PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS

(pirmā palāta)

2002. gada 25. oktobrī (*)

Konkurence – Regula (EEK) Nr. 4064/89 – Lēmums, ar ko koncentrācija ir atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu – Tiesības uz aizstāvību – Horizontālā un vertikālā iedarbība – Konglomerāta paredzamā iedarbība – Sviras efekts – Potenciāla konkurence – Nostiprināšanas vispārīgā ietekme

Lieta T‑5/02

Tetra Laval BV, Amsterdama (Nīderlande), ko pārstāv A. Vandenkastēle [A. Vandencasteele], D. Velbruks [D. Waelbroeck], A. Vaitbrehts [A. Weitbrecht] un S. Felkers [S. Völcker], advokāti,

prasītāja,

pret

Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv E. Velans [A. Whelan] un P. Helstrems [P. Hellström], pārstāvji, kas norādīja adresi Luksemburgā,

atbildētāju,

par prasību atcelt Komisijas 2001. gada 30. oktobra lēmumu C (2001) 3345, galīgā redakcija, ar kuru koncentrāciju atzīst par nesaderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līgumu (lieta Nr. COMP/M.2416 – Tetra Laval/Sidel).

EIROPAS KOPIENU

PIRMĀS INSTANCES TIESA

(pirmā palāta)

šādā sastāvā: priekšsēdētājs B. Vesterdorfs [B. Vesterdorf], tiesneši J. Pirungs [J. Pirrung] un N. Dž. Forvuds [N. J. Forwood],

sekretāre D. Kristensena [D. Christensen], administratore,

ņemot vērā rakstveida procesu un 2002. gada 3. un 4. jūlija tiesas sēdi,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

 Atbilstošās tiesību normas

1        Padomes 1989. gada 21. decembra Regulā (EEK) Nr. 4064/89 par uzņēmumu koncentrācijas kontroli (OV L 395, 1. lpp., ar labojumiem OV 1990, L 257, 13. lpp., un grozījumiem ar Padomes 1997. gada 30. jūnija Regulu (EK) Nr. 1310/97, OV L 180, 1. lpp.; turpmāk tekstā – “Regula”) paredzēta sistēma Komisijas kontrolei pār koncentrācijām, kam ir “Kopienas mērogs” Regulas 1. panta 2. punkta izpratnē.

2        Regulas 2. pantā ir noteikts:

“1.      Koncentrācijas, uz kurām attiecas šī regula, vērtē saskaņā ar šādiem noteikumiem, lai noteiktu, vai tās ir vai nav saderīgas ar kopējo tirgu.

Veicot novērtējumu, Komisija ņem vērā:

a)      nepieciešamību saglabāt un attīstīt efektīvu konkurenci kopējā tirgū, ņemot vērā cita starpā arī visu iesaistīto tirgu struktūru un faktisko vai potenciālo konkurenci no uzņēmumiem, kas atrodas vai nu Kopienā, vai ārpus tās;

b)      iesaistīto uzņēmumu tirgus pozīciju un to ekonomisko un finansiālo potenciālu, piegādātājiem un lietotājiem pieejamās alternatīvas, viņu piekļūšanu piegādātājiem vai tirgiem, juridiskus vai citus šķēršļus iekļūšanai tirgū, attiecīgo preču un pakalpojumu piedāvājuma un pieprasījuma tendences, starpnieku un gala patērētāju intereses un tehniskā un ekonomiskā progresa attīstību, ar noteikumu, ka tā ir patērētāju labā un nerada šķēršļus konkurencei.

2.      Koncentrācija, kas nerada vai nenostiprina dominējošo stāvokli, kura rezultātā kopējā tirgū vai ievērojamā tā daļā tiktu būtiski traucēta efektīva konkurence, ir atzīstama par saderīgu ar kopējo tirgu.

3.      Koncentrācija, kas rada vai nostiprina dominējošo stāvokli, kura rezultātā kopējā tirgū vai ievērojamā tā daļā tiktu būtiski traucēta efektīva konkurence, ir atzīstama par nesaderīgu ar kopējo tirgu.

[..]”

3        Regulas 4. pantā pusei, kas iegūst kontroli, vai pusēm, kas iegūst kopīgu kontroli pār uzņēmumu, prasīts ne vēlāk kā nedēļas laikā pēc koncentrācijas noslēgšanas paziņot par koncentrāciju Komisijai, kurai atbilstoši Regulas 6. panta 1. punktam ir jāizskata paziņojums, “tiklīdz tas ir saņemts”. Regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktā, skatot to kopā ar 10. panta 1. punktu, paredzēts, ka Komisijai, ja tā uzskata, ka paziņotā koncentrācija atbilst šīs regulas darbības jomai “un rada nopietnas šaubas attiecībā uz tās saderību ar kopējo tirgu”, lietvedība par paziņoto koncentrāciju ir jāuzsāk viena mēneša laikā un ne vēlāk kā sešu nedēļu laikā.

4        No brīža, kad ir uzsākta lietvedība par paziņojumu, Komisijas lēmumu pieņemšanas pilnvaras ir noteiktas Regulas 8. pantā. Saskaņā ar 8. panta 3. punktu, “ja Komisija atklāj, ka koncentrācija atbilst 2. panta 3. punktā noteiktajam kritērijam, tā pieņem lēmumu, kurā paziņo, ka koncentrācija nav saderīga ar kopējo tirgu”. Saskaņā ar 10. panta 3. punktu šādi lēmumi “jāpieņem ne vēlāk kā četru mēnešu laikā pēc dienas, kad uzsākta lietvedība”.

5        Lai arī Regulas 7. panta 1. punktā paredzēts, ka koncentrācija nevar tikt uzsākta ne pirms paziņojuma par to, ne, pirms tā ir paziņota par saderīgu ar kopējo tirgu, publiska konkursa rīkošanu, kas ir paziņota Komisijai, var saskaņā ar 7. panta 3. punktu uzsākt “ar noteikumu, ka ieguvējs neizmanto balsstiesības, kas saistītas ar attiecīgajiem vērtspapīriem, vai to dara tikai, lai saglabātu šo investīciju pilnu vērtību un pamatojoties uz Komisijas piešķirto atbrīvojumu, kā noteikts 4. punktā”.

6        Regulas 18. pantā par iesaistīto lietas dalībnieku un trešo personu uzklausīšanu paredzēts:

“1. Pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas atbilstoši 7. panta 4. punktam, 8. panta 2. punkta otrajam apakšpunktam un 3. līdz 5. punktam, kā arī 14. un 15. pantam Komisija dod attiecīgajām personām, uzņēmumiem un uzņēmumu apvienībām iespēju visās procedūras stadijās, līdz konsultācijām ar Padomdevēju Komiteju izteikt savu viedokli par iebildumiem, kas pret tām izvirzīti.

[..]

3. Komisija pieņem lēmumu, pamatojoties tikai uz iebildumiem, par kuriem abas puses spējušas iesniegt savus apsvērumus. Lietvedībā pilnīgi jāievēro tiesības uz aizstāvību. Lietas dokumenti ir pieejami vismaz tieši iesaistītajām pusēm, ievērojot uzņēmumu likumīgās intereses aizsargāt savus komercnoslēpumus.

[..]”

7        Komisijas 1998. gada 1. marta Regulas (EK) Nr. 447/98 par paziņojumiem, termiņiem un uzklausīšanu, kas paredzēta Regulā Nr. 4064/89 (OV L 61, 1. lpp.), 13. panta 3. punktā ir noteikts:

“Pēc savu iebildumu nosūtīšanas ziņotājām pusēm Komisija pēc šo pušu lūguma atļauj piekļūt dokumentiem, lai dotu tām iespēju īstenot savas tiesības uz aizstāvību.

Pēc lūguma Komisija atļauj piekļūt dokumentiem arī pārējām iesaistītajām pusēm, kas ir informētas par iebildumiem, tiktāl, ciktāl tas ir nepieciešams to apsvērumu sagatavošanai.”

8        Regulas 447/98 17. pantā “Konfidenciāla informācija” ir noteikts:

“1. Informāciju, tai skaitā dokumentus, nedara zināmu vai pieejamu tiktāl, ciktāl tā satur kādas personas vai uzņēmumu, arī ziņotāju pušu, citu iesaistīto pušu vai trešo personu, uzņēmējdarbības noslēpumus [komercnoslēpumus] vai citu konfidenciālu informāciju, kuras atklāšanu Komisija neuzskata par nepieciešamu atbilstoši izskatīšanas mērķiem, vai ja tiek skarti varas iestāžu iekšējie dokumenti.

2. Katrai pusei, kas dara zināmu savu viedokli saskaņā ar šīs nodaļas noteikumiem, skaidri jānorāda ikviens materiāls, kuru tā uzskata par konfidenciālu, norādot iemeslus, un jāiesniedz atsevišķs nekonfidenciāls variants Komisijas noteiktajā termiņā.”

 Lietas priekšvēsture

9        2001. gada 27. martā Tetra Laval SA, privāta sabiedrība, kas dibināta atbilstoši Francijas tiesībām un pilnībā pieder Tetra Laval BV (turpmāk tekstā – “Tetra” vai “prasītāja”), holdinga sabiedrībai, kas ietilpst Tetra Laval grupā, izsludināja publisku piedāvājumu izpirkt visas apgrozībā esošās Sidel SA (turpmāk tekstā – “Sidel”), kas ir Francijā biržā kotēta sabiedrība, akcijas. Tajā pašā dienā Tetra Laval SA ieguva aptuveni 9,75 % Sidel akciju no Azeo (5,56 %) un no Sidel vadības (4,19 %).

10      Izpirkuma piedāvājums bija par naudu ar cenu EUR 50 par akciju un saskaņā ar Francijas tiesību aktiem bija beznosacījumu. Piedāvājuma akceptu vienbalsīgi ieteica Sidel valde, un to apstiprināja arī Sidel lielākie akcionāri. Tetra Laval SA un Sidel kopīgo piedāvājuma dokumentu (“joint offer document”) 2001. gada 11. aprīlī apstiprināja Fondu biržas komiteja. Pēc publikācijas piedāvājums 2001. gada 14. aprīlī tika oficiāli atklāts uz laika posmu no 2001. gada 17. aprīļa līdz 22. maijam. Tajā bija paredzēts, ka, ja piedāvājums vainagosies ar panākumiem, Tetra SA akcijas atkal tiks kotētas nedēļā, kas sākas 2001. gada 11. jūnijā, ievērojot Regulas 7. panta 3. punktā paredzētos ierobežojumus.

11      Piedāvājuma rezultātā Tetra ieguva aptuveni 81,3 % apgrozībā esošo Sidel akciju. Pēc šā piedāvājuma slēgšanas prasītājs ieguva noteiktas papildu akcijas, tādējādi iegūstot pašreizējo īpašuma daļu aptuveni 95,2 % apmērā no akcijām un 95,93 % balsstiesību sabiedrībā Sidel.

12      Tetra cita starpā ietver uzņēmumu Tetra Pak, kas galvenokārt darbojas šķidrās pārtikas kartona iepakojumu jomā, kur Tetra Pak ir pasaules tirgus līderis. Tetra tāpat veic ierobežota apmēra darbības plastmasas iepakojumu jomā, galvenokārt kā pārveidotāja (kas ir darbība, kas ietver tukšu iepakojumu ražošanu un piegādi ražotājiem, kas tos piepilda paši), it īpaši augsta blīvuma polietilēna (turpmāk tekstā – “PEHD”) pudeļu sektorā.

13      Sidel ir iesaistīta iepakošanas iekārtu un sistēmu projektēšanas un ražošanas jomā, it īpaši saistībā ar tā saucamajām Stretch Blow Moulding mašīnām (“izstiepšana”, “izpūšana”, “formēšana”; turpmāk tekstā – “SBM mašīnas”), kas tiek izmantotas polietilēna tereftalāta (turpmāk tekstā – “PET”) plastmasas pudeļu izgatavošanā. Tā ir pasaules tirgus līderis SBM mašīnu ražošanā un piegādē. Tā ir aktīva arī barjertehnoloģijās, kas tiek izmantotas, lai PET padarītu savietojamu ar produktiem, kas ir jutīgi pret gāzēm un gaismu, kā arī PET un PEHD, mazākā mērā, pudeļu iepildīšanas mašīnu izgatavošanā.

14      2001. gada 18. maijā Komisija saņēma paziņojumu par darbībām, kuru rezultātā Tetra ir ieguvusi dalību Sidel kapitālā.

15      Starp lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka šīs darbības (turpmāk tekstā – “koncentrācija” vai “paziņotā darbība”) veido iegūšanu Regulas 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē un ka koncentrācijai ir Kopienas mērogs Regulas 1. panta 2. punkta izpratnē.

16      Ar 2001. gada 5. jūlija lēmumu Komisija, secinājusi, ka koncentrācija rada nopietnas šaubas par tās saderīgumu ar kopējo tirgu un Līgumu par Eiropas Ekonomikas zonu (turpmāk tekstā – “EEZ līgums”), uzsāka padziļinātās pārbaudes lietvedību saskaņā ar Regulas 6. panta 1. punkta c) apakšpunktu.

17      2001. gada 7. septembrī Komisija nosūtīja Tetra un Sidel paziņojumu par iebildumiem saskaņā ar Regulas 18. pantu, izskaidrojot, kādēļ tās sākotnējie secinājumi ir tādi, ka paziņotā darbība būtu aizliedzama. Prasītāja atbildēja uz paziņojumu 2001. gada 21. septembrī.

18      2001. gada 24. septembrī papildu paziņojums par iebildumiem, kurā it īpaši tika pievērsta uzmanība Tetra darbībām PEHD sektorā, tika nosūtīts Tetra un Sidel, un uz to prasītāja atbildēja 2001. gada 1. oktobrī.

19      2001. gada 25. septembrī prasītāja, lai novērstu pirmajā paziņojumā par iebildumiem paustās bažas par konkurenci, ierosināja dažādas saistības saskaņā ar Regulas 8. panta 2. punktu.

20      2001. gada 26. septembrī notika uzklausīšana pie uzklausīšanas amatpersonas saskaņā ar Regulas Nr. 447/98 14., 15., un 16. pantu.

21      2001. gada 9. oktobrī prasītāja piedāvāja Komisijai jaunu virkni stingru saistību (turpmāk tekstā – “saistības”), aizstājot tās, kas tika piedāvātas 2001. gada 25. septembrī.

22      Komisija veica specifisku tirgus pētījumu par saistībām, izsūtot 51 aptaujas anketu dažādiem attiecīgā ekonomiskā sektora dalībniekiem (klientiem, pārveidotājiem un konkurentiem); aptaujas anketas tika izsūtītas 2001. gada 11. oktobrī, par atbilžu gala termiņu nosakot 17. oktobri. Tā saņēma 34 atbildes (turpmāk tekstā – “atbildes uz tirgus pētījumu”) un, uzskatot tās par pilnīgi konfidenciālām, sagatavoja divus nekonfidenciālus apkopojumus, pirmkārt, par klientu un pārveidotāju atbildēm un, otrkārt, par konkurentu atbildēm, un nosūtīja šos apkopojumus prasītājai.

23      Komisijas gala lēmuma projekts, kas arī skāra saistības, tika pārrunāts, un Padomdevēja komiteja par uzņēmumu koncentrācijām to apstiprināja tās sanāksmē 2001. gada 19. oktobrī.

24      Ar 2001. gada 30. oktobra lēmumu (Lieta Nr. COMP/M.2416 – TetraLaval/Sidel C (2001) 3345, galīgā redakcija) (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Komisija paziņoto darbību atzina par nesaderīgu ar kopējo tirgu un EEZ darbību saskaņā ar Regulas 8. panta 3. punktu.

25      Apstrīdētais lēmums Tetra tika paziņots 2001. gada 6. novembrī.

26      Ievērojot apstrīdētajā lēmumā konstatēto, un pēc atsevišķas administratīvās procedūras, kas tika uzsākta, 2001. gada 19. novembrī nosūtot Tetra paziņojumu par iebildumiem, Komisija 2002. gada 30. janvārī pieņēma lēmumu, kurā tika noteikti pasākumi, lai atjaunotu efektīvas konkurences apstākļus saskaņā ar Regulas 8. panta 4. punktu (Lieta Nr. COMP/M.2416 – TetraLaval/Sidel).

 Apstrīdētais lēmums

27      Apstrīdētajā lēmumā Komisija analizēja paziņotās koncentrācijas saderīgumu ar kopējo tirgu, vispirms aprakstot šķidrās pārtikas iepakojuma sektoru un izvērtējot atbilstošos produktus un ģeogrāfisko tirgu, tad izvērtējot paziņoto darbību no konkurences viedokļa. Pēc šīs analīzes Komisija, ņemot vērā iepriekšējo konkurences izvērtējumu, izvērtēja saistību apjomu.

 Šķidrās pārtikas iepakojumu sektors

28      Komisija uzskata, ka [paziņotās darbības] “konkurences ietekme galvenokārt būs attiecībā uz šķidrās pārtikas iepakojuma [ražošanas] sektoru” (“šķidrā pārtika” galvenokārt nozīmē šķidros piena produktus (turpmāk tekstā – “PLL”), augļu sulas un nektārus (turpmāk tekstā – “sulas”), aromatizētos augļu negāzētos dzērienus (turpmāk tekstā – “BPF”) un tējas/kafijas dzērienus; šie četri produkti kopā turpmāk tekstā tiks apzīmēti kā “jutīgie produkti”) un it īpaši uz šā sektora segmentiem, kuros lietas dalībnieki galvenokārt ir aktīvi, konkrētāk, “plastmasas un it īpaši PET iepakojumu un kartona iepakojumu” (12. apsvērums). Komisija norāda, ka PET dod iespēju ražot caurspīdīgas pudeles. Produktiem, kas ir jutīgi pret skābekli un gaismu, PET ir jānostiprina, izmantojot “barjertehnoloģiju”. PET iepakošanas procesā ir trīs fāzes, proti, plastmasas “sagatavju”, kas ir caurules, kuras izmanto pudeļu ražošanā, izgatavošana; pašu tukšo pudeļu izgatavošana, izmantojot SBM mašīnas (skat. iepriekš 13. punktu), un pudeļu pildīšana (20. apsvērums). Pēc tam tā apraksta PEHD iepakošanu kā tādu, kurā ir “neskaidrības” aspekts. PEHD tiek ražots līdzīgi kā PET, bet tā ražošanā tiek izmantotas izspiešanas izpūšanas–formēšanas mašīnas (extrusion blow moulding machines; turpmāk tekstā – “EBM mašīnas”) (26. apsvērums). Atšķirībā no plastmasas iepakojumiem, kartona iepakošanas procesā iepakojuma ražošana, iepildīšana un noslēgšana ir integrētas darbības (28. apsvērums).

29      Komisija noteica vairākas atšķirības, it īpaši starp aseptisku un neaseptisku iepakošanu atbilstoši agrākiem tās lēmumiem šajā jomā, starp pašu iepakojumu un iepakošanas mašīnām un starp iepakošanu, ko veic paši šķidrās pārtikas ražotāji, un iepakošanu, ko veic pārveidotāji (skat. iepriekš 12. punktu). Tomēr, kā norāda Komisija, šo pēdējo atšķirību mazina vienošanās par “caurums sienā” (hole-through-the-wall) kārtību (turpmāk tekstā – “HTW līgumi”), atbilstoši kurai pārveidotājs pudeles ražo vietā, kas atrodas pie dzērienu ražotņu ēkām, un tās tieši piegādā šim ražotājam iepildīšanai.

 Atbilstošie produktu tirgi

30      Ievērojot, ka [paziņotās darbības] “konkurences ietekme galvenokārt būs attiecībā uz šķidrās pārtikas iepakojumu sektoru”, Komisija savu analīzi koncentrēja uz tiem šā sektora segmentiem, kuros lietas dalībnieki bija galvenokārt aktīvi – “plastmasas un it īpaši PET iepakojuma un kartona iepakojuma jomu“ (12. apsvērums). Komisija uzskata, ka šī “[tirgus] segmentēšana pēc gala izmantojuma ir nozīmīgs analīzes instruments, lai novērtētu šķidrās pārtikas iepakošanas iekārtu tirgu” (44. apsvērums). Tā apliecina, ka “iepakošanas sistēmas, kurās tiek izmantoti dažādi materiāli, piemēram, stikls un metāla kastes, veido dažādus atbilstošos produktu tirgus no konkurences tiesību viedokļa un tādēļ PET iepakošanas sistēmas atbilst atsevišķam izstrādājumu tirgum” (53. apsvērums). Komisija kategoriski noraida ideju, ka “kartons un PET nedala kopēju izstrādājumu segmentu un ka starp tiem nevar pastāvēt mijiedarbība” (53. apsvērums). Attiecīgi Komisija nolēma izvērtēt “mijiedarbību starp kartonu un PET, kā arī PET nākotnes pieaugumu tradicionālajā kartona gala izmantojuma segmentā“ (53. apsvērums).

31      Pievēršoties kartona iepakošanai, kas ir necaurspīdīga, Komisija uzskata, ka tas ir “derīgs pret skābekli un gaismu jutīgiem izstrādājumiem, bet to nevar izmantot gāzētiem dzērieniem”. PET iepakojums, no otras puses, “ir caurspīdīgs, un to var izmantot gāzētiem dzērieniem, bet tradicionāli ir bijis mazāk izmantojams pret skābekli un gaismu jutīgiem izstrādājumiem“ (55. apsvērums). Komisija uzsver, ka “PET ir derīgs visu izstrādājumu iepakošanai, kas tradicionāli iepakoti ar kartonu”, t.i., jutīgiem izstrādājumiem, un secina, ka “PET var potenciāli nodrošināt alternatīvu konkurējošo materiālu visam izstrādājumu, ko iepako kartonā, spektram” (57. apsvērums, izcēlums oriģinālā). Tomēr šie izstrādājumi ir atšķirami viens no otra, jo “izstrādājumu specifiskais raksturojums nosaka nedaudz atšķirīgus iepakošanas risinājumus (sulas ir ar augstu skābes līmeni, kurpretim PLL ir zems skābes līmenis, bet BPF un ledus tējai nav nepieciešamas tāda paša līmeņa skābekļa barjeras kā sulām)” (58. apsvērums).

32      Attiecībā uz sagaidāmo pieaugumu PET izmantošanā jutīgiem izstrādājumiem Komisija noraida Tetra apgalvojumu, ka “PET izmantošana ir ļoti ierobežota un tās izmantojums nākotnē būtiski nepieaugs” (59.–148. apsvērums). Tā šajā sakarā norāda, ka “PET segmentā visātrāk pieaugs ūdens un gāzētie bezalkoholiskie dzērieni galvenokārt sakarā ar pāreju uz tiem no stikla iepakojuma“ un ka “PET ir populārs patērētāju un ražotāju vidū” (55. apsvērums, 22. zemsvītras piezīme). Komisija konstatē, “ka jau šodien ir iespējama iepakošana un komerciāla tirdzniecība PET ar svaigu pienu, aromatizēto pienu, ledus tēju, svaigu sulu, ilgstošas konservācijas (karsti pildītām) sulām, aromatizētiem augļu dzērieniem un sporta dzērieniem” un ka ir tikai divi segmenti, kuros PET izmantošanā ir tehniskas problēmas: “aseptiskās sulas un aseptiskais nearomatizētais (UHT) piens“ (61. apsvērums). Atsaucoties uz aprēķiniem, ko Tetra interesēs iesniedza konsultāciju firma Canadean, tā norāda, ka, kaut arī PET izmantošana šobrīd nav ļoti svarīga PLL un sulām (0,5 % abos segmentos 2000. gadā), “situācija [..] jau šobrīd ir ļoti atšķirīga BPF un tējas/kafijas dzērienu segmentos, kas neprasa tādas pašas barjeras īpašības kā PLL un sulas”, kas ir segmenti, kuros PET “jau ir veicis vairākas nozīmīgas intervences” (69. apsvērums) (sasniedzot 20 % BPF un 25 % tējas/kafijas dzērieniem 2000. gadā).

33      No 2000. līdz 2005. gadam Komisija, ievērojot savus, Canadean un “neatkarīgos tirgus pētījumus” (104. apsvērums), proti, PCI, Warrick un Pictet pētījumus, secina, ka “jau ir ievērojama pārklāšanās starp PET un kartonu BPF un tējas/kafijas dzērienu segmentos” un ka “PET turpinās iegūt tirgus daļas šajos segmentos uz kartona rēķina” tik lielā mērā, ka “atbilstoši piesardzīgam novērtējumam, ka PET katrā no šiem segmentiem līdz 2005. gadam sasniegs 30 %, PET varētu iepakot 800 miljonus litru tējas/kafijas dzēriena (ieskaitot sporta dzērienus) un 1 miljardu litru BPF (144. apsvērums). Komisija papildina, ka “sagaidāms, ka uzlabojumi barjeras tehnoloģijā un aseptiskajā PET pildīšanā stiprinās PET pozīciju visos četros [jutīgo] izstrādājumu segmentos” un ka “PLL un sulu segmentā PET izmantošana nākošajos piecos gados ievērojami pieaugs” (146. apsvērums). Saskaņā ar Komisijas norādīto “ir reāls pamats uzskatīt, ka PET sasniegs vismaz 10–15 % svaigā piena un 25 % aromatizēto un citu piena dzērienu tirgū līdz 2005. gadam“, bet “attiecībā uz PET izmantošanu UHT pienam (kas veido aptuveni 50 % no kopējā piena tirgus EEZ valstīs) nav skaidrības” (147. apsvērums). Uzsverot PET “ievērojamo potenciālu”, “vismaz mazajos, augstā līmeņa aseptiskā piena segmentos, tādos kā iepakošana vienreizējai pasniegšanai”, Komisija uzskata, ka, “PET sasniedzot vismaz 15 % svaigā piena, 25 % citu piena dzērienu un tikai 1 % UHT piena tirgus līdz 2005. gadam, PET iepakošanas apjomi būs aptuveni 3 miljardi litru gadā (tas veido aptuveni 9 % no kopējā Eiropas [PLL] tirgus” (147. apsvērums). Attiecībā uz sulām Komisija uzskata, ka “ir pamatoti sagaidīt, ka PET sasniegs vismaz 20 % no kopējā sulu tirgus EEZ valstīs līdz 2005. gadam“, pat ja šis pieaugums galvenokārt veidosies no “būtiskas pārejas no stikla uz PET” (148. apsvērums).

34      Pievēršoties konkurencei starp PET un kartonu sektoros, kuros rodas pārklāšanās, Komisija secina, ka “kartona iepakošanas sistēmas un PET iepakošanas sistēmas (un tādēļ kartona un PET iepakošanas iekārtas) veido atšķirīgus izstrādājumu tirgus” (163. apsvērums). Tā konstatē, ka, “lai gan aizvietojamība starp abām sistēmām pašlaik nav pietiekami efektīva un tūlītēja šī tirgus noteikšanas mērķim (t.i., tās ir vājas aizstājējas), tas var mainīties nākotnē, kad PET barjeras tehnoloģijas uzlabosies un PET un kartona izmaksas izlīdzināsies” (163. apsvērums). Izlīdzināšanās var pat būt tāda, ka divas sistēmas nākotnē var “izveidot vienotu atbilstošo izstrādājumu tirgu konkurences noteikumu izpratnē” (163. apsvērums).

35      Turpinājumā Komisija izvērtē segmentus attiecībā uz “specifiskām iekārtām katrā iepakošanas sistēmā”, lai noteiktu, vai katrs no tiem “veido atšķirīgu izstrādājumu tirgu” (164. apsvērums).

36      Attiecībā uz PET iepakošanas sistēmām Komisija uzskata, ka SBM mašīnām, ievērojot jutīgo izstrādājumu specifisko raksturojumu un cenu diskriminācijas iespēju, “atsevišķs attiecīgais tirgus pastāv katrai no atšķirīgajām patērētāju grupām, pamatojoties uz gala izmantojumu, it īpaši četros “jutīgajos” dzērienu segmentos: PLL, sulas, BPF un tējas/kafijas dzērieni” (188. apsvērums). Komisija uzskata, ka dažādas barjeras tehnoloģijas veido daļu no tā paša izstrādājumu tirgus, lai gan daži no tiem var nākotnē atrasties atšķirīgā izstrādājumu tirgū (198. un 199. apsvērums). Tāpat pastāv divi atšķirīgi tirgi aseptiskās un neaseptiskās PET pildīšanas mašīnām (204. apsvērums), kurpretim PET sagataves veido vēl vienu atšķirīgu tirgu (206. apsvērums).

37      Attiecībā uz kartona iepakošanas sistēmām Komisija norāda, ka pastāv vienots viedoklis, ka “attiecībā uz tām pastāv četri atšķirīgi izstrādājumu tirgi: aseptiskā kartona iepakošanas mašīnas, aseptiskais kartons, neaseptiskā kartona iepakošanas mašīnas un neaseptiskais kartons” (209. apsvērums).

 Atbilstošais ģeogrāfiskais tirgus

38      Par atbilstošo ģeogrāfisko tirgu ir noteikta EEZ, jo “[PET iepakošanas iekārtu] piegādātāji darbojas visā EEZ [un] ir spējīgi nodrošināt to iekārtas uz pārrobežu pamata” (210. un 211. apsvērums).

 Paziņotās darbības novērtējums no konkurences tiesību viedokļa

39      Koncentrācijas novērtējums no konkurences tiesību viedokļa ir ietverts detalizētā analīzē (213.–408. apsvērums) un būtībā ir šāds:

“213      Komisijas tirgus pētījums un analīze parādīja, ka šī darbība var stiprināt Tetra dominējošo stāvokli aseptiskā kartona iepakošanas mašīnu un aseptiskā kartona tirgū un radīt dominējošu stāvokli PET iepakošanas iekārtu tirgū, it īpaši SBM (zemas un augstas kapacitātes) mašīnu tirgū “jutīgo” gala izstrādājumu segmentā (PLL, sulas, BPF un tējas/kafijas dzērieni).

214      Koncentrācijas subjekta nākotnes dominējošais stāvoklis divos tuvu atrodošos tirgos, kā arī ievērojama pozīcija trešajā tirgū (EBM mašīnas un PEHD pildīšanas mašīnas) ļoti iespējami stiprinās tā pozīciju abos tirgos, veidos šķēršļus iekļūšanai tirgū, līdz minimumam mazinās esošo konkurentu nozīmi un novedīs pie visa aseptiskās un neaseptiskās “jutīgo” izstrādājumu iepakošanas tirgus EEZ monopolistiskas struktūras”.

40      Pamatojot šos konstatējumus, Komisija vispirms atzīmē, ka attiecībā uz kartona iepakojumu tirgu ļoti maz kas ir mainījies kopš Pirmās instances tiesas 1994. gada 6. oktobra sprieduma lietā T‑83/91 TetraPak/Komisija (Recueil, II‑755. lpp.), ko Tiesa apelācijas instancē apstiprinājusi 1996. gada 14. novembra spriedumā lietā C‑333/94 P TetraPak/Komisija (Recueil, I‑5951. lpp.; turpmāk tekstā – “TetraPak II spriedumi”). Tādējādi tā konstatē, ka 2000. gadā EEZ Tetra bija dominējošs stāvoklis aseptiskā kartona iepakošanas mašīnu un aseptiskā kartona tirgū ar tirgus daļu 80 % (219. un 223. apsvērums) un “vadoša” pozīcija neaseptiskā kartona iepakošanas mašīnu tirgū un neaseptiskā kartona tirgū ar tirgus daļu [50–60 %] (1) (229. un 231. apsvērums). Otrkārt, atzīstot, ka Sidel nebija dominējošs stāvoklis SBM mašīnu tirgū, Komisija secina, ka tai ir “vadošā” pozīcija, jo tā ir “vienīgā sabiedrība, kas spēj nodrošināt pilnu SBM mašīnu spektru no ļoti zemas kapacitātes līdz augstākajai kapacitātei, vienmēr izmantojot vadošās rotoru tehnoloģijas” (248. apsvērums). Norādot, ka “efektīvas iepildīšanas operāciju veikšanas svarīgums savienojumā ar izpūšanu–formēšanu ir īpaši redzams attiecībā uz “jutīgajiem” izstrādājumiem, tādiem kā piens un augļu sulas, lai nodrošinātu tīru vai īpaši tīru iepakošanas procesu” (249. apsvērums), Komisija atzīmē, ka Sidel ražo aseptiskās un neaseptiskās iepildīšanas mašīnas (250. apsvērums) un ka tai ir jaunradītā Combi tehnoloģija, kas atļauj tai integrēt izpūšanas, iepildīšanas un aizkorķēšanas darbības vienā mašīnā (254. apsvērums). Komisija secina, ka Sidel ir “vadošā pozīcija [..] SBM tirgū” un “spēcīga pozīcija” citu PET iepakošanas iekārtu, it īpaši “aseptiskās iepildīšanas mašīnu, palīgiekārtu un palīgpakalpojumu jomā” (259. apsvērums).

41      Attiecībā uz dominējošā stāvokļa radīšanu PET tirgū un Tetra pozīcijas nostiprināšanu kartonu tirgū apstrīdētajā lēmumā izdalīta, pirmkārt, horizontālā un vertikālā koncentrācijas iedarbība, otrkārt, “sviras efekts” no kartona tirgus PET tirgū, treškārt, iedarbība kartona tirgū, kas rodas no konkurences spiediena izzušanas no PET tirgus, un, visbeidzot, visaptveroša iedarbība uz kartonu un PET tirgu.

42      Pirmkārt, attiecībā uz horizontālo iedarbību Komisija norāda, ka, tā kā Tetra un Sidel ir aktīvas trijos atšķirīgos izstrādājumu tirgos – “SBM mašīnas (zemas kapacitātes), barjeras tehnoloģijas un aseptiskās PET iepildīšanas mašīnas” (263. apsvērums), paziņotā darbība stiprinātu koncentrācijas subjekta pozīciju šajos trijos tirgos. Lai arī tā norāda, ka šī pozīcija nerada dominējošu stāvokli, Komisija konstatē, ka tā var sasniegt “dominējošu līmeni ar koncentrācijas subjekta dominējošā stāvokļa izmantošanu aseptiskā kartona iepakošanas iekārtu un aseptiskā kartona jomā” (263. apsvērums).

43      Otrkārt, Komisija norāda, ka “nozīmīga vertikālā iedarbība”, kas rastos no “koncentrācijas subjekta vertikālās integrācijas trijās iepakošanas sistēmās (kartons, PET un PEHD)” varētu “radīt neatkarīgo pārveidotāju vertikālu izslēgšanu” (291. apsvērums). Tirgus struktūra, ko radītu koncentrācija, varētu šādā veidā izslēgt neatkarīgos pārveidotājus (292. apsvērums):

“i) koncentrācijas subjekts būtu vienīgā vertikāli integrēta šķidrās pārtikas iepakošanas sabiedrība kartona (kartona iepakošanas mašīnas un kartona ruļļi), PEHD (EBM mašīnas un PEHD pudeles) un PET (SBM mašīnas, barjeras tehnoloģija, aseptiskie iepildītāji, sagataves un pudeles) iepakošanas jomā; ii) koncentrācijas subjekta duālā pozīcija kā piegādātājam un pārveidotāju konkurentam, visticamāk, radītu tirgū kanālu konfliktu (channel conflict). Koncentrācijas subjekts var izmantot tā spēcīgo tirgus pozīciju – kā SBM mašīnu piegādātājs pārveidotājiem, kas zināmā mērā ir atkarīgi no Sidel –, lai palielinātu pārveidotāju izmaksas un vājinātu to kā sagatavju un gatavo instalāciju piegādātāju tirgus pozīciju. Tetra/Sidel var spēt sniegt kombinētos piedāvājumus, kuros ietilpst SBM mašīnas un sagataves, piemēram, izmantojot Tetra veiksmīgo uzņēmējdarbības stratēģiju kartona jomā, tā varētu piedāvāt SBM mašīnas par zemāku cenu un kompensēt izmaksas, sasaistot klientus ar ilgtermiņa līgumu par standarta un barjeras nostiprināto sagatavju piegādi. Koncentrācijas subjektam var arī būt iespēja piedāvāt gatavas instalācijas klientiem bez pārveidotāju izmantošanas”.

