VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (apelāciju palāta)
2015. gada 19. jūnijā
Lieta T‑88/13 P
Z
pret
Eiropas Savienības Tiesu
Apelācija – Civildienests – Ierēdņi – Civildienesta tiesas objektivitāte – Noteikums par pakāpes un amata atbilstību – Iecelšana citā amatā – Dienesta intereses – Noteikums par pakāpes un amata atbilstību – Civildienesta noteikumu 7. panta 1. punkts – Disciplinārlieta – Tiesības uz aizstāvību
Priekšmets Apelācijas sūdzība par Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) 2012. gada 5. decembra spriedumu Z/Tiesa (F‑88/09 un F‑48/10, Krājums‑CDL, EU:F:2012:171), ar ko tiek lūgts šo spriedumu atcelt
Nolēmums Atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas (trešā palāta) spriedumu Z/Tiesa (F‑88/09 un F‑48/10, Krājums‑CDL, EU:F:2012:171) daļā, kurā ar to kā neiedarbīgs tika noraidīts lietā F‑48/10 izvirzītais prasības pamats par komitejas, kas atbildīga par sūdzību izskatīšanu, kompetences neesamību un Eiropas Savienības Tiesas 2004. gada 4. maija Lēmuma par to pilnvaru izmantošanu, kuras saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem piešķirtas iecēlējinstitūcijai un kuras saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību piešķirtas institūcijai, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, 4. panta prettiesiskumu. Apelācijas sūdzību pārējā daļā noraidīt. Prasību lietā F‑48/10 noraidīt daļā, kurā tā ir balstīta uz prasības pamatu par komitejas, kas atbildīga par sūdzību izskatīšanu, kompetences neesamību un Tiesas 2004. gada 4. maija Lēmuma par to pilnvaru izmantošanu, kuras saskaņā ar Eiropas Savienības Civildienesta noteikumiem piešķirtas iecēlējinstitūcijai un kuras saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību piešķirtas institūcijai, kas ir pilnvarota noslēgt darba līgumus, 4. panta prettiesiskumu. Runājot par tiesāšanās izdevumiem šajā apelācijas instancē, Z k-dze atlīdzina trīs ceturtdaļas Tiesas tiesāšanās izdevumu un sedz trīs ceturtdaļas savu tiesāšanās izdevumu, bet Tiesa sedz vienu ceturtdaļu savu tiesāšanās izdevumu un atlīdzina vienu ceturtdaļu Z k-dzes tiesāšanās izdevumu.
Kopsavilkums
1. Ierēdņu celta prasība – Nelabvēlīgs akts – Lēmums noraidīt sūdzību – Vienkāršs un skaidrs noraidījums – Apstiprinošs akts – Nepieņemamība
(Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts)
2. Ierēdņu celta prasība – Iepriekšēja administratīva sūdzība – Sūdzība par aktu, par kuru notiek tiesvedība – Ietekmes uz administrācijas izvērtēšanas pienākumu neesamība
(Civildienesta noteikumu 90. un 91. pants)
3. Eiropas Savienības Tiesa – Pienākums ievērot Savienības tiesu neatkarību –Apjoms – Ar iestādes iekšējo pārvaldību saistīto pilnvaru īstenošana – Pieļaujamība
(Tiesas statūtu 4. pants)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(skat. 141. punktu)
Atsauces
Tiesa: rīkojums, 1988. gada 16. jūnijs, Progoulis/Komisija, 371/87, Krājums, EU:C:1988:317, 17. punkts.
Vispārējā tiesa: spriedumi, 2004. gada 2. marts, Di Marzio/Komisija, T‑14/03, Krājums‑CDL, EU:T:2004:59, 54. punkts; 2011. gada 21. septembris, Adjemian u.c./Komisija, T‑325/09 P, Krājums, EU:T:2011:506, 32. punkts, un 2014. gada 21. maijs, Mocová/Komisija, T‑347/12 P, Krājums (Izvilkumi), EU:T:2014:268, 34. punkts.
2. Runājot par sūdzības procedūru, kas ieviesta ar Civildienesta noteikumu 90. pantu, sūdzības iesniedzējam ir jābūt iespējai lūgt Savienības tiesu pārbaudīt lēmuma par tā sūdzības noraidīšanu tiesiskumu, nevis tikai sākotnējā tiesību akta, par kuru iesniegta sūdzība, tiesiskumu.
Proti, sūdzības iesniedzēja interese par to, lai sūdzības procedūra tiktu īstenota likumīgi un tātad lai lēmums par viņas sūdzības noraidīšanu tiktu atcelts nelikumības gadījumā, ir jāizvērtē autonomi, nevis saistībā ar iespējamo prasību, kas celta par sākotnējo tiesību aktu, kurš ir sūdzības priekšmets. Pretējā gadījumā attiecīgai personai nekad nebūtu iespējas atsaukties uz sūdzības procedūrā pieļautām nelikumībām, jo tam taču būtu liegts gūt labumu no administrācijas lēmuma pienācīgas pārskatīšanas pirmstiesas procedūrā, ikreiz, kad par sākotnējo tiesību aktu, pret kuru vērsta sūdzība, būtu celta prasība tiesā. Tādējādi tas zaudēs iespēju gūt labumu no procedūras, kuras mērķis ir ļaut un sekmēt strīda starp ierēdni un administrāciju atrisināšanu ar izlīgumu un likt institūcijai, kurai ierēdnis ir pakļauts, atbilstoši attiecīgajiem noteikumiem pārskatīt savu lēmumu, ņemot vērā iespējamos minētā ierēdņa iebildumus.
(skat. 144.–146. punktu)
Atsauce
Vispārējā tiesa: spriedums Mocová/Komisija, EU:T:2014:268, 38. punkts.
3. Tiesas statūtu 4. panta pirmā daļa, saskaņā ar kuru tiesneši nedrīkst būt politiskos vai valsts pārvaldes amatos, ir paredzēta, lai nodrošinātu tiesnešu neatkarību gan viņu amata pienākumu pildīšanas laikā, gan pēc tam, it īpaši neatkarību no dalībvalstīm vai pārējām Savienības iestādēm. Pārējās Tiesas statūtu 4. panta daļas arī atspoguļo šo vēlmi nodrošināt tiesnešu neatkarību.
Tomēr nav pamata no Tiesas statūtu 4. panta pirmās daļas izsecināt neiespējamību pildīt funkcijas, kas attiecas uz iekšējo iestādes pārvaldību. Tomēr tas, ka tiesneši pilda iekšējās administratīvas funkcijas iestādē, nekaitē to neatkarībai un ļauj nodrošināt iestādes administratīvo autonomiju.
(skat. 167. punktu)