VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2017. gada 13. jūnijā (*)
Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlotas trīs skārdenes – Agrāks dizainparaugs – Spēkā neesamības pamats – Individuāls raksturs – Atšķirīgs kopējais iespaids – Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants un 25 panta 1. punkta b) apakšpunkts – Preču kopums, kas veido vienotu priekšmetu – Reģistrēta Kopienas dizainparauga aizsardzības apjoms – Pienākums norādīt pamatojumu – Lietas dalībnieka aizstāšana
Lieta T‑9/15
Ball Beverage Packaging Europe Ltd, Lūtona [Luton] (Apvienotā Karaliste), ko pārstāv A. Renck, advokāts, un kam tika atļauts aizstāt Ball Europe GmbH,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko pārstāv S. Hanne, pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Crown Hellas Can SA, Atēnas (Grieķija), ko pārstāv N. Coulson un J. Koepp, solicitors,
par prasību, kas celta par EUIPO Apelācijas trešās padomes 2014. gada 8. septembra lēmumu lietā R 1408/2012‑3 attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Crown Hellas Can un Ball Europe.
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs H. Kanninens [H. Kanninen], tiesneši E. Butidžidžs [E. Buttigieg] (referents) un L. Kalvo‑Sotelo Ibaņess‑Martins [L. Calvo‑Sotelo Ibáñez‑Martín],
sekretāre A. Lamote [A. Lamote], administratore,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 9. janvārī,
ņemot vērā EUIPO atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 20. aprīlī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kurš Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 16. aprīlī,
ņemot vērā replikas rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 10. jūlijā,
ņemot vērā atbildes rakstu uz repliku, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2015. gada 14. oktobrī,
ņemot vērā pieteikumu par aizstāšanu atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 174. pantam, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2016. gada 27. oktobrī, un EUIPO un Ball Europe apsvērumus, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti attiecīgi 2016. gada 2. un 18. novembrī,
ņemot vērā Reglamenta 174. pantu un 176. panta 3. un 5. punktu,
pēc 2016. gada 28. oktobra tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 Ball Europe GmbH ir Kopienas dizainparauga, kas 2004. gada 24. septembrī reģistrēts ar numuru 2309900006 attiecībā uz “skārdenēm [dzērieniem]”. Apstrīdētais dizainparaugs ir attēlots šādi:
2 Apstrīdētā dizainparauga reģistrācijas pieteikumā Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojā (EUIPO) Ball Europe pieprasīja prioritāti saistībā ar diviem attiecīgi 2004. gada 27. marta un 2004. gada 27. aprīļa Vācijas dizainparaugiem.
3 Apstrīdētā dizainparauga reģistrācijas pieteikums tika iesniegts vācu valodā, un atbilstoši Padomes 2001. gada 12. decembra Regulas (EK) Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem (OV 2002, L 3, 1. lpp.) 98. panta 2. punkta Ball Europe kā otro valodu norādīja angļu valodu.
4 Reģistrācijas pieteikuma oficiālās veidlapas daļā, kurā ir paredzēts aprakstīt dizainparaugu, kura reģistrācija ir pieteikta, Ball Europe ierakstīja šādu tekstu angļu valodā:
“Group of cans for drink, all having a sleek but high appearance with reduced neck, preferably made of thin sheet metal, especially for filling volumes of 250 ml, 300 ml or 330 ml, respectively.” (Grupa skārdeņu dzērieniem, kuras visas izskatās gludas, bet garas ar samazinātu kakliņu, kas galvenokārt ir izgatavots no plānas metāla kārtas, it īpaši attiecīgi ar 250 ml, 300 ml vai 330 ml tilpumu).
5 2011. gada 14. februārī persona, kas iestājusies lietā, Crown Hellas Can SAEUIPO iesniedza pieteikumu par apstrīdētā dizainparauga spēkā neesamības atzīšanu. Kā spēkā neesamības pamatu tā norādīja Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunktu, jo apstrīdētais dizainparaugs nebija jauns minētās regulas 5. panta izpratnē un tam nebija individuāla rakstura šīs regulas 6. panta izpratnē.
6 Persona, kas iestājusies lietā tostarp norādīja, ka apstrīdētais dizainparaugs ir identisks trim skārdenēm, kas ir attēlotas turpmāk un kas sabiedrībai bija pieejamas pirms apstrīdētā dizainparauga prioritātes noteikšanas datuma:
7 Ar 2012. gada 8. jūnija lēmumu Anulēšanas nodaļa noraidīja pieteikumu par apstrīdētā dizainparauga spēkā neesamības atzīšanu, jo tam piemītot vajadzīgais novatorisms un esot individuāls raksturs.
8 2012. gada 30. jūlijā persona, kas iestājusies lietā, saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 55.–60. pantu iesniedza apelācijas sūdzību par Anulēšanas nodaļas lēmumu.
9 Ar 2014. gada 8. septembra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) EUIPO Apelācijas trešā padome atcēla Anulēšanas nodaļas lēmumu un apstrīdēto dizainparaugu pasludināja par spēkā neesošu, jo tam neesot individuāla rakstura Regulas Nr. 6/2002 6. panta izpratnē. Tā nav lēmusi par minētā dizainparauga novatorismu.
10 Apelācijas padome pārbaudīja apstrīdētā dizainparauga aizsardzības priekšmetu un secināja, ka dizainparaugu veido atsevišķas skārdenes veidols, kas attēlots trīs dažādos izmēros. Atsaucoties uz Regulas Nr. 6/2002 98. panta 1. punktu, Apelācijas padome atteicās ņemt vērā apstrīdētā dizainparauga reģistrācijas pieteikumā ietverto aprakstu angļu valodā, jo minētais apraksts neesot ticis iesniegts Ball Europe izvēlētajā pieteikuma valodā.
11 Turklāt, veicot apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura vērtējumu, Apelācijas padome būtībā secināja, ka atšķirības starp apstrīdēto dizainparaugu un agrākajiem dizainparaugiem esot nenozīmīgas un tās neietekmējot kopējo iespaidu, kāds rodas informētam lietotājam, kurš izskatāmajā lietā ir definēts kā persona, kas dzērienu rūpniecībā ir atbildīga par to iepildīšanu.
Lietas dalībnieku prasījumi
12 Ball Europe prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest EUIPO un personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
13 EUIPO prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest Ball Europe atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
14 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– apstiprināt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest Ball Europe atlīdzināt tiesāšanās izdevumus šajā tiesvedībā, kā arī procesā Anulēšanas nodaļā un procesā Apelācijas padomē.
Juridiskais pamatojums
15 Pēc lietas dalībnieku uzklausīšanas, piemērojot Vispārējās tiesas Reglamenta 176. panta 3. punktu, tiek atļauta Ball Europe aizstāšana ar Ball Beverage Packaging Europe Ltd.
16 Tāpat ir jāatgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 176. panta 5. punktu, ja pieteikums par aizstāšanu tiek apmierināts, tiesību pārņēmējam ir jāpieņem lieta tāda, kāda tā ir aizstāšanas laikā. Tam ir saistoši lietas dalībnieka, kuru tas aizstāj, iesniegtie procesuālie dokumenti.
