Lieta T‑549/13
Francijas Republika
pret
Eiropas Komisiju
Lauksaimniecība – Eksporta kompensācija – Mājputnu gaļa – Kompensācijas noteikšana EUR 0 apmērā – Pienākums norādīt pamatojumu – Komisijas iespēja norādīt tikai standarta pamatojumu – Komisijas ierastā prakse kompensāciju noteikšanas jomā – Regulas (EK) Nr. 1234/2007 164. panta 3. punkts – Paredzēto kritēriju neierobežojošais raksturs
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (piektā palāta) 2016. gada 14. janvāra spriedums
1. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Lēmums, kas atbilst iepriekš pieņemtajiem lēmumiem – Īsa pamatojuma pieļaujamība – Lēmums, kurā ir noteikta eksporta kompensācijas summa
(LESD 296. panta otrā daļa)
2. Lauksaimniecība – Tirgu kopīgā organizācija – Eksporta kompensācijas – Summas noteikšana – Summas noteikšana nulles apmērā pirmo reizi attiecīgajiem produktiem – Pieļaujamība
(Padomes Regulas Nr. 1234/2007 164. panta 3. punkts; Komisijas Regula Nr. 689/2013)
3. Lauksaimniecība – Tirgu kopīgā organizācija – Eksporta kompensācijas – Summas noteikšana – Kopējās lauksaimniecības politikas attīstības nākotnē un PTO notiekošo sarunu par eksporta kompensāciju atcelšanu vai ierobežošanu ņemšana vērā – Pieļaujamība
(Padomes Regulas Nr. 1234/2007 164. panta 3. punkts; Komisijas Regula Nr. 689/2013)
4. Lauksaimniecība – Kopējā lauksaimniecības politika – Savienības iestāžu rīcības brīvība – Apjoms – Pārbaude tiesā – Robežas
(LESD 40.–43. pants)
5. Lauksaimniecība – Tirgu kopīgā organizācija – Eksporta kompensācijas – Priekšmets
(LESD 39. pants)
6. Lauksaimniecība – Tirgu kopīgā organizācija – Eksporta kompensācijas – Summas noteikšana – Aspekti, kas Komisijai jāņem vērā
(Padomes Regulas Nr. 1234/2007 162. panta 1. punkts un 164. panta 3. punkts)
7. Lauksaimniecība – Tirgu kopīgā organizācija – Eksporta kompensācijas – Summas noteikšana – Tirgus situācijas ņemšana vērā – Teorētisks aprēķins, kas balstās uz cenu atšķirību Savienības tirgū un pasaules tirgū – Pienākums apsvērt eksportētāju uzņēmumu īpašo situāciju – Neesamība
(Padomes Regulas Nr. 1234/2007 164. panta 3. punkta a) apakšpunkts)
1. Lēmums, kas atbilst iedibinātai lēmumu pieņemšanas praksei, var tikt pamatots kopsavilkuma veidā, tostarp ar atsauci uz šo praksi. Turpretī Savienības iestādei ir jāsniedz skaidrs pamatojums tās argumentācijai, ja lēmums būtiski pārsniedz iepriekš pieņemtos lēmumus. Ja standarta pamatojums ir pietiekams tāpēc, ka Komisija, pieņemot attiecīgo tiesību aktu, ir ievērojusi savu pastāvīgo lēmumpieņemšanas praksi, atsauce attiecīgajā tiesību aktā uz piemērojamajiem juridiskajiem pamatiem atbilst pienākumam norādīt pamatojumu. Ar ierasto praksi ir jāsaprot rīcība, kuru attiecīgā iestāde veic pastāvīgi, ņemot vērā tirgū esošos apstākļus.
Šajā ziņā, ņemot vērā eksporta kompensāciju apmēra noteikšanas regularitāti un piemērojamo vienveidīgo procedūru attiecīgo regulu pieņemšanai, standarta pamatojums ir pieļaujams, ciktāl Komisija rīkojas saskaņā ar tās ierasto praksi, nosakot šo apmēru. Šis secinājums nevar tikt apstrīdēts, pamatojoties uz to, ka Komisijai lauksaimniecības jomā vispār ir plaša rīcības brīvība.
