PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2008. gada 12. novembrī (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas grafiskas preču zīmes “Limoncello della Costiera Amalfitana shaker” reģistrācijas pieteikums – Valsts agrāka vārdiska preču zīme “LIMONCHELO” – Relatīvs atteikuma pamatojums – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Apelācija – Lietas nodošana otrreizējai izskatīšanai
Lieta T‑7/04
Shaker di L. Laudato & C. Sas, Vietri‑sul‑Mare [Vietri sul Mare] (Itālija), ko pārstāv F. Šaudone [F. Sciaudone], advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv O. Montalto [O. Montalto] un P. Buloks [P. Bullock], pārstāvji,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece –
Limiñana y Botella, SL, Monforte del Sida [Monforte del Cid] (Spānija),
par prasību par ITSB Apelāciju otrās palātas 2003. gada 24. oktobra lēmumu lietā R 933/2002‑2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Limiñana y Botella, SL un Shaker di L. Laudato & C. Sas.
EIROPAS KOPIENU PIRMĀS INSTANCES TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs V. Tīli [V. Tiili] (referents), tiesneši F. Deuss [F. Dehousse] un I. Višņevska‑Bjalecka [I. Wiszniewska‑Białecka],
sekretārs H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2008. gada 17. jūnija tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 1999. gada 20. oktobrī prasītāja – Shaker di L. Laudato & C. Sas – Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir grafisks apzīmējums, kas saskaņā ar reģistrācijas pieteikumā ietverto aprakstu ir zilā, gaišzilā, dzeltenā, sarkanā un baltā krāsā un ir attēlots šādi:
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ņemot vērā ITSB iejaukšanos 1999. gada 23. novembrī un izņemšanu no klases, ietilpst 29. un 33. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 29. klase: “želejas, marmelādes, ievārījumi”;
– 33. klase: “amalfi piekrastē ražots citronu liķieris”.
4 2000. gada 17. aprīlī šis reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 30/2000.
5 2000. gada 1. jūnijā iebildumu iesniedzēja Limiñana y Botella, SL, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. panta 1. punktu, iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju. Iebildumi bija pamatoti ar vārdisku preču zīmi “LIMONCHELO”, kas reģistrēta Spānijā ar Nr. 2 020 372 (reģistrācijas pieteikums iesniegts 1996. gada 27. martā) attiecībā uz precēm, kuras ietilpst 33. klasē (“vīni, spirtotie dzērieni un liķieri”).
6 Iebildumi skāra daļu no Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumā norādītajām precēm, proti, precēm, kas ietilpst 33. klasē. Iebildumi bija attiecināti uz visām precēm, ko aptver agrākā preču zīme.
7 Iebildumi bija pamatoti ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
8 Ar 2002. gada 9. septembra lēmumu ITSB Iebildumu nodaļa apmierināja iebildumus. Tā uzskatīja, ka Spānijas teritorijā ir sajaukšanas iespēja, ņemot vērā konkrēto preču identiskumu un konfliktējošo preču zīmju vizuālo un fonētisko līdzību.
9 2002. gada 7. novembrī prasītāja par Iebildumu nodaļas lēmumu iesniedza apelācijas sūdzību ITSB saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu.
10 Ar 2003. gada 24. oktobra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Apelāciju otrā padome noraidīja apelācijas sūdzību. Tā uzskatīja, ka, ņemot vērā konfliktējošo preču zīmju līdzību un konkrēto preču identiskumu, ir iespēja, ka Spānijas patērētāji maldīsies vai saistīs šo preču komerciālo izcelsmi.
Process Pirmās instances tiesā un Tiesā
11 Ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2004. gada 7. janvārī, prasītāja cēla prasību par apstrīdētā lēmuma atcelšanu, norādot, pirmkārt, uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, otrkārt, uz pilnvaru nepareizu izmantošanu un, treškārt, uz pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu.
12 Ar 2005. gada 15. jūnija spriedumu lietā T‑7/04 Shaker/ITSB – Limiñana y Botella (“Limoncello dell Costiera Amalfitana shaker”) (Krājums, II‑2305. lpp.; turpmāk tekstā – “pārsūdzētais spriedums”) Pirmās instances tiesa apmierināja prasītājas prasību un atcēla apstrīdēto lēmumu.
13 Šajā spriedumā Pirmās instances tiesa vispirms konstatēja preču identiskumu un pēc tam veica konkrēto preču zīmju salīdzināšanu. Tā konstatēja, ka apaļā, citroniem ornamentētā šķīvja atveidojums ir [reģistrācijai] pieteiktās preču zīmes dominējošais elements (Pirmās instances tiesas sprieduma 59. punkts). Tā uzskatīja, ka šīs preču zīmes vārdiskie elementi no vizuālā viedokļa nav dominējošie un ka attiecīgi nav jāanalizē šo elementu fonētiskās un konceptuālās iezīmes (Pirmās instances tiesas sprieduma 60.–64. punkts).
14 Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka apaļā, citroniem ornamentētā šķīvja grafiskais atveidojums, būdams dominējošais salīdzinājumā ar pārējiem reģistrācijai pieteiktās preču zīmes elementiem, novērš jebkādu sajaukšanas iespēju, kas balstās uz konkrētajās preču zīmēs ietverto vārdu “limonchelo” un “limoncello” vizuālo, fonētisko vai konceptuālo līdzību (Pirmās instances tiesas sprieduma 66. punkts). Tā konstatēja arī, ka grafiskā elementa – apaļā, citroniem ornamentētā šķīvja – dominējošā loma nozīmē, ka šajā gadījumā agrākās preču zīmes atšķirīgo elementu novērtēšana neietekmē Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanu, ņemot vērā, ka apaļā, citroniem ornamentētā šķīvja dominējošā loma novērš jebkādu sajaukšanas iespēju ar agrāko preču zīmi (Pirmās instances tiesas sprieduma 68. punkts).
15 Tādēļ Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka, lai gan konkrētās preces ir identiskas, attiecīgo preču zīmju līdzības pakāpe nav pietiekami augsta, lai būtu sajaukšanas iespēja (Pirmās instances tiesas sprieduma 69. punkts). Tādējādi tā apmierināja pirmo pamatu, nolemjot, ka nav jāizvērtē pārējie pamati, un atcēla apstrīdēto lēmumu.
