CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2011. gada 15. septembrī
Lieta F‑102/09
Kelly-Marie Bennett u.c.
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Civildienests – Pagaidu darbinieki – Līgums uz nenoteiktu laiku, kurā iekļauts noteikums par līguma izbeigšanu – Atklātie konkursi – Pieņemamība – Nelabvēlīgs akts – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. un 47. pants – Pienākums norādīt pamatojumu – Pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses – Labas pārvaldības princips – Tiesiskā paļāvība – Līgumu labticīgas izpildes princips – Pilnvaru nepareiza izmantošana
Priekšmets Prasība, kura iesniegta atbilstoši LESD 270. pantam, kas piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, ar kuru K.‑M. Bennett un 13 citi ITSB pagaidu darbinieki vai bijušie pagaidu darbinieki lūdz atcelt ITSB 2009. gada 12. marta lēmumu, ar kuru tiek izbeigti viņu līgumi, kā arī lūdz atlīdzināt morālo kaitējumu, kas esot nodarīts
Nolēmums Izslēgt Infante Seco Herrera no prasītāju saraksta. Atcelt ITSB 2009. gada 12. marta lēmumu izbeigt pagaidu darbinieka līgumu ar Bennett, Galle, Nuti, Scardocchia un Schmidt k-dzēm, kā arī ar Chertier González, Guarinos Viňals un Ramirez Battistig k-giem (prasītāji). Piespriest ITSB samaksāt Bennett, Galle, Nuti, Scardocchia un Schmidt k-dzēm, kā arī ar Chertier González, Guarinos Viňals un Ramirez Battistig k-giem starpību starp atalgojuma apmēru, uz kuru viņi varētu pretendēt, ja būtu turpinājuši strādāt savā amatā, un atalgojumu, bezdarbnieku pabalstiem vai jebkādiem citiem aizstājošiem pabalstiem, kurus tiem turklāt bija tiesības faktiski saņemt kopš 2009. gada 15. oktobra. Pārējā daļā prasību noraidīt. ITSB sedz trīs ceturtdaļas savu tiesāšanās izdevumu un Bennett, Galle, Nuti, Scardocchia un Schmidt k-džu, kā arī Chertier González, Guarinos Viňals un Ramirez Battistig k-gu tiesāšanās izdevumus. Dickmanns un Forzy k-dzes, kā arī Bianchi, Ruiz Molina un Zaragoza Gomez k-gi sedz savus tiesāšanās izdevumus paši un atlīdzina ceturtdaļu ITSB tiesāšanās izdevumu. Infante Seco Herrera sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Vēstule, kas adresēta pagaidu darbiniekam un kurā viņam tiek atgādināts par viņa līguma beigu datumu – Izslēgšana – Līguma grozīšana – Lēmums nepagarināt līgumu – Ietveršana
(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)
2. Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Pagaidu darbinieka līguma noteikums, saskaņā ar kuru darba attiecību saglabāšanai darbiniekam jābūt iekļautam atklāta konkursa rezerves sarakstā – Administrācijas lēmums, kurā tiek konstatēts, ka darbinieks nav ticis iekļauts minētajā sarakstā, un ar kuru tiek īstenots noteikums par līguma izbeigšanu – Ietveršana
(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)
3. Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Uz noteiktu laiku noslēgta līguma grozīšana par līgumu uz nenoteiktu laiku un noteikuma par līguma izbeigšanu, ja darbinieks netiek iekļauts atklāta konkursa rezultātā izveidotā rezerves sarakstā, ietveršana – Grozījumi, kas tiek interpretēti kā uz noteiktu laiku noslēgta līguma pagarināšana
(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a), b) un d) punkts un 8. panta pirmā un otrā daļa; Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 1. klauzulas b) punkts, 3. klauzulas 1. punkts un 5. klauzulas 1. punkta b) un c) apakšpunkts)
4. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības
(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 35. panta 1. punkta e) apakšpunkts)
5. Ierēdņi – Prasība – Neierobežota kompetence – Strīdi, kas saistīti ar finansēm Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkta izpratnē – Jēdziens
(Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts)
1. Akts, kurā salīdzinājumā ar agrāko aktu nav ietverts neviens jauns apstāklis, ir tikai šo agrāko aktu apstiprinošs akts, un šī fakta dēļ tam nevarētu būt tāda iedarbība, lai sāktos jauns prasības termiņš. Konkrēti vēstule, lai tikai atgādinātu darbiniekam viņa līguma noteikumus, kas attiecas uz tā darbības beigu termiņu un kas neietver nevienu jaunu apstākli attiecībā uz šiem noteikumiem, nav nelabvēlīgs akts.