(sal. ar 24., 25., 29., 31., 82. un 84. punktu)
2. Komisijas eksporta kompensācijas apmēra noteikšanas kontekstā tikai tas, ka šis apmērs pirmoreiz tika noteikts nulles līmenī attiecībā uz konkrētajiem produktiem, uzreiz nenozīmē, ka Komisija ir mainījusi savu ierasto praksi. Izmaiņu veikšana eksporta kompensāciju apmērā ir neatņemama sastāvdaļa šo kompensāciju apmēra regulāras noteikšanas sistēmā, proti, viens un tas pats pamatojums var tikt attiecināts uz ļoti dažādiem eksporta kompensāciju apmēriem.
(sal. ar 45. un 46. punktu)
3. Komisijai, nosakot eksporta kompensāciju apmēru, nekas neliek tai ņemt vērā faktu, ka Pasaules tirdzniecības organizācijā (PTO) norit sarunas par šo kompensāciju atcelšanu, ja šo sarunu rezultātā nav ticis noslēgts saistošs nolīgums. Savukārt Komisijai, nosakot kompensācijas apmēru, katrā ziņā ir iespēja ņemt vērā kopējās lauksaimniecības politikas attīstību nākotnē un PTO ietvaros notiekošās sarunas, lai arī šie aspekti nav skaidri paredzēti Regulas Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem, 164. panta 3. punktā.
Vispārpiemērojamu tiesību aktu pieņemšana vienmēr iekļaujas vispārīgā politiskā un ekonomiskā kontekstā. Lai arī minētajā 164. panta 3. punktā tieši ir paredzēti konkrēti kritēriji, kuri var tikt ņemti vērā, tomēr, ja regulas, ar kuru tiek noteikts eksporta kompensāciju apmērs, pieņemšana notiek šādā kontekstā, Komisija to vajadzības gadījumā var ņemt vērā. Jānorāda, ka vienmēr šis vispārīgais konteksts nav jānorāda regulas pamatojumā. Ņemot vērā, ka ir pilnībā pieņemami, ka Komisija ņem vērā vispārīgo politisko un ekonomisko kontekstu, tas vien, ka tā to dara, nenozīmē, ka tā rīkojas, neievērojot savu ierasto praksi. Turklāt vispārīgais politiskais un ekonomiskais konteksts parasti ir zināms attiecīgajiem saimnieciskās darbības veicējiem.
Tāpēc PTO notiekošo sarunu un nākotnes politiku pamatnostādņu ņemšana vērā nav tieši jānorāda Regulas Nr. 689/2013, ar ko nosaka eksporta kompensācijas par mājputnu gaļu, pamatojumā, ja vien šī informācija nav bijusi tikai daļa no vispārīgā politiskā un ekonomiskā konteksta, kas ņemts vērā, nosakot eksporta kompensācijas, bet arī šīs regulas pamatojums.
Šajā ziņā, ja pastāv politiska vienošanās par turpmākām kopējās lauksaimniecības politikas pamatnostādnēm, šī vienošanās ir daļa no vispārīgā politiskā un ekonomiskā konteksta, kuru Komisija varēja ņemt vērā. Tas pats attiecas uz PTO ietvaros notiekošajām sarunām. Šāda ņemšana vērā nenozīmē, ka Komisija pārsniedz savas rīcības brīvības robežas, pat ja Regulas Nr. 1234/2007 164. panta 3. punktā paredzēto kritēriju saraksts tiek uzskatīts par ierobežojošu. Vispārīgais konteksts vienmēr var ietekmēt Komisijas rīcības brīvības īstenošanu, un to kritēriju uzskaitījums, pat ierobežojošs, kurus Komisija var ņemt vērā, nevar tai liegt ņemt vērā šo vispārīgo kontekstu.
