Lieta C‑366/13

Profit Investment SIM SpA

pret

Stefano Ossi u.c.

(Corte suprema di cassazione lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Regula (EK) Nr. 692/2001 – Brīvības, drošības un tiesiskuma telpa – Nesavienojamu nolēmumu jēdziens – Prasības pret vairākiem atbildētājiem, kuru domicils ir dažādās dalībvalstīs, kam nav viens un tas pats priekšmets – Jurisdikcijas paplašināšanas nosacījumi – Tiesas piekritības atzīšanas noteikums – “Lietu, kas attiecas uz līgumiem” jēdziens – Spēkā esošu līgumisko saistību neesamības pārbaude

Kopsavilkums – Tiesas (pirmā palāta) 2016. gada 20. aprīļa spriedums

1.        Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Jurisdikcijas noteikšana – Rakstveida formas prasība – Jurisdikcijas piešķiršanas noteikums obligāciju emisijas prospektā – Nepieciešamība norādīt piekrišanu šim noteikumam vai ietvert tiešu atsauci uz šo prospektu līgumā, ko parakstījušas puses, emitējot vērtspapīrus primārajā tirgū – Šī noteikuma attiecināmība uz trešām personām, kuras iegādājušās vērtspapīrus no finanšu starpnieka – Nosacījumi

(Padomes Regulas Nr. 44/2001 23. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

2.        Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Jurisdikcijas piešķiršana – Vienošanās par jurisdikcijas piešķiršanu – Formas nosacījumi – Vienošanās, kas noslēgta starptautiskajā tirdzniecības praksē pieņemtā formā – Jēdziens – Jurisdikcijas piešķiršanas noteikums obligāciju emisijas prospektā – Iekļaušana – Nosacījumi

(Padomes Regulas Nr. 44/2001 23. panta 1. punkta c) apakšpunkts)

3.        Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Īpašā jurisdikcija – Jurisdikcija līgumtiesību jomā – Jēdziens – Prasība, lai panāktu līguma atcelšanu un summu, kas uz tā pamata ir samaksātas, atgūšanu – Iekļaušana

(Padomes Regulas Nr. 44/2001 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

4.        Tiesu iestāžu sadarbība civillietās – Jurisdikcija un nolēmumu izpilde civillietās un komerclietās – Regula Nr. 44/2001 – Vairāki atbildētāji – Viena līdzatbildētāja tiesas kompetence – Nosacījums – Saikne – Nesavienojamu nolēmumu riska esamība – Tvērums – Prasības, kurām ir atšķirīgs priekšmets un pamats un kuras nav savstarpēji pakārtotas vai nesaderīgas – Pirmās prasības iznākuma iespējam ietekme uz otrās prasības iznākumu – Nolēmumu nesavienojamības konstatēšanai nepietiekamas sekas

(Padomes Regulas Nr. 44/2001 6. panta 1. punkts)

1.        Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 23. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka šajā normā noteiktā rakstveida formas prasība ir izpildīta tikai tad, ja, iekļaujot jurisdikcijas piešķiršanas klauzulu obligāciju emisijas prospektā un emitējot vērtspapīrus primārajā tirgū, pušu parakstītajā līgumā ir minēta piekrišana šai klauzulai vai arī ietverta nepārprotama atsauce uz šo prospektu.

Proti, ieinteresēto personu vienošanās esamība ir viens no Regulas Nr. 44/2001 23. panta 1. punkta mērķiem un tā liek tiesai, kurā celta prasība, pārbaudīt, vai attiecīgajai klauzulai tiešām ir piekritušas puses, kam jāizpaužas skaidri un precīzi.

Turklāt Regulas Nr. 44/2001 23. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka jurisdikcijas noteikšanas klauzula, kas ir obligāciju emisijas prospektā, ko sagatavojis attiecīgo vērtspapīru emitents, var tikt attiecināta uz trešo personu, kas ir iegādājusies šos vērtspapīrus no finanšu starpnieka, ja tiek pierādīts, pirmkārt, ka šī klauzula ir spēkā attiecībās starp šo emitentu un šo finanšu starpnieku, otrkārt, ka šī trešā persona, sekundārajā tirgū parakstoties uz šiem vērtspapīriem, pārņēma šī starpnieka tiesības un pienākumus atbilstoši piemērojamām valsts tiesībām un, visbeidzot, ka attiecīgajai trešajai personai bija iespēja uzzināt par prospektu, kurā ir šī klauzula. Iesniedzējtiesai ir jāpārbauda, vai šie nosacījumi ir izpildīti.

(sal. ar 27., 29., 36., 37., 51. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

2.        Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 23. pants ir jāinterpretē tādējādi, ka jurisdikcijas noteikšanas klauzulas iekļaušana obligāciju emisijas prospektā var tikt uzskatīta par starptautiskajā tirdzniecības praksē pieņemtu formu, kas ļauj prezumēt tās personas piekrišanu, uz ko tā tiek attiecināta, ciktāl tostarp ir pierādīts, pirmkārt, ka šādi plaši un regulāri rīkojas attiecīgās nozares tirgus dalībnieki, noslēdzot šī veida līgumus, un, otrkārt, ka līgumslēdzējām pusēm agrāk ir bijušas tirdzniecības attiecības savā starpā vai ar citām līgumslēdzējām pusēm, kas darbojas attiecīgajā nozarē, vai arī ka attiecīgā rīcība ir pietiekami labi pazīstama, lai to varētu uzskatīt par konsolidētu praksi. Valsts tiesas uzdevums ir izvērtēt, vai šie nosacījumi ir izpildīti.

