Prasība, kas celta 2011. gada 16. maijā - Zinātnes, inovāciju un testēšanas centrs/Komisija

(lieta T-259/11)

Tiesvedības valoda - latviešu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: biedrība "Zinātnes, inovāciju un testēšanas centrs" (pārstāvis - E. Darapoļskis, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Eiropas Komisijas lēmumu par PHARE Nacionālās programmas Latvijā 2003 Līgumu 2003/004-979-06-03/110027 "Būvmateriālu inovāciju un testēšanas centra izveide", atzīstot par nepamatoti piedzītu PHARE finansējumu EUR 1,576,010.80 apmērā.

Pamati un galvenie argumenti

Ar Eiropas Komisijas (turpmāk tekstā - "Komisija") lēmumu par PHARE Nacionālās programmas Latvijā 2003 Līgumu 2003/004-979-06-03/110027 "Būvmateriālu inovāciju un testēšanas centra izveide" (turpmāk tekstā - "apstrīdētais lēmums") ir nolemts atgūt Eiropas Savienības fondu līdzekļus EUR 1,474,200 apmērā.

Prasītāja uzskata, ka Komisija, pieņemot apstrīdēto lēmumu, nav ievērojusi 2003. gada 19. septembrī starp Eiropas Kopienu un Latvijas Republiku noslēgto Finanšu memorandu par 2003 PHARE Nacionālās programmas Latvijā finansēšanu (turpmāk tekstā - "Finanšu memorands"), pamatojoties uz kuru 2005. gada 23. augustā ar prasītāju tika noslēgts Līgums par finansējuma piešķiršanu un izmaksāts PHARE finansējums EUR 1,576,010.80 apmērā. Tāpat prasītāja uzskata, ka Komisija nav ievērojusi Padomes Regulu (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam ¹ (turpmāk tekstā - "Finanšu regula"), un Komisijas Regulu (EK, Euratom) Nr. 2342/2002, ar ko paredz īstenošanas kārtību Padomes Regulai (EK, Euratom) Nr. 1605/2002 par Finanšu regulu, ko piemēro Eiropas Kopienu vispārējam budžetam ² (turpmāk tekstā - "Piemērošanas regula").

Pamatojot savu prasību, prasītāja izvirza šādus pamatus.

Pirmkārt, prasītāja uzskata, ka Komisija esot pieņēmusi apstrīdēto lēmumu bez rūpīgas lietas apstākļu pārbaudes un faktu novērtēšanas, balstoties vienīgi uz Latvijas Republikas amatpersonu ziņojumiem, kuri savukārt neesot balstīti uz kompetentu iestāžu atzinumiem vai lēmumiem. Prasītājas ieskatā Komisijai pirms piedziņas procedūras uzsākšanas bija jāpārliecinās par Latvijas Republikas amatpersonu ziņojumos norādīto pārkāpumu esamību un jāiegūst visi nepieciešamie pierādījumi, ko Komisija neesot veikusi, bet vienīgi formāli izskatījusi iepriekšējo saraksti. Tā rezultātā konkrētajā lietā esot ignorēti svarīgi fakti un nepamatoti atprasīts izmaksātais PHARE finansējums.

Otrkārt, Komisija neesot izmantojusi pilnvaras, kas tai piešķirtas ar Finanšu memorandu, Finanšu regulu un Piemērošanas regulu. Šajā ziņā prasītāja apgalvo, ka Eiropas Komisijai, konstatējot pārkāpumus, pirmkārt, bija jāaprēķina to finansiālā ietekme uz Kopienas budžetu, otrkārt, konstatējot, ka pārkāpumiem var būt būtiskas finansiālās sekas, bija jādod iespēja Latvijas Republikai sniegt paskaidrojumus, kā arī jādod laiks pārkāpumu novēršanai. Konkrētajā lietā Eiropas Komisija minētās pilnvaras neesot izmantojusi, kā rezultātā apstrīdētais lēmums esot pretrunā Finanšu memorandam, Finanšu regulas 71. pantam un Piemērošanas regulas 79. un 80. pantam.

Treškārt, apstrīdētais lēmums esot nesamērīgs un pieņemts, pārkāpjot Finanšu memorandā, kā arī Finanšu regulā un Piemērošanas regulā paredzēto attiecīgo lēmumu pieņemšanas procedūru. Turklāt apstrīdētais lēmums nav publicēts, tam nav norādīts izdošanas datums, un prasītāja par to uzzināja vienīgi Latvijā notiekošā tiesvedības procesa ietvaros pēc 2011. gada 9. marta.

Ceturtkārt, apstrīdētais lēmums radot smagas sekas un nodarot zaudējumus prasītājai, jo ir pret prasītāju ierosinātās tiesvedības pamatā un liedzot prasītājai turpmāk saņemt finansējumu PHARE programmas ietvaros.

Piektkārt un visbeidzot, prasītāja norāda, ka ar apstrīdēto lēmumu esot nodarīts būtisks kaitējums tās reputācijai, jo Komisijas prettiesiskās rīcības dēļ esot apdraudēta jaunu partneru iesaistīšana projekta ietvaros un būtiski mazināta investoru uzticība prasītājai kā drošam un stabilam finanšu partnerim.

____________

¹ - OV L 248, 16.09.2002., 1. lpp.

² - OV L 357, 31.12.2002., 1. lpp.