16 Ar procesuālo dokumentu, kas Tiesas kancelejā iesniegts 2005. gada 9. septembrī, ITSB iesniedza apelācijas sūdzību, kurā lūdz Tiesu atcelt Pirmās instances tiesas spriedumu. Pamatojot savu apelācijas sūdzību, ITSB izvirzīja divus pamatus, bet, ņemot vērā labojumus, ko Pirmās instances tiesa izdarīja ar 2006. gada 12. janvāra rīkojumu, procesā Tiesā atteicās no otrā pamata. Pamats, kuru ITSB uztur savas apelācijas sūdzības ietvaros, ir saistīts ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta kļūdainu interpretāciju un piemērošanu.
17 Ar 2007. gada 12. jūnija spriedumu lietā C‑334/05 P ITSB/Shaker (Krājums, I‑4529. lpp.; turpmāk tekstā – “Tiesas spriedums” vai “spriedums lietā ITSB/Shaker”) Tiesa atcēla Pirmās instances spriedumu, nodeva tai atpakaļ lietu un atlika lēmuma pieņemšanu par tiesāšanās izdevumiem.
18 Savā spriedumā Tiesa it īpaši norādīja:
“37 Izskatāmajā lietā Pirmās instances tiesa apstrīdētā sprieduma 49. punktā ir uzsvērusi [..] judikatūru, un saskaņā ar to sajaukšanas iespējas visaptverošajam vērtējumam ir jābalstās uz attiecīgo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu.
38 Tomēr apstrīdētā sprieduma 54. punktā tā ir precizējusi, ka, ja reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir kombinēta preču zīme ar vizuālu raksturu, tās atstātais kopējais iespaids jānovērtē un tās iespējamais dominējošais elements jānosaka, veicot vizuālu analīzi. Tā ir piebildusi, ka, balstoties uz šādu pieņēmumu, tikai tad, ja šis dominējošais elements ietver semantiskus, nevis vizuālus aspektus, vajadzības gadījumā ir jāsalīdzina šie elementi un agrākā preču zīme, ņemot vērā arī semantiskos aspektus, kā, piemēram, fonētiskos aspektus un attiecīgos abstraktos jēdzienus.
39 No šiem apsvērumiem Pirmās instances tiesa, analizējot attiecīgos apzīmējumus, vispirms secināja, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme ietvēra dominējošu elementu, kuru veidoja apaļa, citroniem ornamentēta šķīvja grafisks atveidojums. Tad Pirmās instances tiesa apstrīdētā sprieduma 62.–64. punktā no tā secināja, ka nebija vajadzības izvērtēt šīs preču zīmes pārējo elementu fonētiskās vai konceptuālās iezīmes. Visbeidzot, šī paša sprieduma 66. punktā tā secināja, ka tas, ka apaļā, citroniem ornamentētā šķīvja grafiskais atveidojums ir dominējošs salīdzinājumā ar pārējiem [reģistrācijai] pieteiktās preču zīmes elementiem, novērš jebkādu sajaukšanas iespēju, pamatojoties uz apskatāmajās preču zīmēs ietverto vārdu “limonchelo” un “limoncello” vizuālo, fonētisko vai konceptuālo līdzību.
40 Tomēr, šādi rīkojoties, Pirmās instances tiesa neveica attiecīgo preču zīmju sajaukšanas iespējas visaptverošu novērtējumu.
41 Ir svarīgi uzsvērt, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru, veicot sajaukšanas iespējas esamības novērtējumu, divu preču zīmju līdzības vērtējumā nevar ņemt vērā vienīgi kādu vienu kombinētas preču zīmes elementu un salīdzināt to ar citu preču zīmi. Gluži pretēji, salīdzinājums ir jāveic, pārbaudot attiecīgās preču zīmes un apskatot katru no tām kopumā, kas nenoliedz, ka noteiktos apstākļos konkrētās sabiedrības daļas atmiņā radīto kopējo iespaidu nosaka viena vai vairākas šo preču zīmju sastāvdaļas [..].
42 [..] tikai tad, ja visiem citiem preču zīmes elementiem ir nebūtiska nozīme, līdzības novērtējumu var veikt tikai uz dominējošā elementa pamata.
43 No tā izriet, ka Pirmās instances tiesa ir kļūdaini piemērojusi Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
44 Šajos apstākļos ITSB pamatoti uzskata, ka apstrīdētajā spriedumā pieļauta tiesību kļūda.”
Process un lietas dalībnieku prasījumi pēc lietas nodošanas atpakaļ
19 Ar 2007. gada 19. jūnija vēstuli Pirmās instances tiesa atbilstoši Pirmās instances tiesas Reglamenta 119. panta 1. punktam lūdza lietas dalībniekus divu mēnešu laikā no Tiesas sprieduma izsniegšanas iesniegt savus rakstveida apsvērumus par to, kā minētais spriedums būtu izpildāms šī procesa ietvaros.
20 Prasītāja un ITSB noteiktajā termiņā, proti, attiecīgi 2007. gada 3. un 31. jūlijā, iesniedza Pirmās instances tiesas kancelejā savus apsvērumus. Iebildumu iesniedzēja noteiktajā termiņā apsvērumus neiesniedza.
21 Savos apsvērumos prasītāja lūdz Pirmās instances tiesu:
– atcelt apstrīdēto lēmumu un, grozot to, noraidīt iebildumus;
– piespriest ITSB atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, kas radušies procesā Pirmās instances tiesā un Tiesā.
22 Savos apsvērumos ITSB lūdz Pirmās instances tiesu:
– galvenokārt – noraidīt prasību un piespriest prasītājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus, kas radušies procesā Pirmās instances tiesā un Tiesā;
– pakārtoti – ja spriedums pēc būtības būtu nelabvēlīgs ITSB un, ņemot vērā, ka Tiesa ir apmierinājusi tā apelācijas sūdzību, sadalīt tiesāšanās izdevumus starp lietas dalībniekiem vai nolemt, ka katrs lietas dalībnieks sedz savus tiesāšanās izdevumus pats.
Juridiskais pamatojums
23 Prasītāja, pamatojot savu prasību, izvirza trīs pamatus. Pirmais pamats ir Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpums, otrais pamats ir pilnvaru nepareiza izmantošana un trešais pamats ir pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpums.
Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
24 Prasītāja norāda, ka nav konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespējas, jo to līdzības nav pietiekamas. Turklāt agrākajai preču zīmei piemīt vienīgi vāja atšķirtspēja, jo tā ir vienkāršs vārda “limoncello” tulkojums spāņu valodā, kas vispārējā veidā apraksta no citrona miziņām un alkohola ražotu liķieri. Prasītāja uzskata, ka Apelāciju padome nav veikusi konfliktējošo preču zīmju visaptverošu vērtējumu, jo kļūdaini uzskatīja, ka vārds “limoncello” ir reģistrācijai pieteiktās preču zīmes dominējošais elements.
25 ITSB apgalvo, ka Apelāciju padome pareizi izvērtēja sajaukšanas iespējas esamību.
26 Vispirms ir jāatgādina, ka valsts preču zīmes, kas šajā gadījumā pieder personai, kura iestājusies lietā, spēkā esamība nevar tikt apstrīdēta Kopienas preču zīmes reģistrācijas ietvaros, bet tikai attiecīgajā dalībvalstī uzsākta procesa par atzīšanu par spēkā neesošu ietvaros (Pirmās instances tiesas 2002. gada 23. oktobra spriedums lietā T‑6/01 Matratzen Concord/ITSB − Hukla Germany (“MATRATZEN”), Recueil, II‑4335. lpp., 55. punkts, un 2007. gada 13. decembra spriedums lietā T‑134/06 Xentral/ITSB – Pages jaunes (“PAGESJAUNES.COM”), Krājums, II‑5213. lpp., 36. punkts). Tādējādi preču zīmi “LIMONCHELO” šī procesa kontekstā ir jāuzskata par Spānijā spēkā esošu.
27 Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieprasīto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ ir iespēja maldināt sabiedrību tajā teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme; iespēja maldināt ir asociāciju iespēja ar agrāko preču zīmi [ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, ir to sajaukšanas iespēja; sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi]. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) daļu agrākas preču zīmes ir dalībvalstī reģistrētas preču zīmes, kuru reģistrācijas datums ir agrāks par to, kad ir iesniegts Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums.
28 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena uzņēmuma vai attiecīgā gadījumā no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem.
29 Saskaņā ar šo pašu judikatūru sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzību (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II‑2821. lpp., 30.–33. punkts un tajos minētā judikatūra).
30 Minētā visaptverošā vērtējuma kontekstā par vidusmēra patērētāju tiek uzskatīts samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs vidusmēra patērētājs. Tomēr ir jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no konkrēto preču vai pakalpojumu kategorijas un tas, ka patērētajam tikai reti ir iespēja veikt tiešu dažādo preču zīmju salīdzināšanu, bet tam ir jāpaļaujas uz savā atmiņā saglabātu nepilnīgu šo preču zīmju attēlu (Tiesas 1999. gada 22. jūnija spriedums lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 26. punkts, un Pirmās instances tiesas 2004. gada 30. jūnija spriedums lietā T‑186/02 BMI Bertollo/ITSB – Diesel (“DIESELIT”), Krājums, II‑1887. lpp., 38. punkts).
31 Izskatāmajā lietā preču zīme, ar kuru pamatoti iebildumi, ir Spānijā reģistrēta valsts preču zīme. Tādēļ sajaukšanas iespējas izvērtēšanas nolūkā atbilstošā teritorija ir Spānijas teritorija.
32 Ņemot vērā to, ka attiecīgās preces ir plaša patēriņa preces, konkrētā sabiedrības daļa ir Spānijas vidusmēra patērētāji, kas ir samērā informēti, uzmanīgi un apdomīgi.
33 Nav strīda par to, ka konfliktējošo preču zīmju aptvertās preces, kas ietilpst 33. klasē, ir identiskas. Iebildumu nodaļa un Apelāciju padome uzskatīja, ka liķieri, ko apzīmē agrākā preču zīme, ietver arī Amalfi piekrastē ražotos liķierus. Tādējādi konkrēto preču līdzība turpmāk nav jāizvērtē.
Par konfliktējošo apzīmējumu līdzību
34 Kā tas arī izriet no pastāvīgās judikatūras, attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko un konceptuālo līdzību sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jāpamatojas uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā šo apzīmējumu atšķirtspējīgos un dominējošus elementus (skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 14. oktobra spriedumu lietā T‑292/01 Phillips‑Van Heusen/ITSB – Pash Textilvertrieb und Einzelhandel (“BASS”), Recueil, II‑4335. lpp., 47. punkts un tajā minētā judikatūra).
35 Prasītāja uzskata, ka konfliktējošie apzīmējumi nav līdzīgi, turpretim ITSB secina, ka tie ir līdzīgi.
36 Konfliktējošie apzīmējumi ir šādi:
Agrākā preču zīme: | Reģistrācijai pieteiktā preču zīme: |
LIMONCHELO | |
37 Agrāko preču zīmi veido viens vienīgs elements, proti, vārdisks elements “LIMONCHELO”. Ņemot vērā, ka tas ir šīs preču zīmes vienīgais elements, konfliktējošo preču zīmju salīdzināšanas nolūkā nav nozīmes prasītājas argumentam, saskaņā ar kuru šis vārds spāņu valodā esot kļuvis par ierastu.
38 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir grafiska preču zīme, ko veido baltiem burtiem atveidots vārds “limoncello”, dzelteniem burtiem atveidoti vārdi “della costiera amalfitana” un baltā laukumā izvietotiem ziliem burtiem atveidots vārds “shaker”, kurā burts “k” attēlots kā glāze, kā arī grafiski atveidots liels apaļš šķīvis, kam ir balts centrs un malas, kuras ir ornamentētas ar, pirmkārt, dzeltenu citronu zīmējumiem uz tumša fona un, otrkārt, ar pārtrauktu tirkīzkrāsas un baltu svītru. Visi preču zīmes elementi ir izvietoti uz tumši zila fona.
39 Apelāciju padome uzskatīja, ka vārds “limoncello” ir reģistrācijai pieteiktās preču zīmes dominējošais elements un ka attiecīgi konfliktējošie apzīmējumi ir vizuāli un fonētiski gandrīz identiski, turpretim prasītāja būtībā norāda, ka, ņemot vērā, ka vārdam “limoncello” nepiemīt atšķirtspēja tā iemesla dēļ, ka tas apzīmē no citroniem ražotus liķierus, konfliktējošo apzīmējumu salīdzināšanas nolūkā to nevar uzskatīt par reģistrācijai pieteiktās preču zīmes dominējošo elementu.