17 Prasītāja Ball Beverage Packaging Europe savas prasības pamatojumam izvirzīja divus pamatus, no kuriem pirmais attiecas uz Regulas Nr. 6/2002 62. panta pirmā teikuma, kas saistīts ar pienākumu norādīt pamatojumu, pārkāpumu un otrais – uz minētās regulas 25. panta 1. punkta b) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar 6. pantu, pārkāpumu.
18 Pēc Vispārējās tiesas sēdē uzdotā jautājuma prasītāja norādīja, ka prasības pieteikuma 21. punktā netieši ir izklāstīts arī trešais pamats, kas attiecas uz tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, jo Apelācijas padomei ir bijusi jādod iespēja tai paust savu nostāju par to, kā ir definējams apstrīdētā dizainparauga aizsardzības priekšmets, kas ir jautājums, kurš pirmo reizi tika aplūkots apstrīdētajā lēmumā. EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, iebilda, ka šis punkts ietver neatkarīgu tiesību pamatu par tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, un norādīja, ka, ciktāl tie šo punktu nav šādi interpretējuši, tie nav varējuši iesniegt savus apsvērumus saistībā ar šo apgalvoto pamatu.
19 Saskaņā ar 1991. gada 2. maija Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktu prasības pieteikumā ir jāietver strīda priekšmets un kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem.
20 No judikatūras izriet, ka izvirzīto pamatu kopsavilkumam ir jābūt pietiekami skaidram un precīzam, lai atbildētājs varētu sagatavot atbildes rakstu un Vispārējā tiesa – spriest par lietu, atbilstošā gadījumā nelūdzot citu informāciju (skat. spriedumu, 2012. gada 13. jūnijs, Insula/Komisija, T‑246/09, nav publicēts, EU:T:2012:287, 221. punkts un tajā minētā judikatūra). No tā izriet, ka prasības pamatojumam izvirzītā pamata jēgai un apjomam no prasības pieteikuma ir jāizriet viennozīmīgi (spriedums, 2012. gada 13. jūnijs, Insula/Komisija, T‑246/09, nav publicēts, EU:T:2012:287, 262. punkts).
21 Izskatāmajā lietā prasītāja prasības pieteikumā skaidri izvirza divus pamatus, kas izklāstīti iepriekš 17. punktā. Turklāt ir jānorāda, ka prasības pieteikuma 21. punktā prasītāja Apelācijas padomei pārmet, ka tā esot sagrozījusi apstrīdētā dizainparauga aizsardzības priekšmetu, “lai gan tajā n[ebija] izvirzīts prasījums šajā ziņā”. Turklāt prasības pieteikuma 19. punktā prasītāja minēja, ka Apelācijas padomes apsvērumi par apstrīdētā dizainparauga reģistrējamības raksturu, ņemot vērā Regulas Nr. 6/2002 3. panta a) punktu, esot nenozīmīgi, jo lietas dalībniekiem neesot bijusi iespēja paust savu nostāju par šo problēmjautājumu, kā tas ir prasīts Regulas Nr. 6/2002 62. panta otrajā teikumā. Tomēr no šiem apgalvojumiem nevar tikt izsecināts, ka prasītāja būtu izvirzījusi neatkarīgu pamatu saistībā ar tiesību uz aizstāvību pārkāpumu. Kā prasītāja tiesas sēdē piekrita, šis pamats nav ticis nedz skaidri izvirzīts, nedz pietiekami izklāstīts. Nedz prasības pieteikumā izmantotā struktūra un virsraksti, nedz daļa, kuras nosaukums ir “Prasības pamatojumam izvirzīto pamatu kopsavilkums”, nedz arī pārējais tās saturs nepierāda, ka prasītāja būtu izvirzījusi neatkarīgu pamatu saistībā ar tiesībām uz aizstāvību pārkāpumu. It īpaši ir jāuzsver, ka prasības pieteikuma 19. un 21. punkts ir ietverti [sadaļā] ar virsrakstu “Obiter dictum saistībā ar Regulas [Nr. 6/2002] 3. panta a) punktu” un ka prasības pieteikuma sadaļas saturs, kuram dots šāds virsraksts, skaidri atklāj divus argumentus, no kuriem pirmais ir saistīts ar to, ka Apelācijas padomes apsvērumi par apstrīdētā dizainparauga reģistrējamības raksturu bija nenozīmīgi, un otrais ir saistīs ar to, ka Apelācijas padome kļūdaini bija definējusi dizainparauga aizsardzības priekšmetu. Turklāt nedz EUIPO, nedz persona, kas iestājusies lietā, nav sapratuši, ka iepriekš minētie prasības pieteikuma 19. un 21. punktā ietvertie apgalvojumi ir izprotami kā pamats saistībā ar tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, kā rezultātā šie lietas dalībnieki nekādā ziņā neatbildēja uz to savos rakstveida dokumentos.
22 Šādos apstākļos ir jāsecina, ka pamats saistībā ar tiesību uz aizstāvību pārkāpumu, kas, kā apgalvots, esot ticis izklāstīts prasības pieteikumā, neatbilst 1991. gada 2. maija Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kā tas ir interpretēts judikatūrā, izvirzītajām prasībām, un līdz ar to tas ir noraidāms kā nepieņemams.
Par pamatu attiecībā uz Regulas Nr. 6/2002 62. panta pirmā teikuma pārkāpumu
23 Prasītāja norāda, ka Apelācijas padomes apgalvojums, kas ietverts apstrīdētā lēmuma 34. punktā, saskaņā ar kuru informēts lietotājs pārzina skārdeņu dzērieniem ierastos tilpumus un neuzskata par būtiskām attiecīgo izmēru atšķirības, nav pamatots, jo šī apbalvojuma pamatojumam nav norādīts neviens iemesls. Tās ieskatā, šim apgalvojumam bija izšķiroša nozīme apstrīdētā lēmuma sistēmā, jo tas Apelācijas padomei lika atzīt apstrīdētā dizainparauga spēkā neesamību, un līdz ar to pamatojuma šajā ziņā neesamība nozīmējot Regulas Nr. 6/2002 62. panta pirmajā teikumā paredzētā pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu.
24 Tiesas sēdē prasītāja arī bilda, ka Apelācijas padome nav “ņēmusi vērā” rakstu specializētā izdevumā un citus administratīvā procesa laikā iesniegtos dokumentus, kuros esot pierādīts, ka informēts patērētājs uzskata par būtiskām atšķirības skārdeņu dzērieniem izmēros. Arī šo pierādījumu “neņemšanā vērā” nozīmējot pamatojuma neesamību.
25 EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šī pamata pamatotību.
26 Ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 62. panta pirmo teikumu EUIPO lēmumos norāda to pamatojumu. Šī pienākuma norādīt pamatojumu piemērojamība ir tāda pati kā tā, kas izriet no LESD 296. panta, saskaņā ar kuru akta autora argumentācijai ir jābūt skaidrai un nepārprotamai, un tā mērķis ir dot iespēju, pirmkārt, ieinteresētajām personām zināt veiktā pasākuma pamatojumu, lai ļautu tām aizstāvēt savas tiesības, un, otrkārt, Eiropas Savienības tiesai veikt pārbaudi attiecībā uz lēmuma tiesiskumu. Tomēr apelācijas padomēm nevar tikt pieprasīts sniegt izklāstu, kurā izsmeļoši un viens pēc otra būtu norādīti visi tām paustie lietas dalībnieku argumenti. Tādējādi pamatojums var būt netiešs, ar nosacījumu, ka tas ieinteresētajām personām ļauj uzzināt iemeslus, kuru dēļ tika pieņemts apelācijas padomes lēmums, un kompetentajai tiesai – gūt pietiekamu informāciju savai pārbaudei (spriedumi, 2013. gada 25. aprīlis, Bell & Ross/ITSB – KIN (Rokas pulksteņa korpuss), T‑80/10, nav publicēts, EU:T:2013:214, 37. punkts, un 2015. gada 18. novembris, Liu/ITSB – DSN Marketing (Portatīvā datora soma), T‑813/14, nav publicēts, EU:T:2015:868, 15. punkts).
