Prasība, kas celta 2016. gada 8. septembrī – GEA Group/Komisija

(lieta T-640/16)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: GEA Group AG (Diseldorfa, Vācija) (pārstāvji – I. du Mont un C. Wagner, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Eiropas Komisijas 2016. gada 29. jūnija Lēmumu C (2016)3920, ar kuru groza 2009. gada 11. novembra Lēmumu C (2009)8682, final, par EKL un EEZ līguma 53. panta piemērošanas procesu (AT.38589 – Termiskie stabilizatori);

pakārtoti, samazināt naudas soda apmēru un noteikt jaunu termiņu maksājumam un procentiem (pēc apstrīdētā lēmuma pieņemšanas), un

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Eiropas Komisija ir pārkāpusi Padomes 2002. gada 16. decembra Padomes Regulas (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, 25. pantu, pieņemdama apstrīdēto lēmumu, kaut gan bija beidzies noilguma termiņš.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts LESD 266. panta 1. punkts un prasītājas tiesības uz aizstāvību, jo prasītājai netika dota iespēja izteikt savus apsvērumus mutvārdos.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punktu, jo tā prasītajai nepiemēroja 10 % griestus un tā piemēroja šos griestus citam pārkāpējam, prasītajai par sliktu.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, jo tā ir atzinusi vienīgi prasītāju par atbildīgu rīcībā, par kuru ir atzīti atbildīgi citi pārkāpuma izdarītāji, kaut arī prasītājas atbildība ir vienīgi atvasināta, un tā ir sadalījusi papildus atbildību, kas izriet no pārējo pārkāpēju samazinātās atbildības, vienīgi par sliktu prasītājai.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir rīkojusies ultra vires, ar atpakaļejošu spēku nosacīdama samaksas termiņu datumā, kurā nebija nekāda spēkā esoša juridiskā pamata maksājumam, un ka Komisija nav norādījusi pamatojumu atbilstoši LESD 296. panta 2. punktam, jo tā nav norādījusi, kādu iemeslu dēļ tā ir atkāpusies no savas prakses.

____________