40 Ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru, izvērtējot divu preču zīmju līdzību, nevar ņemt vērā vienīgi vienu kombinētās preču zīmes elementu un salīdzināt to ar otru preču zīmi. Gluži pretēji, salīdzināšana jāveic, attiecīgās preču zīmes izvērtēšanā katru no tām aplūkojot pilnībā, kas nenoliedz, ka kopējā iespaidā, ko konkrētās sabiedrības daļas atmiņā rada kombinētā preču zīme, noteiktos apstākļos dominējošais ir viens vai vairāki tās elementi. Tikai tad, ja visi pārējie preču zīmes elementi ir nenozīmīgi, līdzības izvērtējumu var veikt, pamatojoties vienīgi uz dominējošo elementu. Tā tas it īpaši ir gadījumā, ja šis elements viens pats var dominēt šīs preču zīmes radītajā attēlā, kas palicis konkrētās sabiedrības daļas atmiņā tādējādi, ka šīs preču zīmes radītajā kopējā iespaidā visi pārējie tās elementi ir nenozīmīgi (iepriekš minētais Pirmās instances tiesas spriedums lietā ITSB/Shaker, 41. un 42. punkts, un Tiesas 2007. gada 20. septembra spriedums lietā C‑193/06 P Nestlé/ITSB, Krājumā nav publicēts, 42. un 43. punkts).
41 Vispirms ir jānorāda, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes grafiskais elements, ko veido apaļa, citroniem ornamentēta šķīvja attēls, šajā preču zīmē vizuāli ir tikpat nozīmīgs kā vārds “limoncello”. Tāpat ir jānorāda, ka vārdi “della”, “costiera” un “amalfitana” ir izvietoti zem vārda “limoncello” un ir atveidoti dzeltenā krāsā ar daudz mazākiem burtiem un attiecīgi tie nepārprotami ir sekundāri salīdzinājumā ar vārdu “limoncello”. Attiecībā uz vārdu “shaker” šķiet, ka tas tikai ļoti nelielā mērā ir piederīgs preču zīmei kopumā, jo ir izvietots preču zīmes apakšējā daļā un ir atveidots uz balta laukuma izvietotiem maziem ziliem burtiem. Burtā “k” esošais glāzes attēls šķiet gandrīz nemanāms. Tādējādi elements “shaker” ir nenozīmīgs kopējā iespaidā, ko rada reģistrācijai pieteiktā preču zīme.
42 Turklāt ir jāatgādina, ka konkrēto preču patērētāji ir pieraduši tās izvēlēties un atpazīt atkarībā no vārdiskā elementa, kas palīdz tās identificēt (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 13. jūlija spriedumu lietā T‑40/03 Murúa Entrena/ITSB – Bodegas Murúa (“Julián Murúa Entrena”), Krājums, II‑2831. lpp., 56. punkts, un 2008. gada 12. marta spriedumu lietā T‑332/04 Sebirán/ITSB – El Coto de Rioja (“Coto d’Arcis”), Krājumā nav publicēts, 38. punkts). Tā kā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes grafiskais elements ir veidots vienīgi no apaļa, citroniem ornamentēta šķīvja, šis elements nepiesaista konkrēto preču vidusmēra patērētāju uzmanību, kuri regulāri sastopas ar citrona attēlu, kas izvietots uz liķieriem, kuri ražoti no citroniem. Savukārt vārds “limoncello”, ņemot vērā tā saskatāmo vietu un tā izvietojumu salīdzinājumā ar citiem elementiem, to, ka tas ir atveidots ar lieliem baltiem burtiem uz zila fona, kas to labi izceļ uz šī fona, un tā izmēru salīdzinājumā ar visiem pārējiem šīs kombinētās preču zīmes vārdiskajiem elementiem, ir vārds, kuru konkrētā sabiedrības daļa saglabā atmiņā. Tādējādi nevar pieņemt prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru apaļais šķīvis, kas ornamentēts ar citroniem, lai arī tas ir dekoratīvais elements, būtu vairāk piemērots nekā vārdiskais elements, lai atšķirtu apzīmētās preces un piesaistītu attiecīgā patērētāja uzmanību.
43 Esot šādiem apstākļiem, ir pamats uzskatīt, ka vārds “limoncello” var dominēt kopējā iespaidā, ko reģistrācijai pieteiktā preču zīme rada konkrētās sabiedrības daļas atmiņā.
44 Šo secinājumu nevar atspēkot prasītājas arguments, saskaņā ar kuru vārdam “limoncello” nav atšķirtspējas, jo tas ir aprakstošs. Neanalizējot jautājumu par to, vai konkrētajai sabiedrības daļai vārds “limoncello” ir aprakstošs, ir jāatgādina, ka jebkurā gadījumā viena kombinētās preču zīmes elementa iespējami vājā atšķirtspēja noteikti nenozīmē to, ka tas nevar būt dominējošais elements, jo it īpaši tā izvietojuma apzīmējumā vai tā izmēru dēļ tas var atstāt iespaidu uz patērētāja uztveri un palikt tā atmiņā (Pirmās instances tiesas 2006. gada 13. jūnija spriedums lietā T‑153/03 Inex/ITSB – Wiseman (Govs ādas attēls), Krājums, II‑1677. lpp., 32. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā “PAGESJAUNES.COM”, 54. punkts; šajā sakarā skat. arī Pirmās instances tiesas 2004. gada 13. jūlija spriedumu lietā T‑115/02 AVEX/ITSB – Ahlers (“a”), Krājums, II‑2907. lpp., 20. punkts).
45 Līdz ar to šajā stadijā nav jālemj par vārda “limoncello” iespējami vājās atšķirtspējas izvērtējumu, jo, ņemot vērā iepriekš 41.–43. punktā minētos apsvērumus, ir acīmredzams, ka šis ir vārds, kas var atstāt iespaidu uz patērētāja uztveri un palikt tā atmiņā (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā “PAGESJAUNES.COM”, 55. punkts).
46 Tāpat attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo salīdzinājumu, katru no tiem aplūkojot kopumā, ir jānorāda, ka starp tiem ir noteikta līdzība. Vārds “limoncello” un “limonchelo” vizuāli ir gandrīz identiski, un attiecīgi ir jākonstatē, ka agrākā preču zīme ir ietverta reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē. Ir jānorāda, ka atšķirības, kas saistās ar apaļā šķīvja, kas ornamentēts ar citroniem, pievienošanu un citu vārdisko vai grafisko elementu, kas ir nenozīmīgi vai vismaz otršķirīgi, pievienošanu, kā tas ir konstatēts iepriekš 41. punktā, nav pietiekami nozīmīgas, lai noliegtu šo līdzību, ko rada vārds “limoncello”, kurš ir reģistrācijai pieteiktās preču zīmes pirmais vārds un tādējādi piesaista lielāku patērētāja uzmanību.