27 Turklāt ir jāatgādina, ka pienākums pamatot lēmumus ir būtiska formalitāte, kas ir jānošķir no jautājuma par pamatojuma pamatotību, kurš attiecas uz strīdīgā akta likumību pēc būtības. Lēmuma pamatojumu veido formāla to pamatu izklāstīšana, uz kuriem šis lēmums ir balstīts. Ja šajos pamatos ir pieļautas kļūdas, tie skar lēmuma likumību pēc būtības, nevis tā pamatojumu, kas var būt pietiekams, pat izklāstot kļūdainus pamatus (skat. spriedumu, 2013. gada 25. aprīlis, Rokas pulksteņa korpuss, T‑80/10, nav publicēts, EU:T:2013:214, 38. punkts un tajā minētā judikatūra).
28 Izskatāmajā lietā apstrīdētā lēmuma 34. punktā apstrīdētā dizainparauga radītā kopējā iespaida uz informētu lietotāju Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta izpratnē vērtējuma kontekstā Apelācijas padome norādīja šādi:
“Īpašnieka norādītās proporciju atšķirības nav uztveramas. Attiecība starp augstumu un platumu salīdzināmajos dizainparaugos izrādās aptuveni vienāda. Pat ja informēts lietotājs uztvertu proporciju atšķirības, tās neietekmētu kopējo iespaidu. Pat apstrīdētā [dizainparauga] attēls trijos dažādos izmēros nepamato nozīmīgu atšķirību. Informēts lietotājs pārzina skārdeņu dzērieniem ierastos tilpumus un attiecīgo izmēru atšķirības neuzskata par būtiskām kopējā iespaidā.”
29 Apstrīdētā lēmuma 34. punkta pēdējā teikumā sniegtajos apsvērumos, lasot tos arī šī lēmuma kontekstā, netrūkst pamatojuma.
30 Apstrīdētā lēmuma 25. punktā Apelācijas padome informētu lietotāju definēja kā personu dzērienu rūpniecībā, kas ir atbildīga par dzērienu iepildīšanu un kas zināšanas par atbilstīgajiem piedāvājumiem smeļas it īpaši ar specializēto izdevumu palīdzību.
31 Apstrīdētā lēmuma 27. punktā Apelācijas padome konstatēja, ka skārdeņu dzērieniem tilpums parasti nepārsniedz 500 ml, ka šis tilpums atbilst parasti dzērienu tirdzniecības komercdarbībā izmantotajiem apjomiem un ka minētais tilpums ietekmējot skārdeņu izmēru.
32 Visbeidzot apstrīdētā lēmuma 37. punktā Apelācijas padome precizēja, ka no apstrīdētā dizainparauga neizriet nedz konkrētie izmēri, nedz tilpums un ka, lai veiktu individuālā rakstura vērtējumu, nozīmīgs esot bijis vienīgi salīdzināmo dizainparaugu radītais kopējais iespaids.
33 Ņemot vērā, pirmkārt, skārdeņu dzērieniem tilpuma standartizēšanas konstatējumu, otrkārt, norādi, ka tilpums ietekmē skārdeņu izmēru, treškārt, norādi, ka informēts lietotājs izskatāmajā lietā ir definēts kā [dzērienu] iepildītājs, un, ceturtkārt, secinājumus, saskaņā ar kuriem no apstrīdētā dizainparauga neizriet nedz konkrētie izmēri, nedz tilpums un saskaņā ar kuriem nozīmīgs esot vienīgi kopējais iespaids, Apelācijas padomes apstrīdētā lēmuma 34. punkta pēdējā teikumā ietvertais apgalvojums, atbilstoši kuram informēts lietotās pārzina skārdeņu dzērieniem ierastos tilpumus un attiecīgo izmēru atšķirības neuzskata par būtiskām kopējā iespaidā, ir juridiski pietiekami pamatots.
34 Turklāt, pretēji prasītājas apgalvojumam, apstrīdētā lēmuma 34. punktā ietvertie apsvērumi bija vispārēji un tie nebija noteicošie secinājumā, kādu Apelācijas padome izdarīja. Šis secinājums ir ticis balstīts uz konstatējumu, saskaņā ar kuru kopējais iespaids, kādu apstrīdētais dizainparaugs rada informētam lietotājam, neatšķiras no kopējā iespaida, kādu šim pašam lietotājam rada agrāki dizainparaugi, turklāt Apelācijas padome iepriekš bija konstatējusi it īpaši, ka atšķirības skārdeņu kakliņa un pamatnes dizainā ir nebūtiskas (apstrīdētā lēmuma 33. punkts), ka prasītājas izvirzītās proporciju atšķirības nebija uztveramas, ka attiecība starp augstumu un platumu izrādās aptuveni vienāda (apstrīdētā lēmuma 34. punkts) un ka no apstrīdētā dizainparauga neizriet nedz konkrētie izmēri, nedz tilpums (apstrīdētā lēmuma 37. punkts).
35 Ciktāl prasītāja arī apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma 34. punktā veiktie apsvērumi esot kļūdaini, ir jānorāda, ka šis iebildums attiecas uz nevis uz pamatojumu, bet strīdu pēc būtības, un tas tiks izskatīts otrā pamata vērtējumā.
36 Visbeidzot ir jānoraida prasītājas tiesas sēdē paustais iebildums par Apelācijas padomes pieļauto dažu administratīvā procesa laikā iesniegto dokumentu “neņemšanu vērā” (skat. iepriekš 24. punktu). Runājot par specializētā izdevuma rakstu, kuru prasītāja pietiekami identificēja savā argumentācijā, ir jākonstatē, ka Apelācijas padome šo rakstu skaidri min apstrīdētā lēmuma 6. punkta otrajā ievilkumā prasītajā argumentu administratīvā procesa laikā izklāstā. Turklāt, ciktāl minētā raksta mērķis bija izcelt “sleek” (“gludās”) prasītājas tirgū ieviestās skārdenes un iepriekš pastāvējušo skārdeņu diametra atšķirību, papildus paskaidrojumi par šo rakstu apstrīdētā lēmuma pamatojumam nebija nepieciešami, ņemot vērā it īpaši minētā lēmuma 34. punktā izdarīto konstatējumu, saskaņā ar kuru proporciju atšķirības starp salīdzinātajiem dizainparaugiem nebija uztveramas, un šī lēmuma 37. punktā izdarīto konstatējumu, saskaņā ar kuru no apstrīdētā dizainparauga neizriet nedz konkrētie izmēri, nedz tilpums.
37 Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, šis pamats ir noraidāms kā nepamatots.
Par pamatu attiecībā uz Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunkta, lasot to kopsakarā ar 6. pantu, pārkāpumu
38 Šis pamats būtībā ir iedalīts divās daļās.
