Language of document : ECLI:EU:T:2021:632

VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta)

2021. gada 29. septembris (*)

Lauksaimniecība – Regula (ES) 2016/2031 – Aizsardzības pasākumi pret augiem kaitīgiem organismiem – Savienības reglamentēto nekarantīnas organismu saraksts – Slieksnis, no kura Savienības reglamentēta nekarantīnas organisma klātbūtnei uz stādāmajiem augiem ir nepieņemama ekonomiska ietekme – Īstenošanas regula (ES) 2019/2072 – Profesionālās apvienības – Atcelšanas prasība – Locus standi – Pieņemamība – Samērīgums – Pienākums norādīt pamatojumu

Lietā T‑116/20

Società agricola Vivai Maiorana Ss, Kuringa [Curinga] (Itālija),

Confederazione Italiana Agricoltori – CIA, Roma (Itālija),

MIVA – Moltiplicatori Italiani Viticoli Associati, Faenca [Faenza] (Itālija),

ko pārstāv E. Scoccini un G. Scoccini, advokāti,

prasītājas,

pret

Eiropas Komisiju, ko pārstāv B. Eggers un F. Moro, pārstāves,

atbildētāja,

kuru atbalsta

Eiropas Savienības Padome, ko pārstāv S. Emmerechts, A. Vitro un S. Barbagallo, pārstāvji,

kā arī

Eiropas Parlaments, ko pārstāv L. Knudsen un G. Mendola, pārstāvji,

personas, kas iestājušās lietā,

par prasību atcelt IV pielikuma A, B, C, F, I un J daļu Komisijas Īstenošanas regulā (ES) 2019/2072 (2019. gada 28. novembris), ar ko paredz vienotus nosacījumus Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019 (OV 2019, L 319, 1. lpp.),

VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētāja M. Ž. Kosteira [M. J. Costeira], tiesneši D. Gracijs [D. Gratsias] (referents) un M. Kančeva [M. Kancheva],

sekretārs: H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,

ņemot vērā tiesvedības rakstveida daļu un 2021. gada 9. jūnija tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Tiesvedības priekšvēsture

1        Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/2031 (2016. gada 26. oktobris) par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem, ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) Nr. 228/2013, (ES) Nr. 652/2014 un (ES) Nr. 1143/2014 un atceļ Padomes Direktīvas 69/464/EEK, 74/647/EEK, 93/85/EEK, 98/57/EK, 2000/29/EK, 2006/91/EK un 2007/33/EK (OV 2016, L 317, 4. lpp.), mērķis ir izstrādāt pasākumus, lai noteiktu fitosanitāro risku, ko rada kaitīgie organismi, kuri apdraud augu veselību, un samazinātu šo risku līdz pieņemamam līmenim.

2        Regulas 2016/2031 36. pantā ir noteikts:

“Kaitīgais organisms ir “Savienībā reglamentēts nekarantīnas organisms”, ja tas atbilst visiem šiem nosacījumiem un ir iekļauts 37. pantā minētajā sarakstā:

a)      tā identitāte ir noteikta saskaņā ar I pielikuma 4. iedaļas 1. punktu;

b)      tas ir sastopams Savienības teritorijā;

c)      tas nav Savienības karantīnas organisms vai kaitīgais organisms, kam piemēro pasākumus, kas pieņemti, ievērojot 30. panta 1. punktu;

d)      to pārnes galvenokārt ar konkrētiem stādāmiem augiem saskaņā ar I pielikuma 4. iedaļas 2. punktu;

e)      to klātbūtnei uz šiem stādāmajiem augiem ir nepieņemama ekonomiska ietekme uz šo stādāmo augu paredzēto lietojumu saskaņā ar I pielikuma 4. iedaļas 3. punktu;

f)      ir pieejami izpildāmi un iedarbīgi pasākumi, lai novērstu šā kaitīgā organisma klātbūtni uz attiecīgajiem stādāmajiem augiem.”

3        Regulas 2016/2031 37. panta 2. punktā būtībā paredzēts, ka Eiropas Komisija ar īstenošanas aktu izveido sarakstu, kurā iekļauti Savienībā reglamentēti nekarantīnas organismi (turpmāk tekstā – “RNKO”) un konkrētie stādāmie augi. Saskaņā ar Regulas 2016/2031 37. panta 1. punkta pirmo daļu “profesionālie operatori Savienības teritorijā neieved vai nepārvieto 2. punktā minētajā sarakstā iekļautu Savienībā [RNKO], kas atrodas stādāmajos augos, ar kuru starpniecību tas tiek pārnests”.

4        Regulas 2016/2031 37. panta 8. punktā ir noteikts, ka 36. panta e) punkts tiek izpildīts tikai tad, ja attiecīgā kaitīgā organisma klātbūtne pārsniedz noteiktu slieksni, kas ir lielāks par nulli; minētais slieksnis ir noteikts 37. panta 2. punktā minētajā sarakstā, un tajā ir norādīts, ka ievešanas un pārvietošanas aizliegumu piemēro tikai virs minētā sliekšņa. Tomēr, lai Komisija noteiktu šādu slieksni, saskaņā ar šo pašu tiesību normu profesionālajiem operatoriem jāspēj nodrošināt, lai RNKO sastopamība minētajos stādāmajos augos nepārsniegtu šo slieksni, un ir jābūt iespējai pārliecināties, vai šis slieksnis nav pārsniegts minēto stādāmo augu partijās.

5        Jēdziens “profesionāls operators” Regulas 2016/2031 2. panta 9) punktā ir definēts kā jebkura persona, uz kuru attiecas publiskās vai privātās tiesības un kura ir profesionāli iesaistīta un ir juridiski atbildīga par vienu vai vairākām no šādām darbībām, kas attiecas uz augiem, augu produktiem un citiem objektiem:

–        stādīšanu;

–        selekcijas veikšanu;

–        ražošanu, tostarp audzēšanu, pavairošanu un uzturēšanu;

–        ievešanu Eiropas Savienības teritorijā, pārvietošanu tajā un izvešanu no tās;

–        darīšanu pieejamu tirgū;

–        glabāšanu, vākšanu, nosūtīšanu un apstrādāšanu.

6        Pamatojoties jo īpaši uz Regulas 2016/2031 37. panta 2. punktu (skat. šā sprieduma 3. punktu), Komisija pieņēma Īstenošanas regulu (ES) 2019/2072 (2019. gada 28. novembris), ar ko paredz vienotus nosacījumus Regulas 2016/2031 par aizsardzības pasākumiem pret augiem kaitīgajiem organismiem īstenošanai, atceļ Komisijas Regulu (EK) Nr. 690/2008 un groza Komisijas Īstenošanas regulu (ES) 2018/2019 (OV 2019, L 319, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētā īstenošanas regula”).

7        Apstrīdētās īstenošanas regulas 5. pantā ir noteikts:

“Saraksts, kurā norādīti [RNKO] un konkrēti stādīšanai paredzētie augi, kā arī kategorijas un pieļaujamie līmeņi, kā minēts Regulas (ES) 2016/2031 37. panta 2. punktā, ir sniegts šīs regulas IV pielikumā. Minētos stādīšanai paredzētos augus neieved vai nepārvieto Savienībā, ja RNKO vai to izraisīto simptomu klātbūtne šajos augos pārsniedz pieļaujamos līmeņus.

Šā panta pirmajā daļā minētais ievešanas un pārvietošanas aizliegums attiecas tikai uz tām stādīšanai paredzēto augu kategorijām, kā paredzēts IV pielikumā.”

8        Apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikumā ir noteikts RNKO saraksts attiecībā uz divpadsmit konkrētiem augiem. Tādējādi attiecīgais pielikums ir sadalīts divpadsmit daļās no A līdz L, no kurām:

–        A daļā ir minētas divas RNKO un lopbarības augu sēklu kombinācijas;

–        B daļā ir minētas divas RNKO un graudaugu sēklu kombinācijas;

–        C daļā ir minētas deviņas RNKO un vīnogulāju pavairojamā materiāla kombinācijas;

–        F daļā ir minētas trīspadsmit RNKO un dārzeņu sēklu kombinācijas;

–        I daļā ir minētas piecpadsmit RNKO un dārzeņu pavairošanas un stādāmā materiāla, izņemot sēklu, kombinācijas;

–        J daļā ir minētas 155 RNKO un augļu pavairošanas materiāla un augļaugu, kas paredzēti augļu ražošanai, kombinācijas.

9        Saskaņā ar šīm apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma daļām Komisija ar četriem izņēmumiem ir noteikusi RNKO slieksni 0 % apmērā.

 Tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi

10      Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2020. gada 20. februārī, prasītājas – Società agricola [Lauksaimniecības sabiedrība] Vivai Maiorana Ss, Confederazione Italiana Agricoltori – CIA [Itālijas Lauksaimnieku konfederācija] (turpmāk tekstā –“CIA”) un MIVA – Moltiplicatori Italiani Viticoli Associati [Itālijas Vīnogulāju pavairotāju biedrība] (turpmāk tekstā – “MIVA”) – cēla šo prasību.

11      Ar dokumentiem, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti attiecīgi 2020. gada 11. un 27. maijā, Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome lūdza atļaut iestāties šajā lietā Komisijas prasījumu atbalstam. Attiecīgi ar 2020. gada 8. un 22. jūlija lēmumiem Vispārējās tiesas devītās palātas priekšsēdētāja iestāšanos lietā atļāva. Personas, kas iestājušās lietā, procesuālos rakstus un pamatlietas dalībnieki apsvērumus par tiem iesniedza noteiktajos termiņos.

12      Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma A, B, C, F, I un J daļu, ciktāl saskaņā ar šīm daļām ir noteikti RNKO klātbūtnes sliekšņi uz konkrētajiem augiem;

–        atzīt par spēkā neesošu Regulas 2016/2031 36. pantu, 37. panta 2. punktu un I pielikuma 4. iedaļas 3. punktu;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

13      Komisijas, Parlamenta un Padomes prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību kā daļēji nepieņemamu un daļēji kā nepamatotu;

–        piespriest prasītājām atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

14      Veicot procesa organizatoriskos pasākumus saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 89. pantu, Vispārējā tiesa 2021. gada 8. februārī un 30. aprīlī lūdza prasītājas rakstveidā atbildēt uz jautājumiem. Prasītājas izpildīja šos pasākumus attiecīgi ar 2021. gada 24. februāra un 14. maija vēstulēm. 2021. gada 17. maija vēstulē Komisija iesniedza savus apsvērumus par prasītāju 2021. gada 24. februārī iesniegtajiem pierādījumiem.

15      Pēc tiesneša referenta priekšlikuma Vispārējā tiesa (devītā palāta) nolēma sākt tiesvedības mutvārdu daļu.

16      Tā kā sākotnēji ieceltais tiesnesis referents nevarēja piedalīties lietas izskatīšanā, šī lieta ar Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2021. gada 8. jūnija lēmumu tika nodota jaunam tiesnesim referentam, kurš darbojas devītajā palātā. Turklāt ar 2021. gada 8. jūnija lēmumu devītās palātas priekšsēdētāja iecēla citu tiesnesi, lai papildinātu palātu.

 Juridiskais pamatojums

17      Prasības pamatojumam prasītājas izvirza četrus pamatus attiecīgi par:

–        Regulas 2016/2031 36. panta e) un f) punkta pārkāpumu, samērīguma principa pārkāpumu un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu;

–        Starptautiskā līguma par augu ģenētiskajiem resursiem pārtikai un lauksaimniecībai (turpmāk tekstā – “SLAĢRPL”), kura noslēgšana Eiropas Kopienas vārdā ir apstiprināta ar Padomes Lēmumu 2004/869/EK (2004. gada 24. februāris) (OV 2004, L 378, 1. lpp.), pārkāpumu;

–        Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2018/848 (2018. gada 30. maijs) par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 834/2007 (OV 2018, L 150, 1. lpp.) pārkāpumu;

–        apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgo daļu nesaderību ar kopējo lauksaimniecības politiku.

