TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)
2022. gada 7. jūlijā (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Autotransports – Sociālo tiesību normas – Regula (EK) Nr. 561/2006 – Atkāpes – 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Jēdziens “100 kilometru rādiusā no transportlīdzekļa bāzes vietas, kas ir kā daļa no to komercdarbības” – Transportlīdzekļi, ar kuriem tiek veikti pārvadājumi šajā rādiusā un arī tālāk par šo rādiusu
Lietā C‑13/21
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Judecătoria Miercurea Ciuc (Mjerkurjačukas pirmās instances tiesa, Rumānija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2020. gada 10. novembrī un kas Tiesā reģistrēts 2021. gada 4. janvārī, tiesvedībā
Pricoforest SRL
pret
Inspectoratul de Stat pentru Controlul în Transportul Rutier (ISCTR),
TIESA (astotā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs N. Jēskinens [N. Jääskinen], tiesneši N. Pisarra [N. Piçarra] (referents) un M. Gavalecs [M. Gavalec],
ģenerāladvokāts: N. Emiliu [N. Emiliou],
sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Polijas valdības vārdā – B. Majczyna, pārstāvis,
– Eiropas Komisijas vārdā – L. Nicolae un C. Vrignon, pārstāves,
noklausījusies ģenerāladvokāta secinājumus 2022. gada 10. marta tiesas sēdē,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85 (OV 2006, L 102, 1. lpp.), redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1054 (2020. gada 15. jūlijs) (OV 2020, L 249, 1. lpp.) (turpmāk tekstā – “Regula Nr. 561/2006”), 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretāciju.
2 Šis lūgums ir iesniegts saistībā ar strīdu starp Pricoforest SRL, uzņēmumu, kas darbojas mežsaimniecības nozarē un ir reģistrēts Rumānijā, un Inspectoratul de Stat pentru Controlul în Transportul Rutier (ISCTR) (Valsts ceļu satiksmes kontroles inspekcija (ISCTR), Rumānija) par administratīvajiem sodiem, kas šim uzņēmumam uzlikti par pārkāpumiem, kas attiecas transportlīdzekļa vadīšanas ikdienas laikposmu un transportlīdzekļa vadītāja ikdienas atpūtas laikposmu.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
3 Regulas Nr. 561/2006 17. apsvērumā ir paredzēts:
“Šīs regulas mērķis ir uzlabot sociālos apstākļus darbiniekiem, uz kuriem tā attiecas, kā arī uzlabot vispārējo satiksmes drošību. Lai to panāktu, tā galvenokārt paredz noteikumus, kas attiecas uz maksimālo transportlīdzekļa vadīšanas laikposmu vienā dienā, vienā nedēļā un divu secīgu nedēļu laikposmā, kā arī noteikumus, kas liek transportlīdzekļu vadītājiem veikt regulāru iknedēļas atpūtas laikposmu vismaz reizi divās secīgās nedēļās, un noteikumus, kas paredz, ka ikdienas atpūtas laikposms nekādā ziņā nedrīkstētu būt īsāks par deviņām nepārtrauktām stundām. [..]”
4 Saskaņā ar šīs regulas 1. pantu:
“Šī regula paredz noteikumus par transportlīdzekļu vadīšanas laikposmiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem transportlīdzekļu vadītājiem, kas veic kravu un pasažieru autopārvadājumus, lai saskaņotu konkurences apstākļus starp iekšzemes pārvadājumu veidiem, jo īpaši autopārvadājumu nozarē, un lai uzlabotu darba apstākļus un satiksmes drošību. Šīs regulas noteikumu mērķis ir arī attīstīt uzlabotu uzraudzības un ieviešanas praksi dalībvalstīs un uzlabot darba praksi autopārvadājumu jomā.”
5 Saskaņā ar minētās regulas 2. panta 1. punkta a) apakšpunktu to tostarp piemēro “transportlīdzekļiem, kurus izmanto kravu pārvadājumiem un kuru maksimālā pieļaujamā masa, ieskaitot piekabi vai puspiekabi, pārsniedz 3,5 tonnas”.
