.
99 Īpašības vārda “especial” pievienošana terminam “venado” reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē lietā T‑103/03 nevar novest pie cita secinājuma šajā lietā. Ir skaidrs, ka šo kvalificējošo elementu spāņu patērētājs uzskatīs par otršķirīgu un papildu apstākli. No vienas puses, tas ir norādīts zem termina “venado” un rakstīts ar daudz mazākiem burtiem. No otras puses, tā nozīme spāņu valodā (speciāls) būs pamats tam, ka preci ar preču zīmi “VENADO ESPECIAL” patērētājs uztvers kā preces ar preču zīmi “VENADO” rakstura vai kvalitātes ziņā atšķirīgu versiju.
100 Aplūkojot no konceptuālā viedokļa, reģistrācijai pieteikto preču zīmju grafiskā elementa pamatā esošo koncepciju vai rezumēt kā brieža galvu pretskatā, kura ir iekļauta aplī vai medaļā. Minēto preču zīmju vārdiskais elements spāņu patērētājam, kas terminu “venado” vai “venado especial” uztvers nevis patstāvīgi, bet gan kā tiešu atsauci uz grafisko elementu, šajā koncepcijā neko nemaina. Būtībā tāda pati koncepcija ir agrākās preču zīmes pamatā. Attiecīgi konfliktējošās preču zīmes uzskatāmas par līdzīgām no konceptuālā viedokļa.
Par sajaukšanas iespējas visaptverošo vērtējumu
101 Attiecībā uz sajaukšanas iespējas visaptverošo vērtējumu Pirmās instances tiesa pretēji apstrīdētajos lēmumos izmantotajam risinājumam uzskata, ka, ņemot vērā to, ka attiecīgās preces lielākoties ir identiskas un pārējā daļā ļoti līdzīgas, kā arī konfliktējošo preču zīmju vizuālās, fonētiskās un konceptuālās līdzības attiecībā uz spāņu vidusmēra patērētāju, šo preču zīmju atšķirības nav pietiekamas, lai izslēgtu sajaukšanas iespēju minētās konkrētās sabiedrības daļas uztverē.
102 It īpaši apzīmējumu vizuālās atšķirības pašas par sevi nav pietiekamas, lai izvairītos no jebkādas sajaukšanas iespējas konkrētās sabiedrības daļas uztverē.
103 Pirmkārt, tā kā vidusmēra patērētājs atmiņā saglabā tikai nepilnīgu preču zīmes priekšstatu, nevar uzskatīt, ka viņš varētu atcerēties attiecīgo apzīmējumu grafiskās detaļas, tādas kā brieža galvas vairāk vai mazāk reālistiskais stils, brieža ragu apmērs vai apļa, kurā dzīvnieka galva ir iekļauta, vienkāršs vai izrobots raksturs.
104 Krāsas esamība reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs salīdzinājumā ar agrāko preču zīmi būtībā zaudē nozīmi, jo pēdējā ir melnbalts attēls. Attiecīgi, sastopot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes, vidusmēra patērētājs varētu pamatoti domāt, ka tās ir tikai krāsaina agrākās preču zīmes versija.
105 Kā jau tika norādīts (skat. iepriekš 92. punktu), spāņu valodā runājošs vidusmēra patērētājs krustu, kas agrākajā preču zīmē ir iekļauts starp brieža ragiem, lai arī tas ir skaidri redzams, kā dominējošo elementu neuztvers.
106 Arī taisnstūra rāmi preču zīmēs, kas ir pieteiktas reģistrācijai lietās T‑81/03 un T‑103/03, nevar uzskatīt par pietiekami atšķirīgu elementu. Kā ir pamatoti norādījusi prasītāja un ITSB, šis rāmis ir otršķirīgs elements, kas attiecīgajām preču zīmēm piešķir etiķetes izskatu. Turklāt, tā kā dzērienus bieži pārdod pudelēs, preču zīmes iekļaušana rāmī etiķetes veidā dzērienu nozarē ir ļoti izplatīta prakse.