18      Pirms prasības pamatotības apstrīdēšanas Komisija pauž šaubas par prasības pieņemamību saistībā ar prasītāju interesi celt prasību un locus standi, kā arī par izvirzīto pamatu skaidrību. Parlaments un Padome savukārt uzskata, ka iebildē par prettiesiskumu, kas izvirzīta attiecībā uz Regulu 2016/2031, nav pietiekami skaidri norādīti iemesli, uz kuriem tā ir balstīta, un tādēļ tā esot jānoraida kā nepieņemama.

 Par pieņemamību

 Par “locus standi”

19      Pirmām kārtām Komisija uzsver, ka apstrīdētā īstenošanas regula ir reglamentējošs akts, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē. No tā izrietot, ka, lai strīdīgā prasība būtu pieņemama, minētajai regulai ir jāietekmē prasītājas tieši šīs pēdējās minētās tiesību normas izpratnē.

20      Taču tas tā neesot Società agricola Vivai Maiorana – kas ir vīnogulāju audzētava un pirmā prasītāja – gadījumā, jo tā neapgalvojot, ka tā esot profesionāls operators, uz kuru attiecas apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma A, B, F, I un J daļa. Tā kā tā ir vīnogulāju audzētava, pirmo prasītāju tieši skar tikai minētā pielikuma C daļa.

21      Attiecībā uz abām apvienībām, kuras cēlušas prasību, proti, CIA un MIVA, Komisija norāda, ka tām būtu locus standi celt prasību atcelt apstrīdēto īstenošanas regulu tikai trijos gadījumos: pirmkārt, ja likums tām tieši piešķir šādas tiesības, otrkārt, ja dažiem locekļiem, kurus tās pārstāv, ir locus standi individuāli vai, treškārt, ja tās var atsaukties uz personīgu ieinteresētību.

22      Taču, pirmkārt, šīs prasītājas neapgalvo, ka pirmais no šiem nosacījumiem būtu izpildīts šajā lietā.

23      Otrkārt, apvienības, kas ir prasītājas, neesot precizējušas, kuri to biedri ir profesionāli operatori, kas nodarbojas ar to augu ražošanu un tirdzniecību, uz kuriem attiecas apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma daļas, kuru atcelšanu tās lūdz. Šī informācija neizrietot ne no CIA un MIVA statūtiem, ne arī no dokumentiem, kas pievienoti replikas raksta pielikumā. Tā kā pirmā prasītāja turklāt ir cēlusi prasību savā vārdā, MIVA nevarot pamatot savu locus standi ar to, ka attiecīgā prasītāja ir tās biedru vidū. Attiecībā uz operatoriem, kas minēti prasītāju 2021. gada 24. februāra atbildē, tie neesot pierādījuši, ka tie bija reģistrēti profesionālo operatoru oficiālajā reģistrā, kas dalībvalstīm ir jāuztur un jāatjaunina saskaņā ar Regulas 2016/2031 65. pantu. Turklāt Komisija apstrīd prasītāju iesniegto rēķinu atbilstību. Šajā ziņā Komisija, pēc attiecīgā profesionālā operatora domām, apgalvo, ka vai nu tie neattiecas uz apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgajās daļās minētajiem augiem, vai arī tie attiecas tikai uz dažiem no šiem augiem, vai arī uz tiem ir norādīts datums pēc prasības celšanas. Komisija piebilst, ka šaubas, kas pastāv attiecībā uz prasītāju locus standi, padarītu neskaidru prasības apjomu un varētu apdraudēt tās tiesības uz aizstāvību.

24      Treškārt, ciktāl CIA apgalvo, ka tā ir personiski ieinteresēta, lai noteiktu tās locus standi, Komisija uzsver, ka apstrīdētās regulas IV pielikuma daļas, kuru atcelšana tiek lūgta, negroza CIA kā apvienības tiesības vai pienākumus, līdz ar to attiecīgās daļas to tieši neskar.

25      Prasītājas savukārt arī uzskata, ka apstrīdētā īstenošanas regula ir reglamentējošs akts, kas nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem, bet uzskata, ka tās noteikumi tos skar tieši. Šajā ziņā prasītājas iebilst pirmām kārtām, ka CIA biedri ir operatori, kas aptver visu lauksaimniecības darbību spektru, savukārt MIVA biedri ir vienīgi vīnogulāju pavairojamā materiāla ražotāji. No tā izrietot, ka visiem apvienību, kuras ir prasītājas, biedriem ir locus standi celt prasību atcelt apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgās daļas kā sēklu ražotājiem vai pircējiem, uz kuriem attiecas šīs daļas. Šajā ziņā, atbildot uz procesa organizatorisko pasākumu, prasības cēlušās apvienības ir iesniegušas pierādījumus, kas, pēc to domām, pierāda, ka tās ietver vismaz vienu operatoru, kura darbība ietilpst apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma A, B, C, F, I vai J daļā.

26      Ņemot vērā tās biedru skaitu, CIA turklāt esot īpaši reprezentatīva apvienība. Šajā gadījumā CIA esot paredzējusi aizsargāt kolektīvās intereses atbilstoši tās statūtos noteiktajam mērķim par lauku pasaules attīstību un valorizāciju, lauksaimniecības attīstību un bioloģiskās daudzveidības veicināšanu.

27      Vispirms ir jāatgādina, ka apstrīdētā īstenošanas regula tika pieņemta, pamatojoties tostarp uz Regulas 2016/2031 37. panta 2. punktu. Ciktāl apstrīdētās īstenošanas regulas mērķis ir īstenot šo pēdējo minēto tiesību normu, tās mērķis saskaņā ar tās 2., 14. un 15. apsvērumu ir uzskaitīt RNKO un konkrētu stādāmo augu kategorijas, vienlaikus nosakot maksimālo RNKO klātbūtnes slieksni, ja ir izpildīti nosacījumi, lai to izdarītu (skat. šā sprieduma 3., 4., un 6. punktu).

28      Šajā kontekstā apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikumā ir ietverts RNKO un konkrētu stādāmo augu saraksts ar kategorijām un sliekšņiem. Saskaņā ar apstrīdētās īstenošanas regulas 5. pantu minētos stādāmos augus neieved vai nepārvieto Savienībā, ja RNKO vai to izraisīto simptomu klātbūtne šajos augos pārsniedz minētos sliekšņus (skat. šā sprieduma 7.–9. punktu).

29      Šajā ziņā, kā uz to norāda prasītājas un Komisija (skat. šā sprieduma 19. un 25. punktu), tā kā apstrīdētā īstenošanas regula ir vispārpiemērojams neleģislatīvs akts, tā ir reglamentējošs akts LESD 263. panta izpratnē (šajā nozīmē skat. rīkojumu, 2011. gada 6. septembris, Inuit Tapiriit Kanatami u.c./Parlaments un Padome, T‑18/10, EU:T:2011:419, 56. punkts).

30      Turklāt ir jānorāda – kā to dara prasītājas un Komisija – ka, ciktāl apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgās daļas nosaka sliekšņus RNKO klātbūtnei attiecīgajos stādāmajos augos, tās nav saistītas ar īstenošanas pasākumiem LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē. Turklāt šīs pēdējās minētās regulas 5. pantā ir noteikts aizliegums [šos augus] ievest un pārvietot Savienībā, ja RNKO vai simptomi, ko šiem stādāmajiem augiem izraisījuši RNKO, pārsniedz šo slieksni, un šis aizliegums arī nav saistīts ar īstenošanas pasākumiem.

31      Līdz ar to, lai prasītājām būtu locus standi, pietiek pierādīt, ka tiesību normas, kuru atcelšanu tās vēlas panākt, tās skar tieši LESD 263. panta ceturtās daļas izpratnē.

32      Saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru tāds nosacījums kā LESD 263. panta ceturtajā daļā paredzētais, ka lēmumam, kas ir prasības priekšmets, fiziska vai juridiska persona ir jāskar tieši, nozīmē, ka ir jāizpilda divi kumulatīvi kritēriji. Pirmkārt, apstrīdētajam pasākumam ir tieši jāietekmē attiecīgās personas tiesiskais stāvoklis. Otrkārt, tas nedrīkst atstāt nekādu rīcības brīvību šā pasākuma adresātiem, kuri ir atbildīgi par tā īstenošanu, kas ir pavisam automātiska un izriet tikai no Savienības tiesiskā regulējuma, nepiemērojot citus starpnoteikumus (skat. spriedumu, 2018. gada 6. novembris, Scuola Elementare Maria Montessori/Komisija, Komisija/Scuola Elementare Maria Montessori un Komisija/Ferracci, no C‑622/16 P līdz C‑624/16 P, EU:C:2018:873, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).

33      Ar atsevišķu dokumentu neizvirzot iebildi par nepieņemamību, Komisija apstrīd, ka šajā lietā attiecībā uz visām apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgajām daļām ir izpildīts pirmais nosacījums par prasītāju tiesisko stāvokli (skat. šā sprieduma 19.–24. punktu).

34      Ir jānorāda, ka no apstrīdētās īstenošanas regulas 5. panta izrietošais aizliegums ieviest un pārvietot stādīšanai paredzētus augus, ja RNKO vai RNKO izraisīto simptomu klātbūtne pārsniedz apstrīdētās regulas IV pielikumā noteikto slieksni, tieši attiecas uz “profesionāliem operatoriem” Regulas 2016/2031 2. panta 9) punkta izpratnē (skat. šā sprieduma 5. punktu). Proti, saskaņā ar Regulas 2016/2031 37. panta 1. punktu attiecīgais aizliegums attiecas uz šiem profesionālajiem operatoriem (skat. šā sprieduma 3. punktu). Šis aizliegums neatstāj nekādu rīcības brīvību dalībvalstīm, kas ir atbildīgas par tā ieviešanu. Līdz ar to profesionālā operatora Regulas 2016/2031 2. panta 9) punkta nozīmē, kurš veic savas darbības attiecībā uz augu kategoriju, uz ko attiecas viena vai vairākas apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgās daļas, tiesisko situāciju tieši skar šajā pēdējā minētajā regulā noteiktais aizliegums.

35      Šajā pēdējā ziņā ir jānorāda, pirmkārt, ka Regulā 2016/2031 ir nošķirti “profesionāli operatori”, kā tie definēti tās 2. panta 9) punktā, no vienas puses, un “reģistrēti operatori”, kuri saskaņā ar šīs pašas regulas 2. panta 10) punktu ir profesionāli operatori, kas reģistrēti saskaņā ar tās 65. pantu, no otras puses. Šajā pēdējā minētajā tiesību normā būtībā ir paredzēts, ka kompetentā valsts iestāde uztur un atjaunina reģistru, kurā ir iekļauti tie profesionālie operatori, kuri atbilst noteiktiem nosacījumiem. Tomēr no Regulas 2016/2031 65. panta 3. punkta izriet, ka profesionālie operatori, kuri atbilst noteiktiem kritērijiem saistībā ar kaitīgo organismu risku, ko izraisa viņu audzētie augi, nav iekļaujami attiecīgajā reģistrā.

36      Līdz ar to aizliegums ieviest un pārvietot stādāmos augus, ja RNKO vai RNKO izraisīto simptomu klātbūtne pārsniedz apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgajās daļās noteiktos sliekšņus, attiecas uz profesionāliem operatoriem Regulas 2016/2031 2. panta 9) punkta nozīmē, nevis tikai uz reģistrētiem operatoriem šīs pašas regulas 2. panta 10) punkta nozīmē. Līdz ar to ir jānoraida Komisijas arguments, ka nav pārliecības par to, ka otrās un trešās prasītājas biedri ir reģistrēti operatori.

37      Otrkārt, saskaņā ar Regulas 2016/2031 2. panta 9) punktu jēdziens “profesionāls operators” ietver jebkuru personu, uz kuru attiecas publiskās vai privātās tiesības un kura ir profesionāli iesaistīta vienā vai vairākās šā sprieduma 5. punktā minētajās darbībās, kas tostarp attiecas uz augiem.