39 Pirmā daļa attiecas uz Apelācijas padomes kļūdaini veikto apstrīdētajam dizainparaugam piešķirtās aizsardzības apjoma vērtējumu, jo tā ir atteikusies uzskatīt, ka tajā esot attēlota trīs atšķirīgu izmēru skārdeņu grupa, proti, vienots priekšmets.
40 Otrā daļa attiecas uz Apelācijas padomes kļūdaini veikto apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura vērtējumu.
Par pamata attiecībā uz kļūdaino apstrīdētajam dizainparaugam piešķirtās aizsardzības apjoma vērtējumu pirmo daļu
41 Jāatgādina, ka Apelācijas padome apstrīdētajā lēmumā vispirms ir definējusi apstrīdētā dizainparauga aizsardzības priekšmetu. Šajā kontekstā tā precizēja, ka saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 3. panta a) punktu dizainparauga priekšmets var būt vienīgi vienots priekšmets un ka vairāku savstarpēji nesaistītu ražojumu kombinācija var tikt vērtēta kā prece vienīgi ar nosacījumu, ka šie ražojumi ir estētiski papildinoši, tiem ir funkcionāla saikne un parasti tiek tirgoti kā vienots ražojums. Kā piemēru tā sniedza galda piederumus, kurus veido nazis, dakša un karote, un no šaha galdiņa un šaha figūrām sastāvošu komplektu.
42 Apelācijas padome uzskatīja, ka izskatāmajā lietā apstrīdētais dizainparaugs šiem nosacījumiem neatbilstot un nevarot tikt uzskatīts par vienotu priekšmetu trīs skārdeņu grupas veidā, bet gan tā novatorisma un individuālā rakstura vērtējuma nolūkā par pamatu esot jāņem atsevišķas skārdenes, kas attēlota trijos dažādos izmēros, izskats.
43 Turklāt Apelācijas padome, pamatojoties uz Regulas Nr. 6/2002 98. panta 1. punktu, esot atteikusies ņemt vērā apstrīdētā dizainparauga reģistrācijas pieteikumā ietverto aprakstu angļu valodā, jo minētais apraksts neesot ticis iesniegts prasītājas izvēlētajā pieteikuma valodā.
44 Saistībā ar attiecīgo Apelācijas padomes analīzi prasītāja izvirza trīs iebildumus.
45 Pirmkārt, prasītāja Apelācijas padomei pārmet, ka tā esot atteikusies piešķirt aizsardzību apstrīdētajam dizainparaugam kā skārdeņu grupai, lai gan tas šādi bija reģistrēts.
46 Otrkārt, prasītāja apstrīd Apelācijas padomes apsvērumu, saskaņā ar kuru apstrīdētais dizainparaugs nav “ražojums” Regulas Nr. 6/2002 3. panta a) punkta izpratnē.
47 Treškārt, prasītāja Apelācijas padomei pārmet, ka tā neesot ņēmusi vērā apstrīdētā dizainparauga aprakstu angļu valodā.
48 EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šo iebildumu pamatotību.
49 Runājot par pirmo prasītājas iebildumu, vispirms ir jāpārbauda tās argumentācijas premisa, saskaņā ar kuru apstrīdētais dizainparaugs ir ticis reģistrēts kā skārdeņu grupa. Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka no sarakstes, kas apstrīdētā dizainparauga reģistrācijas procedūras laikā ir notikusi starp viņu un EUIPO, izriet, ka EUIPO ir piekritis reģistrēt šo dizainparaugu kā skārdeņu grupu.
50 Kā izriet no lietas materiāliem, ar 2004. gada 18. novembra elektronisko vēstuli EUIPO reģistrācijas procedūras laikā prasītāju informēja, ka apstrīdētais dizainparaugs, kā tas ir attēlots reģistrācijas pieteikumā, ietver vairāk nekā vienu dizainparaugu. EUIPO aicināja prasītāju novērst “šīs nepilnības” līdz 2005. gada 18. janvārim, pretējā gadījumā reģistrācijas pieteikums tikšot noraidīts.
51 2004. gada 14. decembra elektroniskajā vēstulē prasītāja lūdza, lai EUIPO atsauktu savu iebildumu, jo apstrīdētajā dizainparaugā attēlotās skārdenes veidojot grupu un līdz ar to esot viens un tas pats dizainparaugs.
52 Pēc šīs elektroniskās vēstules apstrīdētais dizainparaugs, kā tas izriet no tā reģistrācijas apliecības, galu galā tika reģistrēts kā “skārdenes [dzērieniem]”.
53 No pieejamiem faktiem izriet, ka ir iespējams, ka ir ticis apmierināts prasītājas pieteikums saistībā ar apstrīdētā dizainparauga reģistrāciju kā skārdeņu grupu, tomēr tas nav droši zināms.
54 Tomēr, pat pieņemot, ka EUIPO reģistrācijas procedūras laikā nolēma reģistrēt apstrīdēto dizainparaugu kā skārdeņu grupu, šī nostāja neuzliek Apelācijas padomei saistības, izskatot pieteikumu par minētā dizainparauga spēkā neesamības atzīšanu.
55 Ir jāprecizē, ka ar Regulu Nr. 6/2002 ieviestā Kopienas dizainparaugu reģistrācijas procedūra nozīmē formāla rakstura ātru pārbaudi, kas, gluži kā tas ir norādīts šīs pašas regulas preambulas 18. apsvērumā, neprasa pārbaudi pēc būtības, lai iepriekš pirms reģistrācijas noteiktu, vai dizainparaugs atbilst aizsardzības saņemšanas nosacījumiem, un kas turklāt atšķirībā no reģistrācijas procedūras, kura paredzēta Padomes 2009. gada 26. februāra Regulā (EK) Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.), neprasa stadiju, kas ļauj agrāk reģistrēta dizainparauga īpašniekam iebilst pret reģistrāciju (spriedumi, 2012. gada 16. februāris, Celaya Emparanza y Galdos International, C‑488/10, EU:C:2012:88, 41. un 43. punkts, un 2013. gada 27. jūnijs, Beifa Group/ITSB – Schwan-Stabilo Schwanhäußer (Rakstāmlietas), T‑608/11, nav publicēts, EU:T:2013:334, 77. punkts).
56 Izskatāmajā lietā Apelācijas padomei bija jāveic apstrīdētā dizainparauga reģistrācijas pārbaude pēc būtības, lai noteiktu, vai tas atbilst Regulas Nr. 6/2002 6. pantā paredzētajam nosacījumam par individuālo raksturu. Šajā pārbaudē Apelācijas padomei bija jāizvērtē salīdzināto dizainparaugu kopējais radītais iespaids uz informētu patērētāju. Primārais izskatāmais jautājums bija jautājums par apstrīdētā dizainparauga aizsardzības priekšmeta definīciju, jo tas neapstrīdami bija saistīts ar kopējā iespaida vērtējumu un galu galā individuālā rakstura vērtējumu. No tā izriet, ka, ciktāl apstrīdētā dizainparauga aizsardzības priekšmeta definīcija bija daļa no monētā dizainparauga reģistrācijas pārbaudes pēc būtības, tas, ka EUIPO, iespējams, pauda nostāju šajā jautājumā reģistrācijas procedūras laikā, nevar būt saistoši Apelācijas padomei, jo EUIPO šīs reģistrācijas procedūras laikā veica formāla rakstura un ātru pārbaudi.
