Prasība, kas celta 2016. gada 26. septembrī – Athletic Club/Komisija

(lieta T-679/16)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Athletic Club (Bilbao, Spānija) (pārstāvji – E. Lucas Murillo de la Cueva un J. Luís Carrasco, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāja prasījumi:

atcelt Komisijas 2016. gada 4. jūlija Lēmuma C (2016) 4046 final, par valsts atbalstu SA.29769 (2013/C) (ex 2013/NN), ko Spānija ir piešķīrusi noteiktiem futbola klubiem, 1. pantu, ciktāl tas attiecas uz Athletic Club;

atcelt Komisijas 2016. gada 4. jūlija Lēmuma C (2016) 4046 final, par valsts atbalstu SA.29769 (2013/C) (ex 2013/NN), ko Spānija ir piešķīrusi noteiktiem futbola klubiem, 4. un 5. pantu, ciktāl ar tiem ir uzdots atgūt Athletic Club apgalvoti piešķirto atbalstu, kā arī atcelt uzņēmuma ienākumu nodokļu shēmu bezpeļņas juridiskajām personām, atbilstoši kurai Athletic Club tika aplikts ar nodokļiem;

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir celta par Komisijas 2016. gada 4. jūlija Lēmumu C (2016) 4046 final, par valsts atbalstu SA.29769 (2013/C) (ex 2013/NN), ko Spānija ir piešķīrusi noteiktiem futbola klubiem. Attiecībā uz prasītāju šis atbalsts izpaužoties kā nodokļu priekšrocības, kuras tas esot saņēmis attiecīgajā laikposmā, tādēļ ka tas tika aplikts ar nodokļiem kā bezpeļņas asociācija un nevis atbilstoši vispārējai uzņēmumu ienākumu nodokļu shēmai.

Prasības pamatošanai prasītājs izvirza piecus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka saistībā ar ģeogrāfisko atskaites punktu (Biskaja) lēmumā izskatītais pasākums nevar tikt uzskatīts par selektīvu, ievērojot, ka visi futbola klubi ir bezpeļņas juridiskās personas, kuriem piemēro vienādu uzņēmumu ienākumu nodokļu shēmu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka atšķirību aplikšanai ar nodokļiem starp bezpeļņas juridiskajām personām un akciju sabiedrībām attaisno būtiskās atšķirības, kādas pastāv šo divu juridisko personu veidu starpā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots LESD 107. panta 1. punkta pārkāpums

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka lēmumā izskatītais pasākums nekropļo konkurenci un neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.

Ceturtais pamats ir par LESD 108. panta un Padomes 1999. gada 22. marta Regulas (EK) Nr. 659/1999, kas nosaka sīki izstrādātus noteikumus EK līguma 93. panta piemērošanai (OV 1999, L 83, 1. lpp.), 1. panta b) punkta i) apakšpunkta, 17., 18. un 19. panta pārkāpumu.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka, ja lēmumā izskatītais pasākums būtu jākvalificē par valsts atbalstu, tad katrā ziņā to būtu jāuzskata par pastāvošu atbalstu.

Piektais pamats ir par LESD 296. panta un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta 1. punkta c) apakšpunkta pārkāpumu.

Šajā ziņā tiek apgalvots, ka apstrīdētajā lēmumā nav norādīts pamatojums, jo tajā nav aplūkoti būtiskie valsts atbalsta definīcijas elementi un tajā nav atbildēts uz lietas dalībnieku ar pamatotajiem apgalvojumiem, šādi pārkāpjot būtiskās prasības saistībā ar pierādīšanas pienākumu.

____________