38      Taču jēdziens “augi” Regulas 2016/2031 2. panta 1) punktā ir definēts kā tāds, kas attiecas uz dzīviem augiem un dzīvām augu daļām, kā, piemēram, sēklas, augļi, dārzeņi, bumbuļi, spraudeņi, potzaru pumpuri un potzari.

39      Turklāt no Regulas 2016/2031 37. panta 1. un 2. punkta izriet, ka RNKO un konkrēto stādāmo augu sarakstā, ko Komisija sagatavo ar tādu īstenošanas regulu kā apstrīdētā īstenošanas regula, ne vienmēr ir iekļauti visi stādāmie augi, bet tikai tādi stādāmie augi, “ar kuru starpniecību [RNKO] tiek pārnests”. It īpaši, kā tas ir izklāstīts šā sprieduma 8. punktā, apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikums ir sadalīts divpadsmit daļās no A līdz L, no kurām katrā ir minēta virkne augu un RNKO kombināciju.

40      Piemēram, Padomes Direktīvas 66/401/EEK (1966. gada 14. jūnijs) par lopbarības augu sēklu tirdzniecību (OV 1966, P 125, 2298. lpp.) 2. panta 1. punkta A) apakšpunktā ir norādītas 87 lopbarības augu ģintis vai sugas. Tomēr apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma A daļā “RNKO, kas ietekmē lopbarības augu sēklas” ir uzskaitīta tikai lucernas suga (Medicago sativa L.), ar kuras starpniecību tiek izplatīti divi tajā minētie RNKO (Clavibacter michiganensis un Ditylenchus dipsaci).

41      No tā izriet, ka jēdziens “profesionāls operators” ietver visus operatorus, kuri piedalās vienā vai vairākās darbībās, kas ir uzskaitītas Regulas 2016/2031 2. panta 9) punktā un ir saistītas ar “augiem”, kā tie ir definēti Regulas 2016/2031 2. panta 1) punktā un ir uzskaitīti katrā no direktīvām par to tirdzniecību.

42      Tādējādi, protams, aizliegums, kas izriet no apstrīdētās īstenošanas regulas 5. panta, lasot to kopā ar Regulas 2016/2031 37. panta 1. punktu, – ievest un pārvietot RNKO Savienības teritorijā – ratione materiae attiecas uz apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikumā uzskaitītajiem augiem. Tomēr šis aizliegums ratione personae attiecas uz visiem profesionālajiem operatoriem Regulas 2016/2031 2. panta 9) punkta izpratnē.

43      Šādā veidā likumdevējs ir vēlējies ierobežot RNKO izplatīšanās risku, ko rada ne tikai “reģistrētie operatori” vai tirgus operatori, kuri ir veikuši darbības, kas ir saistītas tieši ar apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikumā minētajiem augiem, bet visi profesionālie operatori, kuri darbojas augu jomā un kuri šā iemesla dēļ varētu veikt darbības, kas ir saistītas ar minētajā IV pielikumā uzskaitītajiem augiem, ar kuru starpniecību tiek izplatīti RNKO.

44      No tā izriet, ka Komisijas pieejai, saskaņā ar kuru tiesiskais stāvoklis tiek ietekmēts tikai tiem profesionālajiem operatoriem, kuri ir veikuši savu darbību vienīgi saistībā ar augiem, kas ir uzskaitīti apstrīdētās īstenošanas regulas strīdīgajos pielikumos, nevar piekrist. Papildus tam, ka minētā pieeja ir pretrunā piemērojamām tiesību normām (skat. šā sprieduma 35.–41. punktu), tā ir balstīta uz pieņēmumu, ka no apstrīdētās īstenošanas regulas 5. panta izrietošais aizliegums neattiecas uz visiem profesionālajiem operatoriem Regulas 2016/2031 2. panta 9) punkta izpratnē, bet gan tikai uz tiem, kuri agrāk ir veikuši savu darbību attiecībā uz augiem, ar kuru starpniecību tiek izplatīti RNKO. Taču, ja tiktu pieņemta šī tēze, tiktu būtiski apdraudēta tās politikas lietderīgā iedarbība, kuras mērķis ir novērst RNKO izplatīšanu Savienībā.

45      Šajā kontekstā ir jākonstatē, ka pirmā prasītāja kā vīna audzētāja sabiedrība, kas darbojas vīnogulāju pavairošanas materiāla nozarē, ir profesionāls operators Regulas 2016/2031 2. panta 9) punkta izpratnē. Tomēr šajā statusā – kā to norāda Komisija – pirmās prasītājas tiesisko situāciju skar vienīgi apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma C daļa attiecībā uz RNKO, kas ietekmē vīnogulāju pavairošanas materiālu. Tātad pirmajai prasītājai ir locus standi tikai tiktāl, cik tā lūdz atcelt šo apstrīdētās īstenošanas regulas daļu.

46      Attiecībā uz abām prasību cēlušajām apvienībām – CIA un MIVA – ir jāatgādina, ka apvienība, kurai ir jāaizsargā tās biedru kolektīvās intereses, var celt atcelšanas prasību atcelt tādēļ, ka ir ietekmētas tās kā apvienības intereses, vai ja personām, kuras tā pārstāv, vai arī dažām no tām ir locus standi individuāli (spriedums, 2019. gada 30. aprīlis, UPF/Komisija, T‑747/17, EU:T:2019:271, 20. punkts).

47      Attiecībā uz pirmo nosacījumu, uz kuru atsaucas CIA (skat. šā sprieduma 26. punktu), ir jākonstatē, kā to norāda Komisija, ka apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgās daļas negroza šīs apvienības kā tādas tiesības vai pienākumus, līdz ar to tās neietekmē tās tiesisko stāvokli. No tā izriet, ka CIA nevar pamatoti apgalvot, ka tai ir locus standi tādēļ, ka ir skartas tās pašas intereses.

48      Attiecībā uz CIA pārstāvēto personu locus standi vispirms ir jānorāda, ka saskaņā ar tās statūtu 3. panta astoņpadsmito ievilkumu šīs organizācijas mērķis ir veicināt tās biedru intereses. Replikas rakstam prasītājas ir pievienojušas sarakstu ar 584 842 biedru vārdiem un adresēm. Atbildot uz procesa organizatoriskajiem pasākumiem (skat. šā sprieduma 14. punktu), prasītājas ir iesniegušas pierādījumus, kas var pierādīt, ka astoņi CIA biedri ir profesionāli operatori, kas darbojas lopbarības augu sēklu, graudaugu sēklu, vīnogulāju pavairošanas materiāla, dārzeņu sēklu, dārzeņu un augļu augu nozarē. Uz šīm nozarēm attiecas apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma A, B, C, F, I un J daļa.

49      Attiecībā uz MIVA no šīs apvienības statūtu 8. panta izriet, ka tās biedri ir profesionāli operatori Regulas 2016/2031 2. panta 9) punkta izpratnē attiecībā uz vīnogulāju pavairošanas materiālu. Tā tas noteikti ir pirmās prasītājas gadījumā. Tomēr šis apstāklis nevar izraisīt prasības pieņemamību, ciktāl to ir cēlusi MIVA, jo pirmā prasītāja ir cēlusi prasību savā vārdā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2019. gada 30. aprīlis, UPF/Komisija, T‑747/17, EU:T:2019:271, 25.–27. punkts).

50      Atbildot uz 2021. gada 8. februārī pieņemto procesa organizatorisko pasākumu, prasītājas ir iesniegušas atbilstošus elementus, lai pierādītu, ka trīs MIVA biedri, izņemot pirmo prasītāju, ir profesionāli operatori, kas darbojas vīnogulāju, dārzeņu un augļu augu pavairojamā materiāla nozarē. Uz šīm nozarēm attiecas Īstenošanas regulas (ES) 2019/2072 IV pielikuma C, I un J daļa. Šajā ziņā ir jāpiebilst, ka saskaņā ar MIVA statūtu 3. pantu šīs apvienības mērķis ir veicināt intereses, kas saistītas ar tās biedru darbību, neizslēdzot lauksaimnieciskas darbības attiecībā uz augiem, kas nav vīnogulāju pavairošanas materiāls.

51      Savukārt Komisijas arguments, ka dažu prasītāju iesniegto rēķinu datums ir vēlāks par prasības celšanas datumu, nevar tikt pieņemts. Proti, “profesionāla operatora” statuss Regulas 2016/2031 2. panta 9) punkta izpratnē pēc būtības ir pierādāms, izmantojot saskanīgu netiešu pierādījumu kopumu. Saskaņā ar Komisijas loģiku tikai pierādījumi, kas attiecas uz to pašu datumu, kurā celta prasība, varētu pierādīt profesionāla operatora statusu, jo, piemēram, pirms šā datuma izrakstīti rēķini neļaujot izslēgt, ka attiecīgais operators starplaikā nav atteicies no darbības, kas saistīta ar attiecīgajiem augiem.

52      Taču šajā lietā prasītājas ir iesniegušas vairākus rēķinus par nozīmīgām summām, no kuriem izriet, ka to izrakstītāji, prasītāju apvienību biedri, ir profesionāli operatori Regulas 2016/2031 2. panta 9) punkta izpratnē. Turklāt – kā tiesas sēdē norādīja prasītājas – stādāmo augu tirdzniecībai ir jāīsteno virkne iepriekšēju darbību, kas atkarībā no attiecīgā auga aizņem ilgākus vai īsākus laikposmus. No tā izriet – tas, ka otrās un trešās prasītājas dalībnieki, lai pierādītu, ka tiem ir profesionālu operatoru statuss iepriekš minētajā izpratnē, ir iesnieguši rēķinus ar datumu, kas ir vēlāks par prasības celšanas datumu, pats par sevi nevar izslēgt šo pierādījumu atbilstību.

53      Visbeidzot, tā kā Komisijai bija dota iespēja rakstveidā un mutiski sniegt apsvērumus par visiem prasītāju iesniegtajiem pierādījumiem par to locus standi, nevar tikt konstatēts nekāds tās tiesību uz aizstāvību aizskārums.

54      No tā izriet, ka prasītājām ir locus standi, pamatojoties uz šādiem precizējumiem:

–        pirmajai prasītājai ir locus standi celt prasību atcelt apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma C daļu;

–        CIA ir locus standi celt prasību atcelt apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma A, B, C, F, I un J daļu;

–        MIVA ir locus standi celt prasību atcelt apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma C, I un J daļu.

 Par interesi celt prasību

55      Komisija norāda, ka apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma A, B, C, F, I un J daļas iespējamā atcelšana padarītu par spēkā neesošiem saskaņā ar attiecīgajām daļām noteiktos RNKO klātbūtnes sliekšņus, tādējādi uz attiecīgajiem augiem vairs neattiektos aizliegums tos ievest un pārvietot Savienības teritorijā. Tomēr šāda atcelšana neietekmē profesionālajiem operatoriem uzliktos attīrīšanas pienākumus, kādi izriet no dažādajām direktīvām, kurās reglamentēta šo pašu augu tirdzniecība. Šīs direktīvas esot autonomi akti, kuros ir vienkārši ņemti vērā apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgajās daļās noteiktie RNKO sliekšņi. Tādējādi tos nevar kvalificēt kā apstrīdētās īstenošanas regulas īstenošanas aktus, kuru spēkā esamība tiktu ietekmēta pēc tās iespējamās atcelšanas. No tā izrietot – pat ja prasītājas saņemtu šajā lietā pieprasīto atcelšanu, attiecīgajiem profesionālajiem operatoriem joprojām būtu pienākums ievērot minētajās direktīvās paredzētās fitosanitārās prasības gan attiecībā uz ne pārāk dārgu attīrīšanu ražošanas stadijā, gan attiecībā uz attīrīšanu, kas nepieciešama attiecīgo augu tirdzniecībai. Visbeidzot, prasītāju interese aizsargāt bioloģisko daudzveidību esot balstīta tikai uz pieņēmumiem.