44      Turpinājumā ir uzsvērta Tetra vertikālās integrācijas pakāpe kartona tirgū, kurā tai ir “uzņēmējdarbības modelis, kas piedāvā tās klientiem integrētus risinājumus – mašīnas un kartonu (ruļļi vai piegriešana)” (296. apsvērums) PEHD tirgū, kur tā ražo PEHD pudeles uz EBM mašīnām sadarbībā ar Graham Engineering Corporation un piegādā tās klientiem kā pārveidotājs, izmantojot HTW līgumus, kā arī PET tirgū. Attiecībā uz PET tirgu Komisija norāda, ka Tetra ir “trešais lielākais neatkarīgais sagatavju piegādātājs pasaulē ar tirgus daļu 10 %”, ka tai “ir plāni ražot ierobežotu skaitu pabeigtu PET pudeļu, kas stiprinātas ar tās īpašumā esošo barjeras tehnoloģiju Glaskin”, un ka kopš 1999. gada tā “ir aktīva plastmasas dzērienu pudeļu noslēgšanas sistēmu tirgū, izmantojot tās meitas sabiedrību Novembal”, ar “[10–20 %] tirgus daļu EEZ 2000. gadā” (298. apsvērums). Šī integrācija atšķir to no Sidel, kura “nav vertikāli integrēta sabiedrība” (293. apsvērums). Tomēr koncentrācijas rezultātā radītais subjekts “acīmredzot tirgū radīs pamatu kanālu konfliktiem, jo koncentrācijas subjekts būs pārveidotāju piegādātājs un konkurents” (301. apsvērums) un “var spēt atstumt pārveidotājus, piedāvājot klientiem kombinācijas, kurās ietilpst SBM iepakošanas mašīnas un sagataves, kā arī gatavās instalācijas” (312. apsvērums). Ir arī iespējams, ka tas spētu “atstumt pārveidotājus no šīm darbībām, atsakoties piegādāt SBM mašīnas vai paaugstinot to izmaksas un dodot priekšroku savai integrētajai uzņēmējdarbībai“ (318. apsvērums). Attiecībā uz Tetra lēmumu pamest sagatavju tirgu Komisija norāda, ka tā “nesecina, ka šīs vertikālās [dabas] problēmas pašas par sevi varētu radīt dominējošu stāvokli attiecībā uz PET vai sagatavēm” (324. apsvērums).

45      Komisija pēc tam detalizēti norāda (325.–389. apsvērums) uz pamatu savām bažām, ka koncentrācijas subjekts tā dominējošo stāvokli kartonu tirgū ar “sviras efektu” varētu izmantot PET iepakošanas iekārtu tirgū, lai “dominētu PET tirgū attiecībā uz “jutīgiem” gala izstrādājumiem“ (328. apsvērums). Tā uzskata, ka ir pietiekami, ka Tetra/Sidel ir šāda iespēja, lai darbība būtu nesaderīga ar kopējo tirgu. Tādējādi Komisijas bažas rodas nevis no pašreizējās Sidel pozīcijas SBM mašīnu tirgū, bet gan no “Tetra dominēšanas kartona tirgū” (328. apsvērums, izcēlums oriģinālā). Atsaucoties inter alia uz ciešu saikni starp abiem tirgiem kartonu iepakošanai un PET iepakošanas iekārtām, Komisija konstatē, ka koncentrācija “var radīt tirgus struktūru, kas nodrošinās ievērojamu pret konkurenci vērstu iedarbību, kas rastos no koncentrācijas subjekta vienlaicīgi dominējošā stāvokļa un vadošās pozīcijas attiecīgi kartona un PET iekārtu tirgos“ (330. apsvērums).

46      Tās analīze “[ir] izskaidrota četros posmos” (331. apsvērums). Pirmkārt, tirgus kartona un PET iepakošanas sistēmām “ir cieši saistīti izstrādājumu tirgi ar kopējiem klientiem”. Otrkārt, ievērojot PET nākotnes pieaugumu jaunajos jutīgo izstrādājumu segmentos, koncentrācija var sniegt iespēju koncentrācijas subjektam iegūt dominējošo stāvokli PET tirgū ar sviras efektu, izmantojot Tetra pašreizējo dominējošo stāvokli kartona tirgū. Treškārt, koncentrācija var stiprināt Tetra dominējošo stāvokli kartona tirgū. Ceturtkārt, divu dominējošo stāvokļu kombinācija var konsolidēt koncentrācijas subjekta pozīciju iepakošanas sektorā “jutīgajiem” izstrādājumiem, it īpaši aseptiskajai iepakošanai, tādējādi pastiprinot abus dominējošos stāvokļus.

47      Tās analīzes apstiprināšanai Komisija norāda uz faktu, ka paziņotā darbība Tetra ir stratēģiski svarīga, ka Tetra ir spējīga un ieinteresēta iesaistīt sviras efektu, ka koncentrācijas subjekta konkurenti nespēs konkurēt ar to dažādos līmeņos un, visbeidzot, ka Tetra var īstenot cenu diskrimināciju.

48      Attiecībā uz spēju un ieinteresētību iesaistīt sviras efektu Komisija secina, ka “no koncentrācijas izveidojusies tirgus struktūra īpaši veicinātu sviras efekta radīšanu” (359. apsvērums):

“a)      paredzams, ka būs kopējie klienti, kuru pieprasījums attieksies gan uz kartona, gan uz PET iepakošanas sistēmas “jutīgo” šķidrumu iepakošanu;

b)      Tetra ir it īpaši spēcīgs dominējošais stāvoklis aseptiskā kartona iepakošanā ar vairāk nekā [80–90 %] tirgus daļu un atkarīgu klientu bāzi;

c)      Tetra/Sidel spēs sākt no spēcīgas, vadošas pozīcijas PET iepakošanas sistēmās, it īpaši SBM mašīnās ar tirgus daļu apmēram [60–70 %];

d)      Tetra/Sidel būs spējīgas specifisku klientu vai specifisku klientu grupu mērķa atlasei, jo tirgus struktūra pieļauj cenu diskrimināciju;

e)      Tetra/Sidel būs spēcīga ekonomiskā ieinteresētība izmantot sviras efektu. Tā kā kartons un PET tehniski ir aizvietojami, gadījumos, kad klienti pāriet uz PET, tiek zaudēti klienti kartona uzņēmējdarbības daļā vai nu tāpēc, ka tie ir daļēji pārorientējušies no kartona, vai arī tāpēc, ka tie nepārorientē kādu no izstrādājumiem uz kartonu no citiem iepakošanas materiāliem. Tas rada papildu ieinteresētību pārvilināt klientus uz PET, lai atgūtu zaudējumus. Tādējādi ar sviras efektu to pašreizējā kartonu tirgus pozīcijā Tetra/Sidel ne tikai nostiprinātu to tirgus daļu PET daļā, bet arī aizsargātu vai kompensētu to iespējamos zaudējumus kartonu jomā;

f)      Tetra/Sidel konkurenti gan kartona iekārtu, gan PET iekārtu tirgū būs daudz mazāki uzņēmumi, lielākajiem no konkurentiem neaizņemot vairāk kā [10–20 %] tirgus daļu kartonu iepakošanas mašīnām vai SBM mašīnām.”

49      Sviras efekta īstenošana var būt pamatota ar Tetra pašreizējo dominējošo stāvokli aseptiskā kartona tirgū (364. apsvērums):

“Sviras efekts [šajā pozīcijā] [..] vairākos veidos [..] Tetra/Sidel sniegs iespēju sasaistīt kartona iepakošanas iekārtas un patēriņa preces ar PET iepakošanas iekārtām un, iespējams, sagatavēm (it īpaši ar barjeras tehnoloģiju stiprinātām sagatavēm). Tetra/Sidel arī spēs izmantot spiedienu vai ieinteresētību (tādu kā plēsonīgas cenas vai cenu karš un lojalitātes atlaides), lai tādējādi tās kartona klienti pirktu PET iekārtas un, iespējams, sagataves no Tetra/Sidel, nevis no to konkurentiem vai pārveidotājiem”.

50      Komisija arī norāda, ka “daudzi klienti, kam arī turpmāk vajadzēs kartona iepakojumu to izstrādājumu daļai, var tikt spiesti vai ieinteresēti iegādāties gan kartona iekārtas, gan PET iekārtas no viena kartona un PET iepakošanas iekārtu piegādātāja” un ka “klienti, kuriem ar Tetra to kartona iepakošanas vajadzībām būs ilgtermiņa līgumi, būs it īpaši neaizsargāti pret šādu spiedienu” (365. apsvērums).

51      Sviras efekts Tetra/Sidel konkurentus var izspiest no SBM mašīnu tirgus jutīgajiem izstrādājumiem šādu iemeslu dēļ (369. apsvērums):

“a) vai konkurenti var turpināt pārdot izstrādājumus segmentā (piemēram, ūdens vai bezalkoholiskie gāzētie dzērieni), kurā tie nav sasaistīti, ir mazsvarīgi dēļ spējas izmantot cenu diskrimināciju un mērķēšanas uz specifisku klientu grupām, kā rezultātā tiek segmentēts attiecīgais gala izmantošanas tirgus; b) “jutīgo” izstrādājumu segments sastāv no ļoti kompleksiem šķidrumiem, kas prasa ļoti specifiskas PET līnijas, ieskaitot barjeras tehnoloģijas un aseptiskās iepildīšanas mašīnas vai aseptiskās Combi SBM mašīnas [kas savieno izpūšanu, iepildīšanu un aizkorķēšanu]. Konkurentiem var trūkt pietiekošas ieinteresētības investēt un konkurēt šajās PET iekārtu augsto tehnoloģiju jomās, [..] [un] tādējādi tie tiks atstumti no tā saucamā “otrās paaudzes” PET tirgus”.

52      Tie varētu tikt atstumti arī “no pārējā SBM mašīnu tirgus” (370. apsvērums).

53      Saskaņā ar Komisijas norādīto šis iznākums ir visticamākais, ievērojot koncentrācijas subjektu konkurentu vājo pozīciju un to klientu pirktspējas trūkumu. Komisija norāda, ka attiecībā uz konkurentu pozīciju “kritiskais” punkts ir tāds, ka, pat ja Sidel trīs konkurenti augstas kapacitātes SBM mašīnu tirgū var atbilst Sidel piedāvājumam, situācija saglabājas tāda, ka tiem “trūks koncentrācijas subjekta dominējošā stāvokļa kartonu iepakošanā” (372. apsvērums). Tā norāda, ka:

“SIG grupai, kas ir vienīgā no trim konkurentiem, kura darbosies gan kartona, gan PET tirgū, tirgus daļa būs ne vairāk kā [10–20 %] kartona iepakošanas mašīnām un SBM mašīnām. SIG nav tāda pilna spektra kā koncentrācijas subjektam PET iekārtu jomā, jo tai šobrīd trūkst elementa, proti, barjeras tehnoloģijas, kas ir būtiska jebkurai iekļūšanai PET jauno izstrādājumu segmentā nākotnē. Neviens cits iepakošanas iekārtu piegādātājs nevarēs piedāvāt gan kartona, gan PET iepakošanas iekārtas.”

54      Tā secina, ka, “apvienojot dominējošo sabiedrību kartonu iepakošanā Tetra un vadošo sabiedrību PET iepakošanas iekārtu jomā Sidel, ierosinātā koncentrācija radītu tirgus struktūru, kas varētu nodrošināt koncentrācijas subjektam ieinteresētību un instrumentus transformēt tās vadošo pozīciju PET iepakošanas iekārtu tirgū, it īpaši SBM mašīnu (zemas un augstas kapacitātes), kas tiek izmantotas “jutīgo” izstrādājumu segmentā, tirgū dominējošajā stāvoklī, kas radīs pret konkurenci vērstu iedarbību visā SBM mašīnu tirgū” (389. apsvērums).

55      Attiecībā uz apgalvoto ietekmi uz kartonu tirgu Komisija uzskata, ka koncentrācija “var radīt tirgus struktūru, kas sniegtu iespēju Tetra nostiprināt tās pašreizējo dominējošo stāvokli kartona iepakošanā, novēršot nozīmīgu konkurences spiediena avotu”, kam būtu “nopietnas negatīvas sekas uz kartona iepakošanas sektoru” (390. un 391. apsvērums). Komisija atsaucas uz vajadzību būt īpaši piesardzīgiem, sastopoties ar tik augstas pakāpes dominējošā stāvokļa nostiprināšanu kā šajā lietā.

56      Komisija norāda, ka bez koncentrācijas sabiedrības, kas ir aktīvas PET iepakošanā, it īpaši Sidel un pārveidotāji, iesaistīsies uzņēmējdarbības stratēģijās, kuru mērķis ir palielināt PET izmantojumu, lai iegūtu kartona tirgus daļu. Tā noraida Tetra argumenta pamatotību, ka Sidel spēj ietekmēt tikai SBM mašīnu cenu, kas veido ļoti mazu proporciju no kopējām iepakošanas izmaksām, pamatojoties uz to, ka Tetra spēj ietekmēt cenu gan kartona mašīnām, gan kartona produkcijai, kas ir nozīmīgi.

57      Ja koncentrācija nenotiktu, “PET jomā [aktīvās] sabiedrības acīmredzot enerģiski konkurēs, lai iegūtu kartona tirgus daļu” (398. apsvērums). Ir paredzams, ka “Tetra arī spēcīgi aizstāvēs savu nostāju, meklējot iespēju uzlabot tās kartona iepakošanas risinājumus ar jauninājumiem, piedāvājot labāku kartona tehnoloģiju, jaunas kartona formas un aizdares un dažos gadījumos pazeminot kartona cenas, lai aizstāvētu tās tirgus pozīciju. Patiešām, Tetra ir bijusi aktīva šajā jomā un ir izmantojusi jaunu kartonu iepakošanu ar lietotājam draudzīgākām īpašībām, tādām kā kartona augšējās malas iepakošana ar aizskrūvējamu vāku” (398. apsvērums). Koncentrācija ne tikai samazinās nepieciešamību Tetra konkurēt tikpat sparīgi, bet arī dos tai iespēju “ievērojamā apmērā kontrolēt pāreju no kartona uz PET” (399. apsvērums). Tādējādi tā varēs uzturēt “tās kartona iepakošanas cenas pašreizējā līmenī to klientu vai klientu daļas” izstrādājumiem, kas nespēj vai visdrīzāk nespēs pāriet pilnībā vai daļēji uz PET, ievērojot patērētāju izvēli, šīs pāriešanas izmaksas un ilgtermiņa līgumus”, kamēr turpinot, no otras puses, tiem klientiem, kas vēlas pāriet uz PET, “būt tādā pozīcijā, kas ietekmē tās klientu izvēli attiecībā uz iepakošanas mašīnām, piemēram, nosakot pāriešanas laika ietvaru, un piedāvāt atbilstošus vai izmēram pielāgotus risinājumus, tādējādi palielinot tās PET iekārtu tirgus daļu” (399. apsvērums). Tādējādi Tetra var piesavināties “sava galvenā konkurenta, SIG grupas, svarīgāko priekšrocību, kas ir vienīgā alternatīvā sabiedrība pasaulē, kas ražo un pārdod gan kartona, gan PET iepakošanas iekārtas” (400. apsvērums).

58      Komisija tāpat konstatē, ka “fakts, ka koncentrācijas subjektam [ir] dominējošs stāvoklis divos tuvu saistītos tirgos (kartona un PET iepakošanas iekārtas) un ievērojama klātbūtne trešajā tirgū (PEHD), sniedz iespēju koncentrācijas subjektam ieņemt īpaši nozīmīgu klātbūtni iepakošanas sektoros attiecīgajiem gala izmantojuma izstrādājumiem (PLL, sulas, BPF, tējas/kafijas dzērieni)” (404. apsvērums). Tas arī stiprinās jau “spēcīgo” Tetra pozīciju (407. apsvērums) “jutīgo” izstrādājumu iepakošanas sektoros un var nostiprināt šķēršļus jaunu Tetra/Sidel konkurentu ienākšanai, kas atļaus koncentrācijas subjektam “padarīt par nenozīmīgiem konkurentus un [..] nostiprināt dominējošo stāvokli atbilstošajos kartona iepakošanas iekārtu un PET iepakošanas iekārtu tirgos, it īpaši SBM mašīnām, kas tiek izmantotas “jutīgajiem” izstrādājumiem” (408. apsvērums).

 Par saistībām

59      Attiecībā uz saistībām, kas norādītas apstrīdētā lēmuma pielikumā – tās Komisija ir apkopojusi šādi, un tās ietver (410. apsvērums): “a) Tetra atteikšanos no uzņēmējdarbības SBM mašīnu jomā; b) Tetra atteikšanos no uzņēmējdarbības PET sagatavju jomā; c) sabiedrības Sidel nodalīšanu no sabiedrībām TetraPak un jau iepriekš pastāvējušos korektīvos pasākumus saskaņā ar EK līguma 82. pantu, un d) licences izsniegšanu SidelSBM mašīnām pārdošanai klientiem “jutīgo” izstrādājumu iepildīšanai un pārdošanai pārveidotājiem”. Komisija konstatē, ka tie ir “nepietiekoši, lai mazinātu galvenās bažas par konkurenci attiecībā uz PET iepakošanas iekārtu un kartona iepakošanas tirgu” (424. apsvērums). Ierosinātajai Tetra uzņēmējdarbības pārtraukšanai SBM mašīnu un PET sagatavju jomā būtu tikai “minimāla ietekme uz koncentrācijas subjekta pozīciju”, kamēr licence, it īpaši SidelSBM mašīnu uzņēmējdarbībai jutīgajiem izstrādājumiem, būtu ne tikai nepietiekoša, lai novērstu problēmas, bet nav pat “dzīvotspējīgs risinājums” (424. apsvērums). Licence “var faktiski ieviest tirgū sarežģītu mehānismu, kā rezultātā tiks radīts mākslīgs regulējums” (424. apsvērums). Visbeidzot, divas rīcības saistības attiecībā uz Sidel un Tetra uzņēmējdarbības sadalīšanu un atbilstību EK līguma 82. pantam “ir uzskatāmas par nepietiekošām, lai rastu risinājumu bažām, kas rodas no tirgus struktūras pēc koncentrācijas” (424. apsvērums).

60      Ievērojot “vispārējo nepietiekamību, lai atrastu risinājumu bažām par konkurenci, ko rada koncentrācija”, Komisija secina, ka saistības “tādējādi nevar radīt pamatu pozitīvam lēmumam” (451. apsvērums).

61      Attiecīgi apstrīdētā lēmuma 1. punktā paredzēts:

“Koncentrācija, par kuru Komisijai paziņoja Tetra      Laval BV 2000. gada 18. maijā [..], kas ļautu Tetra iegūt ekskluzīvu kontroli pār uzņēmumu Sidel SA, tiek atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līguma darbību.”

 Process

62      Ar prasības pieteikumu, ko Pirmās instances kanceleja saņēma 2002. gada 15. janvārī, prasītāja ceļ šo prasību pret apstrīdēto lēmumu.

63      Ar atsevišķu dokumentu, kas iesniegts tajā pašā dienā, prasītāja arī lūdz lietu izskatīt paātrinātajā procesā saskaņā ar Reglamenta 76.a pantu. Komisija savos apsvērumos par šo pieteikumu, kas iesniegti 2002. gada 5. februārī, piekrita, ka šāds process būtu attaisnojams.

64      2002. gada 6. februārī Pirmās instances tiesas pirmā palāta, kurai tika nodota lieta, nolēma lietu izskatīt paātrinātajā procesā.

65      Komisija tās iebildumu rakstu iesniedza 2002. gada 12. martā.

66      Ar prasības pieteikumu, ko Pirmās instances kanceleja saņēma 2002. gada 19. martā, prasītāja cēla šo prasību, kas reģistrēta ar numuru T‑80/02, lūdzot atcelt 2002. gada 30. janvāra lēmumu (skat. šā sprieduma 26. punktu) un apvienot šo prasību ar prasību lietā T‑80/02. Ar atsevišķu dokumentu, kas iesniegts tajā pašā dienā, Tetra arī lietā T‑80/02 lūdz lietu izskatīt paātrinātajā procesā, ko atbalsta arī Komisija savos apsvērumos par šo pieteikumu, kas iesniegti 2002. gada 3. aprīlī. Arī šī lieta tika nodota Pirmās instances tiesas pirmajai palātai.

67      Procesa organizatorisko pasākumu ietvaros saskaņā ar Reglamenta 64. panta 3. punkta e) apakšpunktu 2002. gada 19. martā lietas dalībnieki tika izsaukti apmeklēt neformālu apspriedi ar tiesnesi referentu 2002. gada 4. aprīlī.

68      Prasītāja neformālajā apspriedē akceptēja, ka tās pieteikums apvienot šo lietu ar lietu T‑80/02 var tikt uzskatīts par atsauktu, ja mutvārdu process abās lietās var notikt pēc kārtas un ja spriedumi atbilstoši paātrinātā procesa kārtībai tiks pasludināti vienā un tajā pašā dienā. Apspriedes laikā lietas dalībniekiem tika dota iespēja iesniegt mutvārdu paskaidrojumu rakstus ne vēlāk kā vienu nedēļu pirms mutvārdu procesa abās lietās.

69      2002. gada 18. aprīlī Pirmās instances tiesas pirmā palāta piekrita lietu T‑80/02 izskatīt paātrinātajā procesā un noteica 2002. gada 26. un 27. jūniju Pirmās instances tiesas sēdes norisei abās lietās.

70      Pēc tiesneša referenta ziņojuma uzklausīšanas Pirmās instances tiesas pirmā palāta savā 2002. gada 10. jūnija sēdē nolēma uzsākt mutvārdu procesu un procesa organizatorisko pasākumu ietvaros lūdza lietas dalībniekus atbildēt uz vairākiem rakstveidam jautājumiem, kas uzdoti 2002. gada 11. jūnija vēstulē (turpmāk tekstā – “rakstveida jautājumi”), vēlams pirms tiesas sēdes mutvārdu paskaidrojumu rakstu iesniegšanas termiņā vai, ja tas nav iespējams, tiesas sēdē. Arī Komisija tika aicināta iesniegt vienu dokumentu.

71      2002. gada 19. jūnijā lietas dalībnieki Pirmās instances tiesas kancelejā iesniedza savus mutvārdu paskaidrojumu rakstus. Prasītājas rakstos tika lūgts pret noteiktu lietas dokumentos ietvertu informācijas daļu attiekties kā pret konfidenciālu informāciju, kuru konfidencialitāti savos rakstos Komisija neapstrīd. Tajā pašā dienā lietas dalībnieki atbildēja arī uz rakstveida jautājumiem un Komisija iesniedza prasīto dokumentu.

72      Tā kā viens no Pirmās instances tiesas pirmās palātas tiesnešiem nevarēja piedalīties sēdē, Pirmās instances tiesas priekšsēdētājs saskaņā ar Reglamenta 32. panta 3. punktu 2002. gada 24. jūnijā norīkoja tiesnesi J. Pirungu, lai nodrošinātu nepieciešamo kvorumu sprieduma pasludināšanai, un divas tiesas sēdes pārcēla uz 2002. gada 3. un 4. jūliju.

73      Ar 2002. gada 24. jūnija vēstuli prasītāja papildināja savu prasību attiecināt konfidenciālitāti uz noteiktu informācijas daļu lietas dokumentos.

74      Ar atsevišķu vēstuli tajā pašā dienā tā lūdza, lai dokumentu, kura kopija jau tikusi iesniegta Komisijā, iekļautu lietas materiālos. Attiecīgais dokuments ir Sidel “Rapport de gestion du Conseil d'administration” [valdes gada ziņojums] par 2001. finanšu gadu (turpmāk tekstā – “Sidel gada ziņojums”). Lūgums ar Pirmās instances tiesas pirmās palātas 2002. gada 26. jūnija lēmumu tika apmierināts.

75      Pēc tiesneša referenta papildu ziņojuma Pirmās instances tiesas pirmā palāta savā 2002. gada 27. jūnija apspriedē nolēma lūgt Komisiju iesniegt dažus dokumentus, it īpaši Canadean, PCI, Warrick un Pictet tirgus pētījumus un atbildēt uz diviem papildu rakstveida jautājumiem (turpmāk tekstā – “papildu rakstveida jautājumi”).

76      2002. gada 1. jūlijā Komisija iesniedza tās atbildes uz papildu rakstveida jautājumiem un prasītos dokumentus. Šie dokumenti, izņemot atbildes uz tirgus pētījumiem, kurus Komisija uzskatīja par konfidenciāliem, tika pievienoti lietas materiāliem.

77      Lietas dalībnieki sniedza mutvārdu paskaidrojumus un atbildēja uz Pirmās instances tiesas uzdotajiem jautājumiem 2002. gada 3. un 4. jūlija tiesas sēdē.

78      Tiesas sēdē Pirmās instances tiesa nolēma atļaut prasītājai pieeju dažu atbilžu uz tirgus pētījumiem nekonfidenciālajām versijām. Pēc Pirmās instances tiesas pārbaudes par piecām no atbildēm tika konstatēts, ka tās vai nu neietver atbildes uz uzdotajiem jautājumiem (četri dokumenti) vai arī ir pilnīgi konfidenciālas (viens dokuments), un tās netika izsniegtas prasītājai. Atbilžu nekonfidenciālā versija, ko Pirmās instances tiesa sagatavoja saskaņā ar Reglamenta 67. panta 3. punktu, tika pievienota lietas materiāliem un kopijas tika izsniegtas prasītājai. Pēc prasītājas lūguma Pirmās instances tiesa tai atļāva nedēļas laikā iesniegt rakstveida apsvērumus, kādi tai varētu būt par atbilžu uz tirgus pētījumiem minēto versiju. Ar 2002. gada 8. jūlija vēstuli prasītāja atteicās no šīm tiesībām, tomēr uzturot spēkā tās izvirzīto pamatu saistībā ar šiem dokumentiem.

 Lietas dalībnieku prasījumi

79      Ievērojot, ka nosacījumi, kas tika izvirzīti neformālās apspriedes laikā, lai labotu lietas dalībnieku prasījumus, tika ievēroti, prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–        atcelt apstrīdēto lēmumu;

–        piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

80      Komisijas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:

–        noraidīt prasību;

–        piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

 Juridiskais pamatojums

81      Prasītāja pēc būtības izvirza piecus pamatus savas prasības pamatošanai. Neformālajā apspriedē 2002. gada 4. aprīlī prasītāja uzsvēra – kā norādīts tās rakstveida apsvērumos –, ka tā apstrīd apstrīdēto lēmumu tiktāl, ciktāl ar to tiek aizliegta koncentrācija, kas grozīta ar saistībām (turpmāk tekstā – “grozītā koncentrācija”). Tā lūdza Pirmās instances tiesu savā izvērtējumā koncentrēties uz situāciju, kāda izrietētu no tās piedāvātajām saistībām.

82      Ar tās pirmo pamatu, kam ir procesuāls raksturs, prasītāja norāda, ka Komisija nav ievērojusi prasītājas tiesības uz pieeju lietas materiāliem pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas. Pamatā tā norāda, ka, aizliedzot grozīto koncentrāciju, Komisija nepareizi piemērojusi Regulas 2. panta 3. punktu. Trīs pamati, kas izvirzīti šā apgalvojuma pamatošanai, ir saistīti ar to, ka grozītajai koncentrācijai, pirmkārt, neesot ievērojamas pret konkurenci vērstas horizontālās vai vertikālās iedarbības, otrkārt, neesot ievērojamas pret konkurenci vērstas konglomerāta iedarbības, kā arī, treškārt, prasītāja apgalvo, ka Komisijas veiktais saistību novērtējums nav atbilstošs. Turklāt prasītāja apgalvo, ka Komisija nav sniegusi pietiekošu apstrīdētā lēmuma pamatojumu.

I –  I – Par pamatu saistībā ar tiesību piekļūt lietas materiāliem pārkāpumu

A –  Lietas dalībnieku argumenti

83      Prasītāja norāda, ka Komisija nav nodrošinājusi tai pilnu pieeju lietas materiāliem, jo vairāki dokumenti, uz kuriem Komisija lielā mērā balstījās, lai iegūtu ziņas Tetra nelabvēlīgu secinājumu izdarīšanai apstrīdētajā lēmumā, nekad nav nodoti tās rīcībā. Tie ir, pirmkārt, Komisijas ārējā ekonomikas eksperta profesora Ivaldi 2001. gada 10. septembra ziņojums (turpmāk tekstā – “Ivaldi ziņojums”), kurā bija ietverta ekonometriskā analīze par iepriekšējo Sidel pārdošanas peļņu (turpmāk tekstā – “ekonometriskā analīze”), no kuras prasītāja ir saņēmusi vienīgi kopsavilkumu uz vienas lapas, un, otrkārt, atbildes uz tirgus pētījumiem, no kuriem tā ir saņēmusi tikai divus kopsavilkumus. Neraugoties uz Tetra 2001. gada 19. oktobra lūgumu sniegt pilnu pieeju šīm atbildēm, nevis neatbilstošiem kopsavilkumiem, 2001. gada 25. oktobrī uzklausīšanas amatpersona apstiprināja Komisijas atteikumu sniegt pieeju šiem dokumentiem. Prasītāja pastāv uz to, ka šis atteikums neatbilst ne Komisijas Paziņojumam par iekšējiem noteikumiem pieprasījumu apstrādei pieejai lietas materiāliem saskaņā ar EK līguma [81.] un [82.] pantu, EOTK līguma 65. un 66. pantu un Padomes Regulu (EEK) Nr. 4064/89 (OV 1997, C 23, 3. lpp.; turpmāk tekstā – “paziņojums par piekļuvi lietas materiāliem”), ne judikatūrai (Tiesas 1983. gada 25. oktobra spriedums lietā 107/82 AEG/Komisija, Recueil, 3151. lpp., 23. un turpmākie punkti, kā arī Pirmās instances tiesas 1995. gada 29. jūnija spriedums lietā T‑30/91 Solvay/Komisija, Recueil, II‑1775. lpp., 58. un turpmākie punkti).

84      Prasītāja uzsver arī, ka Komisijai, ievērojot nozīmi, ko tā piešķīra ekonometriskajai analīzei apstrīdētajā lēmumā (īpaši 346. un turpmākajos apsvērumos), būtu bijis jāpievērš lielāka uzmanība arī citiem dokumentiem, nevis tikai Ivaldi ziņojumam kopsavilkuma formā, kas tika iesniegts prasītājai.

85      Komisija norāda, ka prasītājai bija pieeja lietas materiāliem, uz kuriem tā atsaucās un uz kuriem tā balstījās apstrīdētajā lēmumā. Norādot uz Regulas Nr. 447/98 13. panta 3. punktu un Pirmās instances tiesas 1999. gada 28. aprīļa spriedumu lietā T‑221/95 Endemol/Komisija (Recueil, II‑1299. lpp., 65. punkts), Komisija norāda, ka pieeja lietai ir attaisnojama tikai tiktāl, ciktal tā ļauj attiecīgajam uzņēmumam, kurš saņēmis Komisijas iebildumus un dokumentus, uz kuriem tā pamatojas, iesniegt apsvērumus par šo iebildumu pamatotību. Šajā lietā Tetra tika dota iespēja iesniegt šādus apsvērumus.

86      Vispirms attiecībā uz Ivaldi ziņojumu Komisija norāda, ka administratīvās procedūras laikā prasītāja nesūdzējās par pieejas trūkumu lietas materiāliem attiecībā uz ekonometrisko analīzi un attiecīgi nevar tagad apgalvot, ka tās tiesības uz aizstāvību ir pārkāptas. Šīs analīzes kopsavilkuma īsums ziņojumā var tikt izskaidrots ar apstākli, ka tā bija atbilde un iepriekš Tetra iesniegtās analīzes labojums. Tetra varēja iesniegt savus apsvērumus par šo ziņojumu (un tās eksperti to izdarīja mutvārdu procedūras Komisijā laikā 2001. gada 26. septembrī). Vēl jo vairāk, ziņojums bija tikai papildinoša daļa Komisijas veiktajai tirgus izpētei. Tādējādi, pat ja prasītājas apgalvojumi ir pamatoti, kas tā nav, tas nevar radīt situāciju, ka apstrīdētais lēmums tiek atcelts, jo ziņojums neietekmē lēmuma saturu.

87      Otrkārt, attiecībā uz atbildēm uz tirgus pētījumiem Komisija norāda, ka tām tāpat bija tikai otršķirīga nozīme, jo tā balstījās uz savu pašas analīzi par saistību nepietiekamību. Komisijai ir jāatsaka pieeja šiem dokumentiem, ievērojot konfidencialitātes apsvērumus (Tiesas 1995. gada 6. aprīļa spriedums lietā C‑310/93 P BPB Industries un British Gypsum/Komisija, Recueil, I‑865. lpp., 26. punkts). Lai gan Regulas Nr. 447/98 17. panta 2. punkts lietas dalībniekam, kas iesniedz apsvērumus, atļauj sniegt nekonfidenciālo versiju no tās atbildes, Komisijai katrā ziņā bija tiesības, ko apstiprina iepriekš minētais spriedums lietā Endemol/Komisija, sagatavot objektīvus, nekonfidenciālus kopsavilkumus un ierobežot prasītājas pieeju šiem kopsavilkumiem.

88      Vēl jo vairāk, Komisija pārrunāja šīs atbildes ar prasītāju 2001. gada 18. oktobra apspriedē, kuras laikā tai bija pieejami šie kopsavilkumi. Šī pieeja, kopā ar uzklausīšanas amatpersonas izvērtējumu un apstiprinājumu par kopsavilkumu objektivitāti, nodrošināja, ka prasītājas tiesības uz aizstāvību pilnībā tika ievērotas. Katrā ziņā, tā kā pētījuma rezultāti vienīgi apstiprināja Komisijas sākotnējo analīzi, nav pamata secināt, ka apstrīdētais lēmums būtu bijis citādāks, pat ja pieprasītā pieeja dokumentiem tiktu nodrošināta. Tādējādi apgalvojums par tiesību uz aizstāvību pārkāpumu nevar attaisnot apstrīdētā lēmuma atcelšanu.

B –  Pirmās instances tiesas vērtējums

1.     Ievada apsvērumi

89      Vispirms ir jānorāda, ka piekļuves lietas materiāliem konkurences lietās mērķis ir tostarp ļaut paziņojuma par iebildumiem adresātiem iepazīties ar pierādījumiem Komisijas lietas materiālos, lai uz šo pierādījumu pamata tie varētu atbilstoši izteikt savu viedokli par secinājumiem, kādus izdarījusi Komisija savā paziņojumā par iebildumiem (Tiesas 1979. gada 13. februāra spriedums lietā 85/76 Hoffmann‑La Roche/Komisija, Recueil, 461. lpp., 9. un 11. punkts; iepriekš minētais spriedums lietā BPB Industries un British Gypsum/Komisija, 21. punkts; un 1999. gada 8. jūlija spriedums lietā C‑51/92 P Hercules Chemicals/Komisija, Recueil, I‑4235. lpp., 75. punkts). Kopienu tiesību vispārējo principu, kas reglamentē piekļuves tiesības Komisijas rīcībā esošajiem lietas materiāliem, mērķis ir nodrošināt tiesību uz aizstāvību efektīvu izmantošanu un – gadījumā, kad runa ir par lēmumu par tādu konkurences noteikumu pārkāpumiem, kas piemērojami uzņēmumiem un ar kuriem uzliek naudas sodu vai kavējuma naudu – šo vispārējo principu pārkāpums procesā pirms lēmuma pieņemšanas principā var būt pamats lēmuma atcelšanai, ja ar to ir pārkāptas attiecīgā uzņēmuma tiesības uz aizstāvību (iepriekš minētais spriedums lietā Hercules Chemicals/Komisija, 76. un 77. punkts).

90      Tāpat ir jāatgādina, ka, lai noteiktu, ka tiesības uz aizstāvību ir pārkāptas, pietiek konstatēt, ka attiecīgo dokumentu neatklāšana varēja ietekmēt procesa gaitu un apstrīdētā lēmuma saturu par sliktu prasītājam (Pirmās instances tiesas 1995. gada 29. jūnija spriedums lietā T‑36/91 ICI/Komisija, Recueil, II‑1847. lpp., 78. punkts; 1999. gada 20. aprīļa spriedums apvienotajās lietās no T‑305/94 līdz T‑307/94, no T‑313/94 līdz T‑316/94, T‑318/94, T‑325/94, T‑328/94, T‑329/94 un T‑335/94 Limburgse Vinyl Maatschappij u.c./Komisija, Recueil, II‑931. lpp., 1021. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā Endemol/Komisija, 87. punkts).

91      Pirmās instances tiesa jau ir apstiprinājusi, ka šie principi, kas paredzēti Regulā, ir piemērojami procesā, pat ja to piemērošana var pamatoti tikt pielāgota procesa ātruma imperatīvajām prasībām, kas raksturo Regulas vispārējo sistēmu (iepriekš minētais spriedums lietā Endemol/Komisija, 68. punkts).

92      Attiecīgi šajā lietā ir jāizvērtē, vai prasītājas tiesības uz aizstāvību ietekmēja apstākļi, kādos tai bija piekļuve dažiem dokumentiem Komisijas administratīvajā lietā.

2.     Par pirmo pamata daļu, kas saistīta ar Ivaldi ziņojumu

93      Pirmkārt, pat ja Komisijas arguments par novēloto sūdzību par aizstāvības tiesību pārkāpumu būtu pamatots, to nevar atbalstīt konkrētajos šīs lietas apstākļos. Prasītājas apgalvojumu, ka profesoram Ivaldi acīmredzami bija ļoti ierobežota loma uzklausīšanā pie uzklausīšanas amatpersonas, Komisija nav noliegusi, kā arī tā nav atbildējusi uz ekonomistu ziņojumu, ko šajā uzklausīšanā iesniedza Tetra. Šādos apstākļos ir pamatoti secināt, ka prasītāja pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas nebija novērtējusi svarīgumu, kādu Komisija piešķirs ekonometriskajai analīzei Ivaldi ziņojumā.