107 Visbeidzot, kā tika norādīts iepriekš, spāņu valodā runājošs vidusmēra patērētājs vārdiskos elementus (“venado”, “venado especial”), kas ir iekļauti tikai reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs, uzskatīs par tiešu atsauci uz šo preču zīmju grafisko daļu. Tātad, ar šiem elementiem vien nepietiek, lai reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtu no agrākās preču zīmes Spānijā, jo spāņu patērētājs arī agrākajā preču zīmē ieraudzīs dzīvnieka attēlu, ko viņš sauc par “venado”.
108 Otrkārt un galvenokārt, attiecībā uz konkrēto spāņu valodā runājošo sabiedrības daļu attiecīgo preču zīmju vizuālās atšķirības neitralizē attiecīgo preču lielākās daļas identiskums un pārējās daļas līdzība, kā arī minēto preču zīmju fonētiskā un konceptuālā līdzība.
109 Secinājumu, ka starp konfliktējošajām preču zīmēm Spānijā pastāv sajaukšanas iespēja, nevar apšaubīt ar prasītājas argumentu (skat. iepriekš 63. punktu) par to, ka terminu “venado” tā ir reģistrējusi kā Kopienas vārdisku preču zīmi un prasītāja pret to nav iebildusi. Neatkarīgi no jautājuma par šī faktiskā pierādījuma, kas pirmo reizi ir norādīts Pirmās instances tiesā, pieņemamību ir pietiekami atzīmēt, no vienas puses, ka tas vien, ka prasītāja nav iebildusi pret kādas preču zīmes reģistrāciju, neliedz iesniegt iebildumus pret citu preču zīmi. No otras puses un galvenokārt, tā kā fonētiskā līdzība starp konfliktējošām preču zīmēm ir tikai viens no elementiem, kas sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā ir jāņem vērā, sajaukšanas iespēja starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko preču zīmi nav izslēgta pat tad, ja pieļautu, ka šāda iespēja starp agrāko preču zīmi un vārdisko preču zīmi “VENADO”, neņemot vērā to fonētisko līdzību, nepastāv.
110 Personas, kas iestājusies lietā, arguments, kas ir izmantots apstrīdētajos lēmumos un kas attiecas uz brieža vai brieža galvas attēla iespējami vāju atšķirtspēju tā iemesla dēļ, ka šādus attēlus bieži izmantojot dzērienu aizsardzībai, tāpat ir jānoraida. Neatkarīgi no jautājuma, vai personas, kas iestājusies lietā, norādītās astoņas reģistrācijas un Apelāciju padomes pēc pašas iniciatīvas veiktais pētījums Apvienotās Karalistes Preču zīmju reģistrā ir pietiekams, lai izdarītu šādu secinājumu, ir jākonstatē, ka izskatāmajā lietā konfliktējošās preču zīmes tuvina nevis brieža vai brieža galvas vispārīga koncepcija, bet gan specifiskāka koncepcija, kas ietver brieža galvas pretskatā, kura ir iekļauta aplī, attēlu medaļas formā. Tikai trīs no personas, kas iestājusies lietā, norādītajām astoņām Kopienas reģistrācijām ir tuvas šai specifiskākajai koncepcijai. Runa ir par preču zīmēm, kas ir reģistrētas ar numuriem 86439, 164392, un 163311, turklāt divas pēdējās ir acīmredzami saistītas, jo tās abas apzīmē to pašu preci, tas ir, preču zīmes “ANTLER” alu. Turklāt šķiet, ka preču zīme, kas ir reģistrēta ar numuru 86439, ir ļoti atšķirīga no konfliktējošajiem apzīmējumiem izskatāmajā lietā, jo aplis, kas ietver brieža galvu, ir iekļauts papildu nepareizas kontūras un iztēles radītā rāmī un preču zīme ietver dominējošu vārdisku elementu, tas ir, vārdu “contri”, kas ir uzrakstīts ar proporcionāli daudz lielākiem burtiem un bez jebkādas semantiskās saistības ar preču zīmes grafisko daļu. Ņemot vērā visu iepriekš minēto un ievērojot skaidru semantiskās saistības starp briedi vai brieža galvu un alkoholiskiem vai bezalkoholiskiem dzērieniem neesamību, Pirmās instances tiesa uzskata, ka nevar noliegt brieža galvas pretskatā, kura ir iekļauta aplī, koncepcijas vismaz vidējo atšķirtspēju, lai apzīmētu dzērienus.