56      No pastāvīgās judikatūras izriet, ka atcelšanas prasība, ko ir cēlusi fiziska vai juridiska persona, ir pieņemama tikai tad, ja šai personai ir interese, lai apstrīdētais akts tiktu atcelts. Šāda interese nozīmē, ka šā akta atcelšanai pašai par sevi var būt tiesiskas sekas un tādējādi prasības celšana var sniegt priekšrocību lietas dalībniekam, kurš to ir cēlis (skat. spriedumu, 2015. gada 17. septembris, Mory u.c./Komisija, C‑33/14 P, EU:C:2015:609, 55. punkts un tajā minētā judikatūra).

57      Šajā ziņā Komisija apgalvo, ka prasītājas negūtu nekādu labumu no apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgo daļu iespējamās atcelšanas, jo šāda atcelšana neskartu attiecīgo stādāmo augu attīrīšanas pienākumus, kā tie izriet no attiecīgajām direktīvām, kurās reglamentēta minēto augu tirdzniecība.

58      Lai izvērtētu šā Komisijas argumenta pamatotību, ir jāizklāsta Savienības fitosanitārā režīma pamatelementi attiecībā uz RNKO, kā tie izriet no apstrīdētās īstenošanas regulas, Regulas 2016/2031 un direktīvām, kas reglamentē augu tirdzniecību, uz kuriem attiecas šī prasība.

59      It īpaši, pirmkārt, kā izriet no Regulas 2016/2031 36. panta, RNKO ir kaitīgie organismi, kuri atrodas Savienības teritorijā un kuri tiek izplatīti galvenokārt ar noteiktu stādāmo augu starpniecību, un kuru klātbūtnei uz šiem augiem ir nepieņemama ekonomiskā ietekme uz šo stādāmo augu paredzēto izmantojumu.

60      Saskaņā ar Regulas 2016/2031 23. apsvērumu, lai ierobežotu RNKO klātbūtni, to ievešana vai pārvietošana Savienības teritorijā ar attiecīgajiem stādāmajiem augiem būtu jāaizliedz, ja minēto kaitīgo organismu sastopamība pārsniedz noteiktu slieksni.

61      Tādējādi, kā ir izklāstīts šā sprieduma 3. un 4. punktā, Komisija izveido RNKO un konkrētu stādāmo augu sarakstu, vajadzības gadījumā papildinot to ar sliekšņiem virs nulles, no kuriem sākot RNKO klātbūtnei uz stādāmajiem augiem ir nepieņemama ekonomiska ietekme. Šis saraksts ir ietverts apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikumā (skat. šā sprieduma 8. punktu).

62      Otrkārt, noteikumi, kas reglamentē katra tāda stādāmā auga tirdzniecību, uz kuru attiecas kāda apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma daļa, ir paredzēti, pamatojoties uz direktīvām. Atbilstība starp RNKO, kas ir uzskaitīti katrā strīdīgajā apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma daļā, un tirdzniecības direktīvām, kas uz to attiecas, ir attēlota šādi:

Apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma daļa

Tirdzniecības direktīva

A daļa

RNKO, kas ietekmē lopbarības augu sēklas

Direktīva 66/401

B daļa

RNKO, kas ietekmē graudaugu sēklas

Padomes Direktīva 66/402/EEK (1966. gada 14. jūnijs) par graudaugu sēklu tirdzniecību (OV 1966, 125, 2309. lpp.)

C daļa

RNKO, kas ietekmē vīnogulāju pavairošanas materiālu

Padomes Direktīva 68/193/EEK (1968. gada 9. aprīlis) par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību (OV 1968, L 93, 15. lpp.)

F daļa

RNKO, kas ietekmē dārzeņu sēklas

Padomes Direktīva 2002/55/EK (2002. gada 13. jūnijs) par dārzeņu sēklu tirdzniecību (OV 2002, L 193, 33. lpp.)

I daļa

RNKO, kas ietekmē dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu, izņemot sēklas

Padomes Direktīva 2008/72/EK (2008. gada 15. jūlijs) par tirdzniecību ar dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu, kas nav sēklas (OV 2008, L 205, 28. lpp.)

Komisijas Direktīva 93/61/EEK (1993. gada 2. jūlijs), kas nosaka grafiku, kurā norādīti izpildāmie nosacījumi attiecībā uz dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu, kas nav sēklas, ievērojot Padomes Direktīvu 92/33/EEK (OV 1993, L 250, 19. lpp.)

J daļa

RNKO, kas ietekmē augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugus, kuri paredzēti augļu ražošanai

Padomes Direktīva 2008/90/EK (2008. gada 29. septembris) par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai (OV 2008, L 267, 8. lpp.)

Komisijas Īstenošanas direktīva 2014/98/ES (2014. gada 15. oktobris), ar ko īsteno Direktīvu 2008/90/EK attiecībā uz konkrētām prasībām, kuras noteiktas tās I pielikumā minētajām augļaugu ģintīm un sugām, konkrētām prasībām, kas jāievēro piegādātājiem, un sīki izstrādātiem noteikumiem par oficiālajām pārbaudēm (OV 2014, L 298, 22. lpp.)

63      Tirdzniecības direktīvās ir paredzēti fitosanitārie pasākumi, kas ir jāveic, lai pārvaldītu RNKO klātbūtnes risku un nodrošinātu, ka Savienībā ievestie un pārvietotie augi atbilst apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma attiecīgās daļas prasībām attiecībā uz RNKO klātesamību.

64      Tādējādi pēc apstrīdētās īstenošanas regulas pieņemšanas direktīvas, kas reglamentē augu tirdzniecību, tika grozītas ar Komisijas Īstenošanas direktīvu (ES) 2020/177 (2020. gada 11. februāris), ar ko attiecībā uz augu kaitīgajiem organismiem sēklās un citā augu reproduktīvajā materiālā groza Padomes Direktīvas 66/401/EEK, 66/402/EEK, 68/193/EEK, 2002/55/EK, 2002/56/EK un 2002/57/EK, Komisijas Direktīvas 93/49/EEK un 93/61/EEK un Īstenošanas direktīvas 2014/21/ES un 2014/98/ES (OV 2020, L 41, 1. lpp.).

65      It īpaši no Īstenošanas direktīvas 2020/177 5., 6., 8., 10.–12., 14. un 19.–23. apsvēruma izriet, ka direktīvas, kas reglamentē to augu tirdzniecību, uz kuriem attiecas apstrīdētās īstenošanas regulas strīdīgās daļas, bija jāgroza nolūkā paredzēt pasākumus, lai to piemērošanas jomā ietilpstošo augu pavairošanas materiāls atbilstu prasībām, kas attiecas uz RNKO, kuras noteiktas apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgajās daļās. Direktīva 66/401 par lopbarības augu sēklu tirdzniecību ir daļējs izņēmums, jo tā ir grozīta, lai norādītu, ka attiecīgajām sēklām ir jāatbilst arī prasībām attiecībā uz RNKO, kas noteiktas saskaņā ar apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma A daļu, tomēr neparedzot papildu prasības salīdzinājumā ar tām, kas bija spēkā pirms Īstenošanas direktīvas 2020/177 pieņemšanas.

66      Šo sistēmisko saikni starp apstrīdēto īstenošanas regulu, no vienas puses, un direktīvām, kas reglamentē to stādījumu tirdzniecību, uz kuriem attiecas minētās regulas IV pielikuma strīdīgās daļas, no otras puses, Komisija ir skaidri apstiprinājusi iebildumu raksta 24.–27. punktā un atbildes uz repliku 68. un 70. punktā.

67      No šiem konstatējumiem izriet – pat ja, kā to norāda Komisija, attiecīgās direktīvas nav apstrīdētās īstenošanas regulas īstenošanas akti, tajās operatoriem ir paredzēti pienākumi, kuros ir ņemtas vērā šajā pēdējā regulā noteiktās RNKO klātbūtnes normas, kuru mērķis ir nodrošināt, lai attiecīgie operatori izpildītu minētās normas. Šis secinājums ir spēkā arī attiecībā uz Direktīvu 66/401, kurā kopš tā laika ir paredzēts, ka lopbarības augu audzēšanai un sēklām ir jāatbilst arī prasībām par RNKO klātbūtni, kas noteiktas saskaņā ar apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma A daļu, pat ja tajā šajā ziņā nav noteikti papildu pasākumi.

68      Līdz ar to Komisija nevar pamatoti apgalvot, ka apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgo daļu iespējamā atcelšana nekādā gadījumā nevarētu sniegt labumu pirmajai prasītājai vai CIA un MIVA dalībniekiem. Proti, ņemot vērā Savienības fitosanitārā režīma iekšējo saskaņotību, ko raksturo sistēmiska saikne starp apstrīdēto īstenošanas regulu un direktīvām, kuras reglamentē stādīšanai paredzētu augu tirdzniecību, minētās īstenošanas regulas daļējas atcelšanas gadījumā likumdevējam, ņemot vērā atcelšanas iemeslus un pasākumus, kas jāveic saskaņā ar LESD 266. pantu, varētu nākties pārskatīt attiecīgās direktīvas, kuras to pašreizējā redakcijā būtu zaudējušas savu regulatīvo pamatu.

69      Līdz ar to direktīvu par stādāmo augu tirdzniecību noteikumi neatspēko prasītāju interesi lūgt atcelt apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgās daļas, kuras tieši skar to tiesisko stāvokli saskaņā ar šā sprieduma 34.–54. punktā izklāstītajiem precizējumiem. Turklāt no tā izriet – lai prasību varētu atzīt par pieņemamu no intereses celt prasību viedokļa, nav nepieciešams, lai prasītājas pierādītu īpašu interesi bioloģiskās daudzveidības aizsardzībā, līdz ar to Komisijas arguments par šādas intereses iespējami hipotētisko raksturu ir jānoraida kā neefektīvs.

 Par prasības skaidrību

70      Komisija, ko atbalsta Parlaments un Padome, pirmkārt, norāda, ka pamatu izklāstā nav norādītas tiesību normas, kuras būtu pārkāptas ar Regulas 2016/2031 36. pantu, 37. panta 2. punktu un I pielikuma 4. iedaļas 3. punktu un kuru pārkāpums izraisītu šo tiesību normu spēkā neesamību atbilstoši prasītāju prasījumiem. Otrkārt, Komisija uzsver, ka tikai attiecībā uz apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma C daļu prasītājas norāda konkrētus argumentus, kas ļauj saprast apgalvoto prettiesiskumu. Savukārt prasība atcelt citas minētās regulas IV pielikuma strīdīgās daļas esot balstīta tikai uz vispārējiem aspektiem, kuros trūkstot Eiropas Savienības Tiesas statūtu 21. pantā prasītā precizējuma, pat ņemot vērā replikas rakstā sniegtos paskaidrojumus. Katrā ziņā Regulā 2016/2031 neesot pieļauts neviens no pārkāpumiem, kuri varētu tikt uzskatīti par izvirzītiem attiecībā uz to.

71      Protams, ir taisnība, ka prasības pieteikumā nav ietverti apsvērumi, kas varētu detalizēti pamatot apgalvoto Regulas 2016/2031 prettiesiskumu, un ka tajā nav ietverta īpaša analīze attiecībā uz apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgajām daļām, kas nav attiecīgā pielikuma C daļa. Turklāt ir arī taisnība, ka vairāki prasītāju argumenti ir izklāstīti kā prasījumi, kuru saistība ar apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgajām daļām bieži vien nav acīmredzama.

72      Tomēr, pirmkārt, prasītājas replikas rakstā ir iekļāvušas argumentus par atsevišķām apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgajām daļām, kas nav C daļa. Šie argumenti, kas iekļaujas prasības pieteikumā izvirzītajos pamatos, ir pieņemams to papildinājums. Otrkārt, pat ja saikne starp atsevišķiem argumentiem, kas pausti izvirzīto pamatu atbalstam, ne vienmēr ir acīmredzama, tiesiskā regulējuma detalizēta izpēte kopumā ļauj saprast prasītāju izvirzīto iebildumu apjomu. Treškārt, atsauces uz apgalvoto samērīguma principa pārkāpumu ar Regulu 2016/2031 ļauj Vispārējai tiesai, ņemot vērā prasītāju izvirzītos argumentus kopumā, veikt tās pārbaudi attiecībā uz to.