57 Turklāt ir jānorāda, ka Apelācijas padomes atteikšanās definēt apstrīdētā dizainparauga aizsardzības priekšmetu kā skārdeņu grupu nav izraisījusi to, ka prettiesiski tiek atspēkota apstrīdētā dizainparauga spēkā esamība, kā to apgalvo prasītāja. Apstrīdētā lēmuma 19. punktā Apelācijas padome, uzskatot, ka apstrīdētais dizainparaugs neatbilst Regulas Nr. 6/2002 3. panta a) punktā paredzētajiem nosacījumiem, jo to neveido vienots priekšmets, tomēr pamatoti precizēja, ka, ciktāl persona, kas iestājusies lietā, nav atsaukusies uz Regulas Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta a) apakšpunktā noteikto spēkā neesamības pamatu, tas[, proti, ja dizainparaugs neatbilst Regulas Nr. 6/2002 3. panta a) punktā paredzētajiem nosacījumiem], nevar pamatot apstrīdētā dizainparauga spēkā neesamību.
58 No tā izriet, ka pirmais prasītājas iebildums ir noraidāms kā neefektīvs, jo, pat pieņemot, ka EUIPO ir piekritis reģistrēt apstrīdēto dizainparaugu kā skārdeņu grupu, šī nostājas paušana Apelācijas padomei nav saistoša.
59 Otrajā prasītājas izvirzītajā iebildumā ir jāizvērtē Apelācijas padomes atteikuma definēt apstrīdēto dizainparaugu kā skārdeņu grupu vai, citiem vārdiem sakot, uztvert apstrīdētajā dizainparaugā attēlotās trīs dažādu izmēru skārdenes kā vienotu priekšmetu pamatotība. Prasītājas ieinteresētība, lai apstrīdētais dizainparaugs tiktu definēts kā skārdeņu grupa, pamatojas tajā, ka personas, kas iestājusies lietā, izvirzītos agrākos dizainparaugus neveido skārdeņu grupas, bet gan viena skārdene. Līdz ar to apstrīdētā dizainparauga definēšana par skārdeņu grupu būtu tās atšķirtspējīgais elements, salīdzinot ar agrākiem dizainparaugiem, kā to turklāt 2012. gada 8. jūnija lēmuma 17. punktā norādīja Anulēšanas nodaļa.
60 Kā apstrīdētā lēmuma 18. punktā pamatoti ir norādījusi Apelācijas padome, dizainparauga priekšmets var būt tikai vienots priekšmets, jo Regulas Nr. 6/2002 3. panta a) punktā skaidri ir norādīts “ražojuma” izskats. Turklāt apstrīdētā lēmuma 18. punktā Apelācijas padome, nepieļaujot kļūdu, precizē, ka preču kopums var veidot “ražojumu” iepriekš minētās tiesību normas izpratnē, ja šīs preces ir estētiski papildinošas, tām ir funkcionāla saikne un parasti tiek tirgotas kā vienots ražojums.
61 Ievērojot šīs premisas, kuras lietas dalībnieki turklāt nav apstrīdējuši, Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 19. punktā secināja, ka apstrīdētais dizainparaugs neatbilst trīs iepriekš 60. punktā uzskaitītajiem nosacījumiem un līdz ar to tas nevar tikt uztverts kā vienots priekšmets. Tās ieskatā, ja tiek piedāvāts skārdeņu dzērieniem kopums, runa vienmēr ir par viena izmēra skārdenēm, kas ir saprotami, it īpaši ņemot vērā pārvadāšanas un uzglabāšanas aspektu.
62 Apelācijas padomes secinājums par to, ka izskatāmajā lietā nepastāv vienots priekšmets, nav arī kļūdains. Neatkarīgi no jautājuma, kas saistīts ar veidu, kādā skārdenes dzērieniem tiek tirgotas, ir acīmredzami, ka apstrīdētajā dizainparaugā attēlotās trīs skārdenes nepilda kopīgu funkciju tādā ziņā, ka tās nepilda funkciju, kura nevar tikt izpildīta ar katru no tām atsevišķi, kā tas ir, piemēram, Apelācijas padomes norādītajā galda piederumu un šaha galda un šaha figūru gadījumā (šajā ziņā spriedumu, 2013. gada 25. oktobris, Merlin u.c./ITSB – Dusyma (Spēle), T‑231/10, nav publicēts, EU:T:2013:560, 32. punkts).
63 No iepriekš 59.–62. punktā izklāstītajiem apsvērumiem izriet, ka otrais prasītājas iebildums ir noraidāms kā nepamatots.
64 Ir jāatgādina, ka trešajā iebildumā prasītāja Apelācijas padomei pārmet, ka tā apstrīdētā lēmuma 20. punktā ir atteikusies ņemt vērā apstrīdētā dizainparauga aprakstu angļu valodā, jo tas neesot ticis iesniegts tās izvēlētajā reģistrācijas pieteikuma valodā, proti, vācu valodā. Tas esot padarījis apstrīdēto lēmumu par kļūdainu, jo Apelācijas padome, neņemot vērā šo aprakstu, neprecīzi esot definējusi apstrīdēto dizainparaugu kā atsevišķu skārdeni, kas attēlota trīs dažādos izmēros, nevis kā skārdeņu grupu.
65 Šis prasītājas iebildums ir jānoraida kā neefektīvs.
66 Pirmkārt, no Regulas Nr. 6/2002 36. panta 3. punkta a) apakšpunkta izriet, ka apraksta, kas var būt ietverts dizainparauga reģistrācijas pieteikumā, funkcija ir paskaidrot attēlojumu vai paraugu, un, otrkārt, no minētās regulas 36. panta 6. punkta izriet, ka šis apraksts nevar ietekmēt dizainparauga aizsardzības apjomu. Šīs regulas 10. panta “Aizsardzības joma” 1. punktā ir precizēts, ka Kopienas dizainparaugam piešķirtā aizsardzība attiecas uz visiem dizainparaugiem, kas informētam lietotājam neatstāj atšķirīgu kopējo iespaidu.
67 No tā izriet, ka iespējamais reģistrācijas pieteikumā ietvertais apraksts nevar ietekmēt vērtējumus saistībā ar attiecīgā dizainparauga novatorismu vai individuālo raksturu pēc būtības. Tas turklāt ir apstiprināts Komisijas 2002. gada 21. oktobra Regulas (EK) Nr. 2245/2002, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Regulu Nr. 6/2002 (OV 2002, L 341, 28. lpp.), 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā, kurā ir it īpaši paredzēts, ka aprakstam jābūt tikai attiecībā uz tām pazīmēm, kas redzamas dizainparauga vai parauga attēlā, un šajā aprakstā neietver paziņojumus par attiecīgā dizainparauga novatorismu vai individuālo raksturu, vai tā tehnisko vērtību.
68 No tā izriet arī, ka šo aprakstu nevar ietekmēt jautājums par to, kas ir attiecīgā dizainparauga aizsardzības priekšmets, kurš neapstrīdami ir saistīts ar vērtējumiem saistībā ar novatorismu vai individuālo raksturu (skat. iepriekš 56. punktu).
