Lieta T‑9/15

Ball Beverage Packaging Europe Ltd

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju

Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēlotas trīs skārdenes – Agrāks dizainparaugs – Spēkā neesamības pamats – Individuāls raksturs – Atšķirīgs kopējais iespaids – Regulas (EK) Nr. 6/2002 6. pants un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Preču kopums, kas veido vienotu priekšmetu – Reģistrēta Kopienas dizainparauga aizsardzības apjoms – Pienākums norādīt pamatojumu – Lietas dalībnieka aizstāšana

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (pirmā palāta) 2017. gada 13. jūnija spriedums

1.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Strīda priekšmeta noteikšana – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem

(Vispārējās tiesas Reglamenta (1991. gads) 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

2.      Kopienas dizainparaugi – Procesa noteikumi – Lēmumu pamatojums – Regulas (EK) Nr. 6/2002 62. panta pirmais teikums – Piemērojamība, kas ir identiska LESD 296. panta piemērojamībai – Apelācijas padomes izvēle izmantot netiešu pamatojumu – Pieņemamība – Nosacījumi

(LESD 296. pants; Padomes Regulas Nr. 6/2002 62. panta pirmais teikums)

3.      Kopienas dizainparaugi – Procesa noteikumi – Reģistrācijas process – Formāla rakstura ātra pārbaude

(Padomes Regulas Nr. 6/2002 preambulas 18. apsvērums)

4.      Kopienas dizainparaugi – Procesa noteikumi – Reģistrācijas pieteikums – Izpildāmie nosacījumi – Apraksts, kas paskaidro attēlojumu vai paraugu

(Padomes Regulas Nr. 6/2002 10. panta 1. punkts un 36. panta 3. punkts a) apakšpunkts; Komisijas Regulas Nr. 2245/2002 1. panta 2. punkta a) apakšpunkts)

5.      Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Individuāla rakstura neesamība – Dizainparaugs, kas informētam lietotājam nerada no agrāka dizainparauga atšķirīgu kopējo iespaidu – Visaptverošs visu agrākā dizainparauga elementu vērtējums

(Padomes Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkts un 25. panta 1. punkta d) apakšpunkts)

6.      Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Individuāla rakstura neesamība – Dizainparaugs, kas informētam lietotājam nerada no agrāka dizainparauga atšķirīgu kopējo iespaidu – Informēts lietotājs – Jēdziens

(Padomes Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkts, 10. panta 1. punkts un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

1.      Izvirzīto pamatu kopsavilkumam ir jābūt pietiekami skaidram un precīzam, lai atbildētājs varētu sagatavot savu atbildes rakstu un Vispārējā tiesa – spriest par lietu, atbilstošā gadījumā nelūdzot citu informāciju. No tā izriet, ka prasības pamatojumam izvirzītā pamata jēgai un apjomam no prasības pieteikuma ir jāizriet viennozīmīgi.

(skat. 20. punktu)

2.      Saskaņā ar Regulas Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem 62. panta pirmo teikumu Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja lēmumos norāda to pamatojumu. Šī pienākuma norādīt pamatojumu piemērojamība ir tāda pati kā tā, kas izriet no LESD 296. panta, saskaņā ar kuru akta autora argumentācijai ir jābūt skaidrai un nepārprotamai, un tā mērķis ir dot iespēju, pirmkārt, ieinteresētajām personām zināt veiktā pasākuma pamatojumu, lai ļautu tām aizstāvēt savas tiesības, un, otrkārt, Eiropas Savienības tiesai veikt pārbaudi attiecībā uz lēmuma tiesiskumu. Tomēr apelācijas padomēm nevar tikt pieprasīts sniegt izklāstu, kurā izsmeļoši un viens pēc otra būtu norādīti visi tām paustie lietas dalībnieku argumenti. Tātad pamatojums var būt netiešs – ar nosacījumu, ka tas ieinteresētajām personām ļauj uzzināt iemeslus, kuru dēļ ticis pieņemts apelācijas padomes lēmums, un kompetentajai tiesai – gūt pietiekamu informāciju savas pārbaudes veikšanai.

Turklāt ir jāatgādina, ka pienākums pamatot lēmumus ir būtiska formalitāte, kas ir jānošķir no jautājuma par pamatojuma pamatotību, kurš attiecas uz strīdīgā akta likumību pēc būtības. Lēmuma pamatojumu veido formāla to pamatu izklāstīšana, uz kuriem šis lēmums ir balstīts. Ja šajos pamatos ir pieļautas kļūdas, tie skar lēmuma likumību pēc būtības, nevis tā pamatojumu, kas var būt pietiekams, pat izklāstot kļūdainus pamatus.