73      Līdz ar to iebilde par nepieņemamību attiecībā uz prasības skaidrību ir jānoraida.

 Par lietas būtību

 Par pirmo pamatu – Regulas 2016/2031 36. panta e) un f) punkta pārkāpumu un samērīguma principa un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu

74      Prasītājas atgādina, ka saskaņā ar Regulas 2016/2031 36. pantu kaitīgu organismu var iekļaut RNKO sarakstā tikai tad, ja tas atbilst visiem ar šo noteikumu paredzētajiem nosacījumiem. Starp šiem nosacījumiem ir tādi nosacījumi, kuri attiecas uz nepieņemamu ekonomisko ietekmi, ko rada organisma klātbūtne minētās regulas I pielikuma 4. iedaļas 3. punkta izpratnē, un uz izpildāmu un iedarbīgu pasākumu esamību, lai novērstu šādu klātbūtni uz šiem augiem (Regulas 2016/2031 36. panta e) un f) punkts). Tomēr apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgajās daļās noteiktie sliekšņi neesot pamatoti ar atsauci uz RNKO ekonomiskās ietekmes uz attiecīgajiem augiem detalizētu analīzi, un tie nav balstīti arī uz izpildāmu un iedarbīgu pasākumu esamību, lai novērstu šo klātbūtni. Turklāt RNKO klātbūtnes sliekšņu noteikšana 0 % apmērā izraisītu attiecīgo šķirņu fitosanitārās attīrīšanas pienākumu, izmantojot ģenētisko selekciju, un tas savukārt neatgriezeniski iznīcinātu “standarta” kategorijas šķirņu daudzveidību, kuras pašlaik neesot attīrītas, un tādējādi zustu nošķīrums starp “standarta” kategorijas šķirnēm, no vienas puses, un “sertificētām” šķirnēm, no otras puses.

75      Tādējādi, piemēram, sliekšņi, kas noteikti saskaņā ar apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma C daļu, izraisot aizliegumu tirgot 57,7 % Itālijas vīna ražošanai paredzēto vīnogu šķirņu reģistrā reģistrēto šķirņu, jo nav pietiekami daudz klonu, kas varētu nodrošināt pieļaujamo RNKO klātbūtni nulles līmenī. Šī aizlieguma rezultātā vismaz desmit gadus nebūtu iespējams atjaunot vai no jauna stādīt vietējās šķirnes, uz kurām attiecas cilmes vietas nosaukumi vai ģeogrāfiskās izcelsmes norādes, tādējādi radikāli vienkāršojot atsevišķus šķirņu biotipus. Būtisks šķirņu bioloģiskās daudzveidības samazinājums galvenokārt būtu rezultāts attīrīšanas pasākumiem, kas vajadzīgi, lai cīnītos pret vīrusiem, viroīdiem un vīrusveidīgām slimībām. Šī nelabvēlīgā ietekme tomēr neesot saistīta ne ar kādu ieguvumu, un tā arī negarantētu, ka attīrītie augi netiktu inficēti ar vektorkukaiņiem pēc to stādīšanas. Taču Komisijai esot bijis jāņem vērā šī ietekme, izvērtējot RNKO nepieļaujamo ekonomisko ietekmi uz stādāmajiem augiem. Savukārt pašreizējā situācija liecinot, ka RNKO, kas ir apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgo daļu priekšmets, klātbūtne nav ietekmējusi attiecīgo lauku saimniecību rentabilitāti, līdz ar to nekāda nepieņemama ekonomiskā ietekme nevar tikt uzskatīta par tādu, kas izriet no šīs klātbūtnes Regulas 2016/2031 36. panta e) punkta izpratnē.

76      Šādos apstākļos esot jākonstatē, ka Eiropas un Vidusjūras Augu aizsardzības organizācijas (turpmāk tekstā – “EPPO”) pētījumā, uz kuru Komisija ir balstījusies, pieņemot apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgās daļas, esot pieļautas kļūdas un nepilnības, jo ar to ir paredzēts noteikt klātbūtnes sliekšņus 0 % apmērā attiecībā uz tādiem RNKO, kas Eiropā ir jau ļoti sen un neizraisa nekādu negatīvu ekonomisku ietekmi.

77      Prasītājas piebilst, ka uzliktā attīrīšana nozīmē izmaksas 120 000 EUR apmērā par katru šķirni un desmit gadus ilgu darbu specializētajās struktūrās bez iespējas atgūt šos izdevumus. Šādu finansiālo slogu neesot iespējams uzņemties, ja kultivētā platība ir mazāka par 1000 hektāriem uz katru šķirni – tas tā esot attiecībā uz vietējām šķirnēm ar samazinātu izplatības areālu. Retos gadījumos, kad attiecīgā attīrīšana būtu ekonomiski izdevīga, tā samazinātu izejas šķirnes ģenētisko fondu. Taču Komisija neesot ņēmusi vērā šo ietekmi, pirms tā noteica RNKO sliekšņus atbilstoši apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgajām daļām, līdz ar to Regulas 2016/2031 36. panta f) punktā paredzētais nosacījums neesot izpildīts.

78      Šajā kontekstā esot jākonstatē – tas, ka Regulas 2016/2031 36. un 37. pantā nav paredzēta tādu klātbūtnes sliekšņu noteikšana, kuri ir samērīgi, pirmkārt, ar risku, ko RNKO rada konkrētiem apvidiem, un, otrkārt, attīrīšanas izmaksām, esot samērīguma principa un pienākuma aizsargāt minēto apvidu identitāti pārkāpums.

79      Visbeidzot prasītājas apgalvo, ka attiecībā uz sekām, ko rada RNKO klātbūtnes sliekšņi 0 % apmērā attiecībā uz bioloģisko daudzveidību, kā arī turpmāk prasītajām ģenētiskās selekcijas izmaksām, esot bijis jāveic ietekmes novērtējums saskaņā ar Iestāžu nolīgumu starp Parlamentu, Padomi un Komisiju par labāku likumdošanas procesu (OV 2016, L 123, 1. lpp.). Šādas analīzes neesamības dēļ apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgās daļas esot tādas, ka nav norādīts pamatojums un ka ir pārkāpts samērīguma princips.

80      Komisija savukārt apstrīd šos vērtējumus.

81      Pirmajā pamatā prasītājas būtībā apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas 2016/2031 36. panta e) un f) punktu. Šā secinājuma pamatojumam prasītājas būtībā izvirza trīs iebildumus.

82      Pirmais iebildums ir par apgalvotajām nelabvēlīgajām sekām, kādas bioloģiskajai daudzveidībai radītu RNKO klātbūtnes sliekšņu noteikšana 0 % apmērā. Šajā iebildumā prasītājas apgalvo, ka minēto klātbūtnes sliekšņu noteikšanas 0 % apmērā sekas ir tādas, ka tiek noteikti attīrīšanas pienākumi, izmantojot ģenētisko selekciju, kas būtiski samazinātu stādīšanai paredzēto “standarta” kategorijas augu dažādību, kuru pašlaik esot ļoti daudz. Šā apstākļa ietekmē arī izzustu atšķirība starp “standarta” un “sertificēta” materiāla kategorijām (skat. šā sprieduma 92. punktu), un tam būtu negatīva ietekme uz vīnkopības nozari. Prasītājas uzskata, ka Komisijai esot bijis jāņem vērā šie elementi, lai novērtētu, vai vismazākajai RNKO klātbūtnei uz stādāmajiem augiem ir nepieļaujama ekonomiska ietekme saskaņā ar Regulas 2016/2031 36. panta e) punktu, kā arī – lai pārbaudītu, vai pastāv izpildāmi un iedarbīgi pasākumi šīs klātbūtnes novēršanai saskaņā ar šīs pašas regulas 36. panta f) punktu. Šajā kontekstā prasītājas piebilst, ka RNKO izplatīšana var notikt ar vektorkukaiņu palīdzību un ka EPPO veiktā RNKO ekonomiskās ietekmes analīze ir nepilnīga (skat. šā sprieduma 74.–76. punktu).

83      Otrais iebildums attiecas uz to, ka Komisija neesot ņēmusi vērā to attīrīšanas pasākumu izmaksas, kuri kļuva nepieciešami pēc RNKO klātbūtnes sliekšņa noteikšanas 0 % apmērā, un tas esot Regulas 2016/2031 36. panta f) punkta pārkāpums (skat. šā sprieduma 77. punktu). Turklāt prasītājas apgalvo, ka, pieļaujot šādu pieeju, ar Regulas 2016/2031 36. un 37. pantu ir pārkāpts samērīguma princips un pienākums “aizsargāt apvidu identitāti” (skat. šā sprieduma 78. punktu).

84      Trešais iebildums ir par to, ka Komisija pirms apstrīdētās īstenošanas regulas pieņemšanas neesot veikusi sociālās un ekonomiskās ietekmes uz vidi novērtējumu. Šajā kontekstā prasītājas arī norāda uz pamatojuma neesamību un samērīguma principa pārkāpumu (skat. šā sprieduma 79. punktu).

85      Visi šie iebildumi ir balstīti uz vienu pieņēmumu. Runa ir par apgalvojumu, saskaņā ar kuru apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgajās daļās uzskaitīto RNKO klātbūtnes sliekšņu noteikšana 0 % apmērā rada pienākumu, izmantojot ģenētisko selekciju, attīrīt tos stādāmos augus, uz kuriem attiecas attiecīgās daļas. Šim pienākumam, pirmām kārtām, esot kaitīga ietekme uz bioloģisko daudzveidību, un, otrām kārtām, tas radot pārmērīgas attīrīšanas izmaksas profesionāliem operatoriem. Tas, ka Komisija nav ņēmusi vērā šos apstākļus, nosakot RNKO klātbūtnes sliekšņus uz stādāmajiem augiem, galvenokārt esot Regulas 2016/2031 36. panta e) un f) punkta pārkāpums. Ja tiktu secināts, ka Regulas 2016/2031 36. panta e) un f) punktā nav noteikts pienākums ņemt vērā šos apstākļus, ar šo tiesību normu, kā uzskata prasītājas, tiktu pārkāpts samērīguma princips un pienākums “aizsargāt apvidus identitāti”.

86      Pirmkārt, ir jānorāda – kā tas ir izklāstīts apstrīdētās īstenošanas regulas 12. apsvērumā –, ka EPPO ir atkārtoti novērtējusi kaitīgos organismus, kas līdz tam bija uzskaitīti, pirmām kārtām, Padomes Direktīvā 2000/29/EK (2000. gada 8. maijs) par aizsardzības pasākumiem pret tādu organismu ievešanu, kas kaitīgi augiem vai augu produktiem, un pret to izplatību Kopienā (OV 2000, L 169, 1. lpp.), kā arī, otrām kārtām, direktīvās par stādāmo augu tirdzniecību.

87      Saskaņā ar apstrīdētās īstenošanas regulas 13. apsvērumu šī atkārtotā novērtēšana bija jāveic, lai atjauninātu šo kaitīgo organismu fitosanitāro statusu saskaņā ar jaunākajiem tehniskajiem un zinātniskajiem sasniegumiem un arī lai novērtētu to atbilstību Regulas 2016/2031 36. pantā noteiktajiem kritērijiem attiecībā uz Savienības teritoriju un minētās regulas I pielikuma 4. iedaļā noteiktajiem kritērijiem (skat. šā sprieduma 2. punktu).

88      Šīs pārskatīšanas noslēgumā tika secināts, ka konkrēti kaitīgie organismi atbilst Regulas 2016/2031 36. panta nosacījumiem attiecībā uz Savienības teritoriju, tāpēc tie būtu jāiekļauj RNKO sarakstā (apstrīdētās īstenošanas regulas 14. apsvērums). Tāpat tika ņemti vērā šīs pašas regulas 37. panta 8. punktā paredzētie nosacījumi attiecībā uz iespējamo RNKO klātbūtnes sliekšņu noteikšanu, kas pārsniedz 0 % (apstrīdētās īstenošanas regulas 15. apsvērums).