69 Izskatāmajā lietā, kā jau tas tika konstatēts, Apelācijas padome, nepieļaujot kļūdu, ir definējusi apstrīdētā dizainparauga aizsardzības priekšmetu kā tādu, kuru veido atsevišķas skārdenes forma, kas attēlota trīs dažādos izmēros, un atteikusies definēt šo priekšmetu kā skārdeņu grupu. Ņemot vērā iepriekš 66.–68. punktā izklāstītos apsvērumus, no tā izriet, ka Apelācijas padomes veikta hipotētiska apstrīdētā dizainparauga apraksta angļu valodā ņemšana vērā katrā ziņā nebūtu izraisījusi to, ka tiktu atspēkota apstrīdētā dizainparauga aizsardzības priekšmeta definīcija, kādu to ir noteikusi Apelācijas padome. Tā arī nevarētu izraisīt to, ka tiktu atspēkoti pārējie Apelācijas padomes veiktie apsvērumi saistībā ar individuālo raksturu. Šajā ziņā šis prasītājas iebildums ir jānoraida kā neiedarbīgs.
70 Ciktāl prasītāja Apelācijas padomei netieši pārmet arī, ka tā nav ņēmusi vērā Vācijas dizainparaugu, attiecībā uz kuriem tika pieprasīta prioritāte, aprakstus (skat. iepriekš 2. punktu), šis iebildums ir noraidāms kā nepamatots, jo nepastāv neviena tiesību norma, kas izskatāmajā lietā Apelācijas padomei uzliktu pienākumu ņemt vērā šos aprakstus. Katrā ziņā šis iebildums ir arī neefektīvs to pašu iemeslu dēļ, kas izklāstīti iepriekš 66.–69. punktā.
71 Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, šī pamata pirmā daļa ir noraidāma.
Par pamata attiecībā uz kļūdaino apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura vērtējumu otro daļu
72 Prasītāja būtībā izvirza divus iebildumus pret Apelācijas padomes secinājumu saistībā ar apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura neesamību.
73 Pirmkārt, prasītāja apstrīd Apelācijas padomes konstatējumu, kas ietverts apstrīdētā lēmuma 34. punktā un saskaņā ar kuru salīdzināmajos dizainparaugos attiecība starp augstumu un platumu (proti, proporcijas) izrādās aptuveni vienāda. Izdarot šādu konstatējumu, Apelācijas padome neesot ņēmusi vērā to, ka apstrīdētajā dizainparaugā esot attēlota trīs dažādu proporciju skārdeņu grupa un esot acīmredzami, ka agrākie dizainparaugi, salīdzinot ar katru no šīm trim skārdenēm, nevarot vienlaicīgi radīt tādu pašu kopējo iespaidu.
74 Otrkārt, prasītāja Apelācijas padomei pārmet, ka tā apstrīdētā lēmuma 34. punktā esot uzskatījusi, ka informēts lietotājs neuzskata par būtiskām skārdeņu dzērieniem izmēru atšķirības, un tā neesot ņēmusi vērā šī informētā lietotāja zināšanu līmeni.
75 No Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkta b) apakšpunkta teksta izriet, ka reģistrēta Kopienas dizainparauga gadījumā individuāls raksturs ir jāizvērtē, ņemot vērā informētam lietotājam radītu kopējo iespaidu. Informētam lietotājam radītajam kopējam iespaidam ir jāatšķiras no kopējā iespaida, ko rada jebkurš dizainparaugs, kas darīts pieejams sabiedrībai pirms reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma vai, ja tiek pieprasīta prioritāte, pirms prioritātes datuma.
76 Minētais kopējais iespaids attiecas uz vizuālo kopējo iespaidu, ko rada attiecīgā dizainparauga redzamās iezīmes. Šis konstatējums izriet no Regulas N. 6/2002 3. panta a) punkta, kurā “dizainparaugs” ir definēts kā “visa ražojuma vai tā daļas izskats, kas radies no paša ražojuma un/vai tā rotājumu iezīmēm, jo īpaši līnijām, kontūrām, krāsām, formas, virsmas struktūras un/vai materiāla”. Šis konstatējums izriet arī no Regulas Nr. 6/2002 10. panta 1. punkta, kurā visās valodās ir norādīta atsauce uz kopējo iespaidu, kurš, kā Vispārēja tiesa jau ir apgalvojusi, var būt vienīgi vizuāls (skat. spriedumu, 2010. gada 18. marts, Grupo Promer Mon Graphic/ITSB – PepsiCo (Riņķveida veicinošā ražojuma attēls), T‑9/07, EU:T:2010:96, 50. punkts.
77 Regulas Nr. 6/2002 6. panta 2. punktā ir precizēts, ka, novērtējot individuālo raksturu, būtu jāņem vērā autora brīvības pakāpe šī dizainparauga izveidošanā.
78 Saskaņā ar judikatūru dizainparauga individuālais raksturs izriet no kopējā iespaida par atšķirīgumu vai no “déjà vu” [dežavū] sajūtas neesamības informēta lietotāja uztverē – salīdzinājumā ar jebkuru iepriekš pastāvošo objektu dizainparaugu kopumā, neņemot vērā atšķirības, kas nav pietiekami izteiktas, lai ietekmētu šo kopējo iespaidu, lai gan tās varētu būt kaut kas lielāks nekā nebūtiskas iezīmes, taču ņemot vērā atšķirības, kas ir pietiekami izteiktas, lai radītu atšķirīgu kopējo iespaidu (spriedumi, 2013. gada 7. novembris, Budziewska/ITSB – Puma (Lecošs kaķu dzimtas dzīvnieks), T‑666/11, nav publicēts, EU:T:2013:584, 29. punkts, un 2015. gada 29. oktobris, Roca Sanitario/ITSB – Villeroy & Boch (Krāns ar vienu rokturi), T‑334/14, nav publicēts, EU:T:2015:817, 16. punkts).
79 Dizainparaugu radīto kopējo iespaidu salīdzinājumam ir jābūt sintētiskam, un tas nevar būt ierobežots vienīgi ar analītisku līdzību un atšķirību uzskaitījuma salīdzinājumu. Šis salīdzinājums ir jāattiecina vienīgi uz faktiski aizsargātajiem elementiem, neņemot vērā no aizsardzības izslēgtās iezīmes (spriedums, 2013. gada 7. novembris, Lecošs kaķu dzimtas dzīvnieks, nav publicēts, T‑666/11, EU:T:2013:584, 30. punkts).
80 Izvērtējot dizainparauga individuālo raksturu, tāpat ir jāņem vērā arī informēta lietotāja viedoklis. Saskaņā ar judikatūru “informēts lietotājs” Regulas Nr. 6/2002 6. panta izpratnē nav nedz ražojumu, kuros attiecīgus dizainparaugus ir domāts ietvert vai piemērot, ražotājs, nedz to pārdevējs. Informēts lietotājs ir īpaši uzmanīgs, un tam ir noteiktas zināšanas par agrāku attīstības līmeni, t.i., par agrākiem dizainparaugiem, kas attiecas uz attiecīgo ražojumu un kas ir bijuši darīti pieejami sabiedrībai apstrīdētā dizainparauga reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā vai attiecīgā gadījumā pieprasītās prioritātes datumā (spriedumi, 2010. gada 18. marts, Riņķveida veicinošā ražojuma attēls, T‑9/07, EU:T:2010:96, 62. punkts, un 2015. gada 29. oktobris, Krāns ar vienu rokturi, T‑334/14, nav publicēts, EU:T:2015:817, 18. un 23. punkts).