111 Visbeidzot ir jānoraida personas, kas ir iestājusies lietā, tas arguments par brieža galvas attēla īpašas atšķirtspējas neesamību, kurš balstīts uz iepriekš 43. punktā minēto spriedumu lietā SABEL. Šajā lietā attiecībā uz divām preču zīmēm, no kurām viena veidota no vārda un attēla kombinācijas, bet otra – tikai no attēla un nav īpaši atpazīstama sabiedrībā, Tiesa nosprieda, ka vienkārša to asociācija, kas sabiedrībai varētu rasties, pamatojoties uz to semantiskā satura atbilstību, pati par sevi nav pietiekama, lai secinātu, ka pastāv sajaukšanas iespēja (iepriekš 43. punktā minētais spriedums lietā SABEL, 11. un 25. punkts). Tiesa norādīja, ka šādu iespēju var pieļaut tikai tad, ja agrākajai preču zīmei ir īpaša atšķirtspēja vai nu tās raksturīguma dēļ, vai nu sakarā ar tās atpazīstamību sabiedrībā (iepriekš 43. punktā minētais spriedums lietā SABEL, 24. punkts). Ir jākonstatē, ka izskatāmajā lietā reģistrācijai pieteiktajās preču zīmēs iekļautais vārdiskais elements (“venado” un “venado especial”) Spānijas teritorijā ir tieša atsauce uz šajās preču zīmēs norādīto attēlu, bet lietā, kurā tika pieņemts iepriekš 43. punktā minētais spriedums lietā SABEL, vārdam “sabèl”, kas bija šajā lietā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes daļa, nebija nekādas semantiskās saistības ar to papildinošu geparda lēcienā attēlu. Turklāt lietā, kurā tika pieņemts iepriekš 43. punktā minētais spriedums lietā SABEL, semantiskā atbilstība starp divu konfliktējošo preču zīmju grafiskajām daļām aprobežojās ar to, ka abi divi preču zīmēs norādītie dzīvnieki, attiecīgi, gepards un puma, pieder kaķu dzimtai un bija attēloti lēcienā – pozā, kas šim dzīvnieku veidam ir tipiska (ģenerāladvokāta Džeikobsa [Jacobs] sakarā ar iepriekš 43. punktā minēto spriedumu lietā SABEL sniegtie secinājumi, Recueil, I‑6193. lpp., 3., 4. un 13. punkts). Turpretim, kā ir atzīmēts iepriekš, šajā lietā konfliktējošajiem apzīmējumiem ir vairākas līdzības un tās pārsniedz elementu vienkāršu dabisku atbilstību un, tātad, iztēles ietekme tajos ir maza. Proti, ir jāatgādina, ka visi konfliktējošie apzīmējumi iekļauj daļēju tā paša dzīvnieka (brieža) attēlu un visos gadījumos ir attēlota viena un tā pati šī dzīvnieka daļa, tas ir, galva ar ragiem un kaklu pretskatā, kura ir iekļauta aplī.
112 No visiem iepriekš minētajiem apsvērumiem izriet, ka prasītājas norādītais pirmais pamats ir jāatbalsta, un ka tātad apstrīdētie lēmumi ir jāatceļ, nepastāvot vajadzībai pārbaudīt citus prasītājas argumentus, kas attiecas, respektīvi, uz to, ka konkrētā sabiedrības daļa reģistrācijai pieteiktās preču zīmes uzskatīs par agrākās preču zīmes modernizētu versiju, kā arī uz pēdējās preču zīmes iespējamo reputāciju Vācijā, nedz arī prasītājas norādīto otro pamatu attiecībā uz Regulas Nr. 40/94 73. panta pārkāpumu.