47 Attiecībā uz fonētisko salīdzinājumu ir jānorāda, ka vārds “limoncello” un “limonchelo” fonētiski ir līdzīgi. Abas sākuma zilbes “li” un “mon” tiek izrunātas identiski, un abas zilbes “cello” un “chelo”, lai gan tiek rakstītas atšķirīgi, Spānijā tiek izrunātas līdzīgi. Pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, šķiet, ka Spānijas sabiedrība izrunā vārdu “limoncello” saskaņā ar itāļu valodas izrunas noteikumiem, proti, tāpat kā spāņu valodā tiek izrunāts vārds “limonchelo”. Lai gan konfliktējošās preču zīmes atšķiras tajā ietverto vārdu skaita ziņā, starp šīm preču zīmēm ir fonētiska līdzība, jo agrākā preču zīme ir pilnībā ietverta reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē.
48 Turklāt abu attiecīgo preču zīmju kopējais elements ir reģistrācijai pieteiktās preču zīmes pirmais vārds, un tādējādi tas tiek izrunāts pirmais. Šo līdzību nevar atspēkot ne vārdu salikuma “della costiera amalfitana”, ne vārda “shaker” pievienošana, jo nekādi nevar noliegt, ka, izsakot pasūtījumu mutiski, konkrētais patērētājs izrunās vienīgi šo pirmo vārdu. Ir vispārzināms, ka no citroniem ražoto liķieri bieži lieto, to mutiski pasūtot kā digestīvu [gremošanu veicinošu] maltītes beigās. Šajā ziņā nevar atbalstīt prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru klients restorānā pasūta preci kā sugas vārdu (“un limoncello”), jo nevar to pasūtīt, pamatojoties uz īpašu preču zīmi un ka tādējādi atbilstošo pirkumu vispirms veic restorāna īpašnieks, kuram ir reāla iespēja izvēlēties preci, pamatojoties uz preču zīmi. Restorāniem var būt pieejamas vairākas preču zīmes, un attiecīgi gala patērētājs var vēlreiz veikt izvēli, veicot savu pasūtījumu. Līdz ar to vārds “limoncello” no fonētiskā viedokļa ir reģistrācijai pieteiktās preču zīmes dominējošais elements. Tādējādi starp konfliktējošajiem apzīmējumiem ir nozīmīga fonētiskā līdzība.
49 Attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu konceptuālo salīdzinājumu nevar noliegt, ka vārdi “limoncello” vai “limonchelo” var veidot norādi uz liķieri, kas ražots no citroniem. Vārdu salikums “della costiera amalfitana” ir acīmredzami saprotams kā norāde uz to, ka konkrētā prece ir no konkrētās piekrastes. Līdz ar to reģistrācijai pieteiktā preču zīme Spānijas sabiedrībai nozīmē “citronu liķieri, kas ir no konkrētas piekrastes”. Tādējādi vienīgā konceptuālā atšķirība salīdzinājumā ar agrāko preču zīmi ir precizējums, ka šis liķieris ir no konkrētas piekrastes. Attiecīgi nekas netraucē ar agrāko preču zīmi aptvertajām precēm būt no tās pašas piekrastes, lai gan šo preču zīmi veidojošais vārds ir rakstīts saskaņā ar spāņu valodas pareizrakstības likumiem. Turklāt ir jāatgādina, ka sajaukšanas iespēju nekādā ziņa nevar noliegt tā vienīgā iemesla dēļ, ka konkrēto dzērienu produkcijas ražošanas vietas ir atšķirīgas (šajā sakarā skat. Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedumu lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., 29. un 30. punkts, un Tiesas 2007. gada 24. aprīļa rīkojumu lietā C‑131/06 P Castellblanch/ITSB, Krājumā nav publicēts, 46. punkts). Līdz ar to starp konfliktējošajiem apzīmējumiem ir arī konceptuāla līdzība.
50 Esot šādiem apstākļiem, ir jāsecina, ka starp konkrētajām preču zīmēm ir zināma līdzība. Līdz ar to nav pamata piekrist apstrīdētā lēmuma 21. punktā ietvertajam Apelāciju padomes konstatējumam, saskaņā ar kuru preču zīmes ir gandrīz identiskas no vizuālā un no fonētiskā viedokļa. Tomēr šī kļūda pati par sevi nav pietiekama, lai būtu pamats apstrīdētā lēmuma atcelšanai, ja Apelāciju padome ir pareizi secinājusi par sajaukšanas iespējas esamību.
51 Vēl ir visaptveroši jāizvērtē, vai ir konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja.
Par sajaukšanas iespēju
52 Ir atgādina, ka sajaukšanas iespējas visaptverošs vērtējums nozīmē noteiktu savstarpējo saistību starp vērā ņemamajiem faktoriem un it īpaši preču zīmju līdzību un to aptverto preču vai pakalpojumu līdzību. Tādējādi aptverto preču vai pakalpojumu nenozīmīgo līdzību var kompensēt preču zīmju augsta līdzības pakāpe un otrādi (iepriekš minētais spriedums lietā Canon, 17. punkts).
53 Apelāciju padomes nostāja attiecībā uz sajaukšanas iespējas esamību apstrīdētā lēmuma 22. punktā ir izklāstīta šādi:
“Ņemot vērā preču zīmju līdzību un ar tām aptverto preču, kas ietilpst 33. klasē, identiskumu, ir iespēja, ka Spānijas patērētāji maldīsies vai sajauks to oriģinālo izcelsmi.”
54 Prasītāja apgalvo, ka konfliktējošo apzīmējumu vizuālās, fonētiskās un konceptuālās atšķirības kompensē konkrēto preču identiskumu un ka attiecīgi nav nekādas konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespējas, ko vēl vairāk pastiprinot agrākās preču zīmes “LIMONCHELO” vājā atšķirtspēja, tādējādi šī preču zīme baudot tikai ierobežotu aizsardzību.
