Lieta T‑259/15 R

(publicēts izvilkumu veidā)

SA Close
un
Cegelec

pret

Eiropas Parlamentu

Pagaidu noregulējums – Būvdarbu publiskā iepirkuma līgums – Uzaicinājuma iesniegt piedāvājumu procedūra – Enerģijas centrāles būvniecība – Pretendenta piedāvājuma noraidīšana un iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana citam pretendentam – Pieteikums par piemērošanas apturēšanu – Steidzamības neesamība

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2015. gada 15. jūnija rīkojums

Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Piešķiršanas nosacījumi – Steidzamība – Vērtējums strīdos par publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanu – Būtisks kaitējums – Acīmredzama un būtiska pārkāpuma pietiekamība īpaši smaga “fumus boni juris” gadījumā – Nosacījums – Pieteikuma par pagaidu noregulējumu iesniegšana atlikšanas periodā pirms līguma noslēgšanas ar izraudzīto pretendentu

(LESD 278. pants; Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants; Komisijas Regulas Nr. 1268/2012 171. panta 1. punkts)

Pagaidu noregulējuma procesā publisko iepirkumu jomā noraidītajam pretendentam parasti ir pārmērīgi grūti izpildīt prasību pierādīt neatgriezeniska kaitējuma rašanos. Tātad noraidītajam pretendentam nevar tikt pieprasīts pierādīt, ka viņa pieteikuma par pagaidu noregulējumu noraidīšana varētu radīt neatgriezenisku zaudējumu, ja vien viņš varētu pierādīt, ka pastāv ļoti nopietns fumus boni juris, pretējā gadījumā tiktu nodarīts pārmērīgs un nepamatots kaitējums efektīvai tiesību aizsardzībai tiesā, kas tam ir atbilstoši Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pantam.

Tomēr šī steidzamības esamības novērtēšanai piemērojamo nosacījumu mīkstināšana, ko attaisno tiesības efektīvi vērsties tiesā, nevar būt neierobežota, jo ir jālīdzsvaro noraidītā pretendenta intereses ar līgumslēdzējas iestādes un izraudzītā pretendenta interesēm. No tā izriet, ka aplūkojamā mīkstināšana ir piemērojama tikai pirmslīguma posmā, ja ir ievērots Regulas Nr. 1268/2012 171. panta 1. punktā paredzētais atlikšanas periods – kas atkarībā no gadījuma var būt no 10 līdz 14 kalendārajām dienām. Ja līgumslēdzēja iestāde ir noslēgusi līgumu ar izvēlēto pretendentu pēc šī termiņa beigām un pirms pieteikuma par pagaidu noregulējumu iesniegšanas, tad minētā nosacījumu mīkstināšana nav attaisnojama. Patiesībā, ja minētais atlikšanas periods – kas neļauj līgumslēdzējai iestādei pāriet uz līguma slēgšanas posmu pirms tā beigām un kura mērķis ir ļaut ieinteresētajai personai apstrīdēt konkrēto publiskā iepirkuma līguma parakstīšanas tiesību piešķiršanu tiesā pirms līguma noslēgšanas – ir faktiski beidzies pirms līguma noslēgšanas, tas, ka noraidītajam pretendentam turpmāk tiek ļauts Savienības tiesā lūgt tikai zaudējumu atlīdzību, nav kvalificējams kā tiesību efektīvi vērsties tiesā pārkāpums.

Turklāt atlikšanas periods ieinteresētajām personām var dot iespēju apstrīdēt tiesā publiskā iepirkuma slēgšanas tiesību piešķiršanu pirms līguma noslēgšanas tikai tad, ja šīm ieinteresētajām personām ir pietiekama informācija, lai pierādītu iespējamo piešķiršanas lēmuma prettiesiskumu. Šajā ziņā, nepārkāpjot principu par tiesībām efektīvi vērsties tiesā, nevar tikt uzskatīts, ka atlikšanas periods ir ticis ievērots apstākļos, kad pirms līguma noslēgšanas faktiski nav bijis iespējas celt prasību kopā ar pieteikumu par pagaidu noregulējumu tādēļ, ka noraidītajam pretendentam šī perioda laikā nebija pietiekamas informācijas, kas viņam ļautu iesniegt šādu prasību un pieteikumu. Tomēr, ņemot vērā tiesiskās noteiktības principu, šis izņēmums no piemērošanas ir tikai atlikšanas perioda mehānisms, kas tomēr ir jāattiecina tikai uz izņēmuma gadījumiem, kad noraidītajam pretendentam nav bijis nekāda iemesla pirms līguma noslēgšanas ar izvēlēto pretendentu uzskatīt, ka lēmums par publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu būtu prettiesisks.

(sal. ar 36.–38. un 41.–43. punktu)