81 Runājot par informēta lietotāja uzmanības līmeni, Savienības tiesa ir precizējusi, ka tas nav uzskatāms par samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu vidusmēra patērētāju, kurš dizainparaugu parasti uztver kā vienu veselumu un neanalizē tā dažādās sastāvdaļas, viņš nav arī eksperts vai pazinējs, kas varētu detalizēti aplūkot minimālās atšķirības, kuras var pastāvēt starp konfliktējošajiem dizainparaugiem. Tātad īpašības vārds “informēts” norāda uz to, ka lietotājam, lai gan viņš nav projektētājs vai tehnisks eksperts, ir pazīstami dažādi dizainparaugi, kas pastāv attiecīgajā nozarē, ka viņam ir noteiktas zināšanas par elementiem, kas parasti ietverti šajos dizainparaugos, un ka viņš, ņemot vērā viņa ieinteresētību attiecīgajos ražojumos, to lietošanas laikā izrāda pietiekami augstu uzmanības līmeni (spriedums, 2011. gada 20. oktobris, PepsiCo/Grupo Promer Mon Graphic, C‑281/10 P, EU:C:2011:679, 59. punkts).
82 Apstrīdētā lēmuma tiesiskums ir izvērtējams, ievērojot šos principus.
83 Pirmkārt, ir jāatzīmē, ka apstrīdētā lēmuma 25. punktā Apelācijas padome informētu lietotāju definēja kā personu dzērienu rūpniecībā, kas ir atbildīga par dzērienu iepildīšanu un kas zināšanas par atbilstīgajiem piedāvājumiem smeļas it īpaši ar specializēto izdevumu un katalogu palīdzību, kā arī apmeklējot profesionālās izstādes. Lietas dalībnieki nav apstrīdējuši šo informētā lietotāja definīciju, un no lietas materiāliem neizriet, ka tā būtu kļūdaina.
84 Otrkārt, apstrīdētā lēmuma 27. punktā Apelācijas padome ir uzskatījusi, ka, runājot par skārdenēm dzērieniem, autora brīvības līmenis ir ierobežots tikai, ciktāl kā standarts ir ieviesta cilindriska forma un ciktāl pamatforma pieprasa vāciņa un pamatnes apaļo formu. Turklāt tā konstatēja, ka ierobežojumi saistībā ar skārdeņu izmēru izriet no tilpuma, kurš parasti nepārsniedzot 500 ml un atbilstot ierastajiem apmēriem, kas tiek izmantoti dzērienu tirdzniecības komercdarbībā. Tās ieskatā, nav pastāvējuši citi ierobežojumi un prasītāja nav izklāstījusi citus ierobežojumus. Apstrīdētā lēmuma 27. punktā tā konstatēja, ka autora brīvība attiecībā uz cilindriskās pamatformas, skārdenes kakliņa un skārdenes pamatnes konfigurāciju bija neierobežota. Šī secinājuma apstiprinājumam tā atsaucās uz skārdenes, kura tiek izmantota attiecībā uz personas, kas iestājusies lietā, iesniegto “Heineken” zīmola alu, attēlu.
85 Šie Apelācijas padomes apsvērumi, kurus lietas dalībnieki turklāt nav apstrīdējuši, ir jāapstiprina.
86 Treškārt, Apelācijas padome veica apstrīdētā dizainparauga un agrāko dizainparaugu salīdzināšanu.
87 Šādā kontekstā apstrīdētā lēmuma 29. punktā Apelācijas padome pamatoti konstatēja, ka apstrīdētajā dizainparaugā ir parādītas trīs skārdenes dzērieniem bez uzdrukāta teksta melnā un balta krāsā un ka no attēla nebija iespējams skaidri noteikt, vai skārdenēm ir vāciņš. Apelācijas padome pamatoti ir secinājusi, ka, tā kā salīdzinājuma pamatā var izmantot vienīgi apstrīdētā dizainparauga atspoguļotās iezīmes, skārdenes vāciņa konfigurācija nevar tikt ņemta vērā kopējā iespaida vērtējumā.
88 Apstrīdētā lēmuma 32. punktā Apelācijas padome pamatoti konstatēja, ka visos salīdzinātajos dizainparaugos bija redzamas cilindriskas skārdenes ar gludām malām, kuras bija nedaudz slīpinātas gan uz pamatnes pusi, gan vāciņa pusi, kā rezultātā skārdenes pamatne un kakliņš bija nedaudz mazāki.
89 Apstrīdētā lēmuma 33. punktā Apelācijas padome uzskatīja, ka prasītājas izvirzītās skārdenes kakliņa un pamatnes uzbūves atšķirības katrā ziņā bija nebūtiskas un ar neapbruņoti aci nesaskatāmas. Tās ieskatā, pat ja starp salīdzinātajiem dizainparaugiem pastāvēja atšķirības pamatnes profila uzbūvē, tās nekādi neietekmēja kopējo iespaidu.
90 Apstrīdētā lēmuma 34. punktā Apelācijas padome uzskatīja, ka prasītājas izvirzīto skārdeņu proporciju atšķirības nebija uztveramas un ka salīdzinātajos dizainparaugos attiecība starp augstumu un platumu izrādās aptuveni vienāda. Tās ieskatā, pat ja informēts lietotājs uztvertu proporciju atšķirības, tās neietekmētu kopējo iespaidu. Turklāt tā uzskatīja, ka apstrīdētā dizainparauga attēls trijos izmēros, nepierādot būtiskas atšķirības esamību, jo informēts lietotājs pārzina skārdeņu dzērieniem ierastos tilpumus un attiecīgo izmēru atšķirības neuzskata par būtiskām kopējā iespaidā.
91 Līdz ar to apstrīdētā lēmuma 35. punktā Apelācijas padome secināja, ka apstrīdētajam dizainparaugam nav individuāla rakstura.
92 Attiecīgie Apelācijas padomes apsvērumi un secinājums nav kļūdaini. Tostarp tie nav apstrīdēti ar abiem prasītājas izvirzītajiem iebildumiem.
93 Runājot par pirmo iebildumu (skat. iepriekš 73. punktu), vispirms ir jāprecizē, ka atbilstošais salīdzinājums ir salīdzinājums, kurš ir veikts nevis starp trijām apstrīdētajā dizainparaugā attēlotajām skārdenēm, kurām neapšaubāmi ir dažādi izmēri (proti, tilpumi), bet salīdzinājums, kurš ir veikts starp šīm trijām skārdenēm un agrākajos dizainparaugos attēlotajām skārdenēm. Turklāt ir jānorāda, ka šis salīdzinājums ir veicams starp triju apstrīdētajā dizainparaugā attēloto skārdeņu radīto kopējo iespaidu un agrākajos dizainparaugos attēloto skārdeņu kopējo iespaidu un to neveic starp atsevišķām pazīmēm. Turklāt, kā to apstrīdētā lēmuma 37. punktā pamatoti ir norādījusi Apelācijas padome, ir jāsecina, ka no apstrīdētajā dizainparaugā ietvertā skārdeņu attēla nav izsecināmi nedz konkrēti izmēri, nedz tilpumi.