55 Šajā sakarā ir jānorāda, ka Apelāciju padome vispār nevērtēja agrākās preču zīmes “LIMONCHELO” vai itāļu valodas vārda “limoncello” atšķirtspēju. Tomēr, pat ja Apelāciju padome kļūdaini nebija atzinusi, ka šiem vārdiem ir vāja atšķirtspēja, šāda kļūda nevar būt par pamatu apstrīdētā lēmuma atcelšanai.
56 Ir jāatgādina, ka agrākās preču zīmes vājās atšķirtspējas atzīšana neliedz konstatēt, ka izskatāmajā lietā ir sajaukšanas iespēja. Lai gan sajaukšanas iespējas vērtējumā ir jāņem vērā agrākās preču zīmes atšķirtspēja (pēc analoģijas skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Canon, 24. punkts), tā ir tikai viens no šajā vērtējumā iesaistītajiem elementiem. Tādējādi, pat ja agrākajai preču zīmei ir vāja atšķirtspēja, sajaukšanas iespēja var būt, it īpaši apzīmējumu un preču un pakalpojumu, ko tie aptver, līdzības dēļ (iepriekš minētais spriedums lietā “PAGESJAUNES.COM”, 70. punkts; šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 16. marta spriedumu lietā T‑112/03 L’Oréal/ITSB – Revlon (“FLEXI AIR”), Krājums, II‑949. lpp., 61. punkts).
57 Turklāt tēzei, ko šajā sakarā aizstāv prasītāja, būtu tāda iedarbība, kas neitralizētu preču zīmju līdzības faktoru, dodot priekšroku faktoram, kurš pamatots ar valsts agrākās preču zīmes atšķirtspēju, kurai tiktu piešķirta pārmērīga nozīme. No tā izrietētu, ka tādēļ, ka valsts agrākajai preču zīmei piemīt tikai vāja atšķirtspēja, sajaukšanas iespēja būtu vienīgi gadījumā, ja reģistrācijai pieteiktā preču zīme būtu tās pilnīga reprodukcija neatkarīgi no tā, kāda būtu konkrēto apzīmējumu līdzības pakāpe (Tiesas 2006. gada 27. aprīļa rīkojums lietā C‑235/05 P L’Oréal/ITSB, Krājumā nav publicēts, 45. punkts). Šāds rezultāts tomēr neatbilstu sajaukšanas iespējas visaptveroša vērtējuma, kas kompetentajām iestādēm ir jāveic saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu, raksturam (Tiesas 2007. gada 15. marta spriedums lietā C‑171/06 P T.I.M.E. ART/Devinlec un ITSB, Krājumā nav publicēts, 41. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā “PAGESJAUNES.COM”, 71. punkts).
58 Ievērojot iepriekš minēto un it īpaši faktu, ka konkrētā sabiedrības daļa saglabā atmiņā vienīgi neprecīzu attiecīgo preču zīmju attēlu; un to, ka šo preču zīmju kopējais elements – vārds “limoncello” vai “limonchelo” – rada starp tām zināmu līdzību, un vērā ņemamo faktoru savstarpējo atkarību, un tā kā konkrētās preces ir identiskas, var secināt, ka šajā gadījumā ir sajaukšanas iespēja.
59 Līdz ar to ir jākonstatē, ka Apelāciju padome pamatoti secināja, ka ir sajaukšanas iespēja. Tādēļ pirmais pamats ir jānoraida.
Par otro pamatu – pilnvaru nepareizu izmantošanu
60 Prasītāja uzskata, ka, ņemot vērā apstrīdētajā lēmumā pieļauto acīmredzamo kļūdu vērtējumā, ITSB ir nepareizi izmantojis pilnvaras.
61 Prasītāja uzskata, ka ITSB pieļautā acīmredzamā kļūda vērtējumā izriet, pirmkārt, no tā, ka, vērtējot sajaukšanas iespēju ar agrāko preču zīmi, tika ņemts vērā vienīgi reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārds “limoncello”, kas ir pretrunā dažādo faktoru, kuri var radīt sajaukšanas iespēju, visaptverošam vērtējumam.
62 Otrkārt, prasītāja saskata acīmredzamu kļūdu vērtējumā tajā, ka ITSB procesa laikā pauda dažādus viedokļus, jo tie esot pilnīgi pretrunīgi. Šajā sakarā tā norāda uz apstrīdētajā lēmumā ietverto ITSB 1999. gada 23. novembra vēstuli.
63 ITSB apstrīd prasītājas argumentus.
64 Ir jāatgādina, ka pilnvaru nepareizas izmantošanas jēdzienam Kopienu tiesībās ir precīza nozīme un tas attiecas uz situāciju, kurā administratīvā iestāde izmanto savas pilnvaras citam mērķim, nevis tam, kuram tās šai iestādei ir piešķirtas. Šajā sakarā pastāvīgā judikatūra paredz, ka, pieņemot lēmumu, pilnvaras ir nepareizi izmantotas tikai tad, ja, pamatojoties uz objektīvām, atbilstošām un saskaņotām norādēm, šķiet, ka lēmums ir pieņemts, lai īstenotu citus mērķus, nevis tos, kas paredzēti (Pirmās instances tiesas 1996. gada 24. aprīļa spriedums apvienotajās lietās T‑551/93 un no T‑231/94 līdz T‑234/94 Industrias Pesqueras Campos u.c./Komisija, Recueil, II‑247. lpp., 168. punkts; 2000. gada 12. janvāra spriedums lietā T‑19/99 DKV/ITSB (“COMPANYLINE”), Recueil, II‑1. lpp., 33. punkts; 2001. gada 19. septembra spriedums lietā T‑337/99 Henkel/ITSB (Apaļa sarkanbalta tablete), Recueil, II‑2597. lpp., 66. punkts, un 2002. gada 12. decembra spriedums lietā T‑247/01 eCopy/ITSB (“ECOPY”), Recueil, II‑5301. lpp., 22. punkts).
65 Ir jānorāda, ka prasītāja nenorāda ne uz vienu apstākli, no kura varētu secināt, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanai bija cits mērķis, nevis pārbaudīt, vai pieteiktās preču zīmes reģistrāciju var vai nevar atteikt, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
66 Saistībā ar apgalvojumu, ka vērā tika ņemts vienīgi vārds “limoncello”, pietiek atgādināt, kā tas arī ir konstatēts iepriekš, ka Apelāciju padome pamatoti secināja, ka šajā gadījumā ir konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespēja. Tātad šķietamās kļūdas, kuras Apelāciju padome varbūtēji esot pieļāvusi, nonākot pie šāda secinājuma, nav pietiekamas, lai būtu pamats apstrīdētā lēmuma atcelšanai.
