Prasība, kas celta 2024. gada 20. martā – LU/EIB

(Lieta T-160/24)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: LU (pārstāvji: B. Maréchal, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Investīciju banka

Prasījumi

Prasītāja prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt EIB priekšsēdētāja 2023. gada 21. decembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), ar ko apstiprina EIB Komisijas cieņai darbavietā 2023. gada 22. marta gala ziņojumu;

atcelt EIB Komisijas cieņai darbavietā 2023. gada 22. marta gala ziņojumu (turpmāk tekstā – “gala ziņojums”);

atzīt prasītāja veikto cieņas ievērošanas darbā procedūras izmantošanu par leģitīmu un neļaunprātīgu;

izbeigt disciplinārlietu, ko pret prasītāju uzsāka EIB priekšsēdētājs 2021. gada 8. janvārī;

piešķirt kompensāciju par prasītājam nodarīto morālo kaitējumu 150 000 EUR apmērā;

piešķirt kompensāciju par prasītājam nodarīto mantisko kaitējumu 200 000 EUR apmērā, kas ir pagaidu kārtā aprēķināta summa;

piešķirt kompensāciju par tiesāšanās izdevumiem, kas radušies prasītājam par šo prasību 35 000 EUR apmērā (ieskaitot PVN).

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza četrus pamatus.

Pirmais pamats ir par apgalvoto apstrīdētā lēmuma un gala ziņojuma, kas tika pieņemts pēc prasītāja iesniegtās sūdzības par psiholoģisko vardarbību (turpmāk tekstā – “sūdzība”) atzīšanas par nepieņemamu saskaņā ar EIB grupas politiku attiecībā uz cieņu darbā, prettiesiskumu un atbildētājas prettiesisko rīcību un/vai bezdarbību saistībā ar nepienācīgu cieņas ievērošanas darbā procedūras uzsākšanu, turpināšanu un norisi, ņemot vērā:

prettiesisko piekļuves atteikumu un atteikumu sniegt pienācīgi pamatotu analīzi par sūdzības pieņemamību;

kļūdaino bezdarbību attiecībā uz sūdzības pieņemamības izskatīšanu un atkārtotu izskatīšanu detalizētā un pamatotā veidā.

Otrais pamats ir par apgalvoto nepienācīgo cieņas ievērošanas darbā procedūru īstenošanu, pārkāpjot prasītāja tiesības uz aizstāvību un tiesības un labu pārvaldību un samērīguma principu, ņemot vērā, ka:

procedūra veikta, neievērojot objektivitātes un neatkarības principus, tādējādi pārkāpjot prasītāja tiesības uz taisnīgu tiesu;

ir pieļautas kļūdas un pārkāpumi, īstenojot 2022. gada 2. februāra spriedumu LU/EIB (T-536/20, nav publicēts, EU:T:2022:40), kas ietekmēja cieņas ievērošanas darbā procedūras tiesiskumu un prasītāja tiesības;

pastāv vairāku personāla daļas darbinieku interešu konflikts.

Trešais pamats ir par apgalvoto apstrīdēto lēmumu prettiesiskumu, ciktāl apgalvotā morālā vardarbība no prasītāja puses netika apstiprināta, ņemot vērā:

vardarbības apgalvojumu izvērtējumu;

apgalvoto procedūras ļaunprātīgo izmantošanu, kā noteikts apstrīdētā lēmuma 5. sadaļā.

Ceturtais pamats ir par apgalvoto atbildētājas atbildību par morālo un mantisko kaitējumu, kas nodarīts prasītājam apstrīdēto lēmumu rezultātā un ar to saistīto viņa pamattiesību pārkāpumu dēļ.

____________