94      Otrkārt, ir jākonstatē, ka prasītājai bija pietiekama pieeja Ivaldi ziņojumam; šo faktu tā nav nopietni apstrīdējusi. Faktiski jāpieņem Komisijas skaidrojums, ka šis ziņojums ir īss tāpēc, ka tā bija atbilde uz pašas prasītājas iesniegto analīzi. No minētā izriet, ka vienīgi citu dokumentu, kuriem Tetra nebija piekļuves, pastāvēšana attiecībā uz ekonometrisko analīzi apstrīdētajā lēmumā varētu radīt Komisijas kļūdu saistībā ar piekļuves nodrošināšanu lietas materiāliem.

95      Šajā sakarā no judikatūras ir skaidrs, ka gadījumā, ja attiecīgā iestāde norāda, ka konkrēts dokuments, kuram tiek prasīta piekļuve, nepastāv, tiek prezumēts, ka šāds dokuments nepastāv. Tā tomēr ir vienkārša prezumpcija, kuru prasītājs var atspēkot ar jebkādiem līdzekļiem, pamatojoties uz atbilstošiem un saskaņotiem pierādījumiem (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2000. gada 12. oktobra spriedumu lietā T‑123/99 JT's Corporation/Komisija, Recueil, II‑3269. lpp., 58. punkts, un 2002. gada 25. jūnija spriedumu lietā T‑311/00 British American Tobacco (Investments)/Komisija, Recueil, II‑2781. lpp., 35. punkts). Šajā lietā tomēr ir jākonstatē, ka prasītāja nav atspēkojusi šo prezumpciju.

96      Savu apgalvojumu pierādīšanai prasītāja pēc būtības atsaucas uz detaļām ekonometriskajā analīzē, kas veikta apstrīdētajā lēmumā. Tomēr no lietas materiāliem, it īpaši no lietas dalībnieku procesuālo rakstu pielikumiem, kas attiecas uz pretstatīto ekonometrisko analīžu precizitāti, ir secināms, ka Komisijas analīze lielā mērā ir balstīta uz informāciju, ko tai iesniedza prasītāja. Vienīgie citi faktori, kurus Komisija ņēmusi vērā savā analīzē, formulējot mainīgos lielumus, ir balstīti uz kritiku par dažiem Tetra analīzē izmantotajiem mainīgajiem lielumiem, kuru izteicis profesors Ivaldi savā ziņojumā. Šis secinājums ir apstiprināts pat ar Ivaldi ziņojuma virsrakstu, ka tas ir, vienskaitlī, “Note to the File/Internal” [Piezīme lietas materiālos/Iekšējs].

97      Šo secinājumu neatspēko prasītājas arguments, kas balstīts uz paziņojumu par piekļuvi lietas materiāliem. Faktiski ir skaidrs, ka palīdzība profesora Ivaldi sniegtā padoma formā nav “pētījums”, kam ir sniedzama piekļuve saskaņā ar paziņojuma par piekļuvi lietas materiāliem I. B punkta ceturto daļu. Analīzes atbilstība attiecīgajā ziņojumā nevar tikt apstrīdēta ar pamatu, kas saistīts ar apgalvoto piekļuves tiesību lietas materiāliem pārkāpumu. No minētā izriet, ka Komisija, lūdzot profesoru Ivaldi tai palīdzēt izvērtēt prasītājas iesniegto ekonometrisko analīzi, nav pārkāpusi savu pienākumu, ko tā noteikusi pati sev paziņojumā par piekļuvi lietas materiāliem.

3.     Par otro pamata daļu, kas saistīta ar atbildēm uz tirgus pētījumiem

98      Attiecībā uz otro pamata daļu par atbildēm uz tirgus pētījumiem judikatūrā ir norādīts, ka saistībā ar trešo personu atbildēm uz Komisijas informācijas pieprasījumiem tai ir jāņem vērā risks, ka uzņēmums, kam ir dominējošs stāvoklis, var veikt represīvus atbildes pasākumus pret konkurentiem, piegādātājiem vai klientiem, kuri izmeklēšanas gaitā ir sadarbojušies ar Komisiju (iepriekš minētie spriedumi lietā BPB Industries un British Gypsum/Komisija, 26. punkts, un lietā Endemol/Komisija, 66. punkts). Saskaroties ar šādu risku, trešās personas, kas iesniedz dokumentus Komisijai tās izmeklēšanas gaitā un kas uzskata, ka pret tām minēto darbību rezultātā var tikt veikti represīvi pasākumi, ir tiesīgas sagaidīt, ka viņu lūgums ievērot konfidencialitāti tiks ievērots.

99      Iespējams, ka – gadījumos, kad noteiktas trešās personas ir lūgušas, lai to identitāte netiktu izpausta, – Komisijai būs jāaizklāj citu trešo personu, kas iesaistītas procesā, bet kuras neprasa konfidencialitāti pirms savu atbilžu sniegšanas Komisijas aptaujai, identitāte (iepriekš minētais spriedums lietā Endemol/Komisija, 70. punkts).

100    Nevar izslēgt, ka šī konfidencialitātes prasība tāpat attaisno nekonfidenciālu kopsavilkumu sagatavošanu par visām atbildēm uz attiecīgo jautājumu (šai sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Endemol/Komisija, 71. un 72. punkts).

101    Citiem vārdiem, vienīgi fakts, ka Regulas Nr. 447/98 17. panta 2. punktā noteikts pienākums katrai trešajai personai, kas lūdz konfidencialitāti, skaidri norādīt elementus tās atbildē, kuriem jābūt konfidenciāliem, neliedz Komisijai, ievērojot Regulas Nr. 447/98 17. panta 1. punktu un EK līguma 287. panta mērķi, pēc savas ierosmes izvērtēt, vai pastāv risks, ka kādas procesā iesaistītās trešās personas komercnoslēpumi vai pat cita konfidenciāla informācija var tikt izpausta, ja ir iespējama neierobežota piekļuve citu trešo personu atbildēm, kas pašas nav lūgušas konfidencialitāti.

102    Tomēr, Komisijai sastopoties ar pieprasījumu piekļuvei lietas materiāliem, ko iesniedz paziņotāja puse (proti, “iesaistītā puse” Regulas 18. panta 1. punkta izpratnē), Komisijas kompetencē ir – vismaz kamēr tiek veiktas konsultācijas ar Padomdevēju komiteju saskaņā ar šo pantu – attaisnot jebkurus ierobežojumus uz šīm piekļuves tiesībām, ievērojot, ka jebkādi izņēmumi piekļuves tiesībām lietas materiāliem ir interpretējami šauri, it īpaši gadījumos, kad Komisija plāno aizliegt attiecīgo paziņoto koncentrāciju.

103    Saistībā ar atbildēm un tirgus pētījumiem ir jāatgādina, ka Tetra bija piekļuve tikai diviem nekonfidenciāliem Komisijas kopsavilkumiem no visām atbildēm uz tirgus pētījumiem, nevis pašām atbildēm vai, iespējams, to nekonfidenciālajām versijām (skat. šā sprieduma 22. punktu). Šajā sakarā Komisija norāda, ka tā saņēma daudzus konfidencialitātes pieprasījumus no tiem, kas atbildēja uz tirgus pētījumiem, dažos gadījumos tādēļ, ka tie paziņoja, ka baidās no atbildes pasākumiem. Tomēr pēc Pirmās instances tiesas veiktās pārbaudes saskaņā ar Reglamenta 67. panta 3. punktu ir noskaidrots, ka Komisija 51 aptaujas anketu saņēmēju, vismaz pa faksu nosūtīto anketu pirmajā lapā, nebija informējusi par viņu pienākumu saskaņā ar Regulas Nr. 447/98 17. panta 2. punktu skaidri norādīt visas to atbilžu daļas, kuras tie uzskata par konfidenciālām. Neraugoties uz šīs informācijas izlaišanu, sešās no trīsdesmit izmantojamām atbildēm no kopumā trīsdesmit četrām saņemtajām atbildēm tieši bija izteikts konfidencialitātes lūgums. Viens atbildes iesniedzējs Komisijai iesniedza atsevišķu nekonfidenciālu savas atbildes variantu saskaņā ar Regulas Nr. 447/98 17. panta 2. punktu.

104    Attiecīgi ir jāizvērtē, vai ir attaisnojams Komisijas lēmums atteikt prasītājai piekļuvi atbildēm uz tirgus pētījumiem un vienam nekonfidenciālam šo atbilžu variantam un sniegt šo piekļuvi tikai diviem nekonfidenciāliem kopsavilkumiem no visām šīm atbildēm.

105    Ir jānorāda, ka imperatīvās ātruma prasības, kas raksturo Regulas vispārējo sistēmu, pašas par sevi nevar attaisnot šāda veida atteikumu, kāds ir šajā lietā. Ja Komisijai nebija vajadzīgā laika, lai lūgtu visus tirgus pētījumu atbilžu iesniedzējus sagatavot arī to atbilžu nekonfidenciālus variantus saskaņā ar Regulas Nr. 447/98 17. panta 2. punktu, tai vismaz bija jāizskaidro prasītājai, ka baiļu no represīviem atbildes pasākumiem vai citām negatīvām vai nevēlamām sekām, ko pauduši atbilžu iesniedzēji, kas vienkārši pieprasīja konfidencialitāti, nesniedzot savu atbilžu nekonfidenciālo variantu, daba un ietvars attaisno atteikumu piekļuvei šīm atbildēm vai to nekonfidenciāliem variantiem. Lai gan īsu iesniegšanas termiņu noteikšana otrajā koncentrācijas procedūras fāzē – praktisku iemeslu dēļ un it īpaši tad, ja tiek saņemti daudzi konfidencialitātes lūgumi, – var būt pamats nekonfidenciālu kopsavilkumu sagatavošanai, Komisijai joprojām ir pienākums sniegt derīgu pamatojumu vispārējam atteikumam piekļūt atbildēm uz tirgus pētījumiem attiecībā uz saistībām, ko piedāvā attiecīgā persona. Šis pienākums ir spēkā vēl jo vairāk attiecībā uz tai iesniegtām atbildēm bez jebkāda, vismaz formāla, lūguma ievērot konfidencialitāti.

106    Šajā sakarā no uzklausīšanas amatpersonas 2001. gada 25. oktobra atbildes uz prasītājas 2001. gada 19. oktobra pieprasījumu piekļuvei lietas materiāliem izriet, ka Komisijas nostāja attiecībā uz piekļuvi lietas materiāliem šajā lietā atspoguļo tās vispārīgo pozīciju. Komisija uzskatīja, ka atbilžu uz tirgus pētījumu kopsavilkumu, kura precizitāti un detalizētību apstiprināja uzklausīšanas amatpersona, sniegšana radīja adekvātu piekļuvi lietas materiāliem un tādējādi respektēja Tetra tiesības uz aizstāvību.

107    Vispirms, it īpaši, ievērojot faktu, ka daži atbilžu uz tirgus pētījumu iesniedzēji izteica savas bažas par iespējamiem prasītājas atbildes pasākumiem, ja to atbildēm netiktu piemērota konfidencialitāte, ir jākonstatē, ka šī konfidencialitāte bija jāpiemēro visām šīm atbildēm.

108    Tā kā Pirmās instances tiesa pati spēja noteikt, ka piekļuve varēja tikt sniegta nekonfidenciālajai versijai vismaz 30 atbildēm uz tirgus pētījumiem, to sagatavošanā aizklājot konfidenciālās informācijas daļas, ir jāizvērtē, vai šajā lietā ar piekļuvi vienīgi kopsavilkumiem patiešām ir pārkāptas prasītājas tiesības uz aizstāvību.

109    Ir jāatzīst, ka Komisijas apgalvojums, ka tā atsaucās uz atbildēm uz tirgus pētījumiem apstrīdētajā lēmumā tikai tādēļ, lai apstiprinātu secinājumu, kas jau tika izdarīts iepriekš attiecībā uz saistībām citu nesaistītu iemeslu dēļ, ir zināmā mērā apstiprināts ar apstrīdētā lēmuma redakciju (tostarp tā 424. un 425. apsvērumu). Tomēr ir taisnība, ka vismaz viens prasītājai nelabvēlīgs secinājums par saistībām tiek pasniegts kā tāds, kas “apstiprināts ar tirgus analīzi” (428. apsvērums).

110    Jāatzīmē, ka 2001. gada 18. oktobra memorandā un formālajā sūdzībā, ko Tetra 2001. gada 19. oktobrī iesniedza uzklausīšanas amatpersonai, Tetra sūdzējās par vairākiem trūkumiem un neprecizitātēm tirgus pētījumu aptaujas anketās, kurām tai bija pieeja, it īpaši saistībā ar diskusijām par Tetra piedāvātajām saistībām attiecībā uz licenci SidelSBM mašīnām. Savā 2001. gada 25. oktobra atbildē uzklausīšanas amatpersona norādīja, ka Komisijas tirgus pētījumi tika veikti objektīvi un aptaujas anketas nebija maldinošas. Tā arī norādījusi, ka, ievērojot apstākli, ka saistību nekonfidenciālais variants tika pievienots aptaujas anketām, Komisija varēja pieņemt, ka aptaujas anketu saņēmēji lasīja šo dokumentu.

111    Vispirms jānorāda, ka gan sūdzība, gan memorands ir pievienoti un citēti prasības pieteikuma zemsvītras piezīmē. No minētā izriet, ka tiesas sēdes laikā Komisijas izvirzītais iebildums, ka argumenti prasītājas mutvārdu paskaidrojumu rakstā par apgalvoto neprecizitāti klientiem nosūtītās aptaujas anketas piektajā jautājumā esot jauni un tādēļ nepieņemami, nav pamatots.

112    Tomēr nevar pieņemt prasītājas argumentu, ka aptaujas anketas, aicinot to saņēmējiem izteikt viedokli, vai saistības “[varētu] nozīmīgi samazināt” prasītājas pozīciju kartona iepakošanas jomā un “[varētu] efektīvi mazināt” koncentrācijas subjekta spēcīgo pozīciju jutīgās šķidrās pārtikas iepakošanas tirgū, varēja maldināt anketu saņēmējus attiecībā uz Regulas 2. panta 3. punktā noteiktajiem kritērijiem. Šajā ziņā pietiek atzīmēt, ka, pat ja kādi no šiem saņēmējiem varēja formulēt savas atbildes, pamatojoties uz citiem kritērijiem, nevis Regulas 2. panta 3. punktā norādītajiem, prasītājai nebija nepieciešama piekļuve attiecīgajām atbildēm, lai administratīvās procedūras ietvaros varētu Komisijai atgādināt par šo kritēriju nozīmību.

113    Minēto apstiprina fakts, ka Tetra, kā tā norādīja savā 2001. gada 18. oktobra memorandā, faktiski jau no paša sākuma bija piekļuve klientiem un pārveidotājiem nosūtītajām aptaujas anketām. Kaut arī Komisijai bija jāsniedz piekļuve arī aptaujas anketām, kas tika izsūtītas prasītājas konkurentiem, prasītāja tomēr tiesas sēdes laikā atzina, ka tai pēc tam bija pieeja tām, izmantojot citus līdzekļus. Katrā ziņā Tetra arī tiesas sēdes laikā atzina, ka tās arguments patiesībā neattiecas uz pēdējo aptaujas anketu. Tādējādi ir skaidrs, ka, izmantojot tās piekļuvi aptaujas anketām un izmantojot Komisijas sagatavoto atbilžu kopsavilkumus, prasītāja savā sūdzībā uzklausīšanas amatpersonai varēja atgādināt, ka Komisijai bija jāpiemēro vienīgi Regulas 2. panta 3. punktā paredzētie kritēriji.

114    Attiecībā uz apgalvojumu par Tetra saistību ar apraksta attiecībā uz licenci maldinošo būtību aptaujas anketās, kas tika izsūtītas klientiem un pārveidotājiem, to vienkārši izlasot, ir redzams, ka parastam uzmanīgam adresātam tā nevarēja būt maldinoša. Lai gan uzdotie jautājumi ietvēra zināmas detaļas par licenci, kuras vissliktākajā gadījumā potenciāli varētu maldināt saņēmēju, kas nepievērstu vajadzīgo uzmanību to izvērtēšanai kontekstā ar pielikumā pievienoto saistību nekonfidenciālo variantu, ir jānorāda, ka Komisija pamatoti varēja pieņemt, ka šāda izvērtēšana faktiski ir veikta. Konkrētajā gadījumā prasītāja neparādīja, ka tiktāl, ciktāl saņēmējs varēja uzskatīt detaļas par neskaidrām, vienkārša ziņojuma pārbaude salīdzinājumā ar saistībām attiecībā uz licenci nebūtu varējusi izskaidrot precīzu šo saistību ietvaru.

115    Katrā ziņā no klientu un pārveidotāju atbilžu uz tirgus pētījumiem nekonfidenciālajiem variantiem nav acīmredzams, ka tie būtu maldināti vai būtu radīta neskaidrība to atbilžu formulēšanā. Turklāt atbilžu kopsavilkumi, ko Komisija nosūtīja Tetra, tos izvērtējot kontekstā ar atbilžu nekonfidenciālajiem variantiem, nenorāda, ka ir tikusi izlaista tāda informācija vai detaļas, kas varētu būt noderīgas prasītājai, lai parādītu, ka aptaujas anketu saņēmēji būtu maldināti vai šādā veidā tiktu radīta neskaidrība. Šo secinājumu apstiprina Tetra lēmums neiesniegt papildu rakstveida apsvērumus par šo atbilžu variantu šīs lietvedības laikā (šajā sakarā skat. iepriekš minēto spriedumu lietā Hercules Chemicals/Komisija, 80. punkts).

116    Visbeidzot, atbilžu uz tirgus pētījumiem kopsavilkumā nav nekā tāda, kas liecinātu, ka tās patiesi neatspoguļotu vienīgo atbildi, kuras pilnīgi konfidenciālo raksturu ir atzinusi Pirmās instances tiesa pēc šī jautājuma pārbaudes (skat. šā sprieduma 78. punktu).

117    No minētā izriet, ka ar Komisijas lēmumu piešķirt Tetra piekļuvi tikai nekonfidenciāliem atbilžu uz tirgus pētījumiem kopsavilkumiem nav pārkāptas Tetra tiesības uz aizstāvību.

4.     Secinājumi

118    No visa iepriekš minētā izriet, ka pamats par tiesību uz piekļuvi lietas materiāliem pārkāpumu ir noraidāms.

II –  Par pamatu saistībā ar Regulas 2. panta pārkāpumu

A –  A – Ievada apsvērumi

119    Sākumā ir jāatgādina, ka Regulas substantīvās normas, it īpaši 2. pants, Komisijai piešķir zināmu rīcības brīvību īpaši attiecībā uz ekonomiskas dabas novērtējumiem. Tā rezultātā Kopienas tiesas kontrole pār šīs rīcības brīvības izmantošanu, kas ir būtiska koncentrācijas noteikumu definēšanai, ir jāveic, ņemot vērā rīcības brīvību, kas ir ekonomiskas dabas noteikumu, kuri veido daļu no koncentrācijas noteikumiem, pamatā (Tiesas 1998. gada 31. marta spriedums apvienotajās lietās C‑68/94 un C‑30/95 Francija u.c./Komisija (“Kali&Salz”), Recueil, I‑1375. lpp., 223. un 224. punkts; Pirmās instances tiesas 1999. gada 25. marta spriedums lietā T‑102/96 Gencor/Komisija, Recueil, II‑753. lpp., 164. un 165. punkts, un spriedums lietā T‑342/99 Airtours/Komisija, Recueil, II‑2585. lpp., 64. punkts).

120    Tāpat jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas 2. panta 3. punktu koncentrācija, kas rada vai nostiprina dominējošu stāvokli, kura rezultātā kopējā tirgū vai ievērojamā tā daļā tiktu būtiski traucēta efektīva konkurence, ir atzīstama par nesaderīgu ar kopējo tirgu. No otras puses, Komisijai paziņotā koncentrācija Regulas piemērošanas jomā ir jāpasludina par saderīgu ar kopējo tirgu, ja netiek izpildīti abi šajā noteikumā minētie nosacījumi (Pirmās instances tiesas 1994. gada 19. maija spriedums lietā T‑2/93 Air France/Komisija, Recueil, II‑323. lpp., 79. punkts; šajā sakarā skat. arī iepriekš minētos spriedumus lietā Gencor/Komisija, 170. punkts, un lietā Airtours/Komisija, 58. un 82. punkts). Ja netiek radīts vai nostiprināts dominējošs stāvoklis, koncentrācija ir jāatļauj un nav jāizvērtē koncentrācijas iedarbība uz efektīvu konkurenci (iepriekš minētais spriedums lietā Air France/Komisija, 79. punkts).

121    Prasītājas otrais, trešais un ceturtais pamats ir jāizvērtē, ievērojot šos apsvērumus.

B –  B – Par pamatu par grozītās koncentrācijas horizontālās un vertikālās pret konkurenci vērstās iedarbības neesamību

1.     1. Ievada apsvērumi

122    Prasītāja norāda, ka saistības novērš visu iespējamo negatīvo “horizontālo” un “vertikālo” iedarbību, kas varētu rasties no paziņotās darbības un kas norādīta apstrīdētajā lēmumā. Tomēr, tā kā Komisija izvirza noteiktus iebildumus pret koncentrāciju, kas ir pamatoti ar šādu iedarbību (263.–324. apsvērums), Tetra norāda, ka šie iebildumi, ņemot vērā minētās saistības, ir kļuvuši nepamatoti.

123    Komisija apgalvo, ka prasītāja kļūdās, norādot, ka apstrīdētais lēmums ietver iebildumus saistībā ar horizontālo vai vertikālo iedarbību. Šajā lēmumā nav minēta dominējošā stāvokļa radīšana vai stiprināšana kā horizontālās vai vertikālās iedarbības rezultāts, to apskatot izolēti. Komisija tomēr norāda, ka grozītai koncentrācijai būtu nozīmīga horizontālā un vertikālā iedarbība, ko tā nevar ignorēt. Tā norāda, ka apstrīdētajā lēmumā pareizi ņemta vērā paliekošā (pēc saistības) grozītās koncentrācijas horizontālā un vertikālā iedarbība konglomerāta iedarbības novērtējumā.

124    Pirmās instances tiesa konstatē, ka, pat ja Komisija apstrīdēto lēmumu nav pamatojusi ar šo horizontālo un vertikālo iedarbību, tā to ņēmusi vērā, lai pamatotu savu secinājumu, ka grozītā koncentrācija būtu jāaizliedz. Piemēram, Komisija apstrīdētajā lēmumā norādījusi, ka “dominējošo stāvokļu stiprināšana un radīšana” PET iepakošanas iekārtu tirgū, it īpaši augstas un zemas kapacitātes SBM mašīnu tirgū, un kartona iepakošanas sistēmu tirgū “varētu notikt vairāku faktoru dēļ”, tostarp “horizontālās un vertikālās iedarbības” dēļ (262. apsvērums). Vēl jo vairāk, no Komisijas apsvērumiem, it īpaši no tās pilnvarotā pārstāvja sniegtajiem skaidrojumiem tiesas sēdes laikā, izriet, ka īpaši tās bažas attiecībā uz PET iekārtu tirgu balstās uz šādu iedarbību. Attiecīgi ir jāizvērtē prasītājas atsevišķais pamats par dominējošā stāvokļa radīšanu šajos tirgos sakarā ar šo iedarbību.

2.     2. Horizontālā iedarbība

a)     Lietas dalībnieku argumenti

125    Prasītāja vispirms norāda, ka, lai arī apstrīdētajā lēmumā tiek konstatēts, ka pastāv savstarpēja horizontālā pārklāšanās starp trīs tirgiem, katrs no kuriem tiek uzskatīts par atsevišķu, konkrēti, zemas kapacitātes SBM mašīnu, aseptiskās PET iepildīšanas mašīnu un barjeras tehnoloģiju tirgus, Komisija neparedz ne dominējošā stāvokļa radīšanu, ne nostiprināšanu jebkurā no šiem tirgiem. Galvenā Komisijas norādītā problēma attiecībā uz horizontālo iedarbību attiecas uz zemas kapacitātes SBM mašīnu tirgu, bet Tetra lēmums nošķirties no Dynaplast, t.i., tās SBM mašīnu uzņēmējdarbības, novērstu šo problēmu. Prasītāja arī uzsver, ka tās saistības piešķirt licenci Sidel attiecībā uz SBM mašīnām varētu pat vēl vairāk samazināt jau esošo Sidel pozīciju zemas kapacitātes SBM mašīnu tirgū.

126    Komisija, lai gan atzīstot, ka grozītās koncentrācijas horizontālā iedarbība pati par sevi, t.i., neatkarīgi no citas šīs koncentrācijas iedarbības, nenoved pie dominējošā stāvokļa radīšanas vai stiprināšanas, tomēr norāda, ka tā nozīmīgā mērā stiprinās koncentrācijas subjekta pozīciju PET tirgū un netiks samazināta ar saistību palīdzību. Vēl jo vairāk, saistības neatrisinās Tetra dominējošā stāvokļa nostiprināšanas problēmu kartona tirgū, kas pēc Komisijas ieskata rastos no Sidel kā potenciālā konkurenta izslēgšanas no iepakošanas sistēmu jutīgiem izstrādājumiem pasaules tirgus. Komisija uzsver, ka atbrīvošanās no Dynaplast varētu novērst vienīgi Tetra un Sidel darbību savstarpējo horizontālo pārklāšanos zemas kapacitātes SBM mašīnu tirgū, kurpretim saistībām nebūs nekādas ietekmes uz Sidel vadošo pozīciju augstas kapacitātes SBM mašīnu tirgū. Komisija gan savā iebildumu rakstā, gan atbildē uz rakstveida jautājumiem uzsver, ka koncentrācija varētu nostiprināt koncentrācijas subjekta globālo pozīciju attiecībā uz PET iekārtām, tādām kā aseptiskās PET iepildīšanas mašīnas, barjeras tehnoloģijas un PET pudeļu aizkorķēšanas sistēmas.

b)     Pirmās instances tiesas vērtējums

127    Apstrīdētajā lēmumā identificētas trīs horizontālās iedarbības, kas ir problemātiskas no konkurences likumu viedokļa un, kā Komisija apstiprināja tiesas sēdē, attiecas tikai uz PET tirgu. Tā ir apgalvotā nelabvēlīgā koncentrācijas iedarbība uz zemas kapacitātes SBM mašīnu, aseptiskās PET iepildīšanas mašīnu un barjeras tehnoloģiju tirgu. Tādēļ ir jāizvērtē, vai, neraugoties uz saistībām, nelabvēlīgā horizontālā iedarbība saglabājas, kas var apstiprināt Komisijas argumentu, ka koncentrācijas subjekts ar sviras efekta palīdzību var izmantot tā pašreizējo dominējošo stāvokli kartona tirgū, lai to pārvērstu par dominējošo stāvokli PET tirgū.

128    Attiecībā uz zemas kapacitātes SBM mašīnām prasītājas saistības nošķirties no Dynaplast nozīmē, ka koncentrācija nekādā veidā nestiprinās Sidel pašreiz aizņemto šī tirgus daļu. Netiek pieļauta Sidel pozīcijas nostiprināšana šajā tirgū un a fortiori netiek pieļauts koncentrācijai “nozīmīgi” traucēt konkurenci šajā SBM mašīnu tirgus daļā. Apstrīdētajā lēmumā (427. apsvērums) pat atzīts, ka saistības novērsīs horizontālo pārklāšanos paziņotās koncentrācijas pušu darbībās šo mašīnu tirgū. Lai arī informācijai, kas tika iegūta no atbildēm uz tirgus pētījumiem, uz kurām Komisija atsaucas savā iebildumu rakstā par šo punktu, ir kāds pierādījuma spēks, Komisija nevar, no vienas puses, atsaukties uz Dynaplast ieguldījumu Sidel pozīcijā zemas kapacitātes SBM mašīnu tirgū, konkrēti, gandrīz [20–30 %] tirgus daļu (266. apsvērums), un, no otras puses, apgalvot Pirmās instances tiesā, ka dažas no atbildēm norāda uz šāda veida mašīnu nenozīmīgumu vai mazo peļņas kapacitāti. Tāpat vienīgi fakts, ka Tetra vēlāk nevarēja atrast pircēju Dynaplast – kā tas tika apliecināts tās atbildēs uz rakstveida jautājumiem un tiesas sēdē – nevar apstiprināt Komisijas secinājumu, jo tas vienīgi apstiprina Tetra zemo peļņas spēju un, neraugoties uz lielo tirgus daļu, relatīvi vājo pozīciju zemas kapacitātes SBM mašīnu tirgū pirms koncentrācijas.

129    Tādēļ ir jāsecina, ka grozītā koncentrācija neradīs jebkādu horizontālo pārklāšanos starp koncentrācijas pušu darbībām zemas kapacitātes SBM mašīnu tirgū. Šo secinājumu nevar atspēkot – vismaz ne tāpēc, lai pamatotu apstrīdētā lēmuma spēkā esamību – ar Komisijas atsaukšanos uz apgalvoto jauno tehnoloģiju “TetraFast”, ko izstrādāšot Tetra zemas kapacitātes SBM mašīnām, ko Komisija pirmo reizi pieminēja tās atbildēs uz rakstveida jautājumiem.

130    Attiecībā uz aseptiskās PET iepildīšanas mašīnu tirgu ir jāsecina, ka Komisijai būtu bijis jāizslēdz nozīmīgas un konkurencei nelabvēlīgās horizontālās iedarbības esamība. Vispirms, ar grozīto koncentrāciju tikai salīdzinoši pieticīgi tiek nostiprināta koncentrācijas subjekta daļa šajā tirgū (proti, [0–10 %] no šī veida mašīnu instalētā parka EEZ 2000. gadā), ja šī daļa tiek aprēķināta attiecībā pret Sidel pašreizējo pozīciju, kas ir [10–20 %] no šī tirgus (288. apsvērums). Otrkārt, šajā tirgū jau ir nozīmīgi konkurenti, ieskaitot jaunpienācējus, kas jau ieguvuši nozīmīgu šī tirgus pārdošanas daļu (konkrētāk, [40–50 %]), kā atzīts apstrīdētajā lēmumā (251. apsvērums). Visbeidzot, ar Komisijas uzsvaru tās rakstveida atbildēs un tiesas sēdes laikā uz apstrīdētajā lēmumā (82. apsvērums, 32. zemsvītras piezīme un 202. apsvērums) minēto LFA‑20 tipa mašīnu komerciālo potenciālu, ar kurām ir iespējama aseptiskā iepildīšana gan PEHD, gan PET pudelēs, nevar tikt apstiprināts šis arguments. Šīs mašīnas – vismaz saskaņā ar Tetra norādīto, kam Komisija šajā gadījumā tiesas sēdes laikā neiebilda – tā un trīs konkurenti, kas arī izstrādā šīs mašīnas, joprojām pārbauda testa režīmā.

131    Attiecībā uz ar barjeras tehnoloģijām saistīto tirgu Komisija atzīst, ka paziņotās koncentrācijas iedarbība nozīmīgi nostiprinās koncentrācijas subjekta pozīciju šajā tirgū, bet ne “līdz tādam līmenim, lai tiktu radīts dominējošs stāvoklis” (282. apsvērums). Ievērojot, ka apvienota Tetra un Sidel darbība šajā jomā varētu nodrošināt koncentrācijas subjektam tirgus daļu tikai [10–20 %] apmērā, Komisija arī nemaz nevarēja citādāku secinājumu izdarīt, un tas tā ir, pat neņemot vērā vismaz potenciālas sekas no Tetra atteikšanās no tās licences uz Sealica tehnoloģiju, ko Komisija arī apstiprinājusi savās atbildēs uz rakstveida jautājumiem. Turklāt šo tirgus daļas novērtējumu lielā mērā prasītāja apstrīd savās atbildēs uz rakstveida jautājumiem. Tā pārliecinoši apgalvo, ka, ievērojot, ka šīs tehnoloģijas vēl tikai tiek radītas, tirgus daļas aprēķināšana ar atsauci uz jau esošiem izstrādājumiem nav ļoti pārliecinoša. Tiesas sēdes laikā vēl jo vairāk Tetra atsaucās uz šobrīd pastāvošajām problēmām plazmas barjeras tehnoloģijas attīstīšanā, piemēram, attiecībā uz Sidel tehnoloģiju Actis alum, kas turklāt apstiprināts ar Sidel gada ziņojumu. Tā arī uzsver, ka jaunajās barjeras tehnoloģijās, it īpaši dažiem jutīgajiem izstrādājumiem, kā, piemēram, PLL, netiek izmantots PET, bet tai nepieciešama jaunu plastmasas sveķu izstrāde. Ievērojot iepriekš minētos apstākļus, jākonstatē, ka Komisija nav pierādījusi, ka pastāv nozīmīga nelabvēlīgā horizontālā iedarbība uz konkurenci ar barjeras tehnoloģijām saistītajā tirgū.

132    No minētā izriet, ka, ja tiek ņemtas vērā saistības, nelabvēlīgā horizontālā koncentrācijas iedarbība, uz ko Komisija norāda apstrīdētajā lēmumā, ir tikai minimāla, ja vien vispār pastāv, attiecībā uz dažādajiem attiecīgo PET iepakošanas iekārtu tirgiem. Šādos apstākļos ir jākonstatē, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ar grozītās koncentrācijas horizontālo iedarbību pamatojot konstatējumu, ka šajos PET tirgos koncentrācijas subjektam ar sviras efekta palīdzību var tikt radīts dominējošs stāvoklis.

3.     3. Vertikālā iedarbība

a)     Lietas dalībnieku argumenti

133    Prasītāja norāda, ka Komisijas galvenās bažas rodas no apgalvotās koncentrācijas subjekta vertikālās integrācijas kartona, PET un PEHD iepakošanas sistēmu jomā. Ievērojot, ka Tetra/Sidel būtu nozīmīga pozīcija SBM mašīnu tirgū, Komisija uzskata, ka pastāvētu “kanālu konflikts” (“channel conflict”), kas rastos no pārveidotāju daļējas atkarības no Sidel. Šāds konflikts dotu iespēju koncentrācijas subjektam atstumt pārveidotājus, piedāvājot saviem klientiem kombināciju, ko veido SBM iepakošanas mašīnas, sagataves un gatavās instalācijas (“turnkey installations”), proti, integrētas PET līnijas, tādējādi atņemot iespēju pārveidotājiem darboties šajā jomā. Komisija tomēr atzīst, ka šīs bažas varētu būt pamatotas vienīgi tad, ja Sidel kļūtu dominējoša SBM mašīnu tirgū. Tā tāpat atzīst, ka Tetra komerciālais lēmums pamest sagatavju tirgu varētu novērst visas pārveidotāju paustās bažas un ka paredzamās vertikālās problēmas pašas par sevi neradīs koncentrācijas subjektam dominējošu stāvokli PET iekārtu vai sagatavju tirgos. Prasītāja no tā secina, ka grozītajai koncentrācijai nav vertikālas pret konkurenci vērstas iedarbības PET iepakošanas tirgū, tā nenostiprina iepriekš pastāvējušo vertikālo Tetra integrāciju kartona tirgū un, kā atzīst Komisija, tā nerada jebkādu dominējošu stāvokli aseptisko PEHD pudeļu ar rokturiem ražošanas EBM mašīnu tirgū.

134    Komisija apgalvo, ka koncentrācijas subjekta vertikālā integrācija var novest pie pārveidotāju izstumšanas no tirgus. Lai arī subjekta vertikālā integrācija neradītu tam dominējošu stāvokli ar sagatavju un PET iekārtu piegādēm saistītajā tirgū, šīs integrācijas sniegtā iespēja atstumt pārveidotājus ir svarīgs faktors koncentrācijas konglomerāta iedarbības novērtēšanā. Saistības nenovērš visu šo ietekmi, jo koncentrācijas subjekts joprojām var piedāvāt integrētus PET risinājumus, nepiedāvājot sagataves, piemēram, ar HTW līgumiem. Ne Tetra piedāvājums pamest sagatavju tirgu, ne Sidel tehnoloģijas licences piešķiršana nelikvidēs pārveidotāju atkarību no koncentrācijas subjekta. Šīs saistības varētu pat nodrošināt koncentrācijas subjekta stiprās pozīcijas uzturēšanu SBM mašīnu pārdošanā pārveidotājiem, jo nebūs vairs pamata jebkādam “kanālu konfliktam”, kas varētu tos mudināt iegādāties SBM mašīnas no Sidel konkurentiem.

b)     Pirmās instances tiesas vērtējums

135    Sākotnēji ir jāpiezīmē – kā to Komisija tiesas sēdes laikā norādīja vairākas reizes –, ka tās bažas par grozīto koncentrāciju galvenokārt attiecas uz Tetra. Tās rodas tāpēc, ka atšķirībā no SidelTetra ir augstā pakāpē vertikāli integrēta sabiedrība aseptiskā kartona tirgū un attiecīgi ir pazīstama ar to, ka piedāvā saviem klientiem integrētās iepakošanas sistēmas. Komisija uzskata, ka prasītājas klātbūtne koncentrācijas subjektā var novest pie ievērojamas konkurences samazināšanās PET iepakošanas iekārtu tirgū.