67 Attiecībā uz ITSB šķietami pretrunīgo nostāju prasītāja norāda, ka savā 1999. gada 23. novembra vēstulē, apstiprinot nepieciešamību ierobežot reģistrācijas pieteikumu, sašaurinot to līdz īpašai preču klasei, kurā ietilpst Amalfi piekrastē ražotie liķieri tādēļ, ka limončello izcelsmes savdabīgumam ir nozīme patērētāja izvēles noteikšanā, ITSB vēlējās izvairīties no sajaukšanas iespējas attiecībā uz liķiera izcelsmi. Tādējādi ITSB esot apstiprinājis reģistrācijai pieteiktās preču zīmes raksturīgo spēju identificēt Amalfi piekrastē ražoto citronu liķieri. Savukārt apstrīdētajā lēmumā Apelāciju padome prasītājas ieskatā esot pretrunīgi uzskatījusi, ka tāds pats vārdu salikums Spānijas vidusmēra patērētāja apziņā var radīt sajaukšanas iespēju.
68 Šādu argumentāciju nevar pieņemt. ITSB, lūdzot sašaurināt preču sarakstu, attiecībā uz kurām var reģistrēt pieteikto preču zīmi, pārbaudīja, vai reģistrācijai pieteiktā preču zīme atbilst absolūtajiem atteikuma pamatojumiem un it īpaši tiem, kas paredzēti Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta g) apakšpunktā, jo, ja nebūtu veikta šī sašaurināšana, patērētajam varētu būt iespēja maldīties attiecībā uz šīs preču zīmes aptvertās preces izcelsmi. Tātad ITSB nekādi neuzsvēra, ka ģeogrāfiskā norāde noliedz jebkādu sajaukšanas iespēju varbūtējo iebildumu izvirzīšanas gadījumā, pamatojoties uz šīs pašas regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
69 Līdz ar to otrais pamats ir jānoraida.
Par trešo pamatu – pienākumu norādīt pamatojumu
70 Prasītāja norāda, ka apstrīdētajā lēmumā nav norādīts pamatojums, jo tajā skaidri un nepārprotami nav atspoguļota Apelāciju padomes motivācija. Apstrīdētā lēmuma pamatojums raksturojot Apelāciju padomes bezdarbību, kas vairākkārt pieļauta, veicot apzīmējumu salīdzināšanu un vērtējot sajaukšanas iespēju.
71 ITSB apstrīd šos prasītājas argumentus.
72 Daļā, kurā prasītājas argumenti attiecas uz iebildumu par acīmredzamu kļūdu vērtējumā, tie jau ir pārbaudīti, izvērtējot pirmo pamatu.
73 Attiecībā uz apstrīdēta lēmuma pamatojumu vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 73. panta pirmo teikumu ITSB lēmumos norāda to pamatojumu. Turklāt Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 (OV L 303, 1. lpp.), 50. noteikuma 2. punkta h) apakšpunktā ir paredzēts, ka Apelāciju padomes lēmums ietver tā pamatojumu. Šī pienākuma apjoms ir tāds pats kā EKL 253. pantā paredzētais. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru EKL 253. pantā paredzētajam pamatojumam skaidri un nepārprotami jāparāda akta autora argumentācija. Šim pienākumam ir divi mērķi –, pirmkārt, ļaut ieinteresētajām personām noskaidrot pieņemtā lēmuma pamatojumu, lai aizstāvētu savas tiesības, un, otrkārt, ļaut Kopienu tiesai veikt lēmuma tiesiskuma kontroli. Jautājums par to, vai lēmuma pamatojums atbilst šīm prasībām, ir jāizvērtē, ņemot vērā ne vien tā tekstu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas konkrēto jomu regulējošās juridiskās normas (Pirmās instances tiesas 2004. gada 28. aprīļa spriedums apvienotajās lietās T‑124/02 un T‑156/02 Sunrider/ITSB – Vitakraft‑Werke Wührmann un Friesland Brands (“VITATASTE” un “METABALANCE 44”), Recueil, II‑1149. lpp., 72. un 73. punkts, un 2007. gada 21. novembra spriedums lietā T‑111/06 Wesergold Getränkeindustrie/ITSB – Lidl Stiftung (“VITAL LIFT”), Krājumā nav publicēts, 62. punkts).
74 Prasītāja Apelāciju padomei pārmet, ka tā bez jebkāda izvērtējuma izvirzīja apgalvojumu, ka abas preču zīmes vizuāli un fonētiski ir ļoti tuvas viena otrai.
75 Šajā ziņā ir jāatzīmē, ka Apelāciju padome pēc tam, kad apstrīdētā lēmuma 18. apsvērumā bija atkārtojusi Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta saturu un tā interpretāciju saskaņā ar judikatūru, norādīja, ka tā piekrīt Iebildumu nodaļai attiecībā uz to, ka konfliktējošās preču zīmes, ņemot vērā to aptvertās preces, kas ietilpst 33. klasē, ir maldinoši līdzīgas Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē.
76 Tā precizēja, ka Amalfi piekrastē ražotais citronu liķieris, kas norādīts attiecībā uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi, ir skaidri ietverts kategorijā “liķieri”, ko aptver agrākā preču zīme. Tāpat tā paskaidroja, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes dominējošais elements ir vārds “limoncello”, jo šis vārds un nevis ornamentētā un krāsainā etiķete, uz kuras tas redzams, attiecīgajam patērētājam būs galvenais atšķirtspējīgais elements. Tā norādīja, ka, ņemot vērā vārda “limoncello” lielāku izmēru un tā redzamo izvietojumu, ir iespējams, ka liela daļa no papildu vārdiem, kas atveidoti ar mazākiem burtiem un izvietoti zemāk, paslīdēs garām patērētāju skatienam neievēroti.
77 Apelāciju padome norādīja, ka agrāko preču zīmi veido apzīmējums “LIMONCHELO”, ka konfliktējošās preču zīmes vizuālajā un fonētiskajā ziņā ir ļoti tuvas viena otrai un ka, ņemot vērā konfliktējošo apzīmējumu acumirklī uztveramo kopējo līdzību, ir nelietderīgi veikt to sadalīšanu burtos un zilbēs, lai pierādītu to līdzību. Apelāciju padome uzskatīja, ka vizuālajā un fonētiskajā ziņā preču zīmes bija gandrīz identiskas.
