Prasība, kas celta 2013. gada 27. septembrī – Izsák un Dabis/Komisija
(lieta T-529/13)
Tiesvedības valoda – ungāru
Lietas dalībnieki
Prasītāji: Balázs-Árpád Izsák (Târgu Mureș, Rumānija) un Attila Dabis (Budapešta, Ungārija) (pārstāve – J. Tordáné Petneházy, advokāte)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītāju prasījumi:
atcelt Eiropas Komisijas 2013. gada 25. jūlija Lēmumu C(2013) 4975, galīgā redakcija, ar kuru atteikts pieteikums reģistrēt pilsoņu iniciatīvu “Kohēzijas politika reģionu vienlīdzībai un reģionālo kultūru ilgtspējaiˮ;
piespriest Komisijai piereģistrēt iepriekš minēto iniciatīvu un veikt visus vajadzīgos juridiskos pasākumus;
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Prasības pamatošanai prasītāji izvirza šādus pamatus.
Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Regulas (ES) Nr. 211/2011 1 4. panta 2. punkta pārkāpums
Saistībā ar pirmo pamatu prasītāji norāda, ka to priekšlikums atbilst visiem nepieciešamajiem reģistrācijas nosacījumiem. Prasītāji turklāt uzskata par nepamatotu Komisijas apgalvojumu, ka ierosinātā iniciatīva acīmredzami ir ārpus Komisijas pilnvarām, saskaņā ar kurām tā var iesniegt Savienības tiesību akta priekšlikumu Līgumu īstenošanai. Prasītāji uzskata, ka iniciatīvas priekšlikums ietilpst LESD 4. panta 2. punkta c) apakšpunktā norādītajā kompetenču jomā (ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija).
Ar otro pamatu tiek apgalvots LESD 174. panta trešās daļas pārkāpums
Saistībā ar šo pamatu prasītāji apgalvo, ka LESD 174. panta trešajā daļā iekļautais nelabvēlīgo apstākļu saraksts, kuru dēļ reģionam obligāti ir jāvelta īpaša uzmanība, nav ierobežojošs (izsmeļošs), pretēji tam, ko apgalvo Komisija, bet gan orientējošs (ilustratīvs).
Ar trešo pamatu tiek apgalvots LESD 174. panta un Regulas (EK) Nr. 1059/2003 2 pārkāpums
Prasītāji turklāt uzskata, ka reģioni ar nacionālām, etniskām, kultūras, reliģijas vai lingvistiskām īpatnībām katrā ziņā ietilpst LESD 174. pantā norādīto Savienības kohēzijas politikas “attiecīgo reģionuˮ kategorijā, jo saskaņā ar Savienības atvasinātajām tiesībām kultūra ir būtisks teritoriālās, sociālās un ekonomiskās kohēzijas elements. To apliecina Regulas Nr. 1059/2003 3. panta 5. punkts, kā arī šīs pašas regulas preambulas 10. apsvērums.
Ar ceturto pamatu tiek apgalvots Regulas Nr. 211/2011 4. panta 1. punkta, kā arī LESD 167. panta pārkāpumsPrasītāji norāda, ka organizētājiem, pretēji Komisijas apgalvotajam, nav jānorāda tiesību akta priekšlikuma juridiskais pamats, bet gan, saskaņā ar Regulas Nr. 211/2011 4. panta 1. punktu, ir jānorāda Līgumu noteikumi, kurus tie uzskata par būtiskiem ierosinātajai darbībai. Turklāt atbilstoši LESD 167. panta noteikumiem Savienība veicina dalībvalstu kultūru uzplaukumu, respektējot to nacionālās un reģionālās atšķirības.Ar piekto pamatu tiek apgalvots LESD 19. panta 1. punkta pārkāpumsPrasītāji uzskata, ka Komisija kļūdaini apstrīdētajā lēmumā apgalvo, ka, lai gan Savienības iestādēm ir pienākums respektēt tās kultūras un lingvistiskās dažādības bagātību un izvairīties no jebkādas minoritāšu diskriminācijas, neviena no tās tiesību normām tomēr nav juridiska
is pamats nekādām minēto iestāžu darbībām. Prasītāji uzskata, ka šis apgalvojums tostarp ir pretrunā LESD 19. panta 1. punktam.Ar sesto pamatu tiek apgalvots LESD 174. panta otrās daļas pārkāpumsPrasītāji uzskata, ka Komisija nepareizi saprot iniciatīvu, apgalvojot, ka minoritāšu situācijas uzlabošanu nevar uzskatīt par tādu, kas veicina atšķirību starp dažādu reģionu attīstības līmeņiem un atsevišķu reģionu atpalicība
s mazināšanu LESD 174. panta otrās daļas izpratnē. Prasītāji norāda
, ka organizētāji nav ierosinājuši uzlabot nacionālo minoritāšu situāciju, bet gan panākt, lai Savienības kohēzijas politika nevarētu tikt īstenota, iznīcinot vai samazinot nacionālās, lingvistiskas un kulturālās reģionu īpatnības, un ka Savienības instrumenti un ekonomiskie mērķi nevar kļūt par tādas politikas – pat netiešiem – instrumentiem, kas ir vērsti pret minoritātēm.
________________________1 Eiropas Parlamenta un Pa
domes 2011. gada 16. februāra Regula (ES) Nr. 211/2011 par pilsoņu in