Prasība, kas celta 2011. gada 24. janvārī - British Airways/Komisija

(lieta T-48/11)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: British Airways plc (Harmondsworth, Apvienotā Karaliste) (pārstāvji - K. Lasok, QC, R. O'Donoghue, barristers, un B. Louveaux, solicitor)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt lēmumu tiktāl, ciktāl tajā ir konstatēts, ka prasītāja ir bijusi iesaistīta pārkāpumā saistībā ar komisijas maksu par piemaksu un/vai nodot šo lietu atpakaļ Komisijai, lai tā pārskatītu savu lēmumu šajā jautājumā;

atcelt lēmumu tiktāl, ciktāl tajā kā prasītājas pārkāpuma uzsākšanas datums ir konstatēts 2001. gada 22. janvāris un aizstāt šo datumu ar 2001. gada 1. oktobri, un/vai nodot šo lietu atpakaļ Komisijai, lai tā pārskatītu savu lēmumu šajā jautājumā;

atcelt lēmumu tiktāl, ciktāl tajā ir konstatēts, ka fakti saistībā ar elementiem, kas attiecas uz Honkongu, Japānu, Indiju, Taizemi, Singapūru, Koreju un Brazīliju, ir uzskatāmi par LESD 101. panta, EEZ līguma 53. panta un ar Šveici noslēgtā nolīguma 8. panta pārkāpumu un/vai nodot šo lietu atpakaļ Komisijai, lai tā pārskatītu savu lēmumu šajā jautājumā;

atcelt vai būtiski samazināt prasītājai saskaņā ar lēmumu uzlikto naudas sodu, ņemot vērā katru vai visus iepriekš minētos punktus un/vai Vispārējās tiesas neierobežoto kompetenci;

piespriest Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās un citus izdevumus un tēriņus saistībā ar šo lietu.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz daļēji atcelt Komisijas 2010. gada 9. novembra Lēmumu C(2010) 7694, galīgā redakcija, par LESD 101. panta, EEZ līguma 53. panta un Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīguma par gaisa transportu 8. panta piemērošanu (lieta COMP/39258-Kravu aviopārvadājumi) saistībā ar dažādu cenu elementu saskaņošanu par kravu aviopārvadājumu pakalpojumiem i) maršrutos starp lidostām EEZ teritorijā; ii) maršrutos starp lidostām ES teritorijā un ārpus EEZ teritorijas; iii) maršrutos starp lidostām EEZ valstīs, kuras nav ES dalībvalstis, un trešām valstīm, un maršrutos starp lidostām ES un Šveices teritorijā. Saskaņošana, kas konstatēta lēmumā attiecas uz degvielas piemaksām, drošības piemaksām un komisijas maksu par kravu ekspeditoru piemaksām.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus.

Pirmais pamats izriet no acīmredzamas kļūdas vērtējumā un nepiemērota pamatojuma, jo Komisija nav pietiekoši precīzi pierādījusi, ka prasītāja ir piedalījusies piemaksām piemērotās komisijas maksas saskaņošanā, neņemot vērā nozīmīgos pierādījumus, kas atradās tās rīcībā un kas norāda uz pretējo.

Otrais pamats izriet no acīmredzamas kļūdas vērtējumā un atbildētājas pienākuma pienācīgi pierādīt, kurā dienā bija sācies prasītājas pārkāpums. Šajā ziņā prasītāja norāda:

izvirzītais pierādījums neatbilst precizitātes un konsekvences kritērijiem saistībā ar pārkāpuma ilgumu;

Komisijas konstatējums saistībā ar dienu, kurā sācies pārkāpums, ir pretrunā in dubio pro reo principam.

Trešais pamats izriet no kļūdām tiesību piemērošanā un faktos un acīmredzamas kļūdas vērtējumā tiktāl, ciktāl Komisija nebija kompetenta piemērot LESD 101. pantu un/vai EEZ līguma 53. pantu situācijā, kas attiecas uz aviāciju regulējošajiem tiesību aktiem un administrācijas sistēmu Honkongā, Indijā, Taizemē, Singapūrā, Korejā un Brazīlijā, un/vai neizmantoja savas pilnvaras saskaņā ar starptautiski pieņemtajām pieklājības normām un/vai, īstenojot savas pilnvaras, netika ņēmusi vērā, vai arī netika ņēmusi vērā pienācīgā veidā starptautiski pieņemtās pieklājības normas.

Ceturtais pamats izriet no samērīguma principa, sodu un sankciju individualitātes principa un vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpuma, jo prasītājai uzliktais naudas sods nav samērīgs ar pārkāpuma smagumu. Šajā ziņā prasītāja norāda:

objektīva rakstura pārkāpuma gadījumā Komisijai, novērtējot un izmērot pārkāpuma smagumu, ir pienākums ņemt vērā attiecīgajā tirgū "raksturu" un "kapacitāti" un ekonomisko kontekstu;

pēc pienācīgas analīzes šajā lietā bija pamatots iemesls uzskatīt, ka prasītājas pārkāpums nav tik smags, kā to atzinusi Komisija, piemērojot savu pārkāpuma smaguma izvērtēšanas koeficientu.

Piektais pamats izriet no pienākuma norādīt atbilstošu pamatojumu un samērīguma principa pārkāpuma tiktāl, ciktāl naudas soda pamatsumma preventīvos nolūkos ir tikusi palielināta par 16 %.

Sestais pamats izriet no kļūdas tiesību piemērošanā un faktos un acīmredzamām kļūdām vērtējumā un tiesiskās paļāvības principa un/vai vienlīdzīgas attieksmes principa, kā arī paziņojuma par iecietību pārkāpuma tiktāl, ciktāl Komisija prasītājai piešķīrusi viszemāko naudas soda samazinājumu pamatojoties uz sadarbību, neskatoties uz to, ka prasītāja bija pirmā sabiedrība, kura, pamatojoties uz paziņojumu par iecietību, lūgusi naudas soda samazinājumu.

Septītais pamats izriet no acīmredzamas kļūdas vērtējumā un vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma principa pārkāpuma, nepiešķirot prasītājai naudas soda samazinājumu, ņemot vērā atbildību mīkstinošus apstākļus, tiktāl, ciktāl Komisija nav vienādi ņēmusi vērā faktu, ka prasītāja tikai daļēji piedalījusies pārkāpumā un nav piedalījusies visos pārkāpuma posmos.

____________