6 Saskaņā ar šīs pašas regulas 4. panta e) un g) punktu:
“Šajā regulā:
[..]
e) “cits darbs” nozīmē jebkādas darbības, kas nav transportlīdzekļa vadīšana un kas definētas kā darba laiks 3. panta a) punktā [Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā 2002/15/EK (2002. gada 11. marts) par darba laika organizēšanu personām, kas ir autotransporta apkalpes locekļi (OV 2002, L 80, 35. lpp.)], kā arī jebkuru darbu tam pašam vai citam darba devējam, transporta sektorā vai ārpus tā;
[..]
g) “ikdienas atpūtas laikposms” nozīmē ikdienas laikposmu, ko transportlīdzekļa vadītājs drīkst brīvi izmantot pēc saviem ieskatiem un kas ietver “regulāru ikdienas atpūtas laikposmu” un “saīsinātu ikdienas atpūtas laikposmu”:
– “regulārs ikdienas atpūtas laikposms” nozīmē jebkuru vismaz 11 stundas ilgu nepārtrauktu atpūtu. Pārmaiņus, šo regulāro ikdienas atpūtas laikposmu var ņemt divos atsevišķos laikposmos, no kuriem pirmais ir vismaz 3 stundas ilgs nepārtraukts laikposms un otrais – vismaz 9 stundas ilgs nepārtraukts laikposms,
– “saīsināts ikdienas atpūtas laikposms” nozīmē jebkuru atpūtas laikposmu, kas ir vismaz 9 stundas, bet mazāk kā 11 stundas.”
7 Regulas Nr. 561/2006 6. panta, kurā ir noteikts maksimālais ikdienas transportlīdzekļu vadīšanas ilgums nedēļā un divās secīgās nedēļās, 5. punktā ir precizēts:
“Transportlīdzekļa vadītājs kā citu darbu atzīmē jebkuru laikposmu, kas pavadīts, kā aprakstīts 4. panta e) punktā, kā arī jebkuru laikposmu, kas pavadīts, veicot komercpārvadājumu ar transportlīdzekli, uz ko neattiecas šī regula [..]. Šo ierakstu veic vai nu ar roku uz reģistrācijas diagrammas vai izdrukas, vai izmantojot manuālās ievadīšanas iespējas, kas ir reģistrācijas kontrolierīcēm.”
8 Šīs regulas 13. panta 1. punktā ir noteikts:
“Nodrošinot, ka netiek apdraudēti 1. pantā izklāstītie mērķi, katra dalībvalsts var savā teritorijā vai, ar attiecīgās valsts piekrišanu, citas dalībvalsts teritorijā pieļaut izņēmumus attiecībā uz 5. līdz 9. pantu [kas paredz noteikumus, kuri piemērojami transportlīdzekļa apkalpei, transportlīdzekļa vadīšanas laikam, pārtraukumiem un atpūtas laikiem] un piemērot šādus izņēmumus saskaņā ar individuāliem nosacījumiem, izņēmumus attiecinot uz pārvadājumiem ar:
[..]
b) transportlīdzekļiem, kurus izmanto vai bez transportlīdzekļa vadītāja nomā lauksaimniecības, dārzniecības, mežsaimniecības, zemkopības un zivsaimniecības uzņēmumi, lai preces, kas saistītas ar to komercdarbību, pārvadātu 100 [kilometru (km)] rādiusā no transportlīdzekļa bāzes vietas, kas ir kā daļa no to komercdarbības;
[..].”
Rumānijas tiesības
9 Saskaņā ar 2007. gada 7. augusta Ordonanța Guvernului nr. 37, privind stabilirea cadrului de aplicare a regulilor privind perioadele de conducere, pauzele și perioadele de odihnă ale conducătorilor auto și utilizarea aparatelor de înregistrare a activității acestora (Valdības rīkojums Nr. 37, ar ko nosaka noteikumus, kas ir piemērojami transportlīdzekļa vadītāju vadīšanas laikposmiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem un vadītāju darbības reģistrācijas ierīču izmantošanai; 2007. gada 16. augusta Monitorul Oficial al României Nr. 565) 2. pantu:
“Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta a)–d), f)–h) un j)–p) apakšpunktā minētajiem pārvadājumiem Rumānijas teritorijā nepiemēro šīs regulas tiesību normas.”