136    Vispirms ir jākonstatē, ka Tetra interešu sagatavju uzņēmējdarbībā pārdošana pilnībā novērš Komisijas izteiktās sākotnējās bažas attiecībā uz pārveidotājiem.

137    Attiecībā uz Komisijas bažām par situāciju pēc saistībām, proti, ka pārveidotāji labprātāk veiks pirkumus no Sidel pēc tam, kad Tetra atbrīvosies no savām interesēm sagatavju jomā, tādējādi stiprinot koncentrācijas subjekta pozīciju, Komisija apstrīdētajā lēmumā nav sniegusi nekādus pārliecinošus pierādījumus par šādu iedarbību, izņemot norādes uz atbildēm uz tirgus pētījumiem (428. apsvērums). Lai arī nevar izslēgt, ka daži pārveidotāji būs mazāk uztraukti par SBM mašīnu pirkšanu no koncentrācijas subjekta, ja tas vairs nebūs aktīvs sagatavju jomā, tādējādi sniegtais nomierinājums ir tālu no tā, lai tiktu uzskatīts par “kanālu konfliktu”, kas minēts paziņojumā par iebildumiem (tā 232.–236. un 249. punkts). Ievērojot, ka patlaban ir spēcīga konkurence sagatavju tirgū, šis nomierinājums dažiem pārveidotājiem labākajā gadījumā tikai nedaudz samazinās Sidel konkurentu iespēju tiem pārdot SBM mašīnas.

138    Kaut arī ir tiesa, ka grozītā koncentrācija, izmantojot Tetra atrašanos plastmasas pudeļu aizkorķēšanas sistēmu tirgū, dos iespēju Sidel piedāvāt gandrīz pilnīgi integrētas PET līnijas, ir acīmredzami, ka vertikālā iedarbība, kas rodas no Sidel ieiešanas šajā tirgū, izmantojot koncentrācijas subjektu, un vienlaicīgās Sidel kā iespējamā klienta pazušanas citiem šajā tirgū aktīvajiem operatoriem, ņemot vērā Tetra salīdzinoši vājo pozīciju šajā tirgū, būs vienīgi minimāla. Turklāt koncentrācijas subjekta globālā kapacitāte piedāvāt šādas integrētas PET līnijas, salīdzinot ar Sidel pašreizējo kapacitāti, netiks stiprināta ar grozīto koncentrāciju, jo Tetra atteiksies no savas uzņēmējdarbības PET sagatavju jomā. Šajā sakarā Sidel gada ziņojums parāda, ka šo līniju pārdošanas apjomi veido tikai aptuveni 20 % no SidelSBM mašīnu pārdošanas apjoma 2001. gadā, neraugoties uz apgalvojumu par “eksponenciālo pieaugumu” 30 % apmērā laika posmā no 1999. līdz 2000. gadam, uz ko Komisija atsaukusies savā iebildumu rakstā.

139    Attiecībā uz apgalvojumu par ietekmi uz EBM mašīnu tirgu apstrīdētajā lēmumā ir skaidri atzīts, ka, ievērojot Tetra 2001. gada 1. oktobra atbildi uz papildu paziņojumu par iebildumiem, “citu dalībnieku pozīcija mazina bažas par dominējošo stāvokli potenciālajā mašīnu, kas ražo aseptiskās [PEHD] pudeles ar rokturi”, tirgū (297. apsvērums, 125. zemsvītras piezīme). Tādējādi ir skaidrs, ka grozītajai koncentrācijai nevarētu būt nozīmīga nelabvēlīga ietekme uz pārveidotāju, kas ir aktīvi PEHD tirgū, pozīciju, un šis tirgus pēc koncentrācijas varētu palikt par tirgu ar augstu konkurences līmeni.

140    Tādējādi nav pierādīts, ka grozītās koncentrācijas rezultātā varētu rasties būtiska, vai vismaz nozīmīga vertikālā iedarbība uz attiecīgo PET iepakošanas iekārtu tirgu. Šajos apstākļos ir jākonstatē, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, ar grozītās koncentrācijas vertikālo iedarbību pamatojot tās secinājumu, ka šajos PET tirgos koncentrācijas subjektam ar sviras efekta palīdzību varētu tikt radīts dominējošs stāvoklis.

4.     4. Secinājums

141    No visa iepriekš minētā izriet, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā, ar grozītās koncentrācijas horizontālo un vertikālo iedarbību pamatojot tās analīzi par dominējoša stāvokļa radīšanu attiecīgajos PET tirgos. Šīs kļūdas tomēr nedod pamatu atcelt apstrīdēto lēmumu, jo Komisijas apgalvotā konglomerāta iedarbība pati par sevi varētu būt pietiekama, lai pamatotu šādu lēmumu. Attiecīgi ir jāizvērtē pamats, kas balstīts uz konglomerāta iedarbības neesamību.

C –  Par pamatu, kas balstīts uz paredzama konglomerāta iedarbības neesamību

1.     Ievada apsvērumi

142    Lietas dalībniekiem ir vienots uzskats, ka grozītā koncentrācija pēc sava veida ir konglomerāts, t.i., tādu uzņēmumu koncentrācija, starp kuriem pēc būtības iepriekš nav bijis konkurences attiecību – ne kā tiešiem konkurentiem, ne kā piegādātājiem un klientiem. Šāda veida koncentrācija neveicina patiesu horizontālo pārklāšanos starp koncentrācijas pušu darbībām, ne arī vertikālās attiecības starp pusēm šī jēdziena tiešā izpratnē. Tādējādi nevar izdarīt vispārīgu pieņēmumu, ka šādai koncentrācijai ir pret konkurenci vērsta iedarbība. Tomēr šādai koncentrācijai var būt pret konkurenci vērsta iedarbība noteiktos gadījumos.

143    Apstrīdētajā lēmumā Komisija būtībā norāda, ka grozītā koncentrācija paredzami radīs pret konkurenci vērstu konglomerāta iedarbību trijos virzienos. Pirmkārt, koncentrācija dos iespēju koncentrācijas subjektam izmantot tās dominējošo stāvokli globālajā kartona iepakošanas tirgū kā “sviru”, lai sasniegtu dominējošo stāvokli PET iepakošanas iekārtu tirgū. Otrkārt, koncentrācija pastiprinās pašreizējo Tetra dominējošo stāvokli aseptiskā kartona iepakošanas iekārtu un aseptiskā kartona tirgū, tādēļ tā varētu novērst konkurences spaidus, ko rada Sidel un kas rodas no blakus esošā PET tirgus. Treškārt, koncentrācija varētu vispārīgi stiprināt koncentrācijas subjekta kopējo stāvokli jutīgo izstrādājumu iepakošanas tirgū.

144    Tiesas sēdes laikā Komisija uzsvēra uz nākotni vērstu raksturu, kāds piemīt tās analīzei, kurā tai ir jānovērtē tai paziņotās koncentrācijas nākotnes ietekme. Tā uzsvēra, ka, tā kā lieta ir saistīta ar koncentrāciju ar konglomerāta iedarbību, tāpat kā lietā, kura ir saistīta ar klasisku horizontālo koncentrāciju, Komisijai rūp novērst pret konkurenci vērstu rīcību nākotnē, kas, ļoti iespējams, izrietēs no šīs darbības, un ka tās analīze ir jāveic, ņemot vērā esošos paziņotās darbības pušu līdzekļus un kapacitāti. Tikai apstāklis, ka konglomerāta tipa koncentrācijā atšķirībā no cita tipa koncentrācijām šādas rīcības iespējamība neizriet tieši no tirgu daļu, kuras nākotnē turēs koncentrācijas subjekts, summēšanas vienā un tajā pašā tirgū, nenozīmē, ka būtu jāīsteno atšķirīga pieeja.

145    Komisijas argumentācijas par sviras efektu trīs pīlāri, kas attiecas uz sviras efektu, potenciālās konkurences novēršanu un koncentrācijas subjekta konkurences pozīcijas nostiprināšanās vispārīgo ietekmi, ir jāizvērtē pēc kārtas.

2.     Pirmais pīlārs: sviras efekts

a)     Apsvērumi par lietas vispārīgo kontekstu

146    Vispirms ir jānorāda, ka Regulā, it īpaši 2. panta 2. un 3. punktā, nav iezīmēta nekāda atšķirība starp, no vienas puses, koncentrācijām, kam ir horizontāla un vertikāla iedarbība, un, no otras puses, koncentrācijām, kurām ir konglomerāta iedarbība. No tā izriet, ka, neievērojot atšķirības starp šīm divu veida darbībām, koncentrācija var tikt aizliegta vienīgi tad, ja tiek izpildīti divi 2. panta 3. punktā minētie nosacījumi (skat. šā sprieduma 120. punktu). Līdz ar to Komisijai ir jāatļauj koncentrācija, kurai ir konglomerāta iedarbība, – tāpat kā jebkurai citai koncentrācijai (skat. šā sprieduma 120. punktu) –, ja netiek konstatēts, ka tā rada vai nostiprina dominējošu stāvokli kopējā tirgū vai tā būtiskā daļā un ka minētā rezultātā tiek nozīmīgi traucēta efektīva konkurence.

147    Tomēr koncentrācijas potenciālās pret konkurenci vērstās konglomerāta iedarbības analīze rada zināmu skaitu specifisku problēmu attiecībā uz šādas darbības raksturu, kuras ir jāizvērtē vispirms. Šajā sakarā Pirmās instances tiesa sākotnēji izvērtēs konglomerāta iedarbības laika aspektus un aspektus, kas saistīti ar minētās iedarbības specifisko raksturu, jo šī iedarbība var būt vai nu strukturāla tādā nozīmē, ka tā tieši rodas no ekonomiskās struktūras izveides, vai arī tai var būt rīcības raksturs tādā nozīmē, ka tā rodas tikai tad, ja šo darbību rezultātā radītais subjekts iesaistās zināmās komerciālās darbībās.

 i) Konglomerāta iedarbības laika aspekti

148    Vispirms ir jānovērtē, vai koncentrācija, izveidojot konkurētspējīgu struktūru, kas koncentrācijas subjektam tūlīt nerada dominējošu stāvokli, var tikt aizliegta saskaņā ar Regulas 2. panta 3. punktu, ja vislielākajā mērā pastāv varbūtība, ka tas ļaus koncentrācijas subjektam – ieguvējam, izmantojot sviras efektu tirgū, kurā tas jau dominē, salīdzinoši tuvā nākotnē iegūt dominējošu stāvokli citā tirgū, kurā ieguvējs subjekts patlaban ieņem vadošu pozīciju, un ja attiecīgajai iegūšanai ir nozīmīga pret konkurenci vērsta iedarbība atbilstošajos tirgos.

149    Prasītāja uzsver nepieciešamību noteikti pierādīt, ka koncentrācija tai dotu iespēju iegūt dominējošu stāvokli attiecīgajā PET iekārtu tirgū, t.i., noteikt nevis šādas pozīcijas veidošanās iespējamību, bet paredzēt tās tūlītējo rašanos. Kā tika norādīts šā sprieduma 144. punktā, Komisija, atsaucoties uz spriedumu apvienotajās lietās Kali & Salz, ir uzsvērusi analīzes uz nākotni vērsto raksturu, izvērtējot paredzamo iedarbību, kāda būs paziņotajai darbībai uz attiecīgo tirgu.

150    Pirmās instances tiesa norāda, ka a priori koncentrācija starp uzņēmumiem, kas darbojas atšķirīgos tirgos, parasti nav tāda, lai pēc tās īstenošanas tiktu radīts vai nostiprināts dominējošs stāvoklis tāpēc, ka tiek kumulētas tirgus daļas, kas pieder koncentrācijas pusēm. Būtiskie elementi, kam ir nozīme attiecīgajās konkurentu pozīcijās atbilstošajā tirgū, kopumā ir rodami pašā tirgū, proti, tie it īpaši ir konkurentiem piederošās tirgus daļas un tirgū pastāvošās konkurences apstākļi. Tomēr no minētā neizriet, ka konkurences apstākļus tirgū nekad nevarētu ietekmēt ārēji faktori.

151    Tādējādi, piemēram, apstākļos, kad attiecīgais tirgus ir cieši saistīts ar otru tirgu un vienai no koncentrācijā iesaistītajām pusēm jau ir dominējošs stāvoklis kādā no tiem, līdzekļi un iespējas, kas tiek apvienotas, veicot šo darbību, var nekavējoties radīt apstākļus, kas dod iespēju koncentrācijas subjektam izmantot sviras efektu tā, lai salīdzinoši tuvā nākotnē iegūtu dominējošu stāvokli citā tirgū. It īpaši tas var būt gadījumos, kad attiecīgajos tirgos vērojama saplūšanas tendence un kad papildus vienas koncentrācijā iesaistītās puses dominējošam stāvoklim tirgū otrai pusei vai vienam no citiem koncentrācijas dalībniekiem ir vadošā pozīcija otrā tirgū.

152    Jebkura cita Regulas 2. panta 3. punkta interpretācija varētu liegt Komisijai kompetenci īstenot kontroli pār koncentrāciju, kam piemīt tikai vai galvenokārt konglomerāta iedarbība.

153    Tādējādi konglomerāta tipa koncentrācijas paredzamās iedarbības analīzes ietvaros, ja saistībā ar tās atzīto konglomerāta iedarbību Komisija var secināt, ka dominējošais stāvoklis, visticamāk, varētu rasties vai nostiprināties tuvā nākotnē un ka tas varētu novest pie nozīmīgiem efektīvas tirgus konkurences traucējumiem, Komisijai koncentrācija jāaizliedz (šajā sakarā skat. iepriekš minētos spriedumus apvienotajās lietās Kali & Salz, 221. punkts, lietā Gencor/Komisija, 162. punkts, un lietā Airtours/Komisija, 63. punkts).

 ii) Aspekti, kas saistīti ar konglomerāta iedarbības specifisko dabu

154    Šajā kontekstā ir jānošķir, no vienas puses, apstākļi, kuros koncentrācija nekavējoties maina konkurences situāciju otrā tirgū un rada vai nostiprina dominējošu stāvokli šajā tirgū sakarā ar tai jau esošu dominējošo stāvokli pirmajā tirgū, un, no otras puses, apstākļi, kuros dominējošā stāvokļa radīšana vai nostiprināšana otrā tirgū nerodas uzreiz no koncentrācijas, bet šajos apstākļos rodas tikai pēc noteikta laika un tādas rīcības rezultātā, ko īsteno koncentrācijas subjekts pirmajā tirgū, kur tam jau ir dominējošs stāvoklis. Šajā pēdējā gadījumā tā nav pati koncentrācijas rezultātā izveidojusies struktūra, kas radīs vai nostiprinās dominējošo stāvokli Regulas 2. panta 3. punkta nozīmē, bet gan attiecīgā rīcība nākotnē.

155    Analīzei, ko Komisija veikusi attiecībā uz koncentrāciju, kas rada konglomerāta iedarbību, ir līdzīgi nosacījumi prasībām, kuras ir noteiktas judikatūrā attiecībā uz kolektīva dominējošā stāvokļa radīšanu (iepriekš minētie spriedumi apvienotajās lietās Kali & Salz, 222. punkts, un lietā Airtours/Komisija, 63. punkts). Tādējādi Komisijas analīzē attiecībā uz koncentrāciju, kurai paredzama pret konkurenci vērsta konglomerāta iedarbība, ir īpaši vērīgi jāizvērtē apstākļi, kas ir būtiski, lai novērtētu šo iedarbību uz konkurences apstākļiem attiecīgajā tirgū. Kā jau Pirmās instances tiesa ir nospriedusi, gadījumos, kad Komisija uzskata, ka koncentrācija ir jāaizliedz, jo tā rada vai nostiprina dominējošu stāvokli paredzamā laika posmā, tai ir pienākums iesniegt pārliecinošus pierādījumus šim secinājumam (iepriekš minētais spriedums lietā Airtours/Komisija, 63. punkts). Tā kā konglomerāta tipa koncentrācijas iedarbība bieži vien tiek uzskatīta par neitrālu vai pat labvēlīgu konkurencei skartajā tirgū, kā tas ir atzīts šajā lietā ar ekonomiskas doktrīnas palīdzību, kas citēta lietas dalībnieku rakstiem pievienotajā analīzē, lai pierādītu šādas koncentrācijas pret konkurenci vērstu konglomerāta iedarbību, ir vajadzīgs precīzs izvērtējums, ko apstiprina pārliecinoši pierādījumi par apstākļiem, kuri, kā apgalvots, rada šo iedarbību (skat. pēc analoģijas iepriekš minēto spriedumu lietā Airtours/Komisija, 63. punkts).

156    Šajā lietā sviras efekts no aseptiskā kartona tirgus, kā aprakstīts apstrīdētajā lēmumā, būs skaidri izpausts – papildus koncentrācijas subjekta iespējai iesaistīties tādā praksē kā kartona iepakošanas iekārtu un patēriņa preču pārdošanas sasaistīšana ar PET iepakošanas iekārtu pārdošanu, tostarp izmantojot piespiedu pārdošanu (345. un 365. apsvērums), – pirmkārt, kā iespēja, ka koncentrācijas subjekts īstenos plēsonīgu cenu politiku (“predatory pricing”) (364. apsvērums, citēts šā sprieduma 49. punktā), otrkārt, kā cenu karš, un, treškārt, piešķirot lojalitātes atlaides. Iesaistīšanās šādā praksē koncentrācijas subjektam sniegtu iespēju nodrošināt, tiktāl, ciktāl tas ir iespējams, ka tā klienti kartona tirgū iegūst no Sidel jebkuras PET iekārtas, kādas tie varētu pieprasīt. Šajā sakarā ir jānorāda, ka apstrīdētajā lēmumā ir konstatēts, ka Tetra ir dominējošs stāvoklis aseptiskā kartona tirgū, t.i., aseptiskā kartona iepakošanas sistēmu un aseptiskā kartona tirgū (231. apsvērums, skat. šā sprieduma 40. punktu), un šo secinājumu prasītāja neapstrīd.

157    Ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru gadījumos, kad uzņēmums atrodas dominējošā stāvoklī, tā pienākums ir vajadzības gadījumā īstenot tādu rīcību, lai nemazinātos efektīva konkurence tirgū neatkarīgi no tā, vai Komisija šajā sakarā ir pieņēmusi kādu lēmumu (Tiesas 1993. gada 9. novembra spriedums lietā 322/81 Michelin/Komisija, Recueil, 3461. lpp., 57. punkts; Pirmās instances tiesas 1990. gada 10. jūlija spriedums lietā T‑51/89 TetraPak/Komisija, Recueil, II‑309. lpp., 23. punkts, un 2000. gada 22. marta spriedums apvienotajās lietās T‑125/97 un T‑127/97 Coca‑Cola/Komisija, Recueil, II‑1733. lpp., 80. punkts).

158    Turklāt ir jānorāda, ka, atbildot uz jautājumiem, kurus tiesas sēdē uzdeva Pirmās instances tiesa, Komisija nenoliedza, ka sviras efekts, ko Tetra izmantotu ar iepriekš aprakstītās rīcības palīdzību, var nozīmēt Tetra dominējošā stāvokļa, kas pirms tam pastāvējis aseptiskā kartona tirgū, ļaunprātīgu izmantošanu. Atbilstoši Komisijas iebildumu rakstā izteiktajām bažām tas var notikt arī apstākļos, ja koncentrācijas subjekts atsakās piedalīties SidelSBM mašīnu uzstādīšanā un iespējamā pārveidē, nodrošināt pēcpārdošanas pakalpojumus un nodrošināt šādu iekārtu garantijas servisu, ja mašīnas pārdevuši pārveidotāji. Tomēr Komisija uzskata, ka tas, ka šāda rīcība var radīt autonomu EKL 82. panta pārkāpumu, neizslēdz, ka Komisija šo rīcību ņem vērā, veicot novērtējumu visu veidu sviras efekta izmantošanai, kāds iespējams ar koncentrācijas palīdzību.

159    Šajā sakarā ir jāatzīst – lai arī Regulā paredzēts tādas koncentrācijas aizliegums, kas rada vai nostiprina dominējošo stāvokli, kam ir nozīmīga pret konkurenci vērsta iedarbība, šajos noteikumos netiek prasīts, lai tiktu pierādīts, ka koncentrācijas subjekts šīs koncentrācijas rezultātā iesaistīsies ļaunprātīgā un tādējādi nelikumīgā rīcībā. Lai arī tādēļ nevar pieņemt, ka puses konglomerāta tipa koncentrācijā neievēros Kopienu tiesības, Komisija, veicot koncentrācijas kontroli, šādu iespējamību nevar izslēgt. Līdz ar to, ja Komisija, novērtējot šādas koncentrācijas iedarbību, pamatojas uz paredzamu rīcību, kas pati par sevi varētu radīt esošā dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu, tai ir jāizvērtē, vai, neraugoties uz šādas rīcības aizliegumu, tomēr ir ļoti iespējams, ka koncentrācijas subjekts šādi rīkosies, vai arī, tieši pretēji, rīcības nelikumīgais raksturs un/vai atklāšanas risks padarīs šādu stratēģiju maz ticamu. Šāda novērtējuma kontekstā, lai arī ir atbilstoši ņemt vērā ieinteresētību īstenot tādu pret konkurenci vērstu rīcību kā to, kāda šajā gadījumā ir Tetra sakarā ar paredzamām komerciālām priekšrocībām PET iekārtu tirgū (359. apsvērums), Komisijai ir jāpārbauda arī, kādā mērā šo ieinteresētību varētu samazināt vai pat novērst, ievērojot attiecīgās rīcības nelikumību, tās atklāšanas iespējamību, kompetento iestāžu uzsāktu izmeklēšanu gan Kopienu, gan valsts līmenī, kā arī iespējamās finanšu sankcijas.

160    Tā kā Komisija apstrīdētajā lēmumā šādu novērtējumu nav veikusi, no minētā izriet, ka tiktāl, ciktāl Komisijas novērtējums ir balstīts uz iespējamību vai pat varbūtību, ka Tetra īstenos šādu rīcību aseptiskā kartona tirgū, tās secinājumi nav pieņemami.

161    Vēl jo vairāk – apstāklis, ka prasītāja piedāvāja saistības attiecībā uz savu nākotnes rīcību, arī ir faktors, kas Komisijai bija jāņem vērā, novērtējot, vai ir iespējams, ka koncentrācijas subjekts varētu darboties tādā veidā, kas novestu pie dominējoša stāvokļa rašanās vienā vai vairākos attiecīgo PET iekārtu tirgos. Apstrīdētajā lēmumā nav norādes uz to, ka Komisija ir ņēmusi vērā šo saistību radītās sekas, novērtējot šāda stāvokļa rašanos nākotnē, kāds iespējams, izmantojot sviras efektu.

162    No visa iepriekš minētā izriet, ka ir jāizvērtē, vai Komisija savu uz nākotni vērsto analīzi par sviras efekta iespējamību aseptiskā kartona tirgū un šāda sviras efekta sekām uz koncentrācijas subjektu ir pamatojusi ar pietiekami pārliecinošiem pierādījumiem. Veicot izvērtēšanu, šajā lietā ir jāņem vērā rīcība, kas – vismaz iespējami – varētu nebūt nelikumīga. Papildus minētajam, ievērojot, ka paredzamais dominējošais stāvoklis varētu konkretizēties tikai pēc noteikta laika – saskaņā ar Komisijas vērtējumu – līdz 2005. gadam, – Komisijas veiktajai nākotnes pozīcijas analīzei, pieļaujot noteiktu rīcības brīvību, ir jābūt īpaši ticamai.

b)     Lietas dalībnieku argumenti

 i) Par iespēju izmantot sviras efektu

163    Prasītāja norāda, ka Komisija nav parādījusi, ka koncentrācijas subjekts spēs ar sviras efektu iegūt dominējošo stāvokli PET iepakošanas iekārtu tirgū, it īpaši augstas un zemas kapacitātes SBM mašīnu tirgos.

164    Prasītāja vispirms norāda, ka Komisija ir atzinusi, ka PET iepakošanas iekārtas un kartona iepakošanas iekārtas nav papildinošas preces jēdziena ekonomiskā nozīmē, bet gan drīzāk tehnisks aizstājējs (345. apsvērums). Tomēr šajā lietā – pretēji Komisijas apgalvojumam – ekonomiskā ieinteresētība sviras efektā ir vājāka nekā tad, kad preces ir papildinošas. Pirmkārt, ieinteresētība sasaistīt dažādu izstrādājumu pārdošanu šādos apstākļos ir izteikti vājāka. Otrkārt, nepastāv nozīmīga klientu pārklāšanās abiem izstrādājumiem. Treškārt, apstāklis, ka abi izstrādājumi nav papildinoši, nepieļauj izveidot barjeras, izmantojot Tetra kartona mašīnu nesaderīgumu ar SBM mašīnām, ko piedāvā citi ražotāji, izņemot Sidel.

165    Komisijas pozīcija ir vēl jo vairāk nepārliecinoša tāpēc, ka tās lēmumu pieņemšanas prakse liecina, ka tā konsekventi ir paļāvusies uz papildinošiem izstrādājumiem, lai attaisnotu tās bažas par konglomerāta iedarbību (skat. tostarp Komisijas lēmumus par koncentrācijas paziņošanu par saderīgu ar kopējo tirgu – 1991. gada 18. janvāra lēmumu lietā IV/M.0050 – AT&T/NCR (OV 1991, C 16, 20. lpp.), 1991. gada 13. decembra lēmumu lietā IV/M.164 – Mannesmann/VDO (OV 1992, C 88, 13. lpp.), 1996. gada 8. novembra lēmumu lietā IV/M.836 – Gillette/Duracell (OV 1996, C 364, 4. lpp.) un 2000. gada 29. septembra lēmumu lietā COMP/M.1879 – Boeing/Hughes, kā arī 2001. gada 3. jūlija lēmumu, ar kuru koncentrācija atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu, lietā COMP/M.2220 – General Electric/Honeywell).

166    Sviras efekta demonstrācija ar PET tirgus nākotnes pieaugumu nav pārliecinoša. Šāds pieaugums faktiski nozīmīgā mērā nerodas pārejas rezultātā no kartona uz PET, jo lielāko izstrādājumu daļu, ko pašreiz iepako, izmantojot PET, nevar iepakot, izmantojot kartonu. Izstrādājumi, ko var iepakot, izmantojot vai nu kartonu, vai PET, kopā veido tikai 5 % no kopējā PET izmantošanas apjoma. Vēl jo vairāk, PET iepakošanai alum tiek paredzēta visnozīmīgākā pieauguma iespēja sakarā ar iespēju pārtraukt fasēšanu stiklā.

167    Turklāt liela mēroga klienti, kas lielākajā daļā gadījumu ir vienīgie, kas izmanto gan kartona iepakojumu, gan PET iepakojumu, spēs pretoties jebkuram sviras efektam.

168    Komisija uzskata, ka strukturālie apstākļi, kas ir labvēlīgi sviras efektam, tiek radīti ar koncentrāciju. Šajā sakarā tā pamatojas uz vairākiem faktoriem: pirmkārt, Tetra dominējošo stāvokli aseptiskā kartona tirgū un Sidel vadošo pozīciju PET iepakošanas iekārtu tirgū, otrkārt, nenozīmīgo Tetra un Sidel konkurentu pozīciju šajos tirgos un, treškārt, tā saukto “pirmā ienācēja priekšrocību”, kāda būs koncentrācijas subjektam sakarā ar tā spēcīgo klātbūtni jutīgo izstrādājumu segmentā, kas ir izstrādājumi, kuri ir kopēji kartona un PET tirgum. Komisija uzsver koncentrācijas subjekta finansiālo spēku, kas būtu vairākkārt lielāks nekā tā konkurentiem, tās augstās pakāpes vertikālo integrāciju, neskatoties uz saistībām, un tās augsto ekspertīzes līmeni un zinātību (“know-how”) par aseptiskās iepakošanas jomu.

169    Sviras efekts ir iespējams ne tikai tad, kad attiecīgie izstrādājumi ir “papildinoši” jēdziena ekonomiskā nozīmē, bet arī tad, kad tie ir “komerciāli papildinoši”, t.i., kad izstrādājumus izmanto tā pati klientu grupa. Tas tā ir gadījumos, kad – kā, piemēram, šajā lietā – attiecīgie izstrādājumi ir radniecīgi un pieder ļoti tuvu esošiem tirgiem. Sviras efekta novērtējums, iesaistot izstrādājumus, kas ir komerciāli saistīti (tādus kā viskijs un džins vai vitamīni dažādām fizioloģiskām vajadzībām), ir pieeja, kas pamatota judikatūrā (Pirmās instances tiesas 1991. gada 12. decembra spriedums lietā T‑30/89 Hilti/Komisija, Recueil, II‑1439. lpp., apstiprināts apelācijas instancē ar Tiesas 1994. gada 2. marta spriedumu lietā C‑53/92 P Hilti/Komisija, Recueil, I‑667. lpp., kā arī iepriekš minētais spriedums lietā TetraPak II).

170    Saskaņā ar Komisijas norādīto – tā kā Tetra pieder neapstrīdams dominējošais stāvoklis aseptiskā kartona tirgū un tā kā klienti turpinās pieprasīt šāda veida iepakošanu, lai strādātu paralēli ar jauno PET ķēdi pārejas uz PET perioda laikā, – ir acīmredzami, ka prasītāja spēs izmantot sviras efektu “zaudētajiem klientiem” jauno materiālu tirgū.

171    Attiecībā uz koncentrācijas pušu klientu pārklāšanos, lai arī lielākā daļa no jutīgo izstrādājumu ražotājiem patlaban izmanto kartonu, potenciālā nākotnes pārklāšanās starp kartona iepakošanu un PET iepakošanu, ja barjeras tehnoloģijas tiks atrastas, kas dotu iespēju izmantot PET visiem šiem izstrādājumiem, būs aptuveni 100 %.

172    Komisija norāda, ka PET pieauguma prognozes, kas izmantotas apstrīdētajā lēmumā (skat. šā sprieduma 32. un 33. punktu), ir pamatotas ar piesardzīgu analīzi PCI, Warrick un Pictet pētījumos (turpmāk tekstā – “neatkarīgie pētījumi”) un ar drošu un saskaņotu pierādījumu kopumu, ko tā ieguvusi ar savu vispārīgo tirgus izpēti (141.–143. apsvērums).

173    Komisija – kā vēl vienu pierādījumu sviras efektam – uzsver vadošo lomu, kura būs koncentrācijas subjektam svarīgajā pārejā no kartona, kur Tetra ieņem dominējošu, gandrīz monopolistisku pozīciju aseptiskā kartona tirgū, uz PET.

 ii) Par slēgšanas iedarbību

174    Saskaņā ar Tetra norādīto – tā kā ir “maz ticams” (367. apsvērums), ka koncentrācijas subjekts izmantos saistīto vai grupēto pārdošanu, Komisijas bažas patiesībā ir balstītas uz koncentrācijas subjekta spēju izmantot netiešus līdzekļus, tādus kā “ieinteresētība” vai “spiediens” (364. apsvērums), lai slēgtu PET tirgus. Tomēr šādi līdzekļi nav pret konkurenci vērsti, ja tie nenoslēdz pieeju attiecīgajam PET tirgum citiem konkurentiem. Komisijas arguments šajā sakarā esot nederīgs.

175    Vispirms Komisija kļūdaini nodalot tirgus pēc iepakošanai paredzētā gala izstrādājuma. Definīcija šiem – kā apgalvots – nodalītajiem tirgiem arī esot kļūdaina, jo SBM mašīnas ir vispārējas un var tikt izmantotas jebkuriem jutīgajiem izstrādājumiem. Šajā sakarā tiesas sēdes laikā Tetra norādīja, ka SBM mašīnās var tikt izdarītas izmaiņas ar zemām izmaksām, lai tās pielāgotu konkrētā izstrādājuma iepakošanai. Combi un karstās iepildīšanas mašīnas tikai ļoti retos gadījumos tiek izmantotas jutīgajiem izstrādājumiem.

176    Otrkārt, jutīgo izstrādājumu segments veido ļoti mazu daļu no PET iepakošanas darbībām kopumā. Tādējādi, pat ja koncentrācijas subjekts mēģinātu izstumt Sidel pašreizējos konkurentus no jutīgo izstrādājumu mašīnu tirgus, tas nebūtu spējīgs nozīmīgā apmērā mazināt to finanšu resursus.

177    Treškārt, pat ja Komisijas spēcīgā pieauguma prognozes jutīgajiem izstrādājumiem ir pareizas, ir maz ticams, ka koncentrācija varētu atturēt Sidel konkurentus, it īpaši SIG, no ieinteresētības savas uzņēmējdarbības paplašināšanā.

178    Ceturtkārt, Tetra tiesas sēdē uzsvēra, ka tehniskie šķēršļi (galvenokārt barjeras tehnoloģijas pret gaismu un skābekli) visus jutīgos izstrādājumus neietekmē vienādi. Tādējādi vairs nepastāv tehniskās problēmas attiecībā uz PET iepakošanu BPF un tējas/kafijas dzērieniem. Tas nozīmē, ka katrs nejutīgo izstrādājumu tirgū aktīvais uzņēmums varētu ieiet tādu jutīgo izstrādājumu tirgū, kuriem nav īpašu tehnisko prasību. Attiecībā uz segmentiem, kuros ir iesaistīta barjeras apstrāde, ne tikai koncentrācijas subjekts vien varētu piedāvāt nepieciešamās barjeras tehnoloģijas, jo tam pieder tikai [10–20 %] no specifiskā šo tehnoloģiju tirgus.

179    Piektkārt, pārklāšanās starp Tetra un Sidel klientiem nozīmība ir pārspīlēta. Daži pārklāšanās gadījumi attiecas uz klientiem, kuriem ir nozīmīga pirktspēja un kas tādējādi varētu pretoties jebkuram spiedienam.

180    Komisija norāda, ka Regulas 2. panta 3. punktā nav paredzēts, ka ir jāpierāda, ka plānotā koncentrācija varētu novest pie pilnīgas konkurentu izslēgšanas. Atbilstošais juridiskais kritērijs drīzāk ir tas, vai konkurenti tiks atstumti, proti, vai koncentrācijas subjekts atradīsies tādā pozīcijā, lai varētu rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem, klientiem un – galu galā – patērētājiem (iepriekš minētais spriedums lietā Hoffmann-La Roche/Komisija, 38. un 39. punkts).

181    Tetra argumenti, ar kuriem bija paredzēts pierādīt, ka nepastāv nodalīti SBM mašīnu tirgi jutīgajiem un nejutīgajiem izstrādājumiem, pareizi tikuši analizēti un noraidīti apstrīdētajā lēmumā (176.–188. un 346.–358. apsvērums). Pat minētās “vispārējās” SBM mašīnas būtu lielā mērā jāpielāgo, lai padarītu tās par piemērotām to specifiskajai gala izmantošanai un varētu prasīt sarežģītus papildu komponentus. PET iekārtu tirgus segmentācija atšķirīgos pakārtotajos tirgos, tos iedalot inter alia starp jutīgajiem un nejutīgajiem izstrādājumiem, ir pamatota (Pirmās instances tiesas 1997. gada 21. oktobra spriedums lietā T‑229/94 Deutsche Bahn/Komisija, Recueil, II‑1689. lpp., 56. punkts).

182    Attiecībā uz cenu diskrimināciju Komisija norāda, ka iesniegtie pierādījumi liecina, ka Sidel pagātnē ir iesaistījusies cenu diskriminācijā atkarībā no gala izmantojuma.

183    Apstrīdētajā lēmumā pamatoti ticis konstatēts, ka konkurenti var zaudēt ieinteresētību attīstīt to darbību jutīgo izstrādājumu segmentā. Gandrīz viss PET iekārtu tirgus būtu tiem jau slēgts, jo SBM mašīnu tirgus ir ar augstu koncentrācijas pakāpi, Sidel ieņemot aptuveni [60–70 %] tirgus daļu. Pēc koncentrācijas paliekošie konkurenti nespētu stiprināt to klātbūtni jutīgo izstrādājumu segmentā sakarā ar tehniskajiem, komerciālajiem un stratēģiskajiem iekļūšanas šķēršļiem.

184    Attiecībā uz tehniskajiem šķēršļiem Komisija uzskaita vairākus papildu komponentus, kuri, kā tā apgalvo, ir nepieciešami, lai SBM mašīnas varētu izmantot PET ķēdē jutīgajiem izstrādājumiem, norādot, it īpaši tiesas sēdē, ka pilnīgi aseptiskām iekārtām ir nepieciešamas arī sarežģītās barjeras tehnoloģijas, lai no skābekļa aizsargātu sulas, BPF un tējas/kafijas dzērienus, un PLL gadījumā – papildu barjeras pret gaismu.

185    Attiecībā uz komerciālajiem šķēršļiem – ievērojot augsto saindēšanās risku – jutīgo izstrādājumu ražotāji nevēlas uzņemties risku ar aseptisko PET iekārtu piegādātājiem bez pārbaudītas reputācijas. Tetra neapstrīdamā reputācija aseptiskajā iepildīšanā varētu būt ļoti nozīmīga koncentrācijas subjekta priekšrocība.