(skat. 26. un 27. punktu)

3.      Ar Regulu Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem ieviestā Kopienas dizainparaugu reģistrācijas procedūra nozīmē formāla rakstura ātru pārbaudi, kas, gluži kā tas ir norādīts šīs pašas regulas preambulas 18. apsvērumā, neprasa pārbaudi pēc būtības, lai iepriekš pirms reģistrācijas noteiktu, vai dizainparaugs atbilst aizsardzības saņemšanas nosacījumiem, un kas turklāt atšķirībā no reģistrācijas procedūras, kas paredzēta Regulā Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi neprasa stadiju, kura ļauj agrāk reģistrēta dizainparauga īpašniekam iebilst pret reģistrāciju

(skat. 55. punktu)

4.      Pirmkārt, no Regulas Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem 36. panta 3. punkta a) apakšpunkta izriet, ka apraksta, kas var būt ietverts dizainparauga reģistrācijas pieteikumā, funkcija ir paskaidrot attēlojumu vai paraugu, un, otrkārt, no minētās regulas 36. panta 6. punkta izriet, ka šis apraksts nevar ietekmēt dizainparauga aizsardzības apjomu. Šīs regulas 10. panta “Aizsardzības joma” 1. punktā ir precizēts, ka Kopienas dizainparaugam piešķirtā aizsardzība attiecas uz visiem dizainparaugiem, kas informētam lietotājam neatstāj atšķirīgu kopējo iespaidu.

No tā izriet, ka iespējamais reģistrācijas pieteikumā ietvertais apraksts nevar ietekmēt vērtējumus saistībā ar attiecīgā dizainparauga novatorismu vai individuālo raksturu pēc būtības. Tas turklāt ir apstiprināts Regulas Nr. 2245/2002, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, lai īstenotu Regulu Nr. 6/2002 1. panta 2. punkta a) apakšpunktā, kurā ir it īpaši paredzēts, ka aprakstam jābūt tikai attiecībā uz tām pazīmēm, kas redzamas dizainparauga vai parauga attēlā, un šajā aprakstā neietver paziņojumus par attiecīgā dizainparauga novatorismu vai individuālo raksturu, vai tā tehnisko vērtību.

No tā izriet arī, ka šo aprakstu nevar ietekmēt arī jautājumu par to, kas ir attiecīgā dizainparauga aizsardzības priekšmets, kas neapstrīdami ir saistīts ar vērtējumiem saistībā ar novatorismu vai individuālo raksturu.

(skat. 66.–68. punktu)

5.      Dizainparauga individuālais raksturs izriet no kopējā iespaida par atšķirīgumu vai no “dežavū” [déjà vu] sajūtas neesamības informēta lietotāja uztverē – salīdzinājumā ar jebkuru iepriekš pastāvošo objektu dizainparaugu kopumā, neņemot vērā atšķirības, kas nav pietiekami izteiktas, lai ietekmētu šo kopējo iespaidu, lai gan tās varētu būt kaut kas lielāks nekā nebūtiskas iezīmes, taču ņemot vērā atšķirības, kas ir pietiekami izteiktas, lai radītu atšķirīgu kopējo iespaidu.

Dizainparaugu radīto kopējo iespaidu salīdzinājumam ir jābūt sintētiskam, un tas nevar būt ierobežots vienīgi ar analītisku līdzību un atšķirību uzskaitījuma salīdzinājumu. Šis salīdzinājums ir jāattiecina vienīgi uz faktiski aizsargātajiem elementiem, neņemot vērā no aizsardzības izslēgtās iezīmes

(skat. 78. un 79. punktu)

6.      Izvērtējot dizainparauga individuālo raksturu, ir jāņem vērā arī informēta lietotāja viedoklis. Saskaņā ar judikatūru “informēts lietotājs” Regulas Nr. 6/2002 par Kopienas dizainparaugiem 6. panta izpratnē nav nedz ražojumu, kuros attiecīgus dizainparaugus ir domāts ietvert vai piemērot, ražotājs, nedz to pārdevējs. Informēts lietotājs ir īpaši uzmanīgs un tam ir noteiktas zināšanas par agrāku attīstības līmeni, t.i., par agrākiem dizainparaugiem, kas attiecas uz attiecīgo ražojumu un kas ir bijuši darīti pieejami sabiedrībai apstrīdētā dizainparauga reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datumā vai, attiecīgā gadījumā, pieprasītās prioritātes datumā.

Runājot par informēta lietotāja uzmanības līmeni, Savienības tiesa ir precizējusi, ka tas nav uzskatāms par samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu vidusmēra patērētāju, kurš dizainparaugu parasti uztver kā vienu veselumu un neanalizē tā dažādās sastāvdaļas, viņš nav arī eksperts vai pazinējs, kas varētu detalizēti aplūkot minimālās atšķirības, kuras var pastāvēt starp konfliktējošajiem dizainparaugiem. Tātad īpašības vārds “informēts” norāda uz to, ka lietotājam, lai gan viņš nav projektētājs vai tehnisks eksperts, ir pazīstami dažādi dizainparaugi, kas pastāv attiecīgajā nozarē, ka viņam ir noteiktas zināšanas par elementiem, kas parasti ietverti šajos dizainparaugos, un ka viņš, ņemot vērā viņa ieinteresētību attiecīgajos ražojumos, to lietošanas laikā izrāda pietiekami augstu uzmanības līmeni.

(skat. 80. un 81. punktu)