Par tiesāšanās izdevumiem
113 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tomēr saskaņā ar šī paša panta 3. punkta pirmo daļu Pirmās instances tiesa var nolemt, ka, ja pastāv izņēmuma apstākļi, tiesāšanās izdevumi ir jāsadala.
114 Šajā lietā personai, kas iestājusies lietā, spriedums ir nelabvēlīgs tiktāl, ciktāl apstrīdētie lēmumi ir atceļami atbilstoši prasītājas prasījumiem. Tomēr prasītāja ir nevis lūgusi piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, bet gan ir lūgusi piespriest ITSB atlīdzināt minētos izdevumus.
115 Šajā ziņā ir jānorāda, ka, lai gan ITSB atbalstīja prasītājas prasījumu pirmo daļu, tam ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas radušies prasītājai, jo Apstrīdētos lēmumus pieņēma tā Apelāciju padome (iepriekš 23. punktā minētais spriedums lietā “BIOMATE”, 97. punkts).
116 Attiecībā uz personas, kas iestājusies lietā, jauno tiesas sēdē sniegto prasījumu apstrīdēto lēmumu atcelšanas gadījumā piespriest ITSB atlīdzināt personas, kas iestājusies lietā, tiesāšanās izdevumus, ir jāatzīmē, ka saskaņā ar judikatūru lietas dalībnieki tiesas sēdē drīkst izvirzīt prasījumus par tiesāšanās izdevumiem pat tad, ja tie nebija izvirzīti iepriekš (Tiesas 1979. gada 29. marta spriedums lietā 113/77 NTN Toyo Bearing u.c./Padome, Recueil, 1185. lpp., un ģenerāladvokāta Varnera [Warner] sakarā ar šo spriedumu sniegtie secinājumi, Recueil, 1212., 1274. lpp.; Pirmās instances tiesas 2006. gada 21. februāra spriedums lietā T‑214/04 Royal County of Berkshire Polo Club/ITSB – Polo/Lauren (“ROYAL COUNTY OF BERKSHIRE POLO CLUB”), Krājums, II‑239. lpp., 54. punkts). Tādējādi šis prasījums ir pieņemams.
117 Tomēr Pirmās instances tiesa uzskata, ka ITSB ieņemtā nostāja attiecībā uz tā Apelāciju padomes lēmumiem nav uzskatāma par izņēmuma apstākļiem, kas var pamatot tiesāšanās izdevumu sadalījumu atbilstoši Reglamenta 87. panta 3. punkta pirmajai daļai. Kā ir atzīmēts iepriekš 24.–29. punktā, ITSB nav pienākuma vienmēr atbalstīt katru apstrīdēto Apelāciju padomes lēmumu un tas var pievienoties prasītājas prasījumam. Šāds ITSB secinājums neierobežo personas, kas iestājusies lietā, tiesisko paļāvību. Personas, kas iestājusies lietā, šajā sakarā norādītais iepriekš 22. punktā minētais spriedums lietā Vedial/ITSB neattiecas uz lietu. Šī sprieduma 36. punktā Tiesa atsaucas vienīgi uz tā lietas dalībnieka tiesisko paļāvību, kuram Apelāciju padomes lēmums bija labvēlīgs, uz to, ka procesa mērķis Pirmās instances tiesā saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 63. panta 2. punktu ir izvērtēt Apelāciju padomes lēmuma likumību. Izskatāmajā lietā šī tiesiskā paļāvība netika apdraudēta, jo Pirmās instances tiesa šādu pārbaudi veica neatkarīgi no ITSB ieņemtās nostājas. Tādējādi personai, kas iestājusies lietā, jāpiespriež segt savus tiesāšanās izdevumus pašai.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA
(piektā palāta)
nospriež:
1) atcelt Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) 2002. gada 19. decembra (lieta R 412/2002‑1 un lieta R 382/2002‑1) un 2003. gada 14. janvāra (lieta R 407/2002‑1) lēmumus;
2) piespriest Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) atlīdzināt prasītājai radušos tiesāšanās izdevumus;
3) persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Vilaras | Martins Ribeiro | Jürimäe |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2006. gada 14. decembrī.