186    Pastāv arī svarīgi stratēģiskie šķēršļi iekļūšanai PET tirgū jutīgajiem izstrādājumiem, kas izriet no apstākļa, ka vairāk nekā [80–90 %] UHT (t.i., aseptiskā) piena ražotāju pašreiz ir Tetra klienti kartona tirgos. Saskaņā ar apstrīdēto lēmumu Tetra klientu bāze pārklāj praktiski visu PLL un sulu industriju (361. apsvērums). Koncentrācijas subjekts varētu tādējādi iegūt ievērojamu “pirmā ienācēja priekšrocību” šajos segmentos. Papildus norādītajam ir jānorāda uz koncentrācijas subjekta lielo klientu bāzi, tā milzīgo finansiālo spēku, ievērojamo pētniecības un izstrādes kapacitāti, kā arī nozīmīgo klātbūtni trīs iepakošanas materiālu jomās: kartona, PET un PEHD, no kuriem visi dažādās pakāpēs tiek izmantoti jutīgo izstrādājumu iepakošanā.

187    Tiesas sēdes laikā Komisija uzsvēra ļoti spēcīgo Sidel pozīciju augstas kapacitātes SBM mašīnu tirgū (tām, kas spēj veikt pūšanu vairāk par 8000 pudelēm stundā, turpmāk tekstā – “bph”), kurā tai tagad ir visaugstākās ražības mašīnas pasaulē ar ražību virs [..] bph. Tā arī uzsvēra Sidel spēcīgo pozīciju zemas kapacitātes mašīnu tirgus augšējā daļā, proti, attiecībā uz mašīnām, kas ir nedaudz zem 8000 bph sliekšņa, izmantojot rotējošo tehnoloģiju, kas ir salīdzināma ar to, kas izmantota augstas kapacitātes mašīnām.

c)     Pirmās instances tiesas vērtējums

188    Sākotnēji ir jānorāda, ka no apstrīdētā lēmuma (it īpaši 213. un 389. apsvēruma, kas minēti šā sprieduma 39. un 54. punktā) izriet, ka Komisijas veiktā analīze attiecībā uz sviras efektu no konkurences viedokļa ir balstīta uz pieņēmumu, ka nekavējoties radīsies tirgus struktūra, kas dos koncentrācijas subjektam ieinteresētību un nepieciešamos instrumentus, lai transformētu tās pašreizējo vadošo pozīciju PET iekārtu tirgū, it īpaši zemas un augstas kapacitātes SBM mašīnu, ko izmanto jutīgiem izstrādājumiem, tirgū dominējošajā stāvoklī. Tāpat no paziņojuma par iebildumiem (289. punkts) un apstrīdētā lēmuma (328. apsvērums, kas minēts šā sprieduma 45. punktā) izriet, ka dominējošo stāvokli PET iekārtu tirgū ar sviras efektu tuvā nākotnē drīzāk var sasniegt Tetra dominējošā stāvokļa aseptiskā kartona tirgū dēļ, nevis Sidel pašreizējās pozīcijas SBM mašīnu tirgos dēļ.

189    Vispirms ir jākonstatē, ka atbilstošo tirgu definīciju prasītāja praktiski nav apstrīdējusi. Tādējādi ir jānošķir SBM mašīnu tirgus, kas pats tiek iedalīts zemas un augstas kapacitātes mašīnās atbilstoši bph skaitam (167. apsvērums), barjeras tehnoloģiju tirgus (189.–191. apsvērums), PET iepildīšanas mašīnu tirgus, kas pats iedalīts aseptiskajās un neaseptiskajās mašīnās (201. apsvērums), PET sagatavju tirgus (206. apsvērums), kā arī palīgiekārtu, izplatīšanas iepakojuma iekārtu un pakalpojumu, kas saistīti ar dažādiem atbilstošajiem sektoriem, tirgus (257. apsvērums).

190    Savukārt prasītāja apstrīd SBM mašīnu tirgus iedalījumu pakārtotajos tirgos pēc to gala izmantojuma, it īpaši specifiska tirgus identifikāciju attiecīgajiem jutīgajiem izstrādājumiem (188. apsvērums), proti, izstrādājumiem, kas ir kopēji kartona un PET tirgiem (45. apsvērums). Apstrīdot šo apakšiedalījumu, Tetra pēc būtības norāda, ka SBM mašīnām ir vispārējs raksturs un ka tās netiek ražotas īpašām vajadzībām. Saskaņā ar prasītājas norādīto sviras efekts attiecībā uz SBM mašīnu pārdošanu nevar būt veiksmīgs aktīvo konkurentu skaita dēļ īpaši zemas kapacitātes mašīnu tirgū. Līdz ar to šis apstrīdējums tiks izvērtēts tikai kā daļa no paredzamo seku novērtējuma iespējamajam sviras efektam uz SBM mašīnu tirgu.

191    Vispirms ir jāizvērtē, vai koncentrācijas īstenošana varētu, vismaz principā, dot iespēju koncentrācijas subjektam izmantot sviras efektu.

 i) Sviras efekta iespējamība

192    Komisijas veiktā analīze attiecībā uz paredzamo sviras efektu grozītās koncentrācijas rezultātā ir pamatota ar pietiekami objektīviem, labi pamatotiem pierādījumiem. Analīze par ciešajām saitēm starp kartona iepakošanas iekārtu un PET iepakošanas iekārtu tirgiem ir pamatota ar dažādiem faktoriem, kuri, kopumā ņemot, juridiski pietiekami apstiprina Komisijas konstatējumu: abi tirgi pieder pie viena rūpniecības sektora; PET var izmantot iepakošanai lielākajai daļai no kartona iepakošanas izstrādājumiem (t.i., jutīgajiem izstrādājumiem) tādā mērā, ka PET var uzskatīt par “vāju aizvietotāju” kartonam; galvenie kartona iepakojuma piegādātāji, konkrēti, Tetra (vismaz pirms tās PET sagatavju pārdošanas operācijām un atteikšanās no tās interesēm Dynaplast), SIG un Elopak, ir pārstāvēti PET tirgū; daži klienti pieprasa gan kartona, gan SBM mašīnas, un to skaits nākotnē kopā ar paredzamo pieaugumu PET jutīgajiem izstrādājumiem neizbēgami pieaugs (329. apsvērums).

193    Attiecībā uz pieaugumu PET sektorā, kā ir norādīts apstrīdētajā lēmumā (72. apsvērums) un kā prasītāja apstiprināja tiesas sēdes laikā, tā ir atzinusi, ka zināms pieaugums ir paredzams jutīgajiem izstrādājumiem, tādiem kā BPF un tējas/kafijas dzērieni. Tomēr tā ir apstrīdējusi sagaidāmā pieauguma līmeni citiem jutīgajiem izstrādājumiem, kā arī Komisijas atteikumu ņemt vērā iedarbību no paredzamā pieauguma PET izmantošanā alus iepakošanai.

194    Noraidot koncentrācijas pušu argumentu, ka PET tirgus līdz 2005. gadam nozīmīgā apmērā nepieaugs sakarā ar tehniska rakstura ierobežojumiem, Komisija apstrīdētajā lēmumā balstījusies arī uz pārliecinošiem argumentiem. No apstrīdētā lēmuma (it īpaši 73.–88. apsvērums) izriet, ka aseptiskās iepildīšanas un barjeras tehnoloģijas, kas patlaban ir pieejamas, sniedz iespēju izmantot PET visiem jutīgajiem izstrādājumiem un ka šīs tehnoloģijas tiek turpināts uzlabot. Aplūkojamajā gadījumā galvenais traucēklis šo tehnoloģiju attīstībai ir to piemērošanas, it īpaši PLL, komerciālās grūtības.

195    Pirmās instances tiesa šajā sakarā konstatē, ka Komisija ir juridiski pietiekami pierādījusi, ka PET tirgus pieaugums ir paredzams, sniedzot iespēju rasties paredzamajam sviras efektam. Tomēr ir jāizvērtē dažādu jutīgo izstrādājumu pieauguma robežas, pārbaudot Komisijas apgalvojumu, ka šis pieaugums dos koncentrācijas subjektam ieinteresētību izmantot sviras efektu.

196    Pirmās instances tiesa konstatē, ka nav pārliecinoši prasītājas argumenti, ka nekāds sviras efekts no viena tirgus uz otru nav iespējams, kad – kā šajā lietā – izstrādājumi vienā vai otrā tirgū ir vienīgi tehniski aizvietotāji. No iepriekš minētā sprieduma lietā Hoffmann La Roche/Komisija, kā arī iepriekš minētajiem 1991. gada 12. decembra sprieduma lietā Hilti/Komisija un 1994. gada 2. marta sprieduma lietā Hilti/Komisija pēc analoģijas var secināt, ka sviras efekts var tikt izmantots tad, kad attiecīgie izstrādājumi ir tādi, kurus klients uzskata par derīgiem tādai pašai gala izmantošanai, konkrēti šajā lietā – noteiktu veidu dzērieniem. Šādu novērtējumu neatspēko iepriekšējā Komisijas lēmumu pieņemšanas prakse, uz ko norāda Tetra (skat. šā sprieduma 165. punktu), jo šie lēmumi attiecas uz koncentrāciju, kurā iesaistīti daudzi tādi faktiskie apstākļi, kas ļoti atšķiras no apstākļiem šajā lietā. Šajā gadījumā Komisija nav izdarījusi kļūdu, pamatojoties šajā lietā uz tādiem faktoriem kā attiecīgo izstrādājumu izmantošana, ko veic viena un tā pati klientu grupa, proti, jutīgo izstrādājumu ražotāji, vienam un tam pašam mērķim, t.i., jutīgo izstrādājumu iepakošanai, un uz faktu, ka Komisijas veiktie tirgus pētījumi apstiprina šo ražotāju vēlmi vienlaicīgi izmantot abus iepakošanas veidus, ko prasītāja neapstrīd. Komisija šajā sakarā pamatoti ir norādījusi, ka šo vajadzības pēc PET apmērs ražotāju uztverē ir mārketinga jautājums, lai arī izmaksu faktoru nevar ignorēt (333. apsvērums). Attiecīgi, kā to Komisija uzsvēra tiesas sēdes laikā, ir maz ticams, ka tie visi kopā pametīs kartonu pavisam, bet tie acīmredzami jūt vajadzību pārcelt dažus no saviem izstrādājumiem uz PET, ko apstiprina konstatējums, ka šajā lietā pastāv saikne starp atbilstošajiem izstrādājumiem.

197    Šādos apstākļos, ņemot vērā ļoti spēcīgo Tetra dominējošo stāvokli aseptiskā kartona tirgos ar aptuveni 80 % tirgus daļu (219. apsvērums) un dominējošo stāvokli, ko tā ieņem globālajā kartona iepakošanas tirgū, proti, aseptiskā un neaseptiskā kartona tirgū kopumā ar aptuveni [60–70 %] tirgus daļu (231. apsvērums), ir skaidrs, ka liels skaits jutīgo izstrādājumu ražotāju, kas pārcels savus izstrādājumus uz PET, šobrīd ir Tetra klienti. It īpaši attiecībā uz PLL apstrīdētajā lēmumā ir konstatēts – un šo konstatējumu prasītāja nav apstrīdējusi –, ka “paredzams, ka piena mazās pudelēs un aromatizētā piena patēriņš strauji pieaugs”, un ka “šādu izstrādājumu iepakošanas kapacitātei nav noteikti jāaizstāj esošā kapacitāte” (99. apsvērums). Konstatējot – vismaz attiecībā uz izstrādājumu jaunu līniju uzstādīšanu pienotavās –, ka izmaksas pārejai uz PET noteikti nenoved pie pārmērīgiem kavējumiem PET izmantošanas attīstīšanā, Komisija nav izdarījusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā. Tādējādi tā pareizi ir uzsvērusi “pirmā ienācēja priekšrocību”, kādu attiecībā uz šiem izstrādājumiem varētu iegūt koncentrācijas subjekts. Turklāt it īpaši jāņem vērā koncentrācijas pušu, it īpaši Tetra, finansiālais spēks, tāpat arī tās nevainojamā reputācija un plaši atzītā Sidel reputācija kartona un PET tirgos, kā arī to piedāvātais plašais izstrādājumu un pakalpojumu klāsts, ieskaitot pēcpārdošanas apkalpošanu.

198    Koncentrācijas subjekta spēja izmantot sviras efektu nevar tikt apšaubīta ar prasītājas argumentu, ka nepastāv nozīmīga pārklāšanās starp koncentrācijas pušu klientiem. Komisija nav izdarījusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, konstatējot – pamatojoties uz pašreizējo pārklāšanos un ievērojot sagaidāmo pieaugumu PET izmantošanā jutīgajiem izstrādājumiem –, ka klientu skaits, kas izmanto gan kartona, gan PET iekārtas, pieaugs un var, vismaz teorētiski, izraisīt ļoti nozīmīgu pārklāšanos jutīgo izstrādājumu iepakošanas jomā (341. apsvērums).

199    Līdz ar to Komisija nav izdarījusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, konstatējot, ka koncentrācijas subjektam varētu būt iespēja izmantot sviras efektu.

200    Tādēļ ir jāizvērtē, vai koncentrācijas subjekts, kā uzskata Komisija, varētu būt ieinteresēts izmantot šo iespēju sakarā ar paredzamo PET izmantošanas pieaugumu.

 ii) Ticamais pieauguma līmenis

201    No apstrīdētā lēmuma izriet – kā Komisija to apstiprināja tiesas sēdes laikā –, ka koncentrācijas subjekta ieinteresētība izmantot sviras efektu lielā mērā ir atkarīga no paredzamā pieauguma līmeņa PET tirgū. Attiecīgi ir jāizvērtē, vai paredzamais apjoms jutīgo izstrādājumu iepakošanai PET līdz 2005. gadam, to salīdzinot ar kopējo nākotnes apjomu izstrādājumu iepakošanai PET, padara šo ieinteresētību maz ticamu vai vismaz, kā apgalvo prasītāja, nozīmīgi samazina minēto ieinteresētību.

202    Saskaņā ar Komisijas norādīto “PET izmantošana kopējo izstrādājumu segmentā nākošajos piecos gados nozīmīgi pieaugs” (103. apsvērums). Formulējot savu vērtējumu attiecībā uz šo pieaugumu, Komisija ir pamatojusies ne tikai uz savu tirgus pētījumu, bet arī uz Canadean un citiem neatkarīgiem pētījumiem (104. apsvērums). Vispirms ir jāizvērtē attiecīgās prognozes šajos pētījumos.

203    Laika posmam no 2000. līdz 2005. gadam Canadean pētījumā paredzēts pieaugums aptuveni 0,7 % apmērā PET izmantošanā PLL iepakošanai un 0,6 % pieaugums sulām (5. tabula, 105. apsvērums). BPF un tējas/kafijas dzērieniem tajā paredzēts “ātrāks pieaugums” – attiecīgi 1,5 % un 5,1 % apmērā (107. apsvērums). Komisija atsaukusies arī uz Canadean 2000. gadā neatkarīgi veiktu pētījumu par PET ienākšanu sulu segmentā. Komisija uzskata, ka, lai arī PET bija “neeksistējošs” šajā segmentā 2000. gadā, “ja Eiropa sekos citu reģionu piemēriem, tajā ir milzīgs pieauguma potenciāls” (126. apsvērums).

204    PCI pētījumā ar nosaukumu “PET potenciāls šķidro piena izstrādājumu iepakošanā (2001)” (“The Potential for PET in the Packaging of Liquid Dairy Products – 2001”) ir norādīts, ka PET visdrīzāk nevarēs pārņemt jaunas tirgus daļas UHT pienam un ka tirgus daļas sasniegs 9,2 % nearomatizētajam svaigajam pienam un 25 % citiem piena dzērieniem, t.i., aromatizētajam pienam, piena dzērieniem un jogurtam. Attiecībā uz zemākā līmeņa preču daļu piena tirgū PCI pētījumā nav paredzēts, ka PET “varētu aizstāt esošo iepakošanu – galvenokārt kartonu un PEHD – [..] galvenokārt tādēļ, ka tas lielā mērā ir jutīgais cenas segments” (PCI, 12. lpp., citēts 129. apsvērumā).

205    Warrick pētījumā ar nosaukumu “Warrick pētījuma ziņojums par iepakošanas tirgu – “Aseptiskās iepakošanas tirgus pasaulē un Rietumeiropā – 2000” (Warrick Research Report Packaging Markets, “Aseptic Packaging Markets World and Western Europe – 2000”) laika posmam no 1999. līdz 2003. gadam paredzēts ikgadējais pieaugums 2,4 % apmērā šajā tirgū, veicot kopumā 28 miljardu litru iepakošanu (Warrick, 4. lpp.). Kamēr tajā norādīts, ka piens un sula veido aptuveni 80 % no aseptiski iepakoto izstrādājumu apjoma (skat. arī 131. apsvērumu), paredzētais ikgadējais pieaugums UHT pienam un aromatizētajam pienam ir attiecīgi 0,8 % un 1 %, bet neliels kritums ir paredzams citiem piena dzērieniem (Warrick, 6. lpp.). Aseptiskajai iepakošanai ir paredzēts pieaugums par aptuveni 50 % laika posmā no 1999. līdz 2003. gadam, un šis pieaugums būs saistīts galvenokārt ar PET, kura izmantošana varētu divkāršoties līdz 2 miljardiem iepakojumu gadā (Warrick, 32. lpp., skat. arī 136. apsvērumu). Šis pieaugums it īpaši attieksies uz dzeršanai gatavo tēju (Warrick, 16. lpp.). Tomēr aseptiskā kartona iepakošana, kas veido 70 % no iepakojumiem, pārstāv 90 % no iepakotajiem izstrādājumiem apjoma ziņā (Warrick, 15. lpp.). Pieaugums šāda veida iepakošanā ir paredzams aptuveni 2 % gadā, 2003. gadā sasniedzot 30,8 miljardus iepakojumu. Ideāla aseptiskās PET iepakošanas piemērošana attiecas uz spektra augšējās daļas izstrādājumiem, kuri neprasa pilnīgu barjeru, tādiem kā tējas/kafijas dzērieni (ieskaitot sporta dzērienus) un, iespējams, arī sulas un sulu dzērieni (Warrick, 4. lpp.). Lielākais sagaidāmais pieaugums tādēļ būs šiem izstrādājumiem (Warrick, 32. lpp.).

206    Saskaņā ar Pictet pētījumu ar nosaukumu “Analīzes ziņojums, Pictet – “Iepakošanas mašīnas Eiropā, pāreja uz PET” – 2000. gada septembris” (“Analysts' Report, Pictet “European Packaging Machinery, Move into PET” – september 2000”) PET sniedz priekšrocības plaša patēriņa preču, tādu kā minerālūdens un bezalkoholiskie dzērieni, iepildīšanai un nākotnē pasaulē pieprasījums pēc PET pieaugs par 10 % gadā, lielā mērā pamatojoties uz PET pudeļu izmantošanu pret skābekli jutīgajiem izstrādājumiem (Pictet, 5. un 12. lpp.). Atbilstoši ziņojumam pastāv “skaidras salīdzinošas priekšrocības PET tvertnēm pār aseptisko kartonu [..] un [..] plastmasa, [sagaidāms], ātri iegūs teritoriju uz kartona rēķina” (Pictet, 11. lpp., skat. arī 138. apsvērumu). Lai arī nav piedāvāti skaitļi PET izmantošanas pienam pieaugumam, ir paredzēts pieaugums attiecībā uz sulām no 12 % līdz 25 % laika posmā no 1996. gada līdz 2006. gadam.

207    Tāpat kā paziņojumā par iebildumiem (90. punkts), arī apstrīdētajā lēmumā konstatēts, ka tirgus pētījums, ko veica Komisija, parāda, ka “trešās personas bija ļoti optimistiskas par PET nākotnes pieaugumu, kad tiks veikti uzlabojumi barjeras tehnoloģijās” (143. apsvērums). Šādā situācijā liels uzņēmēju skaits līdz 2005. gadam sagaida pieaugumu 50 % apmērā pienam un sulai uz kartona rēķina. Šajā sakarā Tiesas sēdes laikā Komisija precizēja, ka tā nav tikpat optimistiska, bet gan – gluži pretēji – ir pieņēmusi daudz piesardzīgākas prognozes (skat. šā sprieduma 33. punktu).

208    Apstrīdētajā lēmumā veikta atsauce arī uz noteiktām iepriekš izdarītajām Tetra un Sidel prognozēm. Piemēram, savā prezentācijā 2000. gada maijā Sidel paredzēja, ka PET pārdošanas apjomi sulām un tējas/kafijas dzērieniem varētu pieaugt par vairāk nekā [..] (139. apsvērums), kamēr Sidel prezidents intervijā ar izdevumu PET Planet, kas tika publicēta tajā pašā mēnesī, paziņoja, ka viņš paredz pieaugumu par [..] % sakarā ar “jaunu materiālu izmantojumu, ieskaitot alu, pienu, augļu sulas [..]” (139. apsvērums). Attiecībā uz Tetra apstrīdētajā lēmumā veikta atsauce uz tās prognozi [20–30 %] ikgadējam pieaugumam turpmākajos gados aseptiskās PET iepildīšanas tirgū (140. apsvērums).

209    Uz šī pierādījuma pamata Komisija paredz ievērojamu pieaugumu PLL un sulu segmentā laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam, kas paaugstinās PET līdz 10–15 % tirgus daļai svaigam pienam un 25 % aromatizētam pienam un piena dzērieniem (skat. iepriekš 33. punktu). UHT pienam, kas pārstāv aptuveni 50 % no piena tirgus, Komisija atzīst, ka PET nākotnes pieaugums ir “neskaidrs” (147. apsvērums), bet tomēr paredz, ka tas sasniegs 1 %. Pieņemot par pamatu augstāko skaitli 15 %, kas tiek paredzēts svaigam pienam, un ņemot vērā tās prognozes citiem piena produktiem, Komisija secina, ka 2005. gadā PET tiks izmantots aptuveni 3 miljardu litru iepakošanai gadā jeb 9 % Eiropas PLL tirgū (skat. šā sprieduma 33. punktu). Attiecībā uz sulām, paredzot pieaugumu, kas dos 20 % daļu no kopējā tirgus līdz 2005. gadam, Komisija atzīst, ka šis pieaugums būs galvenokārt pārejas no stikla uz PET dēļ. Par BPF un tējas/kafijas dzērieniem tā uzskata, ka PET turpinās iegūt tirgus daļu uz kartona rēķina, lai tādējādi līdz 2005. gadam sasniegtu 30 % katrā no šiem segmentiem.

210    Tiesas sēdē Komisija precizēja, ka tās argumentācija nav balstīta uz tās prognožu precizitāti, jo tā ir pieņēmusi, ka nākotnē paredzams nozīmīgs pieaugums. Tā arī atzina, ka, ievērojot atlikušās neskaidrības attiecībā uz vajadzīgo barjeras tehnoloģiju komerciālo pielietojumu, tā neparedz nozīmīgu PET pieaugumu UHT piena tirgū un ka pat apstrīdētajā lēmumā paredzētais zemais pieaugums var izrādīties pārvērtēts. Tomēr tā uzsvēra, ka prognoze, kas paredz acīmredzami nozīmīgu pieprasījumu pēc šā materiāla izmantošanas svaigam pienam, sulām, BPF un it īpaši tējas un kafijas dzērieniem laika posmā līdz 2005. gadam, ir pilnībā ticama.

211    Pirmās instances tiesa konstatē, ka nevar apgalvot, ka PET izmantošana patiesībā nepieaugs UHT pienam un tādējādi aptuveni pusei no PLL tirgus.

212    Attiecībā uz pārējo PLL tirgu ir jāatzīst, ka PCI ziņojumā, kas ir vienīgais neatkarīgais PLL tirgus pētījums, paredzēts pieaugums, kā rezultātā PET izmantošana svaiga nearomatizēta piena tirgū 2005. gadā sasniegs 9,2 % (PCI, 64. lpp.). Papildus tam pastāv fakts, ka Warrick ziņojumā paredzēts pieaugums 1 % apmērā aseptiskā iepakojuma izmantošanai aromatizētam pienam un neliels kritums izmantošanai citiem piena dzērieniem, turpretim Pictet ziņojumā nav sniegta nekāda specifiska prognoze attiecībā uz PLL. Uz šo faktu pamata ir jāatzīst, ka Komisija nav pierādījusi to, uz ko tā atsaucas kā pierādītu savā iebildumu rakstā, proti, ka tās prognozes attiecībā uz PLL ir balstītas uz piesardzīgu neatkarīgu pētījumu analīzi vai uz pārliecinošu un saskaņotu pierādījumu kopumu, ko tā ieguvusi, veicot savus tirgus pētījumus. Komisijas pieņemtās pieauguma prognozes (šā sprieduma 209. punkts) nav ļoti pārliecinošas. Turpretim no PCI ziņojuma izriet, ka relatīvi pamatota ir vienīgi tirgus daļas pieauguma prognoze 25 % apmērā laika posmā līdz 2005. gadam PET izmantošanai citiem piena dzērieniem (proti, aromatizētam pienam, piena dzērieniem un jogurtam; PCI, 63. un 64. lpp.). Tomēr, ja šis pieaugums īstenotos, attiecīgais apjoms līdz 2000. gadam pieaugtu tikai par 62 000 tonnu, 2005. gadā sasniedzot 92 800 tonnas, kas nav nozīmīgs pieaugums, salīdzinot ar aptuveni 120 miljoniem tonnu piena produktu, kas tiek saražoti Kopienā ik gadu (PCI, 9. lpp.). Citiem vārdiem sakot, apstrīdētajā lēmumā netiek atbilstoši izskaidrots, kā PET līdz 2005. gadam varētu izspiest PEHD kā galveno ar kartonu konkurējošo materiālu, it īpaši svarīgajā svaiga piena iepakošanas segmentā. Šajā sakarā ir jānorāda, ka Komisija nav apstrīdējusi ne [konsultāciju uzņēmuma] Canadean norādīto kopējo skaitli – 17,3 % PEHD izmantošanai attiecībā uz PLL 2000. gadam (skat. 3. tabulu, 66. apsvērums), ne arī prognozi, ka šis skaitlis līdz 2005. gadam varētu sasniegt 19,5 % (skat. 5. tabulu 105. apsvērumā).

213    Attiecībā uz sulām Komisijas prognoze ir vēl nepārliecinošāka. Lai gan pati Komisija atzīst, ka konkrētais pieaugums attiecas galvenokārt uz pāreju no stikla uz PET iepakojumu, tā nav veikusi nekādu stikla tirgus analīzi. Bez šādas analīzes Pirmās instances tiesa nevar apstiprināt Komisijas prognozes attiecībā uz sulām. Šāda veida analīze būtu vajadzīga, lai ļautu Pirmās instances tiesai novērtēt, cik lielā mērā ir iespējama pāreja no stikla uz tostarp kartona, PET un PEHD [iepakojumu]. Šī analīze vēl jo vairāk ir vajadzīga, ņemot vērā atšķirības, kādas attiecīgajās prognozēs pastāv saistībā ar analīzēs izmantoto pieauguma līmeni un laika periodiem Canadean un Warrick pētījumos, no vienas puses, un Pictet pētījumā, no otras puses.

214    No minētā izriet, ka paredzētais pieaugums PLL un sulām, uz ko apstrīdētajā lēmumā norāda Komisija, nav juridiski pietiekami pierādīts. Lai arī noteikta apjoma pieaugums šajā segmentā ir iespējams, it īpaši augšējās daļas cenu kategorijas izstrādājumiem, tomēr trūkst pārliecinošu pierādījumu par šāda pieauguma apjomu.

215    Savukārt no neatkarīgiem pētījumiem izriet, ka ir ļoti ticams, ka līdz 2005. gadam ievērojami pieaugs PET izmantošana BPF, tējas un kafijas dzērienu, tostarp sporta dzērienu, iepakojumam. Tā kā apstrīdētajā lēmumā paredzēto pieauguma līmeni prasītāja tiesas sēdē nav nopietni apstrīdējusi un turklāt tas nav pārvērtēts, salīdzinot ar prognozēm, ko ietver minētie pētījumi, ir jāatzīst, ka Komisija šajā sakarā nav pieļāvusi kļūdu.

216    Tomēr, ņemot vērā faktu, ka PET izmantošana acīmredzot līdz 2005. gadam pieaugs – pat ja ne tik strauji, kā to paredz Komisija –, ieinteresētība sviras efekta izmantošanā nav izslēdzama. Tādēļ ir jāizvērtē veidi, kādos koncentrācijas subjekts varētu izmantot sviras efektu.

 iii) Sviras efekta izmantošanas veidi

217    Sviras efekta izmantošanas veidi, kas ir uzskaitīti apstrīdētā lēmuma 364. apsvērumā (minēts šā sprieduma 49. punktā), ir balstīti uz Tetra dominējošo stāvokli aseptiskā kartona tirgū. Cita starpā ņemot vērā Tetra saistības cedēt tās darbības sagatavju jomā, sviras efektu var īstenot, izmantojot divu veidu pasākumus: pirmkārt, izmantojot spiedienu, lai veiktu kartona iepakošanas iekārtu, kas saistītas vai apvienotas ar PET iepakošanas iekārtām, un patēriņa izstrādājumu pārdošanu. Šo spiedienu var izmantot pret Tetra klientiem, kam joprojām daļai no to izstrādājumiem ir vajadzīgs kartona iepakojums, un it īpaši pret tiem klientiem, kas ar Tetra ir noslēguši ilgtermiņa līgumus, lai nodrošinātu vajadzības pēc kartona iepakojuma (365. apsvērums, minēts šā sprieduma 50. punktā). Otrkārt, [Tetra] var īstenot pasākumus ieinteresētības veicināšanai, tādus kā plēsonīgas cenas, cenu karš un lojalitātes atlaides.

218    Tomēr gadījumos, kad uzņēmums ar dominējošu stāvokli – tādu kā Tetra dominējošais stāvoklis aseptiskā kartona tirgos – izmanto spiedienu, piemēram, piespiedu pārdošanas vai ieinteresētības veicināšanas, kā arī plēsonīgu cenu vai objektīvi nepamatotu lojalitātes atlaižu veidā, parasti rodas šāda stāvokļa ļaunprātīga izmantošana. Kā jau Pirmās instances tiesa to ir atzinusi, Komisijai nav pamata izdarīt pieņēmumu par šādas stratēģijas izmantošanu, kā tas ir darīts apstrīdētajā lēmumā, lai attaisnotu lēmumu aizliegt koncentrāciju, kas Komisijai ir paziņota atbilstoši Regulai (skat. šā sprieduma 154.–162. punktu). No minētā izriet, ka sviras efekta izmantošanas veidi, ko var ņemt vērā Pirmās instances tiesa, ir tikai tie, kuri – vismaz iespējami – neveido dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu aseptiskā kartona tirgos.

219    Tādēļ kopumā ir jāizvērtē stratēģija, kas attiecas uz saistīto vai apvienoto pārdošanu, kas pati par sevi nav piespiedu pārdošana, kā arī lojalitātes atlaidēm, kas kartona tirgū ir objektīvi pamatotas, un kartona vai PET iepakošanas iekārtu piedāvājumu par pazeminātu cenu, kas nav plēsonīgas pastāvīgās judikatūras nozīmē (Tiesas 1991. gada 3. jūlija spriedums lietā C‑62/86 AKZO/Komisija, Recueil, I‑3359. lpp., it īpaši 102., 115., 156. un 157. punkts; iepriekš minētais 1996. gada 14. novembra spriedums lietā Tetra Pak/Komisija, 41.–44. punkts, ar ko apstiprināts iepriekš minētais 1994. gada 6. oktobra spriedums lietā Tetra Pak/Komisija, un ģenerāladvokāta Fennelija [Fennelly] secinājumi Tiesas 2000. gada 16. marta spriedumam apvienotajās lietās C‑395/96 P un C‑396/96 P Compagnie maritime belge transports u.c./Komisija, Recueil, I‑1365., I‑1371. lpp., īpaši 123.–130. punkts). Šajā kontekstā ir jāizvērtē, vai Komisija ir ņēmusi vērā saistības par Sidel un Tetra Pak sabiedrību nodalīšanu saskaņā ar principiālu vienošanos 10 gadu laika posmam, atbilstoši kurai nevar izteikt nekādu “kopēju piedāvājumu Tetra Pak kartona izstrādājumiem un SidelSBM mašīnām”.

220    Turklāt no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Tetra ir lūgusi Komisiju ņemt vērā Tetra pastāvošos pienākumus saskaņā ar Komisijas 1991. gada 24. jūlija Lēmuma 92/163/EEK attiecībā uz lietvedību saskaņā ar EK līguma [82.] pantu (IV/31.043 – TetraPak II) (OV 1992, L 72, 1. lpp.) 3. panta 3. punktu, kurā ir paredzēts:

“Tetra Pak neīsteno plēsonīgu vai diskriminējošu cenu politiku un nepiedāvā nevienam klientam savus izstrādājumus, piemērojot atlaides vai labvēlīgākus maksāšanas nosacījumus, kas nebūtu objektīvi attaisnojami. Tādējādi atlaidi par kartonu var piedāvāt vienīgi atbilstoši katra pasūtījuma daudzumam un šajā nolūkā pasūtījumus dažāda veida kartoniem nevar apvienot.”

221    No minētā izriet, ka Tetra skaidri ir norādījusi, ka tā pilnībā piekrīt ievērot īpašos pienākumus, kas tai noteikti atbilstoši EKL 82. pantam sakarā ar tās dominējošo stāvokli aseptiskā kartona tirgū. Tetra arī atkārtoja, ka ir gatava uzņemties visu atbilstošo pienākumu izpildi, kas tai noteikti saskaņā ar Lēmumā 92/163 atzīto par EKL 82. panta pārkāpumu attiecībā uz šiem tirgiem. Šīs lietas kontekstā tā arī ir apņēmusies neveikt nekādus kopējus savu kartona izstrādājumu un SidelSBM mašīnu piedāvājumus.

222    Tā rezultātā vienīgais saistītās vai apvienotās pārdošanas veids, ko faktiski spētu veikt koncentrācijas subjekts, ietvertu Tetra piedāvājumus saviem pašreizējiem klientiem kartona tirgū, kas nevarētu būt obligāti vai piespiedu piedāvājumi un kas varētu attiekties tikai uz kartona iepakojuma iekārtām un/vai kartona izstrādājumiem, no vienas puses, un PET iepakojuma iekārtām, izņemot SBM mašīnas, no otras puses. Tāpat šajā sakarā ir jāpiezīmē, ka, neraugoties uz to, ko Komisija uzsvērusi apstrīdētajā lēmumā (177. un 369. apsvērums), rakstos un mutvārdu paskaidrojumos par koncentrācijas subjekta kapacitātes nozīmību, lai piedāvātu praktiski visas iekārtas, kas vajadzīgas integrētas PET līnijas uzstādīšanai, no saistībām izriet, ka šis subjekts nespēs klientam piedāvāt kopēju piedāvājumu attiecībā uz kartona iepakojuma iekārtām un integrētām PET līnijām, vismaz ne tādu, kas ietvertu SidelSBM mašīnas.

223    Turklāt, lai arī apstrīdētajā lēmumā izdarīto secinājumu par cenu diskrimināciju, kuru, kā apgalvots, pagātnē ir īstenojusi Sidel, pamatojoties uz lietas dalībnieku rakstiem un Komisijas mutvārdu paskaidrojumiem par tā pamatā esošo ekonometrisko analīzi, nevar uzskatīt par acīmredzamu kļūdu vērtējumā, tas nesniedz pietiekami pārliecinošus pierādījumus tam, ka koncentrācijas subjekts turpinās īstenot līdzīgu rīcību. Koncentrācijas subjektam – atšķirībā no Sidel pirms koncentrācijas – būs saistošas ne vien saistības, bet arī dažādi pienākumi, kas ierobežos Tetra rīcību.

224    Tādējādi ir jāatzīst, ka koncentrācijas subjekta iespējas izmantot sviras efektu būs krietni ierobežotas. Minētais ir jāievēro, izvērtējot iespējamās šādas rīcības sekas.

225    Izvērtējot paredzamās sekas sviras efektam, ir jānodala dažādi PET iekārtu tirgi no tiem, kas ir specifiski SBM mašīnām.

 iv) Paredzamās sekas sviras efektam PET iekārtu tirgū, izņemot SBM mašīnas

 Ievada apsvērumi

226    Neskarot prasītājas iebildumus pret Komisijas definīciju atšķirīgajiem tirgiem katrai no tādu jutīgo izstrādājumu kategorijām, kas varētu tikt iepakoti kartonā vai PET (skat. 45. un 188. apsvērumu), no apstrīdētā lēmuma kļūst skaidrs, ka Komisijas izvēle ierobežot tās analīzi vienīgi ar tās izskatītajiem jutīgajiem izstrādājumiem ir izdarīta tādēļ, ka šie izstrādājumi tagad var būt, vismaz tehniski, iepakoti gan kartonā, gan PET un ka paredzamais pieaugums PET izmantošanā padara pāreju no kartona uz PET paredzamu. Savos secinājumos analīzē par sviras efektu Komisija ir paredzējusi, ka koncentrācijas subjekta “vadošā pozīcija PET iepakošanas iekārtu tirgū [..] varētu tikt pārvērsta dominējošā stāvoklī” (389. apsvērums). Tā kā šī analīze attiecas uz mašīnām, ko izmanto jutīgo izstrādājumu iepakošanai, ir jāizvērtē, kādas ir sekas jebkādam sviras efektam dažādām PET iekārtām tirgū, kas ir identificētas apstrīdētajā lēmumā.