89      Šā procesa rezultātā tika pieņemts apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikums, kurā ir noteikti RNKO klātbūtnes standarti uz stādāmajiem augiem, lai šos augus varētu ievest un pārvietot Savienībā.

90      Otrkārt, šis pamats kopumā ir balstīts uz kļūdainu izpratni par pienākumiem, ko attiecīgajiem profesionālajiem operatoriem rada apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgajās daļās norādīto RNKO klātbūtnes sliekšņa noteikšana 0 % apmērā.

91      It īpaši, kā tas ir izklāstīts šā sprieduma 63. punktā, direktīvās, kas reglamentē stādāmo augu tirdzniecību, ir paredzēti pasākumi, kas ir jāveic, lai pārvaldītu risku un nodrošinātu, ka Savienībā ievestie un pārvietotie augi atbilst apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma attiecīgās daļas prasībām attiecībā uz RNKO klātbūtni.

92      Šajā kontekstā atsevišķas no šīm direktīvām stādāmos augus iedala kategorijās. Piemēram, Direktīvas 68/193 par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību, uz kuru prasītājas koncentrē savu analīzi, 2. panta 1. punkta D, E, F un G apakšpunktā pavairošanas materiāls, kas ietilpst tās piemērošanas jomā, attiecīgi iedalīts kā “pirmsbāzes” materiāls, “bāzes” materiāls, “sertificēts” materiāls un “standartmateriāls”.

93      Šajā sakarā Direktīvas 68/193 astotais apsvērums bija formulēts šādi:

“tā kā būtu vēlams ierobežot tirdzniecību, atļaujot tirgot tikai sertificētu vīnogulāju pavairošanas materiālu, kas iegūts klonu selekcijā; tā kā pašreiz tomēr nav iespējams sasniegt šo mērķi, jo Kopienas vajadzības attiecībā uz šādu materiālu pilnībā nevarēja apmierināt; tā kā tādēļ pagaidām būtu jāatļauj tirgot pārbaudītu standartmateriālu, kam ir jāpiemīt identitātei un šķirnes tīrībai, bet kas ne vienmēr nodrošina tādas pašas garantijas kā klonu selekcijā iegūts pavairošanas materiāls; tā kā šī kategorija tomēr pakāpeniski būtu jāizslēdz”.

94      Taču no Direktīvas 68/193, kas grozīta ar Īstenošanas direktīvu 2020/177, 2. panta 1. punkta G apakšpunkta, kā arī I pielikuma 8. iedaļas 6. punkta c) apakšpunkta izriet, ka vīnogulāju pavairošanas materiāla “standarta” kategorija joprojām tiek tirgota (skat. šā sprieduma 101. punktu). It īpaši apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma C daļā ietvertajā tabulā ir noteikts, no vienas puses, RNKO klātbūtnes slieksnis “pirmsbāzes”, “bāzes” un “sertificētam” pavairošanas materiālam un, no otras puses, – slieksnis “standarta” materiālam.

95      Prasītājas savukārt uzskata, ka sekas, ko rada RNKO klātbūtnes sliekšņu noteikšana 0 % apmērā, galvenokārt attiecas uz stādāmo augu “standarta” kategorijām. Prasītājas uzskata, ka šajās kategorijās ietilpst vietējais materiāls, kas tiek tirgots tikai konkrētos apvidos.

96      Attiecībā uz RNKO klātbūtnes sliekšņu ietekmi, protams, ir taisnība, ka tirdzniecības direktīvās, kas grozītas ar Īstenošanas direktīvu 2020/177 (skat. šā sprieduma 64. un 65. punktu) šajā nolūkā ir paredzēti atsevišķi pavairošanas materiāla attīrīšanas pasākumi. Tomēr, tāpat kā to norāda Komisija, neviena no šīm direktīvām neuzliek attiecīgajiem profesionālajiem operatoriem pienākumu veikt ģenētisku selekciju, kas varētu ietekmēt bioloģisko daudzveidību veidos, kādos to aprakstījušas prasītājas.

97      Konkrētāk:

–        Direktīva 66/401 par lopbarības augu sēklu tirdzniecību tika grozīta ar mērķi noteikt, ka arī lopbarības augu audzēšanai un sēklām ir jāatbilst prasībām par RNKO klātbūtni, kas noteiktas saskaņā ar apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma A daļu, lai gan attiecībā uz konkrētiem RNKO tajā nav paredzētas nekādas papildu prasības (skat. Īstenošanas direktīvas 2020/177 8. apsvērumu, 1. pantu un I pielikumu);

–        Direktīva 66/402 par labības sēklu tirdzniecību tika grozīta, lai paredzētu, ka RNKO klātbūtne uz kultūrām un sēklām atbilst apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma B daļā noteiktajām prasībām. Turklāt šīs direktīvas grozītajā versijā ir precizēts maksimālais to simptomātisko augu skaits, kuri novēroti reprezentatīva parauga pārbaudēs, lai kultūra tiktu uzskatīta par tādu, kas ir “praktiski brīva” no sēnītes Gibberella fujikuroi Sawada [GIBBFU], kā tas prasīts apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma B daļā (skat. Īstenošanas direktīvas 2020/177 10. apsvērumu, 2. pantu un II pielikumu);

–        Direktīva 68/193 par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību tika grozīta, lai būtībā paredzētu, ka potcelmu un vīnogulāju stādu audzētavas ir jāpārbauda vizuāli un vajadzības gadījumā jānoņem paraugi un jāanalizē, lai pārliecinātos, ka tās ir brīvas no apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma C daļā uzskaitītajiem RNKO. Ja tiek konstatēta RNKO vai ar to saistīto simptomu klātbūtne, grozītās Direktīvas 68/193 I pielikumā ir paredzēts, ka atkarībā no RNKO un pavairošanas materiāla kategorijas tiek veikti tādi pasākumi kā attiecīgo vīnogulāju izaršana un iznīcināšana, to izslēgšana no pavairošanas, apstrāde ar karstu ūdeni, apstrāde ar baktericīdiem, uzturēšana no vektorkukaiņiem aizsargātās telpās, atbilstoša potēšana vai fumigācija (skat. Īstenošanas direktīvas 2020/177 11. apsvērumu, 3. pantu un III pielikumu);

–        Direktīva 2002/55 par dārzeņu sēklu tirdzniecību tika grozīta, lai paredzētu, ka RNKO uz dārzeņu sēklām, vismaz pamatojoties uz vizuālo pārbaudi, nepārsniedz attiecīgos apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma F daļā noteiktos sliekšņus (skat. Īstenošanas direktīvas 2020/177 14. apsvērumu, 6. pantu un VI pielikumu);

–        Direktīva 93/61 par dārzeņu un dārzeņu pavairošanas materiāla, kas nav sēklas, tirdzniecību tika grozīta, lai paredzētu, ka RNKO klātbūtne uz šiem augiem nepārsniedz, vismaz veicot vizuālo pārbaudi, apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma I daļā noteiktos sliekšņus (skat. Īstenošanas direktīvas 2020/177 12. apsvērumu, 5. pantu un V pielikumu);

–        Īstenošanas direktīva 2014/98, kurā tostarp noteiktas konkrētas prasības attiecībā uz tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai, tika grozīta, lai noteiktu, ka ar vizuālas pārbaudes un – šaubu gadījumā – parauga ņemšanas un testēšanas starpniecību ir jākonstatē, ka pirmsbāzes mātesaugi, pirmsbāzes materiāls, bāzes mātesaugi, bāzes materiāls, sertificēti mātesaugi un sertificēts materiāls ir bez RNKO, kas ir norādīti apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma J daļas sarakstā. Ja tiek konstatēta RNKO klātbūtne vai ar to saistītie simptomi, grozītās Īstenošanas direktīvas 2014/98 IV pielikumā ir paredzēts – atkarībā no RNKO un pavairošanas materiāla kategorijas – veikt tādus pasākumus kā attiecīgā pavairošanas materiāla un augu izaršana un iznīcināšana, kā arī asimptomātiskā pavairošanas materiāla un augu reprezentatīvu paraugu testēšana (skat. Īstenošanas direktīvas 2020/177 19.–23. apsvērumu, 10. pantu un X pielikumu).

98      No šiem faktiem izriet, kā to norāda Komisija, ka saskaņā ar apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgajām daļām noteiktie RNKO klātbūtnes sliekšņi, protams, nozīmē pienākumu veikt noteiktus pasākumus, kas ietver augu vizuālo pārbaudi, un gadījumā, ja parādās simptomi, kas attiecināmi uz RNKO, – atbilstošus higiēnas vai apstrādes pasākumus. Tomēr no strīdīgajiem apstrīdētās īstenošanas regulas noteikumiem vai direktīvām par attiecīgo augu tirdzniecību neizriet, ka profesionāliem operatoriem būtu jelkāds pienākums veikt attīrīšanu, izmantojot ģenētisko selekciju.

99      Prasītājas turklāt neatsaucas ne uz vienu tiesību normu, kurā būtu noteikts šāds pienākums.

100    Šajā ziņā prasītājas koncentrējas (skat. šā sprieduma 75. punktu) uz apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma C daļas varbūtējo ietekmi uz vīnogulāju, kuri ir inficēti ar vīrusiem, viroīdiem vai vīrusveidīgām slimībām, pavairošanas materiāla daudzveidību. Prasītājas apgalvo, ka, nepastāvot atbilstošiem higiēnas pasākumiem vai pretvīrusu līdzekļiem, šo slimību skartās šķirnes var attīrīt tikai ar tādām metodēm kā termoterapeitiskā apstrāde, galotņu meristēmu kultūra vai somatiskā embrioģenēze, un tas, pēc to domām, nozīmē ievērojamu šķirņu bioloģiskās daudzveidības samazināšanos.

101    Tomēr pietiek norādīt, ka saskaņā ar Direktīvas 68/193, kurā grozījumi izdarīti ar Īstenošanas direktīvu 2020/177, I pielikuma 2. iedaļas 2. un 3. punktu un 8. iedaļas 6. punkta c) apakšpunktu pēc vizuālās pārbaudes šo RNKO simptomi ir pieļaujami ne vairāk kā 10 % apmērā uz vīnogulāju mātesaugiem, kas paredzēti “standarta” kategorijas materiāla ražošanai, jo attiecīgie vīnogulāji ir jāizslēdz no pavairošanas. Savukārt no minētās direktīvas tā paša pielikuma 8. iedaļas 5. punkta c) apakšpunkta izriet, ka “pirmsbāzes”, “bāzes” un “sertificēts” pavairošanas materiāls (skat. šā sprieduma 93. punktu) ir pakļauts stingrākiem noteikumiem attiecībā uz minētajiem simptomiem, taču arī šajos gadījumos nav paredzēta ģenētiskā selekcija.

102    Turklāt prasītājas neapgalvo, ka visiem “standarta” kategorijas materiāliem pēc būtības ir RNKO, kas nozīmētu, ka 0 % klātbūtnes sliekšņa piemērošana automātiski radītu pienākumu tos pilnībā izslēgt no pavairošanas. Desmit procentu maksimālās robežvērtības paredzēšana Direktīvas 68/193, kas grozīta ar Īstenošanas direktīvu 2020/177, I pielikuma 8. iedaļas 6. punkta c) apakšpunktā (skat. šā sprieduma 101. punktu) drīzāk pierāda pretējo.

103    Līdz ar to, kā norāda Komisija, ne apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma C daļas mērķis, ne sekas nav likt profesionāliem operatoriem īstenot tādas ģenētiskās selekcijas metodes kā tās, kas minētas šā sprieduma 100. punktā, vai aizliegt tirgot “standarta” kategorijā ietilpstošo vīnogulāju pavairošanas materiālu.

104    Šajā pašā kontekstā ir jāpiebilst, kā to norāda Komisija, ka vairākas direktīvas, kas reglamentē stādāmo augu tirdzniecību, ietver atkāpes noteikumus, kuru mērķis ir tieši veicināt ģenētisko daudzveidību.