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
10 2020. gada 2. septembrī ISCTR amatpersonas veica pārbaudi mehāniskajam transportlīdzeklim, kas vilka puspiekabi, kuru Pricoforest izmantoja kokmateriālu pārvadāšanai, kādā apdzīvotā vietā Rumānijas teritorijā aptuveni 130 km ceļa attālumā no šī transportlīdzekļa bāzes vietas.
11 Pēc veiktajām pārbaudēm un šajā transportlīdzeklī uzstādītā tahogrāfa lejupielādēto datu analīzes tika konstatēts, pirmkārt, ka laikā no 2020. gada 17. augusta plkst. 5.15 līdz 18. augusta plkst. 19.23 transportlīdzekļa vadītājs bija braucis 15 stundas un 56 minūtes, par 5 stundām un 56 minūtēm pārsniedzot Regulas Nr. 561/2006 6. panta 1. punktā noteikto maksimālo transportlīdzekļa vadīšanas ikdienas laikposmu – 10 stundas. Šajā laikposmā autovadītājs bija izmantojis 6 stundas un 48 minūtes atpūtas laika, lai gan saskaņā ar regulas 4. panta g) punktu viņam bija jāizmanto vismaz 9 stundu ikdienas atpūtas laiks. Par šo pārkāpumu Pricoforest tika uzlikts naudas sods 9000 Rumānijas leju (RON) (aptuveni 1800 EUR) vai 4500 RON (aptuveni 900 EUR), ja to samaksā 15 dienu laikā.
12 Otrkārt, ISCTR darbinieki konstatēja, ka 2020. gada 25. augustā no plkst. 00.54 līdz 4.24 minētā transportlīdzekļa vadītājs bija izmantojis 3 stundu un 30 minūšu atpūtas laiku, lai gan šim atpūtas laikam saskaņā ar minētās regulas 8. panta 2. punktu būtu jābūt vismaz 9 stundām. Par šo pārkāpumu Pricoforest arī tika uzlikts naudas sods 4000 RON (aptuveni 800 EUR) vai 2000 RON (aptuveni 400 EUR), ja maksājums tiek veikts 15 dienu laikā.
13 Šis uzņēmums 2020. gada 25. septembrī cēla prasību iesniedzējtiesā, lūdzot atcelt protokolu par naudas sodu vai – pakārtoti – aizstāt uzlikto naudas sodu ar brīdinājumu. Neapstrīdot no pārbaudītā transportlīdzekļa tahogrāfa noņemtos datus, Pricoforest apgalvo, ka reģistrētais laiks attiecas uz preču pārvadājumiem ar transportlīdzekli, uz kuru attiecas Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts, un ka saskaņā ar 2007. gada 7. augusta Valdības rīkojumu Nr. 37 uz šādiem pārvadājumiem neattiecas šajā regulā paredzētie noteikumi par transportlīdzekļa vadīšanas laikposmiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem. Turklāt Pricoforest uzskata, ka amatpersona, kas sastādījusi protokolu, kļūdaini pielīdzinājusi jēdzienu “100 kilometru rādiusā no transportlīdzekļa bāzes vietas” šīs tiesību normas izpratnē attālumam pa ceļu no transportlīdzekļa bāzes vietas līdz transportlīdzekļa pārbaudes vietai.
14 ISCTR savukārt apgalvo, ka Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētā atkāpe attiecas tikai uz preču pārvadājumiem līdz 100 km rādiusā no attiecīgā transportlīdzekļa bāzes vietas. Tā kā pamatlietā aplūkotā pārbaude tika veikta aptuveni 130 km attālumā no Pricoforest atrašanās vietas, uz transportlīdzekli, uz kuru attiecas šī pārbaude, šī atkāpe vairs neattiecoties un līdz ar to tam esot piemērojami šajā regulā paredzētie noteikumi par transportlīdzekļu vadīšanas laikposmiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem.