227    Lai arī no apstrīdētā lēmuma, ņemot vērā precizējumus, ko sniegusi Komisija it īpaši tiesas sēdē, izriet, ka Komisijas galvenās bažas no konkurences interešu skata punkta ir koncentrācijas subjekta nākotnē izveidojamais dominējošais stāvoklis SBM mašīnu tirgū, it īpaši augstas kapacitātes mašīnām, tā uzsver dominējošā stāvokļa iespējamo iegūšanu katrā no PET iekārtu tirgiem, kuros koncentrācijas subjekts varētu būt aktīvs. Lai varētu noteikt, vai šo prognozi apstiprina pārliecinoši argumenti, šis apgalvojums ir jāizvērtē attiecībā pret objektīvu informāciju par šiem PET tirgiem.

228    Tā kā Tetra ir uzņēmusies saistības pašai atteikties no tās darbībām PET sagatavju jomā, atbilstošie tirgi ir barjeras tehnoloģiju tirgus, aseptiskās un neaseptiskās PET iepildīšanas mašīnu tirgus un plastmasas pudeļu aizkorķēšanas sistēmu tirgus. Tāpat ir jānorāda uz Sidel interesēm palīgiekārtu tirgū, galvenokārt lentes konveijeros, un izplatīšanas iepakojuma iekārtu tirgū, piemēram, attiecībā uz “transporta platformu”, kuras nozīmību uzsvēra Komisija tiesas sēdes laikā attiecībā uz pievilcīgo izstrādājumu (un pakalpojumu) klāstu, ko var piedāvāt koncentrācijas subjekts.

 Barjeras tehnoloģijas

229    Apstrīdētajā lēmumā principiāli ir izvērtētas koncentrācijas pušu pozīcijas plazmas tehnoloģijas jomā, kas ir tehnoloģija, ko izmanto PET pudelēm, lietojot specializētas mašīnas atsevišķā posmā pēc tam, kad pudeles ir izgatavotas ar izpūšanu (272. apsvērums). Šāda pieeja ir attaisnojama, un lielā mērā prasītāja to neapstrīd. Tā ir pamatota ar Komisijas veikto tirgus izpēti saistībā ar paziņoto darbību, saskaņā ar kuru plaši apstiprināts viedoklis nozares pārstāvju vidū ir tāds, ka daudzslāņu tehnoloģijas, tādas kā Tetra tā sauktā Sealica, nav “uzvaroša tehnoloģija”, t.i., nākotnes tehnoloģija; visdrīzāk tā ir plazma. Attiecīgi ir jāapskata lietas dalībnieku pozīcijas plazmas tehnoloģijas jomā un ar grozītās koncentrācijas ieviešanu saistītā konglomerāta paredzamā iedarbība uz šo pozīciju.

230    Šajā sakarā Komisija atzīst, ka līdz šim laikam Sidel nav guvusi vērā ņemamas sekmes tās Actis tehnoloģijā (273. apsvērums). Turklāt tā nav apstrīdējusi apgalvojumu, ko izteikusi prasītāja tiesas sēdes laikā, – ka tā ir tehnoloģija, kas galvenokārt paredzēta alus iepakošanai, un ka Sidel ir sastapusies ar problēmām šīs tehnoloģijas attīstīšanā. Komisija tikai ir uzsvērusi Actis Lite tehnoloģijas, uz kuru atsauksme ir veikta tajā pašā apsvērumā, svarīgumu vismaz attiecībā uz sulām. Saistībā ar Tetra Komisija atsaucas uz divām atšķirīgām tehnoloģijām (274. apsvērums), konkrētāk, tā saukto plazmas tehnoloģiju Glaskin, kā arī Sealica, lai gan, norādot uz komerciālo lēmumu atteikties no pēdējās tehnoloģijas, kas ir lēmums, kas vēlāk faktiski tika sīkāk izklāstīts vienā no saistībām. Tā konstatē, ka “globālajā barjeras tehnoloģijas tirgū [koncentrācijas] pušu tehnoloģiju kombinācija varētu dot koncentrācijas subjektam tirgus daļu aptuveni [10–20 %] tādu pudeļu skaita ziņā, kas nostiprinātas ar barjeru un ražotas 2000. gadā” (275. apsvērums). Tiesas sēdes laikā tā precizēja, ka šis novērtējums tika pamatots ar koncentrācijas pušu novērtējumu (paziņojuma 156. punkts), tajā pat laikā izslēdzot noteiktas “vienslāņa” tehnoloģijas (uzlabota plastmasa, kurai jau ir barjeras īpašības), kamēr koncentrācijas puses ieņēma nostāju, ka tās būtu ietveramas (192. un 195. apsvērums un 93. un 95. zemsvītras piezīme).

231    Lai gan Komisija ir norādījusi, ka tirgus tehniskā sarežģītība nedod tai iespēju apstiprināt vai atspēkot koncentrācijas pušu apgalvojumu, ka SidelActis tehnoloģijas un TetraGlaskin tehnoloģijas kombinācijas, pat ja tā ir iespējama, rezultātā netiks izveidota “uzvarošā” uzlabotā plazmas barjera (279. apsvērums). Tomēr tā ir secinājusi, ka “pušu tehnoloģiju kombinācija nozīmīgi nostiprinās koncentrācijas subjekta pozīciju [..]”, lai gan “ne tādā mērā, ka tiktu radīts dominējošs stāvoklis šajā tirgū” (282. apsvērums).

232    Pirmās instances tiesa uzskata, ka ir skaidrs, ka tirgus daļa [10–20 %] apmērā ir daudz par mazu, lai nodrošinātu dominējošo stāvokli šajā tirgū. Šajā sakarā ir jāatgādina, ka Regulas preambulā (15. apsvērums) ir norādīts, ka “tā kā koncentrācijas, kas attiecīgo uzņēmumu ierobežotās tirgus daļas dēļ nespēj traucēt efektīvu konkurenci, var tikt uzskatītas par saderīgām ar kopējo tirgu; [..] par šo ietekmi ir norādījums, jo īpaši, ja attiecīgo uzņēmumu tirgus daļa kopējā tirgū vai ievērojamā tā daļā nepārsniedz 25 %”. Apstrīdētajā lēmumā nav sniegti nekādi papildu pierādījumi, lai pamatotu Komisijas apgalvojumu, izņemot, iespējams, dažādas atsauksmes uz koncentrācijas subjekta finansiālo spēku un Tetra un Sidel apgalvoto intensīvo izpētes programmu reputāciju, kuras nozīmi Komisija vairākas reizes uzsvēra tiesas sēdē.

233    Apstrīdētajā lēmumā nav parādīts, ka prasītāja atrodas labākā pozīcijā nekā tās dažādie konkurenti šajā tirgū. To paziņojumā koncentrācijas puses ir norādījušas, ka ir vismaz 20 citi esoši vai potenciāli konkurenti, kas darbojas paši, kopā vai ar licenci, lai izstrādātu augstas ražības tehnoloģijas. To starpā ir uzņēmumi ar tādiem resursiem, kas ir salīdzināmi ar koncentrācijas subjekta resursiem. Pirmās instances tiesa konstatē, ka šīs informācijas ticamību pēc būtības apstiprina apstrīdētais lēmums (skat. it īpaši 69. un 87. apsvērumu).

234    Ievērojot šos apstākļus, nākotnes tehnoloģiju atklāšana parasti būtu vienīgais faktors, kas dotu iespēju uzņēmumam vai uzņēmumu apvienībai, kas darbojas šajā tirgū, ieņemt dominējošu stāvokli. Attiecīgi Komisija ir pieļāvusi kļūdu, konstatējot – vismaz uz to pierādījumu pamata, uz kuriem tā atsaukusies apstrīdētajā lēmumā –, ka grozītā koncentrācija nozīmīgi nostiprinātu koncentrācijas subjekta pozīciju barjeras tehnoloģijās.

235    No minētā izriet, ka attiecībā uz barjeras tehnoloģiju tirgu pierādījumi apstrīdētajā lēmumā nav juridiski pietiekoši, lai pierādītu, ka tad, ja paredzamais sviras efekts tiktu izmantots, paredzamās sekas būtu pietiekoši tālejošas, lai dotu iespēju koncentrācijas subjektam sasniegt dominējošu stāvokli šajā tirgū līdz 2005. gadam.

 PET iepildīšanas mašīnas

236    Attiecībā uz PET iepildīšanas mašīnām Komisija joprojām norāda uz atšķirībām, uz ko tā it īpaši bija norādījusi lietā TetraPak II, starp aseptiskās un neaseptiskās iepakošanas sistēmām (201. un 204. apsvērums). Šo secinājumu prasītāja nav apstrīdējusi (51. apsvērums), tā, vēl jo vairāk, ir uzsvērusi, ka PET iepildīšanas mašīnas ir jāsadala šajos divos atšķirīgajos izstrādājumu tirgos (paziņojuma 312. punkts, lēmuma 200. apsvērums).

237    Lai arī nepastāv strīds par to, ka aseptiskā iepildīšana ir iespējama ar stikla tvertnēm un PET un PEHD iepakojumu, Komisija norāda, ka kartons ir galvenais aseptiskais iepakošanas materiāls (46. apsvērums). Saskaņā ar Komisijas norādīto šo iepildīšanas metodi galvenokārt izmanto noteiktiem jutīgajiem izstrādājumiem, “konkrēti, sulām (vai sulas dzērieniem) un [PLL]”, lai gan tie var “arī tikt iepakoti neaseptiski, un šādā gadījumā tiem vajadzīga izplatīšana atdzesētā veidā”, kamēr “lielākā daļa citu izstrādājumu tiek iepakoti neaseptiski bez nepieciešamības tos izplatīt atdzesētā veidā” (47. apsvērums). No minētā izriet, ka nozīmīgā daļā jutīgo izstrādājumu tirgus, kā to definējusi Komisija apstrīdētajā lēmumā, proti, jutīgie izstrādājumi, kas pieder “kopējam izstrādājumu segmentam” (45. apsvērums), attiecīgajiem izstrādājumiem lieto neaseptisko iepildīšanas metodi. Tādēļ vispirms ir jāizvērtē koncentrācijas pušu pozīcijas neaseptiskās PET iepildīšanas mašīnu tirgū.

–       Neaseptiskās PET iepildīšanas mašīnas

238    Apstrīdētais lēmums sniedz tikai ierobežotu informāciju par neaseptiskās PET iepildīšanas mašīnu tirgu. Pirmkārt, lēmuma daļā ar virsrakstu “Sidel vadošā pozīcija PET iepakošanas iekārtām” ir nodaļa ar nosaukumu “Sidel nozīmīgā pieredze [..] neaseptiskās PET iepildīšanas un novatorisko Combi mašīnu jomā”, kas ietver 249.–255. apsvērumu. Otrkārt, Komisija norāda, ka Sidel ražo neaseptiskās iepildīšanas mašīnas (250. apsvērums). Treškārt, attiecībā uz kombinētajām mašīnām, konkrēti SBM mašīnām un iepildīšanas mašīnām, kas integrētas vienā mašīnā, kas ir nosauktas kā novatoriska metode (243. apsvērums), norāde ir veikta uz SidelCombi SRA (īpaši tīra neaseptiskā iepildīšana) mašīnu jutīgajiem izstrādājumiem (173. un 254. apsvērums). Apstrīdētajā lēmumā (84. apsvērums) ir konstatēts, ka Sidel jau pārdevusi trīs šāda veida kombinētās mašīnas Amerikas Savienotajās Valstīs ilgstošas konservācijas (“extended shelf life”) piena iepildīšanai. Visbeidzot, apstrīdētajā lēmumā ir atzīts apstāklis, ka Tetra nav pārstāvēta neaseptiskās iepildīšanas mašīnu tirgū un ka Sidel pieder tirgus daļa, kas ir mazāka par 10 % (8. tabula, 299. apsvērums).

239    No šīs informācijas neizriet, ka koncentrācijas subjekts, kura pozīcija nekādā veidā netiktu stiprināta ar ieguldījumu, ko veic Tetra, būtu spējīgs sasniegt dominējošo stāvokli šajā tirgū līdz 2005. gadam, ja vien vispār spētu to sasniegt. Pat ja patiesībai atbilst tas, ka Sidel ir pirmais uzņēmums, kas piedāvā neaseptiskās kombinētās PET mašīnas nejutīgajiem izstrādājumiem, kas ir fakts, kas ir konstatēts pašā paziņojumā (380. punkts), un lai arī no tiesas sēdē iesniegtās informācijas ir skaidrs, ka pašreizējais pielietojums šīm mašīnām ir gandrīz pilnībā ierobežots ar šo segmentu (56 kombinētās mašīnas pasaulē ir pārdevuši dažādi ražotāji, salīdzinot ar tikai divām mašīnām aseptiskās iepildīšanas segmentā, t.i., neieskaitot ilgstošās konservācijas pienu, vienu no kurām pārdeva Sidel), apstrīdētajā lēmumā nav nekā tāda, kas ļautu apgalvot, ka šī Sidel priekšrocība būtu tik nozīmīgi nostiprināta ar koncentrāciju, ka koncentrācijas subjekts varētu sasniegt dominējošu stāvokli neaseptiskās iepildīšanas mašīnu tirgū līdz 2005. gadam. Šo secinājumu apstiprina fakts, ka tehniskās grūtības, kuras patlaban kavē aseptiskās iepildīšanas kombinēto mašīnu izstrādi un pārdošanu, nav tikušas konstatētas attiecībā ar neaseptiskās iepildīšanas mašīnām. Piemēram, Tetra tiesas sēdē apgalvoja, un Komisija pret to nav iebildusi, ka gandrīz visi neaseptiskās iepildīšanas mašīnu ražotāji jau piedāvā neaseptiskās kombinētās mašīnas.

–       Aseptiskās PET iepildīšanas mašīnas

240    Tetra un Sidel abas aseptiskās PET iepildīšanas mašīnu tirgū kļuva aktīvas pārņemšanas ceļā 1999. gadā. No 1998. līdz 2002. gadam šo mašīnu tirgus pieauga par [70–80 %], un Komisija uzskata, ka, pamatojoties uz paziņojumā norādīto informāciju, tas dažos nākošajos gados turpinās pieaugt vismaz par [20–30 %] katru gadu (250. apsvērums). Komisija, izvērtējot Tetra un Sidel daļas uzstādītajā šo mašīnu parkā EEZ – daļas, ko aprēķina kapacitātes izteiksmē, jo tā esot visdrošākā metode, ar kuru atspoguļo to patieso pozīciju šajā jaunajā, augošajā tirgū –, secina, ka koncentrācijas subjekts “iegūtu spēcīgu pozīciju aseptiskās PET iepildīšanas mašīnu tirgū, jo tas būtu viens no trim lielākajiem dalībniekiem šajā tirgū ar vienu trešdaļu no uzstādītā parka, ar vadošo aseptiskās PET iepildīšanas tehnoloģiju, ļoti plašu markas pazīstamību aseptiskajā sektorā un starptautisko pārdošanas spēku (290. apsvērums). Tās atbildēs uz rakstveida jautājumiem Komisija tomēr atzīst, ka tirgus daļa precīzāk ir jāsaprot kā tāda, kas nepārsniedz [25–35 %]. Tā atzīst, ka Procomac ir “acīmredzams tirgus līderis” šai tirgū, kas ir īstenojusi [..] % no pārdošanas apjoma laika posmā no 1998. līdz 2000. gadam, kas tai dod [30–40 %] no uzstādītā mašīnu parka 2000. gadā (288. un 289. apsvērums). Tā arī atzīst, ka Procomac pasaules tirgū ir pārdevusi 5 no 21 mašīnām, kas ir pārdotas pirmajos divos 2001. gada ceturkšņos, salīdzinot ar Sidel pārdotajām 3 mašīnām (289. apsvērums, 121. zemsvītras piezīme), un ka daži jaunie konkurenti ir ienākuši šajā tirgū kopš 1998. gada un “ir pārņēmuši gandrīz [40–50 %] no jaunajiem pārdošanas apjomiem laika posmā no 1998. līdz 2000. gadam” (288. apsvērums).

241    Vispirms ir jākonstatē, ka Tetra un Sidel operāciju apvienošana šajā tirgū nedos tām iespēju tieši iegūt vadošu pozīciju tirgū, jo apvienošanās vienīgi nelielā mērā stiprinātu (konkrēti par [0–10 %]) Sidel pašreizējo daļu (skat. šā sprieduma 130. punktu). Ņemot vērā Procomac spēku un konkurences intensitāti tirgū, it īpaši ar jaunu konkurentu ierašanos, ir arī visai maz ticami, pamatojoties uz pašreizējām tirgus daļām, ko ieņem Tetra un Sidel, ka koncentrācijas subjekts salīdzinoši tuvā nākotnē ar sviras efektu varētu spēt sasniegt dominējošu stāvokli aseptiskā kartona tirgū. To vismaz netieši Komisija ir atzinusi apstrīdētajā lēmumā, kad tā minējusi tikai “spēcīgo pozīciju”, ko koncentrācijas subjekts iegūtu šajā tirgū (290. apsvērums).

242    Tomēr daži elementi apstrīdētajā lēmumā varētu sākotnēji šķietami apstiprināt Komisijas apgalvojumu, ka dominējošs stāvoklis šajā tirgū varētu tikt radīts līdz 2005. gadam. Tā ir pašas Tetra iekšējā analīze, saskaņā ar kuru “šķiet, ka pastāv iespēja ieņemt vadošo pozīciju sabiedrībai, kas rīkojas izlēmīgi” (289. apsvērums, atsaucoties uz Tetra iekšējo dokumentu, kas pievienots paziņojumam kā pielikums), un tas, ka pastāv noteiktas aseptiskās iepildīšanas mašīnas, konkrēti, TetraLFA‑20 ON mašīnas un SidelCombi SRA mašīnas (skat. šā sprieduma 130. punktu).

243    Attiecībā uz Tetra analīzi tomēr vienīgi faktam, ka Tetra uzskata, ka ir iespējams sasniegt vadošo pozīciju tirgū un tādējādi aizstāt Procomac kā vadošo sabiedrību, pašam par sevi, trūkstot citiem pierādījumiem šīs analīzes apstiprināšanai, nav nekāda pierādījuma spēka, un tas nekādā ziņā nepierāda, ka šāda pozīcija vēlāk varētu tikt transformēta dominējošā stāvoklī. Komisija uzsver nesalīdzināmo Tetra reputāciju aseptiskajā kartona iepildīšanā, kas aseptiskās iepildīšanas mašīnu, ko ir izstrādājis koncentrācijas subjekts, iegādi var padarīt par pievilcīgu iespēju, vismaz pašreizējiem vai bijušajiem Tetra klientiem aseptiskā kartona tirgū, kas paredz pāriet uz PET, lai arī kartona tehnoloģija nav tieši piemērojama PET iepildīšanas mašīnām. Tomēr apstrīdētajā lēmumā nav izvērtētas sabiedrības Serac priekšrocības šajā jomā, kam, vismaz potenciāli, ir salīdzināms komerciālais nozīmīgums.

244    Saskaņā ar paziņojumu Serac – atšķirībā no Tetra un Sidel – ir viena no pionierēm aseptiskajā PET iepildīšanā un patlaban tā ieņem spēcīgu, atzītu pozīciju šajā jomā ar tirgus daļu [..] % 2000. gadā (244. un 250. punkts). Tā arī ieņem vadošu pozīciju aseptiskās PEHD iepildīšanas tirgū ar [..] % tirgus daļu (323. punkts). Tā kā apstrīdētajā lēmumā ir norāde uz faktu, ka esošās tehniskās atšķirības, kuras patlaban sadala PET un PEHD iepildīšanas mašīnu tirgu, ar tādu mašīnu attīstību kā TetraLFA‑20 ON, “kas var pāriet no PEHD uz PET aseptisko iepildīšanu un otrādi”, “var nākotnē izzust” (202. apsvērums), Komisijai būtu bijis vismaz jāizvērtē acīmredzamas Serac priekšrocības šajā jomā. Tas vēl jo vairāk tā ir, ņemot vērā Tetra salīdzinoši pieticīgo pozīciju aseptiskās PET iepildīšanas mašīnu tirgū (284. apsvērums), apstākli, ka Tetra nav spējusi, vismaz ne līdz paziņojuma laikam, pārdot aseptiskās PEHD iepildīšanas mašīnas, ar iespējamu izņēmumu attiecībā uz vienu mašīnu testam (paziņojuma 322. punkts), un to, ka LFA‑20 ON mašīna arī tiek testēta (skat. šā sprieduma 130. punktu).

245    Katrā ziņā Komisija ir pieļāvusi kļūdu, neizvērtējot pamatjautājumu par konkurences intensitāti aseptiskās PET iepildīšanas mašīnu tirgū, kurā saskaņā ar neapstrīdētām prognozēm ir paredzams spēcīgs un turpinošs pieaugums. Saistībā ar šo jautājumu apstrīdētajā lēmumā nav parādīts, kā koncentrācijas subjekts ar pieļaujamu sviras efekta formu palīdzību (skat. šā sprieduma 217.–224. punktu) spēs novērst jaunu konkurentu ienākšanu tirgū. Citiem vārdiem sakot, pat ja ir iespējams konstatēt, ka kombinētajā SBM mašīnu un aseptiskās PET iepildīšanas mašīnu tirdzniecībā paredzams pieaugums, nav pierādīts, ka šīs pārdošanas apjomi varētu sasniegt tādu līmeni, kas varētu apdraudēt spēcīgu konkurenci šajā tirgū, ko it īpaši pārstāv Procomac (skat. šā sprieduma 240. punktu).

246    Tādēļ ir jāsecina, ka Komisijas prognoze, ka aseptiskās iepildīšanas mašīnu tirgū nākotnē var tikt sasniegts dominējošs stāvoklis, nav ticama.

247    Attiecībā uz kombinētajām aseptiskajām PET mašīnām apstrīdētajā lēmumā Komisija ir nolēmusi nenoteikt tās kā atsevišķu tirgu (175. apsvērums). Lai arī šobrīd ir tikai viena šāda veida Sidel mašīna, proti, Combi SRA, kas ir instalēta Spānijas sulu ražotnē (85. apsvērums), ir skaidrs, ka – ņemot vērā šo mašīnu priekšrocības (pamatā, kā norādīts 174. apsvērumā, fakts, ka tās aizņem mazāk vietas un ka ir nepieciešams mazāks personāls nekā tradicionālajām PET līnijām), – šo mašīnu komerciālā veiksme varētu stiprināt pašreizējo Sidel pozīciju aseptiskās PET iepildīšanas mašīnu tirgū. Tomēr ir daudz mazāk skaidrs, vai šīs priekšrocības būs pietiekošas, lai sniegtu iespēju koncentrācijas subjektam ar Combi SRA tipa mašīnu pārdošanu sasniegt dominējošu stāvokli šajā pēdējā tirgū.

248    Šajā sakarā ir jāpiezīmē, ka Komisija neapstrīd divus apgalvojumus, ko prasītāja par šīm mašīnām izteikusi tiesas sēdē. Pirmkārt, Tetra ir norādījusi, ka viens no trūkumiem kombinētajās mašīnās, kas vismaz tobrīd bija faktors, kas kavēja to pārdošanu aseptiskās iepildīšanas segmentā, ir nepieciešamība uzturēt aseptisku vidi veidņu nomaiņas brīdī. Otrkārt, šo mašīnu izmantošana ir neelastīgāka nekā SBM mašīnu un PET iepildīšanas mašīnu kombinācija normālā PET līnijā.

249    Turklāt Komisija apstrīdētajā lēmumā neapstrīd Tetra apgalvojumu tās atbildē uz paziņojumu par iebildumiem, proti, ka dažu galveno koncentrācijas subjekta konkurentu, konkrēti, Krones un Procomac/Sipa, kombinētajam mašīnām “būtībā ir tās pašas priekšrocības” (174. apsvērums). Tetra savā atbildē uz paziņojumu par iebildumiem arī ir norādījusi un vairākkārt atkārtojusi savu nostāju tiesas sēdē, ka Procomac/Sipa ir pārdevušas vienīgo citu aseptisko kombinēto mašīnu, kas jau ir uzstādīta Eiropā. Šis apgalvojums apstrīdētajā lēmumā netiek apstrīdēts, un Komisija savos mutvārdu paskaidrojumos vienīgi norāda, ka tā bija tikai “kvazi–kombi” tipa mašīna. Katrā ziņā Komisija pati uzsver investīcijas, ko dažādās sabiedrībās, kuras ir aktīvas aseptiskās iepildīšanas tirgū, ir plānots veikt aseptisko kombinēto mašīnu izstrādei. Ievērojot pašreizējo konkurences līmeni šajā tirgū, ir ļoti iespējams, ka vismaz viens no galvenajiem konkurentiem spēs tuvākajā nākotnē tirgot kombinēto mašīnu, kas būtu salīdzināma ar SidelCombi SRA.

250    Visbeidzot, attiecībā uz karstās iepildīšanas mašīnām, kuru nozīmi, vismaz Vācijas tirgū, Komisija uzsvēra tiesas sēdes laikā, pirmkārt, ir jāpiezīmē, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā ir atzinusi, ka šīm mašīnām “ir ļoti ierobežota izmantošana EEZ” (171. apsvērums). Izrādās, ka Sidel EEZ ir pārdevusi tikai piecas šādas mašīnas (170. apsvērums) no paziņojumā novērtētā kopējā skaita – astoņām šo mašīnu pārdošanām (315. punkts). Otrkārt, Komisija ir konstatējusi, ka šīs mašīnas neveido no aseptiskās iepildīšanas mašīnu tirgus atšķirīgu tirgu. Pirmās instances tiesa konstatē, pirmkārt, ka karstās iepildīšanas mašīnas pārstāv vienīgi mazu daļu no aseptiskās iepildīšanas mašīnu tirgus un, otrkārt, ka ir maz ticams, ka šī daļa nozīmīgi pieaugs, ņemot vērā šai metodei raksturīgos trūkumus (garšas maiņa). Attiecīgi Komisija nevarēja atsaukties uz koncentrācijas subjekta tirgus daļu karstās iepildīšanas mašīnu jomā, lai parādītu, ka nākotnē tiks iegūts dominējošs stāvoklis aseptiskās PET iepildīšanas mašīnu tirgū.

–       Secinājums par PET iepildīšanas mašīnām

251    No iepriekš minētā izriet, ka attiecībā uz aseptiskās un neaseptiskās PET iepildīšanas mašīnu tirgu apstrīdētajā lēmumā nav sniegti juridiski pietiekami pierādījumi, ka grozītās koncentrācijas īstenošana varētu padarīt iespējamu, ka sviras efekta izmantošanas rezultātā, kas galvenokārt tiktu īstenota attiecībā uz Tetra pašreizējiem kartona klientiem, kas vēlas pāriet uz jutīgo izstrādājumu PET iepakošanu, šajos tirgos nākotnē varētu tikt radīts dominējošs stāvoklis ne vēlāk kā līdz 2005. gadam.

 Plastmasas pudeļu noslēgšanas sistēmas un PET palīgiekārtas

252    Attiecībā uz plastmasas pudeļu noslēgšanas sistēmām no pašreizējās Tetra relatīvi vājās pozīcijas šajā tirgū, proti, daļas tikai [10–20 %] apmērā (skat. šā sprieduma 44. punktu), ir redzams, ka ir maz ticams, ka paredzētā sviras efekta izmantošana būtu pietiekoša, vismaz tuvākajā nākotnē, lai pārvērstu šo pozīciju dominējošā. Lai arī Sidel pašreizējā pozīcija noteiktos dažādajos PET palīgiekārtu tirgos ir spēcīgāka nekā Tetra pozīcija pudeļu noslēgšanas sistēmu tirgū, Komisija neapstrīd prasītājas paziņojumu, ka atbilstošās tirgus daļas vispārēji nepārsniedz [20–30 %] (257. apsvērums). Vēl jo vairāk, apstrīdētajā lēmumā nav sniegta atbilde uz pieņēmumu paziņojumā, ka attiecīgās iekārtas nav ļoti sarežģītas no tehniskā viedokļa un tās katrā ziņā viegli var piegādāt “daudzas aprīkojuma kompānijas” (347. punkts).

253    Tādējādi ir skaidrs, ka nav pierādīts, ka koncentrācijas subjekts varētu radīt dominējošo stāvokli šajos tirgos līdz 2005. gadam.

 Vispārīgais secinājums par PET iekārtām tirgu, izņemot SBM mašīnas

254    No iepriekš minētā var konstatēt, ka apstrīdētajā lēmumā nav sniegti pietiekami pārliecinoši pierādījumi, lai parādītu, ka ar sviras efekta izmantošanu no aseptiskā kartona tirgus jaunajam subjektam līdz 2005. gadam tiktu izveidots dominējošs stāvoklis barjeras tehnoloģiju, aseptiskās un neaseptiskās iepildīšanas mašīnu, plastmasas pudeļu noslēgšanas sistēmu un palīgiekārtu tirgū.

255    Tiesas sēdes laikā Komisija īpaši uzsvēra, ka koncentrācijas subjekta pozīcijas nostiprināšana šajos PET iekārtu tirgos varētu rasties “kaskādes efekta” no pozīcijas SBM mašīnu tirgū dēļ. Ir jāpiezīmē, ka šī analīze tomēr skaidri netiek norādīta apstrīdētajā lēmumā un tādējādi nav juridiski pietiekami pierādīta. Katrā ziņā koncentrācijas subjekta paredzamā pozīcija PET iekārtu tirgū, kas nav SBM mašīnas, kā konstatēts iepriekš, ir pietiekoši vāja, lai – pat ja šāds kaskādes efekts būtu paredzams – tam nebūtu fundamentālas iedarbības uz šo pozīciju.

256    Trūkstot pārliecinošiem pierādījumiem, ir jākonstatē, ka pirmais nosacījums saskaņā ar Regulas 2. panta 3. punktu attiecībā uz augšminēto PET iekārtu tirgu nav izpildīts.

257    Tādēļ turpmāk ir jāizvērtē Komisijas analīze par dominējošā stāvokļa radīšanu SBM mašīnu tirgos.

 v) SBM mašīnu tirgi

 SBM mašīnu vispārējais raksturs

258    Vispirms ir jāizvērtē pierādījumi, uz kuriem balstās Komisija, izšķirot specifiskus pakārtotos SBM mašīnu tirgus atkarībā no jutīgajiem izstrādājumiem, ko prasītāja apstrīdējusi tādēļ, ka šīm mašīnām ir vispārējs raksturs.

259    Apstrīdētajā lēmumā Komisija vispirms ir konstatējusi, ka “pat attiecībā uz iekārtām, kam – kā apgalvots – ir “vispārējs” raksturs, tādām kā SBM mašīnas, ir pamatoti izvērtēt iekārtu tirgu atbilstoši gala izmantojuma segmentiem”, kas ir “pat vēl jo vairāk atbilstoši, ja tiek salīdzinātas pilnīgas iepakošanas sistēmas, lai noteiktu, vai tās var piederēt vienam un tam pašam izstrādājumu tirgum” (43. apsvērums). Tā turpinājumā ir norādījusi, ka katram no šķidrās pārtikas izstrādājumiem, kas paredzēti iepakošanai, ir “specifiskas īpatnības, kas nosaka, vai tam var izmantot konkrēto iepakošanas formu”, pirms tā secinājusi par labu segmentācijai atkarībā no gala izmantojuma kā šķidrās pārtikas iepakošanas iekārtu tirgu analīzes instrumentam (44. apsvērums, citēts šā sprieduma 30. punktā). Tādējādi tā ir nošķīrusi jutīgus izstrādājumus, kas pieder “kopējo izstrādājumu segmentam”, no citiem izstrādājumiem, pamatojoties uz iespēju, vismaz no tehniskā viedokļa, iepakot pirmos minētos izstrādājumus, izmantojot gan kartonu, gan PET, atšķirībā no nejutīgiem izstrādājumiem – tādiem kā ūdens un gāzētie dzērieni – kuru iepakošanai nevar izmantot kartonu (58. apsvērums). Lai arī piekrītot, ka “vairums SBM mašīnu ir “vispārējas” (177. apsvērums), Komisija tajā pašā apsvērumā ir norādījusi, ka “PET iepakošanas līnija, kurā SBM mašīna ir tikai viens no tās komponentiem, parasti ir īpaši pielāgota izstrādājumiem, ko iepako klienti”, kam it īpaši ir nozīme jutīgu izstrādājumu gadījumā, kas ir vairākkārt atkārtots arguments tās novērtējumā par sviras efekta sekām (369. apsvērums). Komisija norāda uz SidelSRS G‑Combi piemēru, kas ir “paredzēts gāzēto dzērienu iepildīšanai [un ko] dzērienu ražotājs nevar izmantot citiem risinājumiem, ja tas vēlas iepildīt sulas” (177. apsvērums), kam savukārt ir vajadzīgas aseptiskās Combi SRA mašīnas. Atsaucoties uz savu 1997. gada 9. decembra paziņojumu par atbilstošā tirgus noteikšanu saistībā ar Kopienu konkurences tiesībām (OV C 372, 5. lpp., 43. punkts), Komisija turpinājumā konstatē, ka šajā lietā ir sasniegti divi nosacījumi, kas parasti ir izpildāmi, lai atzītu atšķirīgas klientu grupas pastāvēšanu un tātad šaurāku izstrādājumu tirgu, proti – ir iespējams precīzi noteikt, kurai klientu grupai pieder attiecīgais klients brīdī, kad tas pērk SBM mašīnas, un ir iestājies fakts, ka tirdzniecība starp klientiem vai arbitrāža no trešo personu puses nav īstenojama (178. apsvērums).

260    Pirmās instances tiesa vispirms atzīst, ka apstrīdētajā lēmumā liktais uzsvars uz jutīgiem izstrādājumiem, kas pieder “kopējo izstrādājumu segmentiem”, ir pamatots ar objektīvu kritēriju, proti, ar faktu, ka šie izstrādājumi pieder kartonā iepakojamo izstrādājumu kategorijai, un iespēju – vismaz no tehniskā viedokļa – tos iepakot PET, kas, ievērojot paredzamo pieaugumu (skat. šā sprieduma 201.–216. punktu), līdz 2005. gadam acīmredzot kļūs par izplatītu tirgus realitāti vismaz attiecībā uz BPF, kā arī tējas un kafijas dzērieniem.

261    Tomēr apstrīdētajā lēmumā nav sniegti pietiekami pārliecinoši pierādījumi tam, lai pierādītu – kā apgalvots – SBM mašīnu, kas tiek izmantotas jutīgu izstrādājumu iepakošanai, specifiskās īpašības. Ir tiesa, ka kombinēto mašīnu, kas ir īpaši izstrādāta gāzēto dzērienu iepildīšanai, nevar izmantot sulām. Tomēr ar to nepietiek, lai pierādītu, ka zemas un augstas kapacitātes SBM mašīnas – pat ja tās pirms pārdošanas pielāgo pircēju vēlmēm – nepaliek, kā to faktiski apgalvo prasītāja, par vispārējām mašīnām, t.i., piemērotām vairāku veidu izstrādājumu iepakošanai.

262    Attiecībā uz Komisijas apgalvojumu par iepakošanas veidņu specifiskumu atkarībā no paredzētajiem izstrādājumiem – par ko prasītāja neapstrīd, ka veidņu skaits nosaka mašīnu kapacitāti, – tomēr jānorāda, ka šis specifiskums nepierāda, ka SBM mašīnas, kuru veidnes ir tikai viens no komponentiem, savā starpā būtiski atšķirtos. No paziņojuma izriet, ka veidņu ekspluatācijas laiks ir vidēji trīs gadi, turpretim SBM mašīnas ekspluatācijas laiks sasniedz pat 15 gadus (304. punkts). Lai arī Sidel pati izgatavo savas veidnes, apstrīdētajā lēmumā netiek apšaubīta paziņojumā iesniegtā informācija par veidņu tirgu, saskaņā ar kuru Sidel nav aktīva šajā tirgū (kā veidņu piegādātāja trešām personām) un atbilstoši kuram konkurence starp šajā tirgū aktīvajiem uzņēmumiem ir ļoti spēcīga, it īpaši no SIG puses, kas savā Interneta vietnē norāda, ka atrodas vadošā pozīcijā (309. punkts).

263    Turklāt apstrīdētajā lēmumā netiek apšaubīts paziņojumā ietvertais apgalvojums, saskaņā ar kuru klients lielā ražotnē var izmantot vairākas SBM mašīnas, lai tās kombinētu dažādām ražošanas vajadzībām. Apstrīdētajā lēmumā nav ietverts izvērtējums par to, vai dažu klientu pieprasīto elastību attiecībā uz SBM mašīnu veidnēm var izskaidrot ar vajadzībām, kas saistītas ar šādu izmantojumu.