105    Tas it īpaši attiecas uz:

–        Direktīvas 68/193 par vīnogulāju veģetatīvās pavairošanas materiāla tirdzniecību 3. panta 3. punkta c) apakšpunktu;

–        Direktīvas 2008/72 par tirdzniecību ar dārzeņu pavairošanas un stādāmo materiālu, kas nav sēklas, 8. panta 2. punkta c) apakšpunktu; un

–        Direktīvas 2008/90 par tirdzniecību ar augļaugu pavairošanas materiālu un augļaugiem, kas paredzēti augļu ražošanai, 3. panta 4. punkta c) apakšpunktu.

106    Šo noteikumu mērķis ir ļaut pārdot noteiktu daudzumu stādāmo augu, neraugoties uz to, ka tie neatbilst ar to saistītajiem fitosanitārajiem nosacījumiem, ja šīs tirdzniecības mērķis ir veicināt ģenētiskās daudzveidības saglabāšanu.

107    Šajā ziņā ir jāatsaucas arī uz 44. panta 2. punkta a) apakšpunktu Direktīvā 2002/55 par dārzeņu sēklu tirdzniecību, uz kuru pamatojoties tika pieņemta Komisijas Direktīva 2009/145/EK (2009. gada 26. novembris), ar ko paredz dažas atkāpes attiecībā uz tādu dārzeņu savvaļas sugu un šķirņu atzīšanu, kas ir tradicionāli audzētas noteiktos apvidos un reģionos un ko apdraud ģenētiskā erozija, un tādu dārzeņu šķirņu atzīšanu, kam nav būtiskas vērtības attiecībā uz komerciālu augkopību, bet kas ir izveidotas audzēšanai noteiktos apstākļos un šo savvaļas sugu un šķirņu sēklu tirdzniecībai (OV 2009, L 312, 44. lpp.).

108    Prasītāju arguments, kas izriet no apgalvojuma, ka RNKO sliekšņu noteikšana 0 % apmērā ir neefektīva tādēļ, ka šos organismus var izplatīt arī vektorkukaiņi, arī ir jānoraida. Proti, kā precizē Komisija, tas, ka ir paredzēts, ka visam stādīšanai domātajam augu materiālam ir jābūt brīvam no RNKO atbilstoši apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgajām daļām, var novērst attiecīgo organismu izplatīšanu ar vektorkukaiņu starpniecību.

109    Attiecībā uz argumentu, kas balstīts uz EPPO veiktās RNKO ekonomiskās ietekmes iespējami nepilnīgu analīzi (skat. šā sprieduma 76. punktu), ir jānorāda, ka “standarta” kategorijas vīnogulāju pavairošanas materiāla tirdzniecība jau ilgus gadus neatspēko to, ka pastāv nepieņemama ekonomiskā ietekme uz stādāmo augu izmantošanu RNKO klātbūtnes dēļ Regulas 2016/2031 36. panta e) punkta izpratnē. Proti, kā izriet no pētījuma, kurā kopsavilkuma veidā izklāstīts EPPO veiktais darbs, tas, ka kāds RNKO jau atrodas Savienības teritorijā, nozīmē, ka šī ietekme varēja tikt konstatēta, pamatojoties uz jau pieejamo detalizēto tiešo informāciju.

110    No tā šajā ziņā arī izriet, ka, tā kā uz RNKO jau attiecas sertifikācijas sistēmas, kas ierobežo to klātbūtnes ekonomisko ietekmi, analīzē, kura uz to attiecas, ir jāņem vērā ietekme, kāda rastos, ja esošie ierobežojumi tiktu atcelti. Tādējādi ekonomiskās ietekmes novērtējums tika balstīts uz valstu augu aizsardzības iestāžu, kā arī ieinteresēto personu, kas piedalījās novērtēšanas procedūrā, sniegto informāciju.

111    Ciktāl EPPO analīze tiek apšaubīta tādēļ, ka, iespējams, netika ņemta vērā “standarta” kategorijā ietilpstošā pavairojamā materiāla izzušana pārmērīgu attīrīšanas izmaksu dēļ, šis arguments ir jānoraida šā sprieduma 90.–108. punktā izklāstīto iemeslu dēļ.

112    Līdz ar to nav jāapmierina prasītāju lūgums veikt pierādījumu savākšanas pasākumu, norīkojot ekspertu.

113    No šiem vērtējumiem izriet, ka prasītāju pirmais iebildums par Regulas 2016/2031 36. panta e) un f) punkta pārkāpumu sakarā ar apgalvotajām nelabvēlīgajām sekām, kādas uz bioloģisko daudzveidību radītu RNKO klātbūtnes sliekšņa noteikšana 0 % apmērā, ir balstīts uz kļūdainu pieņēmumu, ka attiecīgais slieksnis liek īstenot stādāmo augu attīrīšanas metodes, izmantojot ģenētisko selekciju. Tādēļ šis iebildums ir jānoraida.

114    To pašu iemeslu dēļ ir jānoraida arī otrais iebildums par to, ka Komisija neesot ņēmusi vērā attīrīšanas pasākumu izmaksas, kas kļuva nepieciešamas pēc norādīto RNKO klātbūtnes sliekšņa noteikšanas 0 % apmērā, kas esot Regulas 2016/2031 36. panta f) punkta pārkāpums (skat. šā sprieduma 83. punktu).

115    Proti, pirmkārt, prasītāju argumenti par attīrīšanas pasākumu iespējami pārmērīgām izmaksām, ko izraisījusi RNKO klātbūtnes sliekšņa noteikšana 0 % apmērā, arī ir balstīti uz pieņēmumu, ka attiecīgā attīrīšana ir jāveic, izmantojot ģenētisko selekciju. Kā izriet no šā sprieduma 90.–113. punkta, šis pieņēmums ir kļūdains.

116    Otrkārt, tāpat kā to apgalvo Komisija, no Regulas 2016/2031 36. panta e) un f) punkta, lasot tos kopsakarā ar 37. panta 8. punktu, izriet, ka izpildāmu un iedarbīgu pasākumu esamība, lai novērstu kaitīga organisma klātbūtni uz stādāmiem augiem, ir nosacījums, lai šis organisms tiktu iekļauts RNKO sarakstā, un neattiecas uz iespēju noteikt šā organisma klātbūtnes slieksni, kas pārsniedz 0 %. Taču prasītājas nelūdz atcelt apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgās daļas, ciktāl saskaņā ar tām Komisija ir izveidojusi RNKO sarakstu, bet gan tikai tiktāl, cik attiecīgajās daļās ir noteikts minēto organismu klātbūtnes slieksnis 0 % apmērā.

117    Tāpat no pieņēmuma, uz kuru ir balstīts šā pamata pirmais iebildums, kļūdainā rakstura izriet, ka iebilde par prettiesiskumu, kas izvirzīta attiecībā uz Regulas 2016/2031 36. un 37. pantu, ir jānoraida. Proti, lai pamatotu minēto izņēmumu, prasītājas būtībā apgalvo, ka ar šīm tiesību normām ir pārkāpts samērīguma princips, jo tās neesot liegušas Komisijai, nosakot RNKO klātbūtnes slieksni 0 % apmērā, paredzēt nesamērīgus pienākumus saistībā ar attīrīšanu ar ģenētiskās selekcijas palīdzību. Taču, tā kā ne apstrīdētās īstenošanas regulas mērķis, ne sekas nav noteikt šādus pienākumus, iebildums par to, ka attiecīgajās Regulas 2016/2031 normās ir pieļauts samērīguma principa pārkāpums vai jebkāda pienākuma “aizsargāt apvidus” neievērošana, katrā ziņā ir jānoraida kā neefektīvs (skat. šā sprieduma 78. punktu).

118    Par trešo iebildumu par ietekmes novērtējuma neesamību (skat. šā sprieduma 79. punktu) – tas arī ir noraidāms, jo tas pamatojas uz apgalvotajām nelabvēlīgajām sekām attiecībā uz bioloģisko daudzveidību un uz iespējami pārmērīgām attīrīšanas pasākumu, kuri notiek, izmantojot ģenētisko atlasi, izmaksām, ko izraisot RNKO klātbūtnes sliekšņa noteikšana 0 % apmērā, un šie apgalvojumi tomēr ir nepamatoti (skat. šā sprieduma 90.–113. punktu).

119    Attiecībā uz argumentu par pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu ir jāatgādina, ka LESD 296. pantā prasītais pamatojums ir jāpielāgo attiecīgā tiesību akta raksturam un tajā skaidri un nepārprotami ir jānorāda tiesību aktu izdevušās iestādes argumentācija, lai ieinteresētās personas varētu uzzināt veiktā pasākuma pamatojumu un lai Savienības tiesa varētu veikt pārbaudi. Pamatojumam nav jāietver visi nozīmīgie faktiskie un tiesiskie apstākļi, jo jautājums, vai akta pamatojums atbilst LESD 296. panta noteikumiem, ir jāvērtē, ievērojot ne tikai šā akta formulējumu, bet arī tā kontekstu un attiecīgo jomu reglamentējošo juridisko noteikumu kopumu. Šajā pēdējā aspektā, ja runa ir par vispārpiemērojamu tiesību aktu, kā tas ir šajā gadījumā, pamatojumā var iekļaut, pirmkārt, tikai norādi uz vispārējo situāciju, kādā šis tiesību akts ir pieņemts, un, otrkārt, norādi uz vispārējiem mērķiem, kurus ar to ir paredzēts sasniegt (spriedums, 2006. gada 7. septembris, Spānija/Padome, C‑310/04, EU:C:2006:521, 57. un 58. punkts).

120    Jākonstatē, ka apstrīdētās īstenošanas regulas 12.–15. apsvērumā (skat. šā sprieduma 86.–88. punktu) ir skaidri norādīts tās pieņemšanas konteksts un mērķi, kurus ar to ir paredzēts sasniegt. Turklāt Īstenošanas direktīvas 2020/177 saturs liecina par to, ka EPPO ieteiktajos veselības priekšrakstos stādāmo augu tirdzniecībai pēc RNKO klātbūtnes sliekšņa noteikšanas 0 % apmērā nebija paredzēta attīrīšana, izmantojot ģenētisko selekciju. Līdz ar to Komisijai nebija jāpamato apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgo daļu pieņemšana, atsaucoties uz šādu attīrīšanas metožu izmaksām vai apgalvotajām to sekām uz bioloģisko daudzveidību.

121    No minētā izriet, ka pirmais pamats ir jānoraida.

 Par otro pamatu – SLAĢRPL pārkāpumu

122    Prasītājas apgalvo, ka ar RNKO klātbūtnes sliekšņa noteikšanu 0 % apmērā uz vietējām augu šķirnēm tiek pārkāpts SLAĢRPL 9. panta 3. punkts. Šis noteikums nodrošinot lauksaimnieku tiesības novākt, izmantot, apmainīties un pārdot saimniecībā izaudzētās sēklas vai pavairojamo materiālu. Taču apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgo daļu noteiktā ģenētiskā selekcija, lai veiktu vajadzīgo attīrīšanu, apdraudētu augu resursu ģenētiskā fonda saglabāšanu tādā mērā, ka tiktu atņemta jēga tiesībām, kas lauksaimniekiem būtu jāpiešķir saskaņā ar iepriekš minēto tiesību normu.

123    Tāpat kā pirmais pamats, arī otrais pamats ir balstīts uz kļūdainu pieņēmumu, ka apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgajās daļās uzskaitīto RNKO klātbūtnes sliekšņa noteikšana 0 % apmērā rada pienākumu, izmantojot ģenētisko selekciju, attīrīt stādāmos augus, uz kuriem attiecas minētās daļas. Tādējādi šā iemesla dēļ šis pamats ir jānoraida.