15 Šajā kontekstā iesniedzējtiesa šaubās, pirmkārt, par jēdziena “100 kilometru rādiusā no transportlīdzekļa bāzes vietas” Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē interpretāciju. Pieņemot, ka jēdziens “rādiuss” atbilst taisnai līnijai, kas novilkta kartē no apļa centra, kurā tiek veikta darbība, šī tiesa tomēr uzskata, ka ar šo regulu izvirzītie mērķi, proti, uzlabot gan to darba ņēmēju sociālos apstākļus, uz kuriem tā attiecas, gan ceļu satiksmes drošību, netiktu sasniegti, ja šādā aplī pārvadājumi, kas tiek veikti lielākā attālumā, tiktu atbrīvoti no šajā regulā paredzēto noteikumu par transportlīdzekļu vadīšanas laikposmiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem piemērošanas.
16 Otrkārt, minētā tiesa jautā, vai gadījumā, ja Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais transportlīdzeklis parasti veic preču pārvadājumus ne tikai līdz 100 km rādiusā no attiecīgā transportlīdzekļa bāzes vietas, bet arī pārsniedzot šo rādiusu, šī tiesību norma ir jāinterpretē tādējādi, ka tā atbrīvo no iepriekšējā punktā minēto noteikumu piemērošanas visus veiktos pārvadājumus vai vismaz pārvadājumus, kas nepārsniedz minēto 100 km rādiusu, vai ja neviens no šiem pārvadājumiem nav atbrīvots no šo noteikumu piemērošanas.
17 Šajā ziņā iesniedzējtiesa piebilst, ka attiecīgo noteikumu piemērošana tikai preču pārvadājumiem, kas veikti vairāk nekā 100 km rādiusā no attiecīgā uzņēmuma bāzes vietas, padarītu neiespējamu šajā regulā definēto iknedēļas atpūtas laikposmu pārbaudi. Tā arī norāda, ka Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretācija tādējādi, ka visi kontrolētā transportlīdzekļa veiktie pārvadājumi, tostarp pārvadājumi, kas tiek veikti, pārsniedzot šo 100 km rādiusu, ir atbrīvoti no šīs regulas piemērošanas, nozīmētu, ka pamatlietā Pricoforest nav izdarījusi tai inkriminētos pārkāpumus.
18 Ņemot vērā šos apstākļus, Judecătoria Miercurea Ciuc (Mjerkurjačukas pirmās instances tiesa, Rumānija) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais jēdziens “100 kilometru rādiusā” ir jāinterpretē tādējādi, ka taisnai līnijai, kas ir novilkta kartē starp transportlīdzekļa bāzes vietu un galamērķi, ir jābūt mazākai par 100 km, vai tādējādi, ka transportlīdzekļa faktiski nobrauktajam attālumam ir jābūt mazākam par 100 km?
2) Vai Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta tiesību normas ir jāinterpretē tādējādi, ka, veicot minētajā tiesību normā paredzētos pārvadājumus, no kuriem mēneša laikā daži notiek 100 km rādiusā no transportlīdzekļa bāzes vietas un citi pārsniedz šo rādiusu, apstākļos, kad valsts tiesiskais regulējums izslēdz Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā minēto situāciju no šīs regulas tiesību normu piemērošanas, no regulas piemērošanas ir izslēgti visi attiecīgie pārvadājumi [vai] tikai pārvadājumi, kas ir veikti, [nepārsniedzot] 100 km rādiusu, vai arī neviens no tiem?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Par pirmo jautājumu
19 Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai jēdziens “100 kilometru rādiusā no transportlīdzekļa bāzes vietas” Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir jāsaprot kā tāds, kas attiecas uz kartē iezīmētu taisnu līniju starp attiecīgā transportlīdzekļa bāzes vietu un tā transportlīdzekļa galamērķi, ko uzņēmums izmanto preču pārvadāšanai, veicot savu konkrēto saimniecisko darbību, vai arī kā tāds, kas attiecas uz attālumu, ko šis transportlīdzeklis faktiski veic pa ceļu.