264    Savā iebildumu rakstā Komisija atsaucas uz vairākām SBM mašīnu modifikācijām, ar kuru palīdzību var palielināt to ražīgumu vai padarīt tās noderīgākas integrētai PET līnijai, tādām kā speciālas izpūšanas gaisa filtrēšanas sistēmas pievienošana vai ultravioletā apstrāde, lai ierobežotu piesārņojuma risku, pirms sagataves tiek ievietotas SBM mašīnās. Tiesas sēdes laikā Komisija precizēja, ka šīs modifikācijas ir pierādījums ļoti specifiskām SBM mašīnu, ko izmanto PET iepakošanas līnijām, īpašībām, uz kurām veikta atsauce apstrīdētajā lēmumā (177. apsvērums). Tetra, apstrīdot Komisijas pieeju, ar ko citu PET līnijas elementu īpašības tiek attiecinātas uz SBM mašīnām, tomēr norāda, ka šīs izmaiņas veido ne vairāk kā 5 % no SBM mašīnas izmaksām.

265    Vispirms ir jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā nav nekādas atsauces uz šo informāciju. Lai arī šajā lēmumā pareizi ir uzsvērta klientu īpašo vajadzību nozīme, kas it īpaši pieprasa aseptiskas PET iepildīšanas līnijas izmantošanu, proti, būtībā aseptisku apstākļu garantiju, tomēr šis elements nevar attaisnot atšķirīgu pakārtoto SBM mašīnu, ko izmanto iepildīšanas līnijās attiecīgiem jutīgajiem izstrādājumiem, tirgu definīciju. Vienīgi tas, ka katra SBM mašīna ir jāuzstāda kā PET līnijas daļa, lai noderētu tās pircējiem, neattaisno apstākli, ka citu PET līnijas iekārtu, it īpaši PET aseptiskās iepildīšanas iekārtu, specifiskās īpašības tiek piešķirtas pašām SBM mašīnām.

266    Vēl jo vairāk ir jāpiekrīt SBM mašīnu vispārējam raksturam, jo tiesas sēdē Komisija nevarēja atspēkot Tetra apgalvojumu par relatīvi zemām izmaksām salīdzinājumā ar tā sauktās “standarta” SBM mašīnas izmaksām, it īpaši augstas kapacitātes SBM mašīnām, par modifikācijām, kas attiecīgos gadījumos ir vēlamas, lai šādas mašīnas kļūtu vienkāršāk savietojamas izmantošanai ar aseptiskās un neaseptiskās PET iepildīšanas mašīnām un, iespējams, ar aseptiskās iepildīšanas mašīnām, ko var pārveidot no PET uz PEHD.

267    Turklāt starp lietas dalībniekiem nav strīda par to, ka kombinētās mašīnas, kas aseptiskai iepildīšanai joprojām tiek izmantotas ļoti retos gadījumos (skat. šā sprieduma 248. un 249. punktu), neveido atšķirīgu tirgu, kā tas izriet arī no apstrīdētā lēmuma.

268    Attiecībā uz iespēju precīzi noteikt, kurai grupai pieder konkrētais klients brīdī, kad tas iegādājas SBM mašīnu, un to, vai šāds klients, vismaz šobrīd Eiropas ekonomiskajā zonā, var atrast labāku cenu, izmantojot arbitrāžu starp iespējamajiem piegādātājiem, ir skaidrs, ka šīs iespējas – ja tās uzskatāmas par noteiktām – būtu piemērojamas gan SBM mašīnām, ko izmanto nejutīgiem izstrādājumiem, gan arī tām mašīnām, ko izmanto jutīgu izstrādājumu iepakošanai. Koncentrācijas subjekta spēja identificēt grupu, kurai pieder klients, rodas pateicoties faktam, ka daudzi kartona tirgus klienti, kas pāries uz PET, būs pašreizējie Tetra klienti. Tomēr šī iespējamā priekšrocība, kas izriet no “pirmā ienācēja priekšrocības” (avantage de “premier arrivant”), ko paredzamā kārtā iegūs koncentrācijas subjekts, neizslēdz iespējamību, ka šie klienti, ja tie vairs nebūs apmierināti ar koncentrācijas subjekta piedāvātajiem nosacījumiem, var pāriet pie citiem SBM mašīnu piegādātājiem.

269    Pamatojoties uz apstrīdētajā lēmumā sniegtajiem pierādījumiem, Komisija tādējādi ir pieļāvusi kļūdu, pirmkārt, atzīstot, ka “vairums SBM mašīnu ir “vispārējas”” (177. apsvērums), un, otrkārt, iedalot tās pēc gala izmantojuma veida. Apstrīdētajā lēmumā nav sniegti pietiekami pierādījumi, lai attaisnotu pakārtotajiem tirgiem noteikto atšķirību starp SBM mašīnām atbilstoši to gala izmantojuma veidam. Attiecīgi vienīgie pakārtotie tirgi, kas ir jāapskata, ir zemas un augstas kapacitātes mašīnu tirgi.

 Par paredzamo slēgšanas iedarbību

270    Sākotnēji ir jākonstatē, ka divi atšķirīgie SBM mašīnu tirgi, kurus identificējusi Komisija, atspoguļo acīmredzamas atšķirības attiecībā uz pašreizējās konkurences līmeni un intensitāti, ar kuru Sidel jāsastopas šajos SBM mašīnu tirgos. Līdz ar to paredzamā sviras efekta, ko koncentrācijas subjekts izmantos no kartonu tirgus uz atšķirīgajiem zemas un augstas kapacitātes SBM mašīnu tirgiem, sekas ir jāizskata atsevišķi.

–       Zemas kapacitātes SBM mašīnu tirgus

271    Attiecībā uz zemas kapacitātes SBM mašīnām ir jāatgādina, ka koncentrācija nekādā veidā nestiprina Sidel pašreizējo tirgus daļu (skat. šā sprieduma 128. punktu). Konstatējums apstrīdētajā lēmumā, ka koncentrācijas subjekts “varētu būt lielākais dalībnieks” šajā tirgū un ka “vairāki konkurenti paliks tirgū, bet ar mazu tirgus daļu, kas nepārsniegs [10–20 %]” (269. apsvērums), – kontekstā ar Tetra saistībām pašai nošķirties no Dynaplast, kas ir uzņēmums, kurš ir aktīvs šajā tirgū – nav pietiekošs pierādījums varbūtībai, ka koncentrācijas subjekts nākotnē varētu radīt dominējošu pozīciju šajā tirgū. Savos rakstos Komisija – atsaucoties uz konstatējumu apstrīdētajā lēmumā, ka Sidel konkurenti var tikt izstumti no zemas kapacitātes SBM mašīnu tirgus (370. apsvērums) – norāda, ka nav jākonstatē, ka Sidel konkurenti tiks izstumti no tirgus, jo ir pierādīts, ka tie tiks nobīdīti malā. Tiesas sēdē tā uzsvēra, ka, izmantojot kaskādes efektu, paziņotā darbība koncentrācijas subjektam var dot iespēju iegūt dominējošu stāvokli šajā tirgū, ievērojot, ka Sidel konkurenti ir izkliedēti un ka Sidel jau atrodas vadošā pozīcijā noteiktos tirgus segmentos, it īpaši tādu zemas kapacitātes mašīnu tirgū, kuras ir šī veida mašīnu augšgalā un tiek aprīkotas ar rotācijas tehnoloģiju, t.i., tehnoloģiju, kura tiek izmantota visām augstas kapacitātes mašīnām, izņemot mašīnas, ko ražo Sasib – uzņēmums, kuru nesen iegādājās SIG un kura mašīnās tiek izmantota divu līmeņu lineārā tehnoloģija ar kapacitāti [..] bph (paziņojuma 48. punkts).

272    Lai izvērtētu Komisijas secinājumu attiecībā uz šo tirgu, ir jānorāda uz koncentrācijas subjekta daļu šajā tirgū pēc grozītās koncentrācijas īstenošanas. Šajā sakarā no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Komisija atzīst, ka zemas kapacitātes SBM mašīnu tirgū Sidel ir “tirgus daļa [30–40 %] gan kapacitātes ziņā, gan 2000. gadā EEZ pārdoto vienību skaita ziņā” (233. apsvērums). Komisija uzsver apstākli, ka Sidel konkurenti ir “daudz mazāki”, no kuriem lielākais ir ADS ar tirgus daļu aptuveni [10–20 %] (233. apsvērums). Tā kā visur apstrīdētajā lēmumā Komisija ir atsaukusies uz Sidel pašreizējo “vadošo pozīciju ar [60–70 %] SBM mašīnu tirgū”, tā acīmredzami nav ņēmusi vērā Tetra saistības attiecībā uz Dynaplast (370. apsvērums).

273    Paziņojumā norādīts, ka laika posmā no 1998. līdz 2000. gadam Sidel daļa zemas kapacitātes SBM mašīnu tirgū vienmēr bijusi mazāka par 40 % un ka tās un Tetra daļas – pēdējā ienāca tirgū ar Dynaplast iegādi, kas bija tās kulminācijas punktā 2000. gadā, tādējādi saņemot tirgus daļu 24 % apmērā – bija vienīgi “novērtējums”, kas varētu būt pārspīlēts (56. punkts). Atsaucoties uz kādiem 12 citiem konkurentiem, kuri visi saskaņā ar koncentrācijas pušu norādīto spēja nodrošināt piemērotas SBM mašīnas jebkurām zemas kapacitātes mašīnu klientu vajadzībām – šīs puses uzsver, ka konkurence tirgū bija ne vien ievērojama, bet arī intensīva (57. un 71. punkts). Turklāt savā atbildē uz paziņojumu par iebildumiem (51. punkts) Tetra ir norādījusi, ka divi galvenie konkurenti tirgū ienāca vēlāk – 2001. gadā, no kuriem viens, Uniloy, ieņem vadošu pozīciju EBM mašīnu tirgū, kamēr otrs, Husky, ieņem līdzīgu pozīciju sagatavju ražošanas mašīnu tirgū, kuras nozīmība tiek atzīta apstrīdētajā lēmumā (321. apsvērums, 138. zemsvītras piezīme).

274    Apstrīdētajā lēmumā, kurā netiek ņemta vērā šī ļoti nozīmīgā informācija, vienīgi bez tālākas izskaidrošanas apstiprināts, ka kopš 1998. gada Sidel ir pieredzējusi kritumu par “vienīgi [0–10 %]” zemas kapacitātes mašīnu tirgū (238. apsvērums). Šis vienīgais fakts nav pietiekams, lai apstiprinātu Komisijas konstatējumu, ka koncentrācijas subjektam būtu jāsastopas ar nenozīmīgu konkurenci, it īpaši, ja tam nebūtu Dynaplast līdzekļu un kapacitātes. Tāpat ne apstrīdētajā lēmumā, ne Komisijas rakstos nav veikts nekāds izvērtējums par iespējamo Dynaplast tirgus daļas zaudējumu, kas konstanti pieauga līdz 2000. gadam. Tiesas sēdes laikā, atbildot uz Pirmās instances tiesas jautājumiem par Dynaplast darbībām, kura, nosacīti īsā laika periodā esot Tetra kontrolē (no 1994. līdz 2000. gadam), bija spējusi iegūt diezgan lielu tirgus daļu, Komisija norādīja, ka tās sākotnējā veiksme varētu būt izskaidrojama ar Tetra finansiālo spēku un apstākli, ka Tetra varēja piedāvāt pievilcīgas apvienotās pārdošanas, apvienojot SBM mašīnas un PET sagataves. Tomēr, tā kā Tetra pati ir uzņēmusies saistības atteikties no tās sagatavju darbībām un Sidel nav aktīva sagatavju tirgū, koncentrācijas subjekts vairs nebūtu spējīgs īstenot šādu stratēģiju. Tā konkurentus, it īpaši jaunpienācēju tirgū Husky, Kanādas sabiedrību, kura ir vadošais uzņēmums sagatavju ražošanas mašīnu izstrādē, šis ierobežojums nevarētu traucēt.

275    Apstrīdētajā lēmumā netiek sniegti pierādījumi tam, ka koncentrācijas subjekts, lai izmantotu iespēju iegūt dominējošu stāvokli zemas kapacitātes SBM mašīnu tirgū vai nu tuvā nākotnē, vai īpaši līdz 2005. gadam, varētu pārņemt īpaši lielu daļu no Dynaplast pašreizējiem klientiem vai iegūt pietiekoši daudz jaunu klientu ar citu līdzekļu palīdzību. Šāda pozīcija, ņemot vērā pašreizējo pieaugošo konkurenci šajā tirgū, a fortiori nav paredzama.

276    Gan tās rakstveida, gan mutvārdu apsvērumos Komisija, izceļot Sidel spēcīgo pozīciju augstas kapacitātes mašīnu tirgū un vismaz daļēji asimilējot zemas kapacitātes SBM mašīnu pārdošanu ar nejutīgo izstrādājumu iepakošanu, ir uzsvērusi koncentrācijas subjekta spēku ““jaunās ēras” PET tirgū (t.i., “jutīgajiem” dzērieniem)” (369. apsvērums). Apstrīdētajā lēmumā norādīts, ka koncentrācijas subjekta daļa “SBM mašīnu tirgū (neatkarīgi no gala izmantojuma) [..] atstāj mazu tirgus daļu, kas ir pieejama konkurentiem”, kamēr “ [..] nejutīgo izstrādājumu tirgus ir piesātināts un ir paredzams mazs pieaugums” (370. apsvērums). Šis konstatējums ir pamatots ar informāciju Sidel gada pārskatos par 1999. gadu un 2000. gada 9. decembra pētījumā par Sidel, ko veica BNP‑Paribas.

277    Zemas kapacitātes mašīnu tirgus nozīmību tādējādi nevar novērtēt par zemu ne vispārīgi, ne attiecībā uz jutīgajiem izstrādājumiem. Lietas materiāli liecina, ka vismaz līdz šim laikam nav bijusi liela atšķirība zemas vai augstas kapacitātes mašīnu izmantošanā nejutīgo izstrādājumu iepakošanai. Kā norādīja prasītāja tiesas sēdē, viss ir atkarīgs no klientu prasībām. Nejutīgie izstrādājumi veido 95 % no visiem dzērieniem, kurus iepako PET. Tomēr apstrīdētajā lēmumā nav ietverta analīze par zemas un augstas kapacitātes SBM mašīnu sadali atkarībā no izstrādājumiem. Paziņojumā ir norādīts, ka augstas kapacitātes mašīnas parasti tiek pārdotas liela mēroga klientiem, tādiem kā [..], kas ražo liela apjoma negāzētos dzērienus un minerālūdeni (93. punkts). Savā atbildē uz paziņojumu par iebildumiem Tetra ir norādījusi, ka visātrākā mašīna, ko pārdevusi Sidel, bija ar ražību [..] bph un tika pārdota [..], ražotājam, kas ražo galvenokārt minerālūdeni (44. punkts), un ka paziņojumā par iebildumiem ignorēts fakts, ka zemas kapacitātes mašīnas – papildus daudziem citiem izmantošanas veidiem – ir izmantotas arī jutīgo izstrādājumu iepakošanai (45. punkts).

278    Pirmās instances tiesa tādējādi nevar precīzi novērtēt zemas un augstas kapacitātes SBM mašīnu pārdošanas pakāpi nejutīgo izstrādājumu iepakošanai. Ņemot vērā jau šobrīd ļoti augsto šo izstrādājumu apjomu iepakošanai PET (vairāk nekā 35 miljardu litru 1999. gadā ūdenim un gāzētajiem dzērieniem saskaņā ar 56. apsvēruma 2. tabulu), ir ļoti iespējams, ka šo divu tipu mašīnu nejutīgo izstrādājumu iepakošanai pārdošana paliks ļoti augstā līmenī pat pēc grozītās koncentrācijas īstenošanas. Apgalvojums attiecībā uz PET iepakošanas tirgus piesātinājumu šiem izstrādājumiem nav juridiski pietiekami pierādīts. Atmetot milzīgo tirgus potenciālu PET alus iepakošanai, neatkarīgie pētījumi, uz kuriem veiktas atsauces apstrīdētajā lēmumā, apstiprina, ka PET iepakošana, it īpaši minerālūdenim, turpinās stabili pieaugt. No minētā izriet, ka nav pierādījumu tam, ka pieprasījums pēc zemas kapacitātes SBM mašīnām laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam nozīmīgi samazināsies.

279    Analīze apstrīdētajā lēmumā tāpat nav pārliecinoša attiecībā uz iepakošanu jutīgajiem izstrādājumiem. Saskaņā ar informāciju, ko prasītāja sniegusi savā atbildē uz paziņojumu par iebildumiem, zemas kapacitātes mašīnas līdz šim tikušas izmantotas daudzu, ja ne lielākās daļas, jutīgo izstrādājumu iepakošanai. Piemēram, saskaņā ar minēto atbildi Dynaplast pārdoto mašīnu, kas izmantotas šādu izstrādājumu iepakošanai, vidējā ražība bija tikai nedaudz virs [..] bph, kamēr Sidel mašīnu iepakošanas (vismaz attiecībā uz sulām) ražība bija [..] bph (45. punkts). Prasītāja ir precizējusi, ka zemas kapacitātes mašīnu izmantošana var tikt izskaidrota ar faktu, ka jutīgie dzērieni pašlaik ir un lielā mērā paliks “nišas izstrādājumi” ar zemāku izstrādājumu apjomu nekā citiem izstrādājumiem. Komisija apstrīdētajā lēmumā atbildēja, secinot, ka visas SBM mašīnas, kurām ražība ir vairāk nekā 8000 bph un kas tiek izmantotas šim mērķim, ir jāuzskata par augstas kapacitātes mašīnām un ka zemas kapacitātes mašīnu izmantošana var tikt izskaidrota ar faktu, ka klienti nevēlas iegādāties augstas kapacitātes mašīnas, kad tie pirmoreiz iegādājas aprīkojumu jutīgiem izstrādājumu iepakošanai PET (184. un 185. apsvērums). Lai arī šis pēdējais izskaidrojums nav pilnīgi kļūdains, fakts ir tāds, ka nozīmīga SBM mašīnu daļa, kuras izmanto jutīgo izstrādājumu iepakošanai, visticamāk, paliks zemas kapacitātes mašīnas. Kā prasītāja norādīja tiesas sēdes laikā, šī iegājusies izmantošana šķiet visticamākā vēl jo vairāk attiecībā uz specializētiem dzērieniem, tādiem kā tējas/kafijas dzērieni un BPF, kuriem paredzams zināms pieaugums, ievērojot to mazāko izstrādājumu apjomu, salīdzinot ar PLL un sulām. Tādējādi nozīmīga daļa no paredzamā pieauguma līdz 2005. gadam jutīgo izstrādājumu iepakošanai PET acīmredzot būs izstrādājumiem, kuriem zemas kapacitātes mašīnas būs īpaši piemērotas.

280    Tādējādi apstrīdētajā lēmumā nav ietverta pietiekoša analīze pašreizējam un nākotnes zemas kapacitātes SBM mašīnu izmantojumam. Ir skaidrs, ka ar Tetra iziešanu no šī tirgus koncentrācijas subjekta pozīcija paliks galvenokārt nemainīga salīdzinājumā ar Sidel pašreizējo pozīciju. Sidel būs tālu no dominējoša stāvokļa ieņemšanas. Lai gan koncentrācijas subjekts paliks vissvarīgākais dalībnieks šajā tirgū ar tirgus daļu aptuveni [30–40 %], tam būs jārēķinās ar konkurenci no vismaz 12 citiem uzņēmumiem, pat nerunājot par jauniem konkurentiem, kuri vēl ienāks tirgū (skat. šā sprieduma 272. punktu).

281    Apstrīdētajā lēmumā tādējādi nav sniegti pietiekoši pārliecinoši pierādījumi tam, ka – izmantojot sviras efektu attiecībā uz pašreizējiem Tetra klientiem kartona tirgū, kas vēlas iegādāties zemas kapacitātes SBM mašīnas vai PET iepakošanas līniju, kas ietver zemas kapacitātes SBM mašīnas –, koncentrācijas subjekts nostiprināsies uz savu konkurentu rēķina, it īpaši salīdzinājumā ar konkurentiem, kuru klientu bāze pamatā ietver nejutīgo izstrādājumu un alus ražotājus, līdz tādam līmenim, ka tas spēs transformēt tā pašreizējo pozīciju dominējošā stāvoklī līdz 2005. gadam. Šis konstatējums ir vēl jo vairāk pareizs, ņemot vērā, ka savienotie pārdošanas piedāvājumi, kurus veic koncentrācijas subjekts, nevar ietvert šādas mašīnas.

282    Attiecībā uz argumentu, ka dominējošs stāvoklis zemas kapacitātes mašīnu tirgū var tikt sasniegts, izmantojot kaskādes efektu no nākotnē radāmā dominējošā stāvokļa augstas kapacitātes mašīnu tirgū, pietiek konstatēt, ka – tā kā analīze apstrīdētajā lēmumā nav izskatīta šī iespēja – Pirmās instances tiesa nevar to izvērtēt.

283    Līdz ar to attiecībā uz zemas kapacitātes SBM mašīnām ir jākonstatē, ka tiktāl, ciktāl Komisija paredz, ka dominējošais stāvoklis šajā tirgū ar sviras efektu tiks radīts līdz 2005. gadam, tā ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

–       Augstas kapacitātes SBM mašīnu tirgus

284    Vispirms ir jākonstatē, ka Komisija pareizi ir izcēlusi Sidel vadošo pozīciju šajā tirgū. Ar tirgus daļu [60–70 %] kapacitātes ziņā, tā, kā norādīja Komisija tiesas sēdē, ir trīs reizes lielāka par katru no tās trīs galvenajiem konkurentiem un gandrīz par [45–55 %] lielāka par visiem konkurentiem kopā šajā tirgū. Tādējādi tā ir pārliecinošs tirgus līderis. Tomēr tai nav dominējoša stāvokļa (248. apsvērums), un Tetra koncentrācijas subjektam šajā tirgū neko nepievienos.

285    Tādējādi vispirms ir jānovērtē, vai grozītā koncentrācija varētu dot iespēju koncentrācijas subjektam ar sviras efektu, kas vērsts uz Tetra pašreizējiem klientiem kartona tirgū, iegūt pietiekoši daudz papildu klientu PET tirgū, lai sasniegtu dominējošu stāvokli augstas kapacitātes SBM mašīnu tirgū līdz 2005. gadam un, ja tā, vai paliekošā konkurence tiktu nozīmīgi vājināta.

286    Patiešām, attiecībā uz BPF un tējas/kafijas dzērieniem, kā arī, iespējams, uz sulām, vismaz uz augšējās spektra daļas sulām, koncentrācijas subjekts varētu piedāvāt saviem klientiem kartona tirgū, kuri vēlas pārnest daļu tā izstrādājumu uz PET, aseptiskās PET iepildīšanas mašīnas vai kombinētās mašīnas, kas apvienotas ar citiem svarīgiem PET līnijas elementiem, tādiem kā pudeļu noslēgšana. Šie piedāvājumi attiecībā uz šiem izstrādājumiem, ņemot vērā aseptiskās garantijas nozīmību šiem klientiem un Tetra spēcīgo reputāciju aseptiskās iepildīšanas jomā, it īpaši kā aseptiskās kartona iepakošanas iekārtu piegādātājam, var būt pievilcīgi. Tas tā var būt it īpaši klientiem, kam ir ilgtermiņa līgumi ar Tetra.

287    Tomēr pastāv daži faktori, kuri samazina paredzamo šo priekšrocību nozīmi, lielākā daļa no kurām apstrīdētajā lēmumā nav atbilstoši novērtēta.

288    Pirmkārt, “pirmā ienācēja” priekšrocības šajā lietā ir pārvērtētas. Paredzamais PET izmantošanas pieaugums starp Tetra pašreizējiem klientiem aseptiskā kartona tirgū nav nozīmīgs (skat. šā sprieduma 201.–216. punktu). Tādējādi nav ļoti ticams, ka tās piena produktu klienti vēlēsies pāriet no kartona uz PET, jo nav barjeru pret gaismu, ko var izmantot komerciāli piemērotā veidā, un PET izmaksas ir augstākas nekā kartonam un PEHD (skat. šā sprieduma 34. punktu). Pat ja būtu jānotiek nozīmīgai pārejai uz plastmasu, apstrīdētajā lēmumā netiek sniegts piemērots izskaidrojums, kāpēc šī pāreja pilnībā vai lielā mērā nevar notikt drīzāk uz PEHD, nevis uz PET. Šo konstatējumu apstiprina fakts, ka Komisija vairs neapgalvo, ka pastāv nozīmīga pieauguma PET izmantošanā līdz 2005. gadam UHT pienam varbūtība, kas ir ļoti svarīgs PLL sektors. Tāpat ievērības cienīgs faktors ir tas, ka PLL tirgus daļa, ko jau ieņem PEHD, materiāls, kas ir pašreizējais galvenais kartona konkurents, – gan saskaņā ar Canadean pētījumu, gan saskaņā ar neatkarīgo PCI pētījumu – līdz 2005. gadam svarīgajā UHT piena un svaigā piena segmentā acīmredzot pieaugs.

289    It īpaši attiecībā uz svaigo pienu apstrīdētajā lēmumā nav sniegts piemērots izskaidrojums attieksmēm starp PEHD un PET. Ņemot vērā esošās izmaksu priekšrocības PEHD, kas veido 10 %, tas ir vismaz tikpat ticami, ka Tetra esošie klienti, kuri vēlas pārnest daļu to svaigā piena izstrādājumu uz plastmasu, izvēlēsies PEHD, nevis PET. Svaigs piens nav izstrādājums, kuram tirgus priekšrocībām, kuras piedāvā PET, būtu kāda īpaša nozīme. Apstrīdētajā lēmumā netiek izskaidrots, kāpēc Tetra, kura darbojas kā pārveidotājs PEHD tirgū, būtu vairāk ieinteresēta tās klientu pārejā uz PET, nevis vienkārši izmantot HTW līgumus, lai tiem pārdotu PEHD plastmasas pudeles, lai apmierinātu to vajadzības pēc plastmasas, kā tā šobrīd dara Apvienotajā Karalistē saskaņā ar paziņojumā norādīto (326. punkts). Šajā sakarā tāpat ir jāpiezīmē, ka koncentrācijas subjekts būs tādā pozīcijā, lai piegādātu galvenos komponentus PEHD iepildīšanas līnijām, tādus kā EBM mašīnas un aseptiskās vai neaseptiskās PEHD iepildīšanas mašīnas. Vēl jo vairāk, tā kā barjeras tehnoloģijas nav piemērotas svaigam pienam, kurš tiek izplatīts atdzesētā līnijā, ir grūti izprast, kā koncentrācijas subjekts sviras efektā varētu saskatīt derīgu stratēģiju šai izstrādājumu līnijai, jo daudzi no koncentrācijas subjekta konkurentiem spēs piedāvāt gan SBM mašīnas, gan citus komponentus neaseptiskajām PET līnijām, kuras ir nepieciešamas pienotavai, kas svaiga piena ražošanā vēlas pāriet no kartona uz PET.

290    Runājot par sulām, lai arī “Komisija paredz ievērojamu pāreju no stikla uz PET un ierobežotāku pāreju no kartona uz PET” (148. apsvērums), nav sniegta analīze par stikla tirgu. Prasītāja norāda, ka šis fakts tā konkurentus, it īpaši SIG, Krones un KHS (Klöckner), kas visi trīs ir aktīvi stikla un PET iepakošanas tirgū, nostāda tādā pozīcijā, kurā tiem ir būtiska “pirmā ienācēja” priekšrocība attiecībā uz klientiem, kuri pāriet no stikla uz PET. Šajos apstākļos Komisija juridiski pietiekami nav pierādījusi to “pirmā ienācēja” priekšrocību apjomu, kuras koncentrācijas subjektam varētu būt kontekstā ar iespējamu, bet neskaidru pieauguma līmeni PET izmantošanā sulu iepakošanai laika posmā no 2000. līdz 2005. gadam.

291    Attiecībā uz BPF un tējas/kafijas dzērieniem ir skaidrs, ka šis iepakojamo izstrādājumu apjoms paliks diezgan ierobežots. Pat ar pieaugumu no 20–30 % apmērā līdz 2005. gadam izstrādājumu pirmajai kategorijai un no 25–30 % otrajai kategorijai (t.i., sasniedzot kopējo gada pārdošanas apjomu 1,8 miljardus iepakoto litru), “pirmā ienācēja” priekšrocības apjoms skaita nozīmē koncentrācijas subjektam būs ierobežots. Turklāt, lai arī apstrīdētajā lēmumā nav apstrīdēta Canadean prognoze kartona izmantošanai šajos segmentos (paredzams attiecīgi 37 % un 46 % apmērā līdz 2005. gadam šiem izstrādājumiem, salīdzinot ar 42 % un 53 % 2000. gadā), tajā nav norādīts, kādēļ šis pieaugums PET izmantošanā dos iespēju koncentrācijas subjektam ar sviras efektu attiecībā uz Tetra pašreizējiem klientiem kartona tirgū iegūt ievērojami lielu papildu daļu augstas kapacitātes SBM mašīnu tirgū, ar ko pietiktu, lai iegūtu dominējošu stāvokli. Šis izskaidrojums bija vēl jo vairāk nepieciešams, ņemot vērā, ka tas ir vismaz iespējams, ka nozīmīgs skaits mašīnu, kuras tiek izmantotas jaunajās PET līnijās, kuras paredzētas šiem nišas izstrādājumiem, būs zemas kapacitātes mašīnas, kurām tirgus ir ar ļoti nozīmīgu konkurences līmeni (skat. šā sprieduma 271.–283. punktu).

292    Otrkārt, Tetra saistības nepiedāvāt savu kartona izstrādājumu pārdošanu, kas ir saistīta ar SBM mašīnām, samazinātu sviras efekta piemērošanas apmēru. Pašreizējie kartona klienti ar pievilcīgu cenu var būt piesaistīti PET iepakošanas līnijas elementam, kas nav SBM mašīna, piemēram, aseptiskās PET iepildīšanas mašīnai, vissvarīgākajai daļai, bet joprojām iegādāties SBM mašīnas no viena no Sidel pašreizējiem konkurentiem. Lai gan ir tiesa, ka šī izvēle tam nav pieejama, ja saistītā pārdošana attiektos uz kombinēto mašīnu, apstrīdētajā lēmumā nav sniegti pierādījumi tam, ka šo mašīnu izmantošana, vismaz aseptiskās iepildīšanas tirgum – uz kuru kopumā vislielākajā mērā attiecas paredzētais PET izmantošanas pieaugums jutīgo izstrādājumu segmentā – tiks izplatīta tik lielā mērā, ka koncentrācijas subjekts patiesībā būs spējīgs, pārdodot kombinētās mašīnas, apiet savas saistības neveikt kopējos piedāvājumus par kartona iepakošanas iekārtām un SBM mašīnām.

293    Treškārt, Komisija ir pieļāvusi kļūdu, konstatējot, ka, izņemot SIG, “neviens cits iepakošanas iekārtu piegādātājs nespēs piedāvāt gan kartona, gan PET iepakošanas iekārtas” (372. apsvērums). Pašā apstrīdētajā lēmumā ir norāde uz nesenu piemēru par PET ieviešanu svaigam pienam, ko veica Čehijas pienotava OLMA. Attiecīgo “jauno PET iepakošanas līniju” piegādāja Elopak (94. apsvērums). Turklāt apstrīdētajā lēmumā ir atzīts, ka Elopak “ir iegājis aliansēs ar PET iekārtu ražotājiem, lai apmierinātu savu klientu vajadzības” (146. zemsvītras piezīme, 329. apsvērums). Tādējādi ir skaidrs, ka vismaz divi galvenie Tetra konkurenti kartona iepakošanas iekārtu tirgū jau ir spējīgi piedāvāt gan kartona, gan PET izstrādājumus un veikt to bez ierobežojumiem attiecībā uz PET iekārtu spektru, kas tiktu piemēroti koncentrācijas subjekta apvienotajiem piedāvājumiem. Ņemot vērā cita starpā pieaugošo pārklāšanos starp kartonu un PET iepakošanas iekārtu tirgu, kas paredzēta apstrīdētajā lēmumā, trūkst atbilstošas analīzes par “pirmā ienācēja” priekšrocības, kāda jau ir SIG un Elopak, iespējamo nozīmību.

294    Pirmās instances tiesas novērtējumu attiecībā uz koncentrācijas subjekta izmantotā sviras efekta paredzamo iedarbību traucē arī tas, ka apstrīdētajā lēmumā trūkst piemērotas analīzes par konkurenci, kādu Sidel sastaps augstas kapacitātes mašīnu tirgū. Konkurence, kuru rada trīs tās galvenie konkurenti, proti, SIG, SIPA un Krones, ir novērtēta par zemu. Šiem konkurentiem izdevās palielināt to tirgus daļas no [10–20 %] līdz [35–45 %] triju gadu laikā (no 1997. līdz 2000. gadam), katram no tiem iegūstot jaunas salīdzināmas tirgus daļas, un šis fakts nemaz nav nenozīmīgs. Tā kā tirgus tādējādi ir acīmredzami pakļauts konkurencei, kura pieaug un ir vismaz diezgan ievērojama, apstrīdētajā lēmumā detalizētākā līmenī būtu bijis jāizvērtē šīs konkurences spēju pretoties iespējamai sviras efekta izmantošanai no koncentrācijas subjekta puses.

295    Ir izvērtēta vienīgi SIG pozīcija, un pat tā – tikai kopsavilkuma formā. Apstrīdētajā lēmumā ir konstatēts, ka tai trūkst “pilna PET iekārtu spektra, kāds būtu koncentrācijas subjektam” un arī “barjeras tehnoloģijas, kas ir būtisks elements jebkurai nākotnes ienākšanai jaunajos PET izstrādājumu segmentos” (372. apsvērums). Šis apgalvojums nav savietojams – bez turpmākiem izskaidrojumiem, kuri nav atrodami šajā lietā – ar paziņojumu, kurš liecina par SIG pozīcijām aseptiskās un neaseptiskās PET iepildīšanas mašīnu tirgos, kas nemaz nav nenozīmīgas, šajā pēdējā tirgū – tās nesenās Sasib pārņemšanas dēļ. Turklāt, ņemot vērā faktu, ka pastāv “vairāk nekā 20 sabiedrības” (87. apsvērums), kam ir dažādas skābekļa barjeras tehnoloģijas risinājumi, kuri ir derīgi sulām, apstrīdētajā lēmumā nav izskaidrots, kādā veidā SIG varētu tikt atturēta no konkurēšanas ar koncentrācijas subjektu šajā tirgū – kurā pieaugums apjoma ziņā acīmredzot būs vislielākais. Tiktāl, ciktāl šis pieaugums radies no stikla, SIG būs “pirmā ienācēja” priekšrocība, kuras nebūs koncentrācijas subjektam. Vēl jo vairāk, tiesas sēdes laikā Komisija neapstrīdēja prasītājas apgalvojumu, ka SIG arī ir nepieciešamās barjeras tehnoloģijas BPF un tējas/kafijas dzērieniem.

296    Turklāt tās rakstveida un mutvārdu paskaidrojumos Tetra ir uzsvērusi, ka prezentācijā 2002. gada aprīlī Pirmajā pasaules kongresā par PET SIG sevi aprakstīja kā piegādātāju, kas spēj piedāvāt pilnu PET iepakošanas līniju. Šī prezentācija parāda, ka SIG – atšķirībā no koncentrācijas subjekta, kāds tas būtu, ievērojot Tetra saistības nošķirties no tās darbībām sagatavju jomā – varētu turpmāk tikt pārstāvēts sagatavju tirgū. No paziņojuma izriet arī, ka SIG ieņem ļoti nozīmīgu pozīciju veidņu izgatavošanas tirgū SBM mašīnām un tai ir vairāk nekā 50 gadu pieredze veidņu izgatavošanā (309. punkts).

297    No minētā izriet – pamatojoties uz apstrīdētajā lēmumā minētajiem pierādījumiem –, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu, par zemu novērtējot SIG pašreizējās pozīcijas nozīmību augstas kapacitātes mašīnu tirgū un pozīciju, ko šajā tirgū ieņem citi koncentrācijas subjekta galvenie konkurenti, it īpaši SIPA un Krones.

298    Tāpat ir jāatceras, ka augstas kapacitātes SBM mašīnas, līdzīgi kā zemas kapacitātes mašīnas, faktiski ir vispārējas. Tādējādi koncentrācijas subjekta konkurenti var labi noturēt spēcīgas pozīcijas augstas kapacitātes SBM mašīnu pārdošanā nejutīgo izstrādājumu ražotājiem un alus ražotājiem, kas tiem dos iespēju pretoties jebkuram sviras efektam, ko varētu izmantot koncentrācijas subjekts no tās pozīcijas aseptiskā kartona iepakošanas tirgū attiecībā uz augstas kapacitātes SBM mašīnu pārdošanu. Konstatējums apstrīdētajā lēmumā, ka tas nav šāds gadījums, nav pamatots ar juridiski pietiekamiem pierādījumiem.

