Lieta C‑122/16 P

British Airways plc

pret

Eiropas Komisiju

Apelācija – Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Eiropas kravu gaisa pārvadājumu tirgus – Komisijas lēmums par nolīgumiem un saskaņotām darbībām attiecībā uz vairākiem kravu gaisa pārvadājumu pakalpojumu cenas elementiem – Kļūda pamatojumā – Absolūts pamats, kuru Eiropas Savienības tiesa ir izvirzījusi pēc savas ierosmes – Aizliegums lemt ultra petita – Prasības pieteikumā pirmajā instancē ietvertie prasījumi nolūkā panākt strīdīgā lēmuma daļēju atcelšanu – Aizliegums Eiropas Savienības Vispārējai tiesai pasludināt strīdīgā lēmuma atcelšanu pilnībā – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību

Kopsavilkums – Tiesas (virspalāta) 2017. gada 14. novembra spriedums

1.        Apelācija – Formas prasības – Pārsūdzētā Vispārējās tiesas nolēmuma norādīšana – Pienākums pielikumā pievienot pārsūdzēto nolēmumu – Neesamība

(Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2.        Apelācija – Pamati – Prasījumi, kuru mērķis ir panākt Vispārējās tiesas sprieduma rezolutīvās daļas daļēju atcelšanu – Pieņemamība

(Tiesas Reglamenta 169. panta 1. punkts)

3.        Prasība atcelt tiesību aktu – Savienības tiesas kompetence – Apjoms – Aizliegums lemt ultra petita – Pēc tiesas ierosmes veikta absolūtu pamatu pārbaude – Pieļaujamība – Iespēja Savienības tiesai lemt par atcelšanu, kura pārsniedz prasīto – Izslēgšana

(LESD 263. pants)

4.        Prasība atcelt tiesību aktu – Savienības tiesas kompetence – Apjoms – Konkurences tiesību jomā pieņemto Komisijas lēmumu pārbaude tiesā – Aizliegums lemt ultra petita – Tiesību aizsardzības tiesā principa pārkāpums – Neesamība

(LESD 263. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)

1.      Attiecībā uz apelācijas sūdzības par Vispārējās tiesas nolēmumu pieņemamību 2012. gada 25. septembra Tiesas Reglamenta 168. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka apelācijas sūdzībā norāda pārsūdzēto Vispārējās tiesas nolēmumu, un netiek prasīts, lai šis nolēmums apelācijas sūdzībai tiktu pievienots. Tādējādi kopš minētā Reglamenta stāšanās spēkā 2012. gada 1. novembrī vairs netiek prasīts, lai apelācijas sūdzības pielikumā tiktu pievienots pārsūdzētais Vispārējās tiesas nolēmums, un ir nepieciešams tikai, lai tas tiek norādīts.

(skat. 46.–48. punktu)

2.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 50.–53. punktu)

3.      Tiesvedībās par tiesiskumu Savienības tiesā lietas dalībnieki ir tie, kuriem pieder procesa virzīšanas iniciatīva un kuri norobežo strīda priekšmetu, it īpaši, savos prasījumos norādot aktu vai akta daļu, kuru tie vēlas nodot šai pārbaudei tiesā. Tā kā tiesa, kas pārbauda tiesiskumu, nevar lemt ultra petita, tās pasludinātā atcelšana nevar pārsniegt to, ko ir lūdzis prasītājs.

Taisnība, saskaņā ar Tiesas pastāvīgo judikatūru Savienības tiesai absolūts pamats ir jāizvirza pēc savas ierosmes. Tomēr par tiesiskumu lemjošās tiesas kompetence pēc savas ierosmes izvirzīt absolūtu pamatu nekādā veidā neparedz kompetenci pēc savas ierosmes grozīt apelācijas sūdzības iesniedzēja formulētos prasījumus. Lai gan pamati ir prasības pieteikumā ietverto prasījumu nepieciešamais atbalsts, tie tomēr ir katrā ziņā atšķirīgi no šiem prasījumiem, kuri iezīmē Savienības tiesai nodotā strīda robežas.

Tādējādi, lai gan Savienības tiesa, pēc savas ierosmes izvirzot absolūtu pamatu, kuru lietas dalībnieki principā nav izvirzījuši, nepārsniedz strīda, kuru tā izskata, robežas un nekādā veidā nepārkāpj procesuālos noteikumus par to, ka prasības pieteikumā ir jānorāda strīda priekšmets un pamati, tas būtu citādi tad, ja pēc tās kontrolei nodotā akta pārbaudes pēc būtības šī tiesa, pamatojoties uz pamatu, ko tā izvirzījusi pēc savas ierosmes, nolemtu šo aktu atcelt, pārsniedzot to, kas ir ticis prasīts tai atbilstoši iesniegtajos prasījumos, ar pamatojumu, ka šāda atcelšana ir nepieciešama, lai labotu prettiesiskumu, kas šīs analīzes ietvaros ir konstatēts pēc tās ierosmes.

(skat. 81. un 87. –90. punktu)

4.      Attiecībā uz Komisijas lēmuma, ar kuru tiek uzlikts naudas sods par Savienības konkurences tiesību normu pārkāpumu, pārbaudi tiesā LESD 263. paredzētā tiesiskuma pārbaudi, kuru papildina Regulas Nr. 1/2003 31. pantā paredzētā neierobežotā kompetence attiecībā uz naudas soda apmēru, nozīmē to, ka Savienības tiesa īsteno gan faktisko, gan tiesību elementu pārbaudi un ka tā ir tiesīga novērtēt pierādījumus, atcelt apstrīdēto lēmumu un grozīt naudas sodu apmēru.

Šajā kontekstā efektīvas tiesību aizsardzības tiesā principam nav pretrunā tas, ka tiesiskuma pārbaude, kuru veic Savienības tiesa, tiek ierobežota ar lietas dalībnieku lūgumiem, kādi tie formulēti to prasījumos procesuālajos rakstos, jo šis princips nekādā ziņā neprasa, lai šī tiesa savu pārbaudi attiecinātu uz tādiem lēmuma elementiem, kuri neattiecas uz tās izskatāmo lietu.

(skat. 104. un 105. punktu)