94 Šajā kontekstā prasītājas pirmais iebildums ir neefektīvs, jo, pat pieņemot, ka attiecība starp augstumu un platumu salīdzinātajos dizainparaugos nav par aptuveni vienāda, kā apstrīdētā lēmuma 34. punktā ir apgalvojusi Apelācijas padome, šis apstāklis nepierāda atšķirību kopējā informētam lietotājam radītajā iespaidā. Apelācijas padome pati norādīja uz šīs argumentācijas neefektīvo raksturu, apstrīdētā lēmuma 34. punktā apgalvojot, ka, pat ja informēts lietotājs uztvertu atšķirības proporcijās (proti, attiecības starp augstumu un platumu), tās neietekmētu kopējo iespaidu. Šis apgalvojums ir jāapstiprina, ņemot vērā it īpaši Apelācijas padomes nekļūdīgos apsvērumus, kas ietverti apstrīdētā lēmuma 32. un 33. punktā.
95 Arī otrs prasītājas iebildums (skat. iepriekš 74. punktu) ir noraidāms.
96 Apstrīdētā lēmuma 34. punkts, kurā Apelācijas padome apgalvo, ka informēts lietotājs pārzina skārdeņu dzērieniem ierastos tilpumus un attiecīgo izmēru atšķirības neuzskata par būtiskām kopējā iespaidā, ir lasāms kopsakarā ar minētā lēmuma 27. punktu, kurā Apelācijas padome apgalvo – turklāt tas netiek apstrīdēts –, ka skārdeņu dzērieniem tilpums, kas nosaka to izmēru, parasti nepārsniedz 500 ml un atbilst ierastajiem dzērienu tirdzniecības komercdarbībā izmantotajiem apjomiem. Turklāt ir jāatgādina, ka noteicošais kritērijs apstrīdētā dizainparauga individuālā rakstura vērtējumā ir kopējais vizuālais iespaids, kādu tas rada informētam lietotājam, salīdzinot to ar kopējo vizuālo iespaidu, kādu tam rada agrākie dizainparaugi, un ka šīs kopējais iespaids izriet no dizainparauga visām pazīmēm, nevis atsevišķas pazīmes.
97 Šajā kontekstā, ņemot vērā apstrīdētā lēmuma 27. punktā ietvertos Apelācijas padomes paskaidrojumus, kā arī tās paskaidrojumus minētā lēmuma 32. un 33. punktā, otrais prasītājas iebildums ir noraidāms. Lai gan, protams, dzērienu iepildītājs, kas izskatāmajā lietā ir informēts lietotājs, veic savu darbību, ņemot vērā skārdenes izmēru, t.i., tilpumu, tomēr, kā tas izriet no šī lēmuma 32. un 33. punkta, izskatāmajā lietā šī ņemšana vērā neietekmē salīdzināto dizainparaugu radītā kopējā iespaida salīdzinājumu, ievērojot, ka visām skārdenēm ir līdzīgas pazīmes un ka atbilstoši no šī paša lēmuma 27. punkta izrietošajam skārdeņu tilpumi (kuri ietekmē to izmēru) ir zināmā mērā standartizēti.
98 Lai atspēkotu Apelācijas padomes apsvērumus, kas ietverti apstrīdētā lēmuma 34. punktā, prasītāja būtībā balstās uz rakstu specializētā izdevumā. Tās ieskatā, šajā rakstā ir redzams, ka pirms apstrīdētajā dizainparaugā attēlotās “sleek skārdenes” ieviešanas tirgū pastāvēja vienīgi “standarta skārdenes” un “slim skārdenes” un ka līdz ar to šī ieviešana bija novatorisms. Minētajā rakstā esot pierādīts arī, ka skārdenes izmēram un formai no informēta lietotāja viedokļa ir īpaša nozīme.
99 Attiecīgajā rakstā ir aprakstīta “sleek” skārdenes rašanās un minēta atšķirība starp šīs skārdenes diametru un tirgū jau pastāvējušo skārdeņu, proti, “standarta” un “slim” skārdeņu diametru. Tomēr minētajā rakstā netiek atspēkots apstrīdētā lēmuma 34. punktā ietvertais Apelācijas padomes apsvērums, saskaņā ar kuru informēts lietotājs pārzina skārdeņu dzērieniem ierastos tilpumus un attiecīgo izmēru atšķirības neuzskata par būtiskām kopējā iespaidā. Turklāt, ciktāl šajā rakstā ir uzsvērta “sleek” skārdenei, salīdzinot ar “standarta” un “slim” skārdenēm, atšķirība diametrā, ir jāatgādina prasītājas pirmā iebilduma saistībā ar salīdzināto skārdeņu proporciju atšķirību neefektīvais raksturs (skat. iepriekš 94. punktu). Pat pieņemot, ka minētajām skārdenēm būtu atšķirīgi diametri, kas turklāt no to izskata nav izsecināms, šis apstāklis nevar pierādīt atšķirību kopējā informētam lietotājam radītajā iespaidā. Visbeidzot, ciktāl prasītāja savā argumentācijā uzsver apstrīdētajā dizainparaugā attēloto skārdeņu “sleek” īpašību, kā tas izriet arī no aplūkotā raksta, šī pazīme nevar tikt izsecināta no šo skārdeņu izskata un drīzāk atbilst konceptam ar mārketinga mērķi. No tā izriet, ka arī “sleek” īpašība nav pazīme, kas varētu piedalīties kopējā informētam lietotājam radītā iespaida veidošanā.
100 Pamatojoties uz iepriekš izklāstītajiem apsvērumiem, ir jānoraida šī pamata otrā daļa un līdz ar to otrais pamats pilnībā. Tādējādi prasība ir noraidāma.
Par tiesāšanās izdevumiem
101 Atbilstoši Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs un EUIPO ir prasījis piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tad tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
102 Turklāt persona, kas iestājusies lietā, ir prasījusi piespriest prasītājai atlīdzināt izdevumus, kuri personai, kas iestājusies lietā, radušies procesā Anulēšanas nodaļā un procesā Apelācijas padomē. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Reglamenta 190. panta 2. punktu nepieciešamos izdevumus, kas lietas dalībniekiem ir radušies, izskatot lietu Apelācijas padomē, uzskata par atlīdzināmiem tiesāšanās izdevumiem. Tomēr tas neattiecas uz izdevumiem, kas radušies procesā Anulēšanas nodaļā (šajā ziņā skat. spriedumu, 2013. gada 25. aprīlis, Rokas pulksteņa korpuss, T‑80/10, nav publicēts, EU:T:2013:214, 164. punkts). Līdz ar to personas, kas iestājusies lietā, prasījums saistībā ar izdevumiem, kas tai radušies procesā EUIPO, var tikt apmierināts vienīgi attiecībā uz nepieciešamajiem izdevumiem, kas ir radušies, izskatot lietu Apelācijas padomē.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) Ball Beverage Packaging Europe Ltd ir atļauts aizstāt Ball Europe GmbH prasītājas statusā;
2) prasību noraidīt;
3) Ball Beverage Packaging Europe atlīdzina tiesāšanās izdevumus, tostarp nepieciešamos izdevumus, kas Crown Hellas Can SA radušies procesā Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas padomē.
Kanninen | Buttigieg | Calvo-Sotelo Ibáñez-Martín |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2017. gada 13. jūnijā.
[Paraksti]