Language of document : ECLI:EU:C:2022:962

Lieta C460/20

TU un RE

pret

Google LLC

(Bundesgerichtshof lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

 Tiesas (virspalāta) 2022. gada 8. decembra spriedums

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Direktīva 95/46/EK – 12. panta b) punkts – 14. panta pirmās daļas a) punkts – Regula (ES) 2016/679 – 17. panta 3. punkta a) apakšpunkts – Interneta meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs – Meklēšana, ievadot personas vārdu – Tādas saites uz rakstiem, kuros ir apgalvoti nepatiesa informācija, iekļaušana meklēšanas rezultātu sarakstā – Šo rakstu ilustrējošās fotogrāfijas, kas attēlu meklēšanas rezultātu sarakstā parādītas sīktēlu (thumbnails) formā – Meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam adresēts atsaistīšanas lūgums – Pamattiesību izsvēršana – Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8., 11. un 16. pants – Meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzēja pienākumi un atbildība atsaistīšanas lūguma izpildes sakarā – Atsaistīšanas lūguma iesniedzēja pierādīšanas pienākums

1.        Tiesību aktu tuvināšana – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Direktīva 95/46 – Regula 2016/679 – Personas datu apstrāde – Jēdziens – Meklētājprogrammas darbība – Trešo personu internetā ievietotas informācijas meklēšana, indeksēšana, uzglabāšana un nodošana interneta lietotāju rīcībā – Ietveršana – Pārzinis – Jēdziens – Meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs – Ietveršana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 4. panta 1., 2. un 7. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46 2. panta b) un d) punkts)

(skat. 44., 49., 50. un 91. punktu)

2.        Tiesību aktu tuvināšana – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula 2016/679 – Pamattiesību ievērošana – Tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību – Meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam adresēts atsaistīšanas lūgums – Samērošana ar tiesībām uz vārda brīvību un tiesībām uz informāciju, izskatot šo lūgumu

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8., 11. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2016/679; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46)

(skat. 51.–56. un 58. punktu)

3.        Tiesību aktu tuvināšana – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Regula 2016/679 – Rezultātu saraksts, kas iegūts, meklētājprogrammā veicot meklēšanu pēc fiziskas personas vārda – Tādas saites uz rakstiem, kuros ir apgalvoti nepatiesa informācija, iekļaušana meklēšanas rezultātu sarakstā – Šim meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam adresēts atsaistīšanas lūgums – Pamattiesību izsvēršana, izskatot šo lūgumu – Atbilstošie kritēriji – Piesaistītajā saturā ietvertās informācijas patiesuma noskaidrošana – Ietveršana – Atsaistīšanas lūguma iesniedzēja pierādīšanas pienākums – Apjoms – Meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzēja pienākumi un atbildība, izskatot šādu atsaistīšanas lūgumu – Apjoms – Atbilstoši un pietiekami pierādījumi – Ietveršana – Prasība, lai jautājums par piesaistītā satura patiesumu būtu atrisināts vismaz provizoriski – Neesamība

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 11. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 17. panta 3. punkta a) apakšpunkts)

(skat. 62.–65., 68.–73. un 75.–77. punktu un rezolutīvās daļas 1. punktu)

4.        Tiesību aktu tuvināšana – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Direktīva 95/46 – Regula 2016/679 – Piemērojamība laikā – Vienāda tvēruma tiesību normu sakritīga interpretācija

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regula 2016/679; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 95/46)

(skat. 78.–80. punktu)

5.        Tiesību aktu tuvināšana – Fizisko personu aizsardzība attiecībā uz personas datu apstrādi – Direktīva 95/46 – Regula 2016/679 – Rezultātu saraksts, kas iegūts, meklētājprogrammā veicot attēlu meklēšanu pēc fiziskas personas vārda – Fotogrāfiju, kurās attēlota šī persona, parādīšana