124    Katrā ziņā Savienības tiesību akta spēkā esamības izvērtēšanai starptautiskā nolīguma kontekstā tostarp ir nepieciešams, lai norādītā tiesību norma paredzētu skaidru un precīzu pienākumu, kurš tā izpildes vai seku ziņā nav atkarīgs no jebkāda turpmāka akta pieņemšanas (spriedums, 2011. gada 21. decembris, Air Transport Association of America u.c., C‑366/10, EU:C:2011:864, 55. punkts).

125    Šajā ziņā SLAĢRPL 9. pantā ir noteikts, ka vēlams, lai katra līgumslēdzēja puse “saskaņā ar tās vajadzībām un prioritātēm un atbilstoši tās likumiem” veic pasākumus lauksaimnieku tiesību aizsargāšanā.

126    Šā panta 2. punktā it īpaši ir paredzēts, ka katra līgumslēdzēja puse saskaņā ar tās vajadzībām un prioritātēm un “atbilstoši tās likumiem” veic pasākumus lauksaimnieku tiesību aizsargāšanā, ieskaitot:

–        ar pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētiskajiem resursiem saistīto tradicionālo zināšanu aizsardzību;

–        tiesības uz taisnīgu līdzdalību ienākumos, kas iegūti no pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamajiem augu ģenētiskajiem resursiem;

–        tiesības piedalīties lēmumu pieņemšanā valstu līmenī jautājumos, kas attiecas uz pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu ģenētisko resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

127    Šajā kontekstā SLAĢRPL 9. panta 3. punktā, uz kuru atsaucas prasītājas, ir paredzēts, ka nekas šajā 9. pantā netiek interpretēts tā, lai ierobežotu jebkādas zemnieku tiesības novākt, izmantot, apmainīties un pārdot saimniecībā izaudzētās sēklas vai pavairojamo materiālu “atbilstoši attiecīgās valsts likumiem un atbilstoši nepieciešamībai”.

128    Protams, ir taisnība, ka SLAĢRPL 9. panta 3. punkta mērķis ir izslēgt, ka šis pats 9. pants tiek interpretēts, ierobežojot tiesības, kuras lauksaimniekiem var būt novākt, izmantot, apmainīties un pārdot saimniecībā izaudzētas sēklas vai pavairojamo materiālu. Tomēr šīs pēdējās minētās tiesības nav garantētas SLAĢRPL 9. panta 3. punktā. Proti, kā skaidri paredzēts SLAĢRPL 9. panta 3. punktā, šīs tiesības, ciktāl tās ir piešķirtas saskaņā ar valsts tiesību aktiem, ir jāīsteno saskaņā ar šiem tiesību aktiem.

129    Līdz ar to SLAĢRPL 9. panta 3. punktā Savienībai nav ietverts nekāds pienākums, tādējādi Regulas 2016/2031 vai apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgo daļu tiesiskums katrā ziņā nevar tikt izvērtēts, ņemot vērā šo tiesību normu (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2012. gada 12. jūlijs, Association Kokopelli, C‑59/11, EU:C:2012:447, 90.–92. punkts).

130    Līdz ar to otrais pamats ir jānoraida.

 Par trešo pamatu – Regulas 2018/848 pārkāpumu

131    Prasītājas norāda, ka, nosakot RNKO klātbūtnes slieksni 0 % apmērā uz vietējām augu šķirnēm, tiek pārkāpts Regulas 2018/848 13. pants. Lai saglabātu fitoģenētisko daudzveidību, ar šo tiesību normu esot atļauts tirgot augu reproduktīvo materiālu no bioloģiska heterogēna materiāla, neievērojot prasības par “pirmsbāzes”, “bāzes” un “sertificēta” materiāla reģistrāciju un sertifikāciju vai prasības citām kategorijām, kas izklāstītas stādāmo augu tirdzniecības direktīvās.

132    Vispirms ir jānorāda – tā kā Regula 2018/848 ir vienlīdzīga ar Regulu 2016/2031, uz pirmo no tām nevar atsaukties, lai apstrīdētu otrās minētās regulas spēkā esamību. Tādējādi šo pamatu nevar interpretēt kā tādu, kas skar tikai apstrīdēto īstenošanas regulu.

133    Turpinot – protams, ir taisnība, ka Regulas 2018/848 18. apsvērumā ir atsauce uz nepieciešamību pievērst īpašu uzmanību agronomiskajām īpašībām, ģenētiskajai daudzveidībai, izturībai pret slimībām, ilgmūžībai un spējai pielāgoties dažādiem vietējiem augsnes un klimatiskajiem apstākļiem un būtu jāievēro dabiskie krustošanas ierobežojumi.

134    Tādējādi saskaņā ar Regulas 2018/848 36. apsvērumu Savienībā veiktie pētījumi par to augu reproduktīvo materiālu, kuri neatbilst šķirnes definīcijai attiecībā uz vienveidīgumu, apliecina, ka šāda daudzveidīga materiāla izmantošanai varētu būt ieguvumi, jo īpaši attiecībā uz bioloģisko ražošanu, piemēram, nolūkā samazināt slimību izplatīšanos, uzlabot noturību un palielināt bioloģisko daudzveidību.

135    Šajā kontekstā Regulas 2018/848 37. apsvērumā ir izklāstīts, ka izmantošanai bioloģiskajā ražošanā vajadzētu būt pieejamam tādu augu reproduktīvajam materiālam, kas nepieder pie kādas šķirnes, bet drīzāk pieder pie kādas augu grupas vienā botāniskajā taksonomiskajā grupā ar lielu ģenētisko un fenotipisko daudzveidību starp atsevišķām reproduktīvām vienībām. Šā iemesla dēļ saskaņā ar šo pašu apsvērumu likumdevējs ir ļāvis operatoriem tirgot augu reproduktīvo materiālu no bioloģiska heterogēna materiāla, neievērojot prasības par “pirmsbāzes”, “bāzes” un “sertificēta” materiāla reģistrāciju un sertifikāciju vai prasības citām kategorijām, kas izklāstītas tirdzniecības direktīvās.

136    Šajā ziņā Regulas 2018/848 13. pants ir formulēts šādi:

“1.      Augu reproduktīvo materiālu no bioloģiska heterogēna materiāla var tirgot, neievērojot prasības par reģistrāciju un neievērojot pirmsbāzes, bāzes un sertificēta materiāla sertifikācijas kategorijas vai prasības citām kategorijām, kas izklāstītas Direktīvās [66/401], [66/402], [68/193], 98/56/EK, 2002/53/EK, 2002/54/EK, [2002/55], 2002/56/EK, 2002/57/EK, [2008/72] un [2008/90] vai aktos, kas pieņemti, ievērojot minētās direktīvas.

2.      Augu reproduktīvo materiālu no bioloģiska heterogēna materiāla, kā minēts 1. punktā, var tirgot pēc tam, kad piegādātājs par bioloģisko heterogēno materiālu ir paziņojis atbildīgajām oficiālajām institūcijām, kas minētas Direktīvās [66/401], [66/402], [68/193], 98/56/EK, 2002/53/EK, 2002/54/EK, [2002/55], 2002/56/EK, 2002/57/EK, [2008/72] un [2008/90] [..].”

137    Regulas 2018/848 13. panta 2. punktā ir paredzēta arī šajā pašā tiesību normā minētā paziņojuma būtība, kā arī ar to saistītie procesuālie noteikumi, savukārt šā paša panta 3. punktā Komisija ir pilnvarota paredzēt noteikumus, ar ko reglamentē konkrētu ģinšu vai sugu augu reproduktīvo materiālu no bioloģiska heterogēna materiāla ražošanu un tirdzniecību.

138    Tādējādi tā vietā, lai apšaubītu RNKO klātbūtnes sliekšņu noteikšanas tiesiskumu saskaņā ar apstrīdētās Īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgajām daļām, Regulas 2018/848 13. pantā izņēmuma kārtā un stingri noteiktā kontekstā ir atļauts tirgot augu reproduktīvo materiālu no bioloģiska heterogēna materiāla, neievērojot prasības, kas ir noteiktas tirdzniecības direktīvās. No tā izriet, ka uz šo tiesību normu nevar atsaukties, lai apšaubītu apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgo daļu tiesiskumu, jo saskaņā ar tām RNKO klātbūtne uz stādāmajiem augiem ir noteikta 0 % apmērā.

139    Tādējādi trešais pamats ir jānoraida.

 Par ceturto pamatu – apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgo daļu nesaderību ar kopējo lauksaimniecības politiku

140    Prasītājas apgalvo, ka, nosakot RNKO klātbūtnes sliekšņus 0 % apmērā saskaņā ar apstrīdētās regulas IV pielikuma strīdīgajām daļām:

–        sakarā ar neliela skaita tajā noteikto sugu ģenētisko atlasi tas padara neiespējamu izpildīt pienākumu novērst alohtonu sugu ieviešanu, kas ir noteikts saskaņā ar īpašajiem noteikumiem Padomes Direktīvā 92/43/EEK (1992. gada 21. maijs) par dabisko dzīvotņu, savvaļas faunas un floras aizsardzību (OV 1992, L 206, 7. lpp.);

–        tas ir pretrunā neattīrītu vietējo augu resursu saglabāšanas politikai, kas īstenota saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1151/2012 (2012. gada 21. novembris) par lauksaimniecības produktu un pārtikas produktu kvalitātes shēmām (OV 2012, L 343, 1. lpp.);

–        tas pārkāpj principu par ilgtspējīgas lauksaimniecības attīstību un augu bioloģiskās daudzveidības uzlabošanu, kas tiek finansētas saskaņā ar instrumentiem, uz kuriem attiecas Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1305/2013 (2013. gada 17. decembris) par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (OV 2013, L 347, 487. lpp.);

–        nav saskaņotības, pirmkārt, ar starptautisko tiesību normām, kā arī Savienības tiesību normām, kuru mērķis ir saglabāt bioloģisko daudzveidību lauksaimniecībā, otrkārt, ar Savienības tiesību normām, kuru mērķis ir saglabāt daļēji dabīgas dzīvotnes un lauku attīstību, un, treškārt, ar direktīvām, kas reglamentē augļu augu sēklu un pavairošanas materiāla tirdzniecību.

141    Vispirms ir jānorāda – tā kā regulas, kas minētas šā sprieduma 140. punkta pirmajā līdz trešajā ievilkumā, ir tāda paša ranga akts kā Regula 2016/2031, uz tām nevar atsaukties, lai apstrīdētu pēdējās minētās regulas spēkā esamību. Tādējādi šo pamatu nevar interpretēt kā tādu, kas attiecas tikai uz apstrīdēto īstenošanas regulu.

142    No visiem argumentiem, kas izvirzīti šā pamata atbalstam, izriet, ka arī tas ir balstīts uz pieņēmumu, ka apstrīdētās īstenošanas regulas IV pielikuma strīdīgajās daļās uzskaitīto RNKO klātbūtnes sliekšņu noteikšana 0 % apmērā rada pienākumu attīrīt stādāmos augus, uz kuriem attiecas attiecīgās daļas, izmantojot ģenētisko selekciju, un tas radītu kaitīgas sekas bioloģiskajai daudzveidībai. Taču, kā izriet no pirmā pamata analīzes (skat. šā sprieduma 90.–113. punktu), šis pieņēmums ir kļūdains.

143    Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, ceturtais pamats un līdz ar to prasība kopumā ir jānoraida.

 Par tiesāšanās izdevumiem

144    Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājām spriedums ir nelabvēlīgs, tām ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Komisijas prasījumiem.

145    Atbilstoši Reglamenta 138. panta 1. punktam iestādes, kas ir iestājušās lietā, sedz tiesāšanās izdevumus pašas. Tāpēc ir jānospriež, ka Parlaments un Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

Ar šādu pamatojumu

VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)

nospriež:

1)      Prasību noraidīt.

2)      Società agricola Vivai Maiorana Ss, Confederazione Italiana Agricoltori – CIA un MIVA – Moltiplicatori Italiani Viticoli Associati sedz savus, kā arī atlīdzina Eiropas Komisijas tiesāšanās izdevumus.

3)      Eiropas Parlaments un Eiropas Savienības Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.

Costeira

Gratsias

Kancheva

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2021. gada 29. septembrī.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – itāļu.