299    Vēl jo vairāk, tā kā sviras efekts, kuram būtu īpaša ietekme uz augstas kapacitātes mašīnu tirgu, ir, kā uzskata Komisija, kļuvis paredzams, pateicoties pieaugumam PET nozarē, ir jānorāda, ka alus pārstāv nozīmīgu daļu no PET paredzamā pieauguma. Tas vien, ka alus nevar tikt iepakots kartonā, pats par sevi neattaisno pilnīgu šā atšķirīgā jutīgā izstrādājuma neņemšanu vērā (saskaņā ar 41. apsvērumu, kad PET tiek izmantots alus iepakošanai, gan gaismas, gan skābekļa barjeras ir nepieciešamas) saistībā ar PET tirgu attīstību. Tas tā ir vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka šo pieaugumu PET izmantošanā alus iepakošanai paredz ne tikai prasītāja, bet arī Pictet pētījums.

300    Saskaņā ar paziņojumu PET izmantošanā alus iepakošanai ir paredzams pieaugums par 10 % ik gadu nākošos piecus gadus (86. punkts). Turklāt ar pāreju 5 % apjomā pasaules alus izstrādājumiem uz iepakošanu PET pudelēs šis tirgus veidos 15 miljardus iepakojumu gadā, dodot iespēju to salīdzināt ar pašreizējo tirgu gāzētajiem bezalkoholiskajiem dzērieniem PET iepakojumā Eiropā (15. punkts). Šo prognozi vismaz daļēji apstiprina neatkarīgie pētījumi, uz kuriem atsaukusies Komisija, lai attaisnotu tās pašas pieauguma prognozes kopējo izstrādājumu segmentā. Piemēram, saskaņā ar Pictet pētījumu “milzīgais alus tirgus drīzumā tiks atvērts PET” (10. lpp.). Paziņojumā arī precizēts, ka PET jau tiek izmantots alus iepakošanai dažās lielajās alus darītavās Eiropā, tādās kā [..], izmantojot daudzslāņu barjeras tehnoloģijas, kuras piegādā Tetra un Sidel konkurenti (galvenokārt Schmabach-Lubeca) (119. un 157. punkts).

301    Tā kā alus netiek iepakots kartonā, koncentrācijas subjekts nekādā veidā nevar izmantot sviras efektu attiecībā uz alus darītavām, kuras pāriet no stikla un skārda bundžām uz PET. Turklāt, tā kā daži no koncentrācijas subjekta galvenajiem konkurentiem SBM mašīnu tirgū (SIG, Krones un KHS (Klöckner)) ir aktīvi arī stikla un skārda bundžu iepakošanas tirgū, tiem būs “pirmā ienācēja” priekšrocības attiecībā uz alus darītavām, kuras daļu no tās izstrādājumiem pārnesīs uz PET. Ja nozīmīgs pieaugums alum materializēsies līdz 2005. gadam, koncentrācijas subjekta konkurentiem pieaugs ieinteresētība palikt SBM mašīnu tirgū. Tomēr apstrīdētajā lēmumā nav sniegta nekāda analīze par šīs attīstības potenciālo nozīmi.

302    Tāpat ir jānorāda, ka saskaņā ar paziņojumu barjeras tehnoloģijas, kas ir nepieciešamas alus iepakošanai PET, var tikt modificētas, lai tās piemērotu kopējo izstrādājumu segmentā esošajiem jutīgajiem izstrādājumiem, vismaz attiecībā uz sulām (119. un 157. punkts). Tiesas sēdes laikā prasītāja atkārtoja šo argumentu, norādot, ka alus rada dažas ļoti smagas tehniskās problēmas attiecībā uz PET izmantošanu (galvenokārt attiecībā uz risku saistībā ar ogļskābās gāzes noplūdi iepakošanas laikā), bet, tā kā šīs ir pārvaramas problēmas, attiecīgo tehnoloģiju var izmantot citiem PET izmantošanas veidiem – gan aseptiskajiem, gan neaseptiskajiem. Tāpat apstrīdētajā lēmumā nav veikta nekāda analīze par šo potenciāli ļoti svarīgo aspektu.

303    Perspektīvas analīzes, kuru Komisija veikusi attiecībā uz citiem jutīgajiem izstrādājumiem, ietvaros tai būtu bijis jāizskaidro, kādēļ iespējamais pieaugums alus iepakošanā PET līdz 2005. gadam neattaisno analīzi par ietekmi, kura tam var būt uz ieinteresētību koncentrācijas subjektam izmantot sviras efektu attiecībā uz jutīgajiem izstrādājumiem kopējo izstrādājumu segmentos, kas minēti Komisijas analīzē.

304    Visbeidzot, ir jākonstatē, ka tiesas sēdes laikā prasītāja pamatoti izvirzīja jautājumu par pārveidotājiem. Tā kā pārveidotāji nav aktīvi aseptiskā kartona tirgū, koncentrācijas subjekta komerciālās politikas īstenošana, lai izmantotu sviras efektu, tiem nebūs nozīmīgs kavēklis, lai piegādātu pabeigtās PET pudeles saskaņā ar HTW līgumiem vai, iespējams, piegādātu SBM mašīnas, kuras tie iepriekš iegādājušiess no ražotājiem, jutīgo izstrādājumu ražotājiem, tostarp Tetra pašreizējiem klientiem kartona tirgū, kas izvēlas daļu to izstrādājumu pārnest uz PET. Pašreizējā nozares struktūra, proti, kas izriet no PET iekārtu piegādātāju komerciālās stratēģijas koncentrēties drīzāk uz PET iekārtu pārdošanu, nevis pilnu ražošanas līniju kopā ar sagatavēm vai bez tām piedāvāšanu, sekmēs pārveidotāju operācijas, un tas ir atzīts apstrīdētajā lēmumā (293. un 294. apsvērums). Tajā nav izskaidrots, kāpēc nozīmīgs pilno ražošanas līniju pārdošanas pieaugums līdz 2005. gadam koncentrācijas subjektam, salīdzinot ar to pašreizējo līmeni (t.i., 20 % no SidelSBM mašīnu pārdošanas 2001. gadā), var būt pietiekošs, lai atstumtu pārveidotājus.

305    Komisija tomēr norāda, ka pārveidotāji “zināmā mērā” ir atkarīgi no Sidel attiecībā uz SBM mašīnu iegādi un ka tie “varētu turpināt būt atkarīgi no koncentrācijas subjekta” (310. apsvērums). Tiesas sēdes laikā tā piebilda, ka pārveidotāju trūkums kartonu tirgū viņiem būtu neizdevīgs, ja tie gribētu pārdot SBM mašīnas Tetra pašreizējiem klientiem kartona tirgū. Tomēr, ņemot vērā esošās konkurences pašreizējo līmeni, tostarp augstas kapacitātes SBM mašīnu tirgū, secinājums par pārveidotāju atkarību no Sidel nav pārliecinošs. Ja koncentrācijas subjekta piedāvātie pārdošanas nosacījumi būtu kļuvuši mazāk pievilcīgi, pārveidotāji joprojām varētu iegādāties šādas mašīnas no viena no Sidel pašreizējiem konkurentiem (skat. šā sprieduma 137. punktu), īpaši SIG, jo SIG un Elopak arī var piedāvāt kartona iekārtas, ja pārveidotāju klienti vēlētos vienotu piegādi, kurā ietilpst PET un kartona iepakošanas iekārtas.

306    Līdz ar to attiecībā uz augstas kapacitātes SBM mašīnu tirgu pierādījumi, uz kuriem pamatojusies Komisija, neattaisno secinājumu, ka gan koncentrācijas subjekta konkurenti, gan pārveidotāji līdz 2005. gadam tiktu atstumti, šim subjektam izmantojot sviras efektu attiecībā uz Tetra pašreizējiem klientiem kartona tirgū, kas šajā periodā ir iecerējuši visus izstrādājumus vai to daļu pārnest uz PET jutīgo izstrādājumu iepakošanai.

 Secinājums par SBM mašīnām

307    Tādēļ ir jāsecina, ka apstrīdētajā lēmumā juridiski pietiekami nav pierādīts, ka līdz 2005. gadam koncentrācijas subjekts varētu iegūt dominējošu stāvokli zemas un augstas kapacitātes mašīnu tirgos un ka tādējādi ir izpildīti Regulas 2. panta 3. punkta nosacījumi attiecībā uz šiem tirgiem.

 vi) Vispārīgs secinājums par sviras efektu

308    No visa iepriekš minētā izriet, ka, pamatojoties uz koncentrācijas subjekta izmantotā sviras efekta sekām, lai apstiprinātu Komisijas secinājumu, ka PET iepakošanas iekārtu tirgos, it īpaši jutīgajiem izstrādājumiem izmantojamo zemas un augstas kapacitātes SBM mašīnu tirgos, līdz 2005. gadam var tikt radīts dominējošs stāvoklis, Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

309    Tā kā nosacījumi, kuru izpilde tiek prasīta Regulas 2. panta 3. punktā, attiecībā uz Komisijas paredzēto sviras efektu nav izpildīti, ir jāizvērtē, vai šie nosacījumi ir izpildīti attiecībā uz Komisijas pamatojuma otro pīlāru par kartona tirgu.

3.     Otrais pīlārs: potenciālā konkurences samazināšana kartona tirgū

a)     Ievada apsvērumi

310    Apstrīdētajā lēmumā ir konstatēts, ka grozītā koncentrācija dotu iespēju Tetra nostiprināt “tās pašreizējo dominējošo stāvokli kartona iepakošanas tirgū, novēršot nozīmīgu konkurences spiediena avotu” (390. apsvērums). Šī lieta tādējādi rada jautājumu, vai Komisija – kad tā vēlas aizliegt koncentrāciju uz tā pamata, ka tā varētu stiprināt esošo dominējošo stāvokli, šajā lietā – ieguvējas puses dominējošo stāvokli aseptiskā kartona tirgū, – var pamatoties uz novēršanu vai, kā tā ir precizējusi tiesas sēdes laikā, vismaz nozīmīgu samazināšanu potenciālajā, bet augošajā konkurencē, kas izriet no iegūtās daļas citā, blakus esošā tirgū, šajā lietā – no Sidel, kura ieņem nozīmīgu pozīciju PET tirgos.

311    Komisija, lai apstiprinātu tās analīzi par šādas potenciālās konkurences vājināšanas nozīmīgumu, atsaucas uz judikatūru spriedumā TetraPak II. Tiesas sēdes laikā tā norādīja, ka saistības nekādā veidā nemazinās kaitīgo iedarbību uz konkurenci, kas radīsies no šīs vājināšanas, un ka koncentrācija tādējādi dotu iespēju Tetra justies daudz mazāk apdraudētai aseptiskā kartona tirgū, ko tādējādi varētu pielīdzināt tās dominējošā stāvokļa nostiprināšanai, jo konkurence šajos tirgos jau ir ļoti ierobežota.

312    Pirmās instances tiesa šajā sakarā konstatē, ka tad, ja Komisija atsaucas uz potenciālās konkurences – pat tādas konkurences, kurai ir tendence pieaugt – novēršanu vai nozīmīgu samazināšanu, lai attaisnotu paziņotās koncentrācijas aizliegumu, faktoriem, kurus tā identificē kā dominējošā stāvokļa nostiprināšanas elementus, ir jābūt pamatotiem ar pārliecinošiem pierādījumiem. Ar to vien, ka iegūstošais uzņēmums jau ieņem skaidri dominējošu stāvokli atbilstošajā tirgū, lai gan tas ir svarīgs faktors, kā konstatēts apstrīdētajā lēmumā, nepietiek, lai pamatotu secinājumu, ka samazinājums potenciālajai konkurencei, ar kuru šis uzņēmums sastapsies, radīs tā stāvokļa nostiprināšanos.

b)     Lietas dalībnieku argumenti

313    Saskaņā ar prasītājas norādīto apstrīdētajā lēmumā ir konstatēts, ka PET un kartona iepakošanas iekārtu tirgi ir atšķirīgi, it īpaši ņemot vērā pašreizējo vājo pieprasījuma šķērselastību (cross-elasticity) saistībā ar cenām starp abiem materiāliem. Prasītāja apgalvo, ka ar mārketingu un barjeras tehnoloģijām saistītie faktori ir un paliks izšķiroši, veicot izvēli par iepakošanu, un atturēs nākotnes pieaugumu šādai cenu šķērselastībai starp PET un kartonu.

314    Komisijas specifiskie argumenti attiecībā uz stratēģiju, kuru Tetra varētu īstenot, izmantojot koncentrācijas subjektu, lai nostiprinātu tās dominējošo stāvokli aseptiskā kartona tirgū, esot kļūdaini. It īpaši Komisija kļūdaini apgalvo, ka koncentrācijas subjektam būtu ieinteresētība nepazemināt savas cenas un pārstāt ieviest jauninājumus kartona tirgū.

315    Attiecībā uz cenām paziņotajai darbībai nebūtu nekāda iedarbība uz koncentrācijas subjekta ieinteresētību pazemināt savas kartona cenas, jo, pirmkārt, klienti kartona tirgū, kas pāriet uz PET, varētu nolemt saņemt to piegādes no Sidel konkurentiem un, otrkārt, koncentrācijas subjekts noteikti dos priekšroku pārdot kartona iepakošanas sistēmas, nevis SBM mašīnas.

316    Attiecībā uz jauninājumiem koncentrācija nevarētu ietekmēt to līmeni arī kartona tirgū. Pirmkārt, jebkāds jauninājumu trūkums kartona jomā dotu būtiskas priekšrocības Tetra pašreizējiem konkurentiem kartona tirgū. Otrkārt, kā liecina pagātnes pieredze, galvenie dzinējspēki kartona jauninājumiem ir patērētāju prioritātes un mārketinga stratēģija, nevis PET ienākšana iepakošanas tirgū.

317    Komisija norāda, ka apstrīdētajā lēmumā ne vien atzīts, ka koncentrācijas subjekts var vienkārši palēnināt savas ietekmes samazināšanu kartona tirgū, bet arī parādīts, ka Tetra dominēšana šajā tirgū ar paziņoto darbību “tiktu nostiprināta” (399. apsvērums). Atsaucoties uz judikatūru spriedumā TetraPak II, Komisija apgalvo, ka dominējošā stāvokļa vājināšanas novēršana uz ārējā konkurences avota rēķina var tikt uzskatīta par dominējošā stāvokļa “nostiprināšanu” Regulas 2. panta mērķiem.

318    Komisija apgalvo, ka, neraugoties uz faktu, ka kartona un PET iepakošanas sistēmas nepieder pie viena un tā paša tirgus, tie nākotnē var saplūst un ka to starpā jau pastāv nozīmīga mijiedarbība. Šajā lietā, tā kā aseptiskā kartona tirgus ir ļoti piesātināts, konkurence tajā jau ir vājināta līdz tādam līmenim, ka jebkurai tālākai samazināšanai, pat no ārējiem avotiem, var būt nozīmīga ietekme. Komisija apgalvo, ka kartons un PET nākotnē tiks izmantoti iepakošanai vieniem un tiem pašiem izstrādājumiem. PET tādējādi radīs spiedienu aseptiskā kartona tirgū, un nav nepieciešams, lai abi materiāli piederētu pie tā paša atbilstošā izstrādājuma tirgus.

319    Attiecībā uz Tetra cenu politiku Komisija norāda, ka koncentrācijas subjektam būs pietiekami pieaugoša iespēja darboties neatkarīgi no saviem konkurentiem. Šis subjekts var piesaistīt klientus, kas vēlas pāriet no kartona uz PET, un joprojām uzturēt augstas kartona cenas vai pat tās palielināt daudz vienkāršāk, nekā to varētu Tetra, ja netiktu veikta koncentrācija. Koncentrācijas subjekts katrā ziņā varētu būt mazāk ieinteresēts konkurēt, lai saglabātu nenozīmīgākos klientus, jo ir ļoti ticami, ka lielākā daļa Tetra esošo “zaudēto” klientu kartona tirgū varētu pāriet pie Sidel.

320    Jauninājumu pakāpi kartona jomā turpmāk galvenokārt noteiktu konkurence no PET. Ja Tetra piegādā saviem klientiem specifisko kartona iepakojumu, tas ir ar mērķi dot iespēju tās klientiem konkurēt ar PET pudelēs iepakotajiem izstrādājumiem. Komisija it īpaši uzsver, ka kartona iepakošanas iekārtu ražības uzlabojums, kura nozīmība tika atzīta neatkarīgajā Warrick ziņojumā, var dot iespēju Tetra labāk pretoties potenciālai konkurencei no PET puses.

c)     Pirmās instances tiesas apsvērumi

321    Pirms potenciālās konkurences, kura var tikt novērsta vai samazināta ar grozīto koncentrāciju, apmēra izvērtēšanas ir jāpārbauda, vai ir nozīme judikatūrai spriedumā TetraPak II, uz kuru atsaucas Komisija. Šajā sakarā vispirms ir jānorāda, ka prasītāja neapstrīd konstatējumu apstrīdētajā lēmumā, ka Tetra joprojām ieņem dominējošu stāvokli aseptiskā kartona tirgū un vadošo pozīciju neaseptiskā kartona tirgū (skat. šā sprieduma 40. punktu).

322    Vispirms ir jākonstatē – kā norādīts apstrīdētajā lēmumā (224., 226. un 227. apsvērums) –, ka principā koncentrācijas kontroles ietvaros nekas neliedz piemērot “asociējošo saišu” teoriju, kuras piemērošana izņēmuma gadījumos saistībā ar EK līguma 82. panta piemērošanu tikusi atzīta spriedumā TetraPak II. Komisijas analīze, kura ir pamatā otrajam pīlāram tās pamatojumā, attiecas uz Tetra pašreizējās dominējošās pozīcijas nostiprināšanu aseptiskā kartona tirgū, kas rodas no potenciālās konkurences novēršanas, kuru radītu Sidel blakus esošajos PET iepakošanas iekārtu tirgos. TetraPak II precīzi attiecās uz rīcību neaseptiskā kartona tirgū, kas izņēmuma kārtā veidoja Tetra dominējošā stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu aseptiskā kartona tirgū saskaņā ar EK līguma 82. pantu, jo divas tirgu kategorijas tika “cieši asociētas” un Tetra atradās “situācijā, kura ir salīdzināma ar to, kad ieņem dominējošo stāvokli attiecīgajā tirgū kopumā” (iepriekš minētais 1996. gada 14. novembra spriedums lietā C‑333/94 TetraPak/Komisija, 31. punkts).

323    Tomēr atsaucei uz TetraPak II judikatūru šajā lietā nav nozīmes, jo šī lieta vienkārši attiecas uz iedarbību, kādu radīs iespējamās konkurences, kas atbilstoši Komisijas norādītajam ir ievērojama un pieaugoša, novēršana vai nozīmīga samazināšana, Šajā sakarā pietiek norādīt, ka starp kritērijiem, kuri ir noteikti Regulas 2. panta 1. punktā, kuru Komisijai ir pienākums piemērot novērtējumā par paziņoto koncentrāciju, ir “visu iesaistīto tirgu struktūra un [..] potenciālā konkurence no uzņēmumiem”. Tādējādi Komisija nav pieļāvusi nekādu kļūdu, novērtējot kartona tirgus nozīmību, kāda būtu potenciālās konkurences samazināšanai no PET iekārtu tirgus. Tai tomēr jāparāda, ka šāda samazināšana, ja tā pastāv, varētu nostiprināt Tetra dominējošo stāvokli attiecībā pret tās konkurentiem aseptiskā kartona tirgū.

324    Apgalvojot, ka grozītās koncentrācijas rezultātā tiks novērsts nozīmīgs konkurences spiediens, Komisija principā pamatojas uz ievērojamo pieaugumu, ko tā paredz PET izmantošanai jutīgajiem izstrādājumiem. Tomēr analīze par pirmo pīlāru attiecībā uz sviras efektu (skat. šā sprieduma 201.–216. punktu) parāda, ka šis pieaugums, izņemot BPF un tējas/kafijas dzērieniem, būs, visticamāk, daudz mazāks, nekā uzskata Komisija. Attiecībā uz BPF un tējas/kafijas dzērieniem pašā apstrīdētajā lēmumā tiek atzīts, ka to iespējamā ietekme uz kartona pozīciju, ņemot vērā faktu, ka šie segmenti pēc sava apmēra ir “mazāki”, ir ierobežotāka nekā tā, kas attiecas uz citiem jutīgajiem izstrādājumiem (393. apsvērums). Tādēļ, pamatojoties uz pierādījumiem, ar kuriem pamatots apstrīdētais lēmums, nav iespējams pietiekami droši noteikt – lai varētu attaisnot koncentrācijas aizliegumu –, vai grozītās koncentrācijas īstenošana Tetra radītu tādu situāciju, kad tā vairāk nekā pagātnē būtu neatkarīga attiecībā uz tās konkurentiem aseptiskā kartona tirgū.

325    Šajā sakarā ir jāuzsver, ka divi faktiski elementi attiecībā uz Tetra rīcību nākotnē, uz kuriem Komisija pamatojas, lai pierādītu apgalvojumu par nelabvēlīgo iedarbību, kāda būtu grozītajai koncentrācijai uz aseptiskā kartona tirgu, katrā ziņā nav juridiski pietiekami pierādīti. Piemēram, nav pierādīts, ka gadījumā, ja tiktu novērsts vai nozīmīgi samazināts konkurences spiediens no PET tirgus, Tetra varētu rasties ieinteresētība nesamazināt tās kartona iepakošanas cenas un pārstāt ieviest jauninājumus.

326    Attiecībā uz cenu konkurenci ir jākonstatē, ka apstrīdētajā lēmumā nav apšaubīts konstatējums neatkarīgajā Warrick ziņojumā, uz kuru tajā veikta atsauce un saskaņā ar kuru “PET pašlaik ir par 30–40 % dārgāks nekā kartons” un, “lai būtu konkurētspējīga kopējās izmaksās”, PET iepakošanas cenai “būtu jābūt par 5–10 % zemākai nekā aseptiskajam kartonam, lai kompensētu zemākās izplatīšanas izmaksas kartona iepakošanas sistēmām” (90. apsvērums).

327    Attiecībā uz “vairāk pret cenām jutīgajiem” kartona tirgus klientiem, kuri Komisijai tirgus izmeklēšanas laikā norādīja, “ka tie apsvērtu pāreju no kartona uz PET tikai tad, ja kartona cenas pieaugtu ievērojami – par 20 % vai vairāk” (397. apsvērums), ir skaidrs, ka kartona cenu pazemināšana nav nepieciešama, lai tos noturētu kartona tirgū. Vien konstatējot, ka “šie paši klienti acīmredzot tiktu atturēti no pārejas no kartona uz PET, ja kartona cenas samazināšana palielinātu cenas starpību starp kartona iepakošanas līniju un PET iepakošanas līniju” (397. apsvērums), apstrīdētajā lēmumā netiek izskaidrots, kāpēc, nepastāvot koncentrācijai, Tetra būtu spiesta veikt šādu cenas samazināšanu, lai paturētu šos klientus. Šie klienti nepārietu uz PET, ja vien kartona cenas nepieaugtu par vismaz 20 % vai nenotiktu atbilstoša PET cenu samazināšana. Konstatējums, ka, nepastāvot koncentrācijai, Tetra “[..] nesaudzīgi aizstāvētu savu pozīciju [..], dažos gadījumos samazinot kartona cenu” (398. apsvērums), tādējādi nav pamatots ar pārliecinošiem pierādījumiem. Lai gan Komisija Pirmās instances tiesai norāda uz to, ka, tiklīdz tiks īstenota koncentrācija, būs iespējams, ka Tetra būtu vieglāk pacelt savas cenas aseptiskā kartona tirgū šiem klientiem, tā tomēr neizskaidro, kāpēc tas nedotu iespēju Tetra konkurentiem kartona tirgū, kuri ir aktīvi arī PET tirgū, tādiem kā SIG un Elopak, gūt no tā labumu.

328    Attiecībā uz dzērienu ražotājiem, kas pāries no kartona uz PET komerciālu apsvērumu dēļ, neraugoties uz faktu, ka PET ir būtiski augstākas izmaksas nekā kartonam – kartona cenu samazināšana nebūt obligāti nepārliecinās šos “klientus, kas nav jutīgi pret cenām”, paturēt kartonu iepakošanas vajadzībām. Apstrīdētajā lēmumā netiek parādīts, kādēļ PET iekārtu tirgū aktīvās sabiedrības, nepastāvot grozītajai koncentrācijai, “varētu iesaistīties sīvā konkurencē, lai palielinātu daļu kartona tirgū” (398. apsvērums), un mainīt savu rīcību pēc attiecīgās koncentrācijas. Ja reiz spiedienam no Sidel būtu jāizzūd, apstrīdētajā lēmumā nav izskaidrots, kāpēc – ja Sidel konkurenti netiktu atstumti, veiksmīgi izmantojot sviras efektu, – citas sabiedrības, kuras ir aktīvas PET iekārtu tirgū, nebūtu spējīgas reklamēt PET priekšrocības Tetra klientiem kartona tirgū. Konstatējums apstrīdētajā lēmumā, ka Tetra varētu būt pakļauta mazākam spiedienam pazemināt savas kartona cenas, ja tā varētu iegūt Sidel, tādējādi nav pamatots ar pārliecinošiem pierādījumiem.

329    Attiecībā uz apgalvojumu par samazināto vajadzību Tetra ieviest jauninājumus līdz ar grozītās koncentrācijas īstenošanu no apstrīdētā lēmuma un no paskaidrojumiem, kas sniegti Komisijas rakstveida un mutvārdu apsvērumos, izriet, ka šobrīd konkurence dažādos kartona tirgos rodas galvenokārt ar jauninājumu palīdzību. Saskaņā ar Komisijas norādīto Tetra pagātnē ieviestā “jauna kartona iepakošana ar vairākām lietotājam draudzīgām īpašībām, tādām kā kartona vāka iepakošana ar aizskrūvējamo vāka noslēgu” (398. apsvērums), parāda, ka jauninājumi ir praktiski nepieciešami. Saskaņā ar Tetra tiesas sēdes laikā sniegtajiem apsvērumiem, ko Komisija šajā punktā neapstrīdēja, šie jauninājumi tika radīti, nevis pateicoties spiedienam no PET iekārtu tirgus, bet gan drīzāk no patērētāju prasībām kartonā iepakotajiem izstrādājumiem. Pat ja Sidel pārņemšana samazinātu spiedienu uz jauninājumu nepieciešamību, kas rodas no netiešās, bet pieaugošās konkurences no PET iekārtu tirgiem, vismaz attiecībā uz BPF un tējas/kafijas dzērienu iepakošanu, kuriem pieaugums, kas nav nenozīmīgs, ir paredzams laika posmā līdz 2005. gadam, apstrīdētajā lēmumā netiek norādīts, kādēļ pieprasījums no klientiem, kas vēlas joprojām izmantot kartonu, neturpinās arī nākotnē būt jauninājumu virzošais dzinējspēks, it īpaši aseptiskā kartona tirgū. Lai arī Komisija pareizi norāda, ka Tetra it īpaši var uzlabot tās kartona iepakošanas iekārtu ražību, apstrīdētajā lēmumā nav pierādīts, ka ieinteresētība to veikt varētu pazust sakarā ar Sidel iegādi. Tas ir vēl jo mazāk iespējams, ņemot vērā, ka nav apstrīdēts, ka Tetra darbība kartonu tirgū ir ar ļoti lielu peļņu. Tātad ir maz ticams, ka Tetra pēc grozītās koncentrācijas varētu mazāk tiekties turpināt investēt jebkuros iespējamajos jauninājumos attiecībā uz iekārtu un izstrādājumu spektru, ko tā piedāvā saviem klientiem kartona tirgū.

330    Šo konstatējumu apstiprina nepārtrauktā koncentrācijas subjekta konkurentu klātbūtne aseptiskā kartona tirgū. Lai arī šobrīd Tetra tirgus daļa šajā tirgū ir ļoti spēcīga, Komisija atzīst, ka tās pozīcija ir “nedaudz pazeminājusies” (220. apsvērums) salīdzinājumā ar 1991. gadu. Iemesls, kāpēc Tetra konkurenti, it īpaši SIG – “tās galvenais konkurents” (400. apsvērums) ar tirgus daļu [10–20 %] –, nevarētu neko iegūt no koncentrācijas subjekta lēmuma ieviest mazāk jauninājumu, nav izskaidrots. Šāds skaidrojums bija jo vairāk nepieciešams, ņemot vērā faktu, ka SIG ir it īpaši aktīva kartona iepakošanas iekārtu un PET iepakošanas iekārtu tirgos un atšķirībā no koncentrācijas subjekta nebūs pakļauta jebkādiem ierobežojumiem attiecībā uz apvienotiem kartona un SBM mašīnu piedāvājumiem. Šajos apstākļos ar to vien, ka Tetra ir zinātība (“know-how”) un “tehnoloģiskā [..] priekšrocība” aseptiskā kartona jomā un ka SIG šobrīd “nespēj sasniegt Tetra sistēmas [iepakošanai ar] aseptiskā kartona vienlaidu ruļļiem” līmeni (218. apsvērums), nepietiek, lai pierādītu, ka SIG vai citi tās konkurenti nevarēs gūt labumu no koncentrācijas subjekta iespējamā lēmuma mazāk ieguldīt kartona jauninājumos. Komisijas atsauce tiesas sēdes laikā uz augstām jauninājumu izmaksām atbilstošajā tirgū – lai arī tā ir piemērota un, iespējams, pareiza – nevar pati par sevi attaisnot tās konstatējumu, ka Tetra konkurenti nebūs spējīgi gūt labumu no koncentrācijas subjekta lēmuma mazāk ieguldīt jauninājumos.

331    Komisija tāpat ir nepareizi konstatējusi, ka, izņemot Tetra, SIG grupa “ir vienīgā cita sabiedrība pasaulē, kas ražo un pārdod gan kartona, gan PET iepakošanas iekārtas” (400. apsvērums), jo – kā redzams no apstrīdētā lēmuma (94. apsvērums un 146. zemsvītras piezīme, 329. apsvērums) – Elopak grupa arī var to veikt saskaņā ar līgumiem ar citām sabiedrībām, kuras ir aktīvas PET iekārtu tirgos (šajā sakarā skat. šā sprieduma 291. punktu). Lai arī Komisija bija lietas kursā par šo Elopak spēju apstrīdētā lēmuma pieņemšanas laikā, nav paskaidrots, kādēļ tā uzskatīja, ka tas nav svarīgi saistībā ar apstrīdēto lēmumu.

332    Līdz ar to no apstrīdētā lēmuma juridiski pietiekami neizriet, ka koncentrācijas subjekts mazāk nekā pašlaik Tetra varētu būt ieinteresēts ieguldīt jauninājumos kartona sektorā.

333    No minētā izriet, ka pierādījumi, ar kuriem pamatots apstrīdētais lēmums, juridiski pietiekami nepierāda, ka grozītās koncentrācijas iedarbība uz Tetra pozīciju – galvenokārt aseptiskā kartona tirgū – likvidējot Sidel kā tās potenciālo konkurentu, būtu tāda, kas atbilst Regulas 2. panta 3. punktā izklāstītajiem nosacījumiem. No visa iepriekš minētā izriet, ka nav pierādīts, ka koncentrācijas subjekta pozīcija varētu tikt nostiprināta attiecībā pret tā konkurentiem kartona tirgū.

4.     Trešais pīlārs: vispārējā nostiprināšanas iedarbība

334    Pēdējais pīlārs Komisijas pamatojumā attiecībā uz grozītās koncentrācijas konglomerāta iedarbību attiecas uz vispārējo pozīciju, kuru koncentrācijas subjekts sasniegtu jutīgo izstrādājumu iepakošanas sektoros, t.i., “dominējošo stāvokli divos cieši saistītos blakus esošos tirgos (kartons un PET iepakošanas iekārtas) un ievērojamu klātbūtni trešajā tirgū (PEHD)” (404. apsvērums). Saskaņā ar Komisijas norādīto koncentrācijas subjekts tad būs spējīgs nostiprināt tā dominējošo stāvokli kartona un PET iepakošanas iekārtu tirgū ar barjeru celšanu ienākšanai šajos tirgos un ar tā konkurentu atstumšanu.

335    Šajā sakarā Pirmās instances tiesa norāda, ka šis pīlārs apstrīdētajā lēmumā attiecas uz koncentrācijas subjekta vispārējo pozīciju jutīgo izstrādājumu iepakošanas jomā. Šī paziņotās koncentrācijas iedarbība nevar tomēr tikt aplūkota atrauti no analīzes apstrīdētajā lēmumā par pirmajiem diviem pīlāriem Komisijas pamatojumā. Tā kā analīzē par šiem diviem pīlāriem ir pieļautas acīmredzamas kļūdas vērtējumā (skat. šā sprieduma 146.–333. punktu), trešais pīlārs arī ir jānoraida un tādēļ tas nav jāizvērtē detalizēti.

5.     Vispārējs secinājums par pamatu, kas saistīts ar paredzamās konglomerāta iedarbības neesamību

336    No visa iepriekš minētā izriet, ka apstrīdētajā lēmumā nav juridiski pietiekami pierādīts, ka grozītā koncentrācija varētu izraisīt nozīmīgu pret konkurenci vērstu konglomerāta iedarbību. It īpaši tajā nav juridiski pietiekami pierādīts, ka jelkāds dominējošs stāvoklis varētu tikt radīts vienā no daudzajiem attiecīgajiem PET iepakošanas iekārtu tirgiem un ka Tetra pašreizējā pozīcija aseptiskā kartona tirgū varētu tikt nostiprināta. Tādēļ ir jākonstatē, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, aizliedzot grozīto koncentrāciju, pamatojoties uz pierādījumiem, kas minēti apstrīdētajā lēmumā attiecībā uz paredzamu konglomerāta iedarbību.

III –  III – Kopējais secinājums

337    Šajos apstākļos pamati par horizontālās, vertikālās un konglomerāta pret konkurenci vērstās iedarbības neesamību ir jāatzīst par pamatotiem un nav jāizvērtē citi pamati.

338    Līdz ar to apstrīdētais lēmums ir jāatceļ.

 Par tiesāšanās izdevumiem

339    Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā atbildētājai spriedums ir nelabvēlīgs un prasītāja ir lūgusi piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, jāpiespriež atbildētājai segt savus un atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Ar šādu pamatojumu

PIRMĀS INSTANCES TIESA (pirmā palāta)

nospriež:

1)      atcelt Komisijas 2001. gada 30. oktobra Lēmumu C (2001) 3345, galīgā redakcija, ar kuru koncentrāciju atzīst par nesaderīgu ar kopējo tirgu un EEZ līgumu (lieta Nr. COMP/M. 2416 – TetraLaval/Sidel);

2)      Komisija sedz savus un atlīdzina prasītājas tiesāšanās izdevumus.

Vesterdorf Pirrung Forwood

Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2002. gada 25. oktobrī.

Sekretārs       Priekšsēdētājs

H. Jung       B. Vesterdorf

Satura rādītājs

Atbilstošās tiesību normas

Lietas priekšvēsture

Apstrīdētais lēmums

Šķidrās pārtikas iepakojumu sektors

Atbilstošie produktu tirgi

Atbilstošais ģeogrāfiskais tirgus

Paziņotās darbības novērtējums no konkurences tiesību viedokļa

Par saistībām

Process

Lietas dalībnieku prasījumi

Juridiskais pamatojums

I –  I – Par pamatu saistībā ar tiesību piekļūt lietas materiāliem pārkāpumu

A –  Lietas dalībnieku argumenti

B –  Pirmās instances tiesas vērtējums

1.  Ievada apsvērumi

2.  Par pirmo pamata daļu, kas saistīta ar Ivaldi ziņojumu

3.  Par otro pamata daļu, kas saistīta ar atbildēm uz tirgus pētījumiem

4.  Secinājumi

II –  Par pamatu saistībā ar Regulas 2. panta pārkāpumu

A –  A – Ievada apsvērumi

B –  B – Par pamatu par grozītās koncentrācijas horizontālās un vertikālās pret konkurenci vērstās iedarbības neesamību

1.  1. Ievada apsvērumi

2.  2. Horizontālā iedarbība

a)  Lietas dalībnieku argumenti

b)  Pirmās instances tiesas vērtējums

3.  3. Vertikālā iedarbība

a)  Lietas dalībnieku argumenti

b)  Pirmās instances tiesas vērtējums

4.  4. Secinājums

C –  Par pamatu, kas balstīts uz paredzama konglomerāta iedarbības neesamību

1.  Ievada apsvērumi

2.  Pirmais pīlārs: sviras efekts

a)  Apsvērumi par lietas vispārīgo kontekstu

i) Konglomerāta iedarbības laika aspekti

ii) Aspekti, kas saistīti ar konglomerāta iedarbības specifisko dabu

b)  Lietas dalībnieku argumenti

i) Par iespēju izmantot sviras efektu

ii) Par slēgšanas iedarbību

c)  Pirmās instances tiesas vērtējums

i) Sviras efekta iespējamība

ii) Ticamais pieauguma līmenis

iii) Sviras efekta izmantošanas veidi

iv) Paredzamās sekas sviras efektam PET iekārtu tirgū, izņemot SBM mašīnas

Ievada apsvērumi

Barjeras tehnoloģijas

Par tiesāšanās izdevumiem

* Tiesvedības valoda – angļu

1 – Izlaista konfidenciāla informācija.