20 No Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta izriet – katra dalībvalsts var pieļaut izņēmumus attiecībā uz šīs regulas 5.–9. pantu un tos pakļaut īpašiem nosacījumiem savā teritorijā, ciktāl tas nelabvēlīgi neietekmē minētās regulas 1. pantā paredzētos mērķus. Šīs atkāpes un nosacījumi ir piemērojami preču pārvadājumiem ar transportlīdzekļiem, ko lauksaimniecības, dārzkopības, mežsaimniecības, lopkopības vai zivsaimniecības uzņēmumi izmanto vai nomā bez autovadītāja, lai veiktu savu specifisko profesionālo darbību līdz 100 km rādiusā no attiecīgā transportlīdzekļa bāzes vietas.
21 Regulā Nr. 561/2006 nav definēts termins “rādiuss”, un minētās regulas 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā nav skaidras atsauces uz dalībvalstu tiesību aktiem, lai definētu šā termina nozīmi un apjomu.
22 Taču gan no Savienības tiesību vienveidīgas piemērošanas, gan no vienlīdzības principa izriet, ka šāda tiesību norma parasti visā Eiropas Savienībā ir interpretējama autonomi un vienveidīgi un tas jāveic, ņemot vērā ne tikai tajā izmantoto terminu parasto nozīmi ikdienas valodā, bet arī attiecīgā tiesiskā regulējuma kontekstu un mērķi (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2021. gada 16. septembris, The Software Incubator, C‑410/19, EU:C:2021:742, 31. punkts, kā arī tajā minētā judikatūra).
23 Ikdienas valodā ar terminu “rādiuss” apzīmē nogriezni taisnā līnijā, kas atbilst pusei no apļa diametra un savieno apļa centru ar jebkuru tā perimetra punktu.
24 Turklāt, kā ģenerāladvokāts norādījis secinājumu 28. un 29. punktā, ja Savienības likumdevējs kādā Regulas Nr. 561/2006 noteikumā, kas nav 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts, ir paredzējis atsaukties uz konkrētu nobraukto vai nobraucamo attālumu pa autoceļiem, tas to ir precīzi norādījis pašā šīs normas formulējumā. Tas jo īpaši attiecas uz minētās regulas 3. panta a) punktu un 16. panta 1. punkta b) apakšpunktu in fine.
25 No tā izriet, ka jēdziens “100 kilometru rādiusā no transportlīdzekļa bāzes vietas” Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir jāsaprot kā tāds, kas attiecas uz taisnu līniju, kura nepārsniedz 100 km un ir novilkta kartē no šīs bāzes vietas un savieno to ar jebkuru punktu apļveida ģeogrāfiskajā apgabalā ap šo vietu. Tātad šis jēdziens neattiecas uz attālumu, ko attiecīgais transportlīdzeklis faktiski nobrauc pa ceļu.
26 Ņemot vērā, ka šāda Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretācija skaidri izriet no šīs tiesību normas formulējuma un šīs regulas sistēmas, tās mērķi, uz kuriem atsaucas iesniedzējtiesa un kuri ir vērsti uz to, lai uzlabotu gan to darba ņēmēju sociālos apstākļus, kuriem ir piemērojama minētā regula, gan ceļu satiksmes drošību, nevar likt apšaubīt minēto interpretāciju.
27 Ņemot vērā visus iepriekš minētos apsvērumus, uz pirmo jautājumu jāatbild, ka jēdziens “100 kilometru rādiusā no transportlīdzekļa bāzes vietas” Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir jāsaprot kā tāds, kas attiecas uz taisnu līniju, kura nepārsniedz 100 km, ir novilkta kartē no šīs bāzes vietas un savieno to ar jebkuru punktu apļveida ģeogrāfiskajā apgabalā ap šo pašu vietu.