(sal. ar 57., 58., 60., 61., 66., 71., 73. un 157. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 89. punktu)
5. Eksporta kompensāciju pastāvēšanas iemesls ir ļaut Savienībai iekšējā tirgū esošo attiecīgā produkta pārprodukciju novirzīt uz trešām valstīm. Eksporta kompensāciju sistēmas mērķis nav subsidēt jebkuru eksportētāju, bet atvieglot, ja ir tāda nepieciešamība, eksportu, lai īstenotu kopējās lauksaimniecības politikas mērķus, kas paredzēti LESD 39. pantā, proti, stabilizēt tirgus un pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem.
(sal. ar 92. punktu)
6. Nosakot eksporta kompensācijas apmēru, Regulas Nr. 1234/2007, ar ko izveido lauksaimniecības tirgu kopīgu organizāciju un paredz īpašus noteikumus dažiem lauksaimniecības produktiem, 164. panta 3. punktā ir noteikts, ka Komisijai ir jāņem vērā viens vai vairāki šajā tiesību normā paredzēti aspekti. Saskaņā ar šo formulējumu Komisijai pat ir tiesības balstīties tikai uz vienu no šajā tiesību normā paredzētajiem aspektiem. Ar šo tiesību normu arī nav ieviesta hierarhija starp šiem dažādajiem aspektiem. Nekas neizslēdz, ka Komisija īpašu nozīmi var piešķirt, piemēram, Regulas Nr. 1234/2007 164. panta 3. punkta b) apakšpunktā iekļautajam aspektam, proti, kopīgās tirgus organizācijas mērķiem, kuriem jānodrošina līdzsvars un dabīga cenu un tirdzniecības attīstība šajā tirgū. Līdz ar to Komisija, nosakot eksporta kompensāciju apmēru, lielāku nozīmi var piešķirt tirgus analīzes iznākumam, nevis eksporta kompensācijas apmēra teorētiskajam aprēķinam, kas veikts, pamatojoties uz starpību starp cenām Savienības tirgū un cenām pasaules tirgū.
Turklāt no minētā 164. panta 3. punkta formulējuma izriet, ka Komisijai ir jāņem vērā vismaz viens no šajā pantā uzskaitītajiem aspektiem. Tomēr no šī formulējuma neizriet, ka šo aspektu saraksts ir ierobežojošs. Turklāt tas, ka atbilstoši Regulas Nr. 1234/2007 162. panta 1. punktam pati eksporta kompensāciju piešķiršana ir fakultatīva, apstiprina ļoti plašu rīcības brīvību un lielu elastīgumu par labu Komisijai, ja ir jānosaka to apmērs.
(sal. ar 96., 148. un 150. punktu)
7. Eksporta kompensācijas apmēra noteikšanas jautājumos minētās kompensācijas teorētiskais aprēķins, kas veikts, pamatojoties uz starpību starp cenām Savienības tirgū un cenām pasaules tirgū, attiecas vienīgi uz to, vai pozitīva eksporta kompensācija ir nepieciešama attiecīgās nozares eksportētājiem, lai tie varētu pārdot savus produktus reģionos, uz kuriem attiecas šīs kompensācijas. Tomēr vispārējā tirgus stāvokļa analīzē Komisijai nav pienākuma ņemt vērā uzņēmumu eksportētāju īpašo situāciju. Lai arī eksporta kompensācija ir nepieciešama eksportētājiem, lai tie varētu pārdot savus produktus, tas nenozīmē, ka, ņemot vērā vispārējo tirgus stāvokli, būtu nepieciešams noteikt eksporta kompensācijas pozitīvā apmērā.
Tāpēc iespējams, ka tirgus stāvokļa analīze Komisijai var ļaut uzskatīt, ka Savienības tirgus stāvoklis ir stabils un ka nav jānosaka eksporta kompensācijas pozitīvā apmērā, lai nodrošinātu tirgus stabilitāti un pietiekami augstu dzīves līmeni lauksaimniecībā nodarbinātajiem iedzīvotājiem. Šādā situācijā Komisija var nepiešķirt eksporta kompensācijas vai tām noteikt nulles likmi arī tad, ja eksporta kompensāciju apmēra teorētiskā aprēķina rezultāts ir pozitīvs. Šāds gadījums nav tikai tad, ja Savienības tirgū pastāv attiecīgās preces deficīts vai nopietna krīze.
(sal. ar 98. un 99. punktu)