Prasība, kas celta 2013. gada 14. oktobrī – Francija/Komisija
(lieta T-549/13)
Tiesvedības valoda – franču
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Francijas Republika (pārstāvji – G. De Bergues, D. Colas un C. Candat)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
atcelt Komisijas 2013. gada 18. jūlija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 689/2013, ar ko nosaka eksporta kompensācijas par mājputnu gaļu;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāja izvirza divus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka nav ievērots pienākums norādīt pamatojumu, ciktāl Komisija nav skaidri un viennozīmīgi norādījusi savu argumentāciju un tādēļ ieinteresētās personas nav varējušas zināt apstrīdētās regulas pamatojumu. Prasītāja apgalvo, ka:
pirmkārt, pienākums norādīt apstrīdētās regulas pamatojumu ir vēl jo vairāk būtisks tādēļ, ka Komisijai, pieņemot apstrīdēto regulu, bija liela rīcības brīvība un,
otrkārt, Komisijai bija skaidri jānorāda sava argumentācija, ciktāl, nosakot nulles likmi eksporta kompensācijām par mājputnu gaļu, apstrīdētajā regulā būtiski tika pārsniegts regulējums, kas bija paredzēts iepriekšējās regulās šajā nozarē.
Ar otro pamatu, kas ir sadalīts divās daļās, tiek apgalvots, ka, uzskatot, ka stāvoklis tirgū un valsts un starptautiskai konteksts, kas pastāvēja apstrīdētās regulas pieņemšanas laikā, bija tādi, ar kuriem varēja pamatot nulles likmes noteikšanu eksporta kompensācijām par mājputnu gaļu, ir pārkāpts Vienotās TKO regulas 1 164. panta 3. punkts. Prasītāja apgalvo, ka:
Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu tirgus stāvokļa vērtējumā;
Komisija, pieņemot apstrīdēto regulu, ņemdama vērā neseno reformu kopējās lauksaimniecības politikas jomā un TKO ietvaros notiekošās pārrunas – kas nav viens no Vienotās TKO regulas 164. panta 3. punktā ierobežojošajā uzskaitījumā iekļautajiem aspektiem, – ir acīmredzami neievērojusi savas rīcības brīvības robežas.
____________1 Padomes 2007. gada 22. oktobra Regula (EK) Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem (“Vienotā TKO regula”) (OV L 299, 1. lpp.).