Par otro jautājumu
28 Ar otro jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja dalībvalsts, pamatojoties uz šo tiesību normu, ir piešķīrusi atkāpes no šīs regulas 5.–9. panta, kas piemērojamas preču pārvadājumiem ar šajā tiesību normā minētajiem transportlīdzekļiem, un šie transportlīdzekļi veic šādus pārvadājumus ne tikai līdz 100 km rādiusā no attiecīgā transportlīdzekļa bāzes vietas, bet arī pārsniedzot šo rādiusu, šāda šo transportlīdzekļu izmantošana padara šos izņēmumus piemērojamus visiem preču pārvadājumiem, ko veic ar šiem transportlīdzekļiem, neatkarīgi no tā, vai tie tiek veikti šajā rādiusā vai to pārsniedzot, vai, gluži pretēji, izslēdz šo izņēmumu piemērošanu visiem šādiem pārvadājumiem.
29 No Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta izriet, ka atkāpes no šīs regulas 5.–9. panta, kas paredz noteikumus, kuri piemērojami it īpaši attiecībā uz transportlīdzekļa vadīšanas laikposmiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem transportlīdzekļa vadītājam, ko dalībvalstis var piešķirt saskaņā ar šo tiesību normu, ir piemērojamas preču pārvadājumiem ar tajā minētajiem transportlīdzekļiem, ja ir izpildīti šajā tiesību normā paredzētie nosacījumi, kā atgādināts šā sprieduma 20. punktā.
30 Šīs atkāpes ir jāinterpretē šauri, un to tvērums jānosaka, ņemot vērā jo īpaši Regulas Nr. 561/2006 mērķus (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2019. gada 7. februāris, NK, C‑231/18, EU:C:2019:103, 21. punkts, kā arī 2019. gada 21. novembris, Deutsche Post u.c., C‑203/18 un C‑374/18, EU:C:2019:999, 50. punkts un tajā minētā judikatūra). Tādējādi šīs regulas 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu nevar interpretēt tādējādi, ka tā iedarbība būtu plašāka par to, kas ir nepieciešams, lai nodrošinātu tajā paredzēto interešu aizsardzību (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2014. gada 13. marts, A. Karuse, C‑222/12, EU:C:2014:142, 28. punkts un tajā minētā judikatūra).
31 No tā izriet, kā ģenerāladvokāts norādījis secinājumu 62. un 63. punktā, ka Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu nevar interpretēt tādējādi, ka gadījumā, ja attiecīgie transportlīdzekļi veic preču pārvadājumus gan 100 km rādiusā no attiecīgā transportlīdzekļa bāzes vietas, gan pārsniedzot šo rādiusu, šī tiesību norma ir piemērojama visiem ar šiem transportlīdzekļiem veiktajiem preču pārvadājumiem, tostarp preču pārvadājumiem, pārsniedzot šo rādiusu. Tāpēc uz šiem pēdējiem minētajiem pārvadājumiem nevar attiecināt šīs regulas 5.–9. pantā paredzētās atkāpes.
32 Savukārt Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretācija, saskaņā ar kuru, ja šajā tiesību normā minētie transportlīdzekļi veic preču pārvadājumus gan 100 km rādiusā no attiecīgā transportlīdzekļa bāzes vietas, gan pārsniedzot šo rādiusu, nevienam no šiem pārvadājumiem nevar piemērot šīs regulas 5.–9. pantā paredzētās atkāpes, atņemtu šai tiesību normai jebkādu lietderīgo iedarbību.