Šajā ziņā iesniedzējtiesai ir jāņem vērā, ka šo prospektu pirms tam tika apstiprinājusi obligāciju emitēšanas valsts nacionālā birža un tā to publiski izvietoja savā interneta vietnē. Turklāt iesniedzējtiesai būtu jāņem vērā, ka trešā persona, kas ir iegādājusies šos vērtspapīrus no finanšu starpnieka un uz kuru attiecina jurisdikcijas noteikšanas klauzulu, ir uzņēmums, kas darbojas finanšu ieguldījumu jomā, kā arī iespējamās komercsaites, kas to pagātnē ir saistījušas ar pārējām pusēm. Valsts tiesai būtu arī jāpārbauda, vai obligāciju emitēšana tirgū šajā darbības nozarē parasti un regulāri tiek papildināta ar prospektiem, kuros ietverta jurisdikcijas noteikšanas klauzula, un vai šāda prakse ir pietiekami zināma, lai to varētu saukt par “konsolidētu”.

(sal. ar 49.–51. punktu un rezolutīvās daļas 1) punktu)

3.        Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 5. panta 1. punkta a) apakšpunkts ir jāinterpretē tādējādi, ka darbības, lai panāktu līguma atcelšanu un atbilstoši šim līgumam nepamatoti samaksāto summu atgūšanu, ietilpst “lietās, kas attiecas uz līgumiem,” šīs normas izpratnē.

Proti, pirmkārt, valsts tiesas jurisdikcija lemt jautājumus par līgumu ietver vērtējumu par līgumu veidojošajiem elementiem, jo šāds vērtējums ir absolūti nepieciešams, lai ļautu valsts tiesai pārbaudīt savu jurisdikciju atbilstoši Regulai Nr. 44/2001. Šīs regulas mērķu un idejas ievērošana prasa interpretēt tās 5. panta normas tā, lai tiesa, kurai jāizskata no līguma izrietošs strīds, var pārbaudīt, pat pēc savas ierosmes, savas jurisdikcijas būtiskos nosacījumus, ņemot vērā ieinteresētās puses sniegtos konkludentos un atbilstošos faktus, ar kuriem tiek pierādīta līguma pastāvēšana vai nepastāvēšana.

Otrkārt, kas attiecas uz saikni starp prasību atzīt par spēkā neesošu un par nepamatoti samaksāto maksājumu atmaksāšanu, ja nepastāv līgumattiecības, ko brīvi uzņēmušās puses, saistība netiks pildīta un tādēļ nebūs tiesību uz atprasījumu. Šī cēloņsakarība starp atprasījuma tiesībām un līgumtiesisku saikni ir pietiekama, lai celtu prasību par atgūšanu līgumtiesību jomā.

(sal. ar 54., 55., 58. punktu un rezolutīvās daļas 2) punktu)

4.        Regulas Nr. 44/2001 par jurisdikciju un spriedumu atzīšanu un izpildi civillietās un komerclietās 6. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka gadījumā, ja ir divas prasības, kas celtas pret vairākiem atbildētājiem, kurām ir atšķirīgs priekšmets un pamats un kuras nav savstarpēji pakārtotas vai nesaderīgas, nepietiek ar to, ka, atzīstot vienu no tām par pamatotu, tas varētu ietekmēt to tiesību apjomu, kuru aizsardzība tiek prasīta otrajā prasībā, lai rastos nesavienojamu spriedumu risks šīs normas izpratnē.

Konkrētāk, kas attiecas uz prasību par spēkā neesamības atzīšanu un nepamatoti samaksāto summu atgūšanu, no vienas puses, un prasību par atbildību, no otras puses, tas vien, ka vienas tiesvedības iznākums var ietekmēt otras iznākumu, tostarp summas, kas atgūstama saistībā ar prasību par spēkā neesamību un nepienākošos summu atgūšanu, potenciālā ietekme uz iespējamo kaitējumu prasībā par atbildību, ir nepietiekami, lai abās tiesvedībās pieņemamos nolēmumus uzskatītu par nesavienojamiem šī panta izpratnē. Proti, šī īpašās jurisdikcijas norma, kas atšķiras no Regulas Nr. 44/2001 2. pantā paredzētās jurisdikcijas atbilstoši atbildētāja domicila tiesas principam, ir turklāt interpretējama šauri, un to nevar interpretēt tā, lai tiktu aptverti gadījumi ārpus minētajā regulā skaidri paredzētajiem gadījumiem.

(sal. ar 63., 66., 67. punktu un rezolutīvās daļas 3) punktu)