78 Līdz ar to tā secināja, ka, ņemot vērā konfliktējošo preču zīmju līdzību un preču, ko tās apzīmē, identiskumu, ir iespēja, ka Spānijas patērētāji maldīsies vai saistīs šo preču komerciālo izcelsmi.
79 Pat, ja pieņem, ka šis apstrīdētā lēmuma pamatojums ir lakonisks un tajā nav pietiekami norādīti iemesli, kuru dēļ Apelāciju padome nonāca pie šāda secinājuma, ir jāņem vērā detalizētāks pamatojums, kas šajā sakarā ir ietverts Iebildumu nodaļas lēmumā. Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma astoņpadsmitajā apsvērumā norādīja, ka tā piekrīt Iebildumu nodaļai attiecībā uz to, ka konfliktējošās preču zīmes, ņemot vērā to aptvertās preces, kas ietilpst 33. klasē, ir maldinoši līdzīgas Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē. Ievērojot starp Iebildumu nodaļu un Apelāciju padomēm esošo funkcionālo turpinātību, kas paredzēta Regulas Nr. 40/94 62. panta 1. punktā (Tiesas 2007. gada 13. marta spriedums lietā C‑29/05 P ITSB/Kaul, Krājums, I‑2213. lpp., 30. punkts; Pirmās instances tiesas 2006. gada 10. jūlija spriedums lietā T‑323/03 La Baronia de Turis/ITSB – Baron Philippe de Rothschild (“LA BARONNIE”), Krājums, II‑2085. lpp., 57. un 58. punkts), šis lēmums, tāpat kā tā pamatojums, veido daļu no konteksta, kurā tika pieņemts apstrīdētais lēmums; šis konteksts prasītājai ir zināms un tas ļauj tiesai pilnībā īstenot savu kontroli pār sajaukšanas iespējas vērtējuma pamatotību. Ir jāatgādina, ka Iebildumu nodaļa savā lēmumā norādīja, kādā ziņā konfliktējošās preču zīmes ir vizuāli un fonētiski līdzīgas un iemeslus, kuru dēļ ir sajaukšanas iespēja.
80 Visbeidzot, prasītāja norāda, ka apstrīdētajā lēmumā nav paskaidroti iemesli, kuru dēļ prasītājas izvirzītie argumenti un iesniegtie pierādījumi neļauj secināt, ka konkrēto patērētāju apziņā nav konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespējas.
81 Šajā sakarā pietiek atgādināt, ka iestādēm, pamatojot lēmumus, kuri tām jāpieņem, nav jāpauž viedoklis par visiem argumentiem, kurus tām norāda ieinteresētas personas. Pietiek ar to, ka tās izklāsta faktus un juridiskos apsvērumus, kam lēmuma saturā ir būtiska nozīme (Pirmās instances tiesas 2008. gada 18. februāra rīkojums lietā T‑327/06 Altana Pharma/ITSB – Avensa (“PNEUMO UPDATE”), Krājumā nav publicēts, 18. punkts; šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2006. gada 27. septembra spriedumu lietā T‑204/03 Haladjian Frères/Komisija, Krājums, II‑3779. lpp., 199. punkts).
82 Ir jānorāda, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma apraksta iepriekš 75.–78. punktā, ka šajā lietā Apelāciju padome apstrīdētajā lēmumā izklāstīja faktus un juridiskos apsvērumus, kas bija šī lēmuma pieņemšanas pamatā. Tādējādi tai nevar pārmest, ka tā neatbildēja uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru vārdam “limoncello” ir tīri aprakstošs raksturs un ka tas ir kļuvis vispārēji izmantojams, ko lieto kā viena liķiera veida sugas vārdu, vai uz prasītājas argumentiem, saskaņā ar kuriem ITSB pats pieprasīja ierobežot preces, ko aptver reģistrācijai pieteiktā preču zīme, sašaurinot līdz citronu liķieriem, kas ražoti Amalfi piekrastē, tādēļ, ka preču zīme būtu maldinoša, ja konkrētajam liķierim ir cita izcelsme.
83 Līdz ar to ir jānoraida trešais pamats par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu.
84 No visa iepriekš minētā izriet, ka prasība ir pilnībā noraidāma.
Par tiesāšanās izdevumiem
85 Prasītāja lūdz ITSB piespriest atlīdzināt visus attiecīgos izdevumus, pirmkārt, saistībā ar procesiem Pirmās instances tiesā un, otrkārt, saistībā ar apelācijas procesu Tiesā. Attiecībā uz apelācijas sūdzības otro pamatu, ko ITSB izvirzīja procesā Tiesā, ar kuru tas atzina pārsūdzētā sprieduma acīmredzamo pretrunīgumu un neloģisko raksturu – tam katrā ziņā ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saistībā ar šo pamatu neatkarīgi no tā, vai Pirmās instances tiesa apmierinās prasījumus par sajaukšanas iespēju. Prasītāja atgādina, ka ITSB atteicās no šī pamata pēc iepriekš minētā Pirmās instances tiesas 2006. gada 12. janvāra rīkojuma, ar kuru tā prasījums šajā jautājumā tika apmierināts.
86 ITSB lūdz prasītajai piespriest visus tiesāšanās izdevumus, kas radušies procesos Pirmās instances tiesā un Tiesā.
87 Saskaņā ar Pirmās instances tiesas spriedumu ITSB piesprieda atlīdzināt tiesāšanās izdevumus. Saskaņā ar Tiesas spriedumu lēmums par tiesāšanās izdevumiem tika atlikts. Attiecīgi Pirmās instances tiesai atbilstoši Reglamenta 121. pantam šajā spriedumā ir jālemj par visiem tiesāšanās izdevumiem, kas radušies dažādajos procesos.
88 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs attiecībā uz visiem tās prasījumiem, nav pamata sadalīt tiesāšanās izdevumus, jo šajā lietā nav ārkārtas apstākļu. Tātad tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kas ITSB radušies procesā Pirmās instances tiesā un Tiesā saskaņā ar ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Shaker di L. Laudato & C. Sas atlīdzina visus tiesāšanās izdevumus procesā Pirmās instances tiesā un Tiesā.
Tiili | Dehousse | Wiszniewska‑Białecka |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2008. gada 12. novembrī.
[Paraksti]