33 Šajā ziņā jāatgādina, ka Regulas Nr. 561/2006 6. panta 5. punktā ir noteikts, ka visiem transportlīdzekļa vadītājiem kā “cits darbs” tostarp jāatzīmē “jebkur[š] laikposm[s], kas pavadīts, vadot transportlīdzekli, ko izmanto komercpārvadājumos, uz ko neattiecas šī regula”. Proti, transportlīdzekļa vadīšanas laikposmi, kas ir reģistrēti kā “cits darbs”, ir transportlīdzekļa vadītāja faktiskas darbības laikposms, kurā viņš nevar brīvi izmantot savu laiku un kurš, tā kā tas varētu atsaukties uz vadītāja noguruma stāvokli, var ietekmēt pēdējā minētā rīcību (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2001. gada 18. janvāris, Skills Motor Coaches u.c., C‑297/99, EU:C:2001:37, 36.–39. punkts).
34 Kā ģenerāladvokāts norādījis secinājumu 80. punktā, Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajos transportlīdzekļa izmantošanas gadījumos, kas attiecas ne tikai uz transportlīdzekļa izmantošanu līdz 100 km rādiusā no attiecīgā transportlīdzekļa bāzes vietas, bet arī pārsniedzot šo rādiusu, šī reģistrācijas prasība ļauj kompetentajām valsts iestādēm pārbaudīt, vai transportlīdzekļa vadīšanas laiks, kas reģistrēts kā “cits darbs” saskaņā ar minētās regulas 6. panta 5. punktu, atbilst autopārvadājumiem, uz kuriem attiecas minētās regulas 5.–9. panta atkāpes, kas piešķirtas, pamatojoties uz tās 13. panta 1. punkta b) apakšpunktu. Tādējādi valsts iestādes var pārbaudīt, vai attiecībā uz pārvadājumiem, kurus veic kontrolētais transportlīdzeklis un uz kuriem neattiecas šādas atkāpes, ir ievēroti no 5.–9. panta izrietošie noteikumi par transportlīdzekļu vadīšanas laikposmiem, pārtraukumiem un atpūtas laikposmiem.
35 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, uz otro jautājumu jāatbild, ka Regulas Nr. 561/2006 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja dalībvalsts, pamatojoties uz šo tiesību normu, ir piešķīrusi atkāpes no šīs regulas 5.–9. panta, kas piemērojamas preču pārvadājumiem, kurus veic šajā tiesību normā minētie transportlīdzekļi, un šie transportlīdzekļi veic šos pārvadājumus ne tikai līdz 100 km rādiusā no attiecīgā transportlīdzekļa bāzes vietas, bet arī pārsniedzot šo rādiusu, šīs atkāpes ir piemērojamas tikai preču pārvadājumiem ar minētajiem transportlīdzekļiem, nepārsniedzot šo rādiusu.
Par tiesāšanās izdevumiem
36 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (astotā palāta) nospriež:
1) Jēdziens “100 [kilometru (km)] rādiusā no transportlīdzekļa bāzes vietas” Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 561/2006 (2006. gada 15. marts), ar ko paredz dažu sociālās jomas tiesību aktu saskaņošanu saistībā ar autotransportu, groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3821/85 un Padomes Regulu (EK) Nr. 2135/98 un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 3820/85, kas grozīta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) 2020/1054 (2020. gada 15. jūlijs), 13. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē ir jāsaprot kā tāds, kas attiecas uz taisnu līniju, kura nepārsniedz 100 km, ir novilkta kartē no šīs bāzes vietas un savieno to ar jebkuru punktu apļveida ģeogrāfiskajā apgabalā ap šo vietu.
2) Regulas Nr. 561/2006, kas grozīta ar Regulu 2020/1054, 13. panta 1. punkta b) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tad, ja dalībvalsts, pamatojoties uz šo tiesību normu, ir piešķīrusi atkāpes no šīs regulas 5.–9. panta, kas piemērojamas preču pārvadājumiem, kurus veic šajā tiesību normā minētie transportlīdzekļi, un šie transportlīdzekļi veic šos pārvadājumus ne tikai līdz 100 km rādiusā no attiecīgā transportlīdzekļa bāzes vietas, bet arī pārsniedzot šo rādiusu, šīs atkāpes ir piemērojamas tikai preču pārvadājumiem ar minētajiem transportlīdzekļiem, nepārsniedzot šo rādiusu.
[Paraksti]