Savukārt nelabvēlīgs akts ir jebkādi līguma grozījumi, bet tas attiecas tikai uz situāciju, kad tiek grozīti noteikumi, ja vien attiecīgās izmaiņas neietver līguma vispārējās nozīmes grozīšanu. Tāpat situācijā, ja līgums var tikt pagarināts, administrācijas pieņemtais lēmums to nepagarināt ir nelabvēlīgs akts, kas ir atsevišķs no attiecīgā līguma un kas var būt sūdzības un prasības priekšmets likumā noteiktajos termiņos. Tādējādi tāds lēmums, kas pieņemts pēc dienesta interešu un ieinteresētās personas situācijas atkārtotas izvērtēšanas, ietver jaunu apstākli salīdzinājumā ar sākotnējo līgumu un nav uzskatāms tikai par tā apstiprinājumu.
(skat. 56.–59. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1980. gada 10. decembris, 23/80 Grasselli/Komisija, 18. punkts; 1987. gada 9. jūlijs, 329/85 Castagnoli/Komisija, 10. un 11. punkts; 2006. gada 14. septembris, C‑417/05 P Komisija/Fernández Gómez, 46. punkts.
Pirmās instances tiesa: 2001. gada 2. februāris, T‑97/00 Vakalopoulou/Komisija, 14. punkts; 2003. gada 1. aprīlis, T‑11/01 Mascetti/Komisija, 41. punkts; 2008. gada 15. oktobris, T‑160/04 Potamianos/Komisija, 21. punkts.
Civildienesta tiesa: 2011. gada 15. aprīlis, F‑72/09 un F‑17/10 Daake/ITSB, 36. punkts.
2. Vēstule, kurā administrācija secina, ka pastāv jauns notikums vai situācija un no tā izdara tiesību normā vai līguma noteikumā paredzētus secinājumus attiecībā uz iesaistītajām personām, ir nelabvēlīgs akts, jo ar to tiek mainīts to personu juridiskais stāvoklis, uz kurām tas attiecas.
Tā ir administrācijas lēmuma gadījumā, ar kuru konstatē pagaidu darbinieka uzvārda neiekļaušanu konkrētā atklātā konkursa rezerves sarakstā un piemēro noteikumu par šī līguma izbeigšanu, kas ietverts viņa līgumā; noteikumu, kas rada šī līguma izbeigšanu gadījumā, ja iestājas konkrēts notikums, proti, tiek izveidots minētajā noteikumā paredzētais konkursa rezerves saraksts, kura datums līguma noslēgšanas brīdī nebija zināms. Šāds lēmums, kurš groza darbinieka juridisko stāvokli, ir nelabvēlīgs akts, par kuru var iesniegt sūdzību un, attiecīgā gadījumā, prasību.
Tādējādi minētajam darbiniekam nav obligāti jāapstrīd šis noteikums uzreiz pēc līguma parakstīšanas, kamēr tie apstākļi, kuros tas ir jāpiemēro, turpina būt neskaidri. Tā kā līguma izbeigšanas noteikuma iekļaušana ir sarežģītas darbības subjekts, darbiniekam ir jābūt iespējai netieši apstrīdēt šī noteikuma likumību, tāpat arī individuālo piemērojamību, ja administrācija pieņem lēmumu to piemērot darbības beigu posmā.
(skat. 63., 64. un 80. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: Daake/ITSB, minēts iepriekš, 34. un nākamie punkti.
3. 1. klauzulas b) punkta pamatnolīgumā par darbu uz noteiktu laiku, kas ietverts Direktīvas 1999/70 par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā, mērķis ir radīt kārtību, lai novērstu ļaunprātīgu izmantošanu, kas rodas, piemērojot uz noteiktu laiku slēgtus secīgus darba līgumus vai attiecības, un no šī skatupunkta tajā ir paredzēts ierobežot uz noteiktu laiku slēgtu darba līgumu, kas ir uzskatāmi par iespējamu ļaunprātīgas izmantošanas līdzekli par sliktu darba ņēmējiem, secīgu izmantošanu, paredzot noteiktu skaitu minimāli aizsargājošu noteikumu, lai novērstu algoto darbinieku situācijas nedrošību. Ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmās un otrās daļas noteikumiem tiek tieši precizēts ierobežojums izmantot secīgus pagaidu darbinieka līgumus. Pirmkārt, pagaidu darbinieka līgums minētās kārtības 2. panta a) punkta izpratnē var tikt pagarināts uz noteiktu laiku tikai vienu reizi; jebkura nākamā pagarināšana ir uz nenoteiktu laiku. Otrkārt, pagaidu darbinieka līgums šīs kārtības 2. panta b) vai d) punkta izpratnē, kura ilgums nevar pārsniegt četrus gadus, var tikt pagarināts tikai vienu reizi vēl uz diviem gadiem, ar nosacījumu, ka pagarināšanas iespēja bija paredzēta sākotnējā līgumā; attiecīgais darbinieks drīkst palikt savā amatā pēc līguma beigām tikai tad, ja viņš ir iecelts ierēdņa amatā. Šie noteikumi atbilst pamatnolīguma 5. klauzulas 1. punkta b) un c) apakšpunktā paredzētajiem pasākumiem, kas var novērst ļaunprātīgu izmantošanu, kura rodas, piemērojot uz noteiktu laiku noslēgtus secīgus darba līgumus vai secīgas darba attiecības.
Apstāklis, ka darbinieka līgumā tika iekļauts noteikums par izbeigšanu, kas administrācijai ļauj to izbeigt, ja ieinteresētā persona nenokārto konkursu, par ko organizācijai tika paziņots noteiktajā laikā, neatkarīgi no līguma noteikumiem neļauj kvalificēt to par līgumu uz nenoteiktu laiku, kuram raksturīga ir darba stabilitāte. Tādējādi līguma ilgums, kā tas izriet arī no 3. klauzulas 1. punkta pamatnolīgumā par darbu uz noteiktu laiku, kas ietverts Direktīvas 1999/70 par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā, var tikt noteikts ne tikai “ar noteikta datuma sasniegšanu”, bet arī ar “noteikta uzdevuma izpildi vai brīdi, kad norisinās konkrēts notikums”, kā konkrētā konkursa rezerves saraksta izveidošana, ar kuru ir saistītas vairākas iespējamās sekas saskaņā ar darbinieka līguma noteikumiem. Tāpat, ja viņa uzvārds netiek iekļauts rezerves sarakstā, no līguma noteikumiem izriet, ka tas tiks izbeigts; tāpat nokārtošanas gadījumā būtu saprātīgi, ja ierēdņa amata vieta tiktu piedāvāta attiecīgajam darbiniekam, ņemot vērā, ka piedāvājuma atteikuma gadījumā līgums vienalga tiks izbeigts atbilstoši tā noteikumiem.
Tomēr šis apstāklis nevar attaisnot Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmajā daļā paredzētā noteikuma, saskaņā ar kuru “jebkura nākamā pagarināšana” pēc pirmās pagaidu darbinieka līguma pagarināšanas uz noteiktu laiku atbilstoši minētās kārtības 2. panta a) punktam “ir pagarināšana uz nenoteiktu laiku”, nepiemērošanu, šai pārkvalifikācijai notiekot automātiski. Tādējādi šāds noteikums paredz jebkura darbinieka 2. panta a) punkta izpratnē stāvokli, kurš pēc divu secīgu līgumu uz noteiktu laiku noslēgšanas bez pārtraukuma turpina savas darba attiecības ar noteiktu iestādi vai aģentūru. Atzīstot, ka viens darba periods palīgdarbinieka statusā var pārtraukt šīs darba attiecības un tādējādi izbeigt Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmās daļas piemērojamību, ļautu likumīgi izmantot paņēmienu, kas atņem šī noteikuma jēgu – aizsargāt darbiniekus no līgumu, kas noslēgti uz noteiktu laiku, ļaunprātīgas izmantošanas.
(skat. 85., 86., 104.–106., 110. un 112. punktu)
Atsauces
Tiesa: 2006. gada 4. jūlijs, C‑212/04 Adeneler u.c., 63. punkts.
Civildienesta tiesa: 2006. gada 26. oktobris, F‑1/05 Landgren/EIF, 66. punkts.
4. Saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkta e) apakšpunktu prasītāja prasības pieteikumā pamatiem jābūt pietiekami skaidriem un precīziem, lai dotu iespēju atbildētājam sagatavot savu aizstāvību un Vispārējai tiesai izlemt prasību, attiecīgā gadījumā neizmantojot citu informāciju. Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un pareizu tiesvedību, būtiskajiem faktiem un tiesību normām, pamatojoties uz kuriem ir celta prasība, saskanīgi un saprotami ir jāizriet no paša prasības pieteikuma formulējuma, lai prasību varētu atzīt par pieņemamu.
(skat. 115. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2005. gada 14. decembris, T‑209/01 Honeywell/Komisija, 55. un 56. punkts un tajos minētā judikatūra.
Vispārējā tiesa: 2010. gada 6. maijs, T‑100/08 P Kerelov/Komisija, 16. punkts.
5. Prasība par to, lai Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs vienam no saviem darbiniekiem izmaksātu summu, ko tas uzskata par sev pienākošos saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības noteikumiem, ietilpst jēdzienā strīdi, kas saistīti ar finansēm, Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkta izpratnē. Saskaņā ar šo noteikumu Savienības tiesai tās izskatītajās lietās ir neierobežota kompetence, kas piešķir tai uzdevumu rast risinājumu tās izskatāmajiem strīdiem pilnībā, proti, spriest par visām darbinieka tiesībām un pienākumiem, vien atstājot attiecīgās iestādes vai aģentūras ziņā sprieduma daļas izpildi, ko tā veic, ievērojot Civildienesta tiesas noteiktus precīzus nosacījumus un tās kontrolē.
(skat. 184. punktu)
Atsauces
Tiesa: 2007. gada 18. decembris, C‑135/06 P Weißenfels/Parlaments, 65., 67. un 68. punkts.
Civildienesta tiesa: 2009. gada 2. jūlijs, F‑49/08 Giannini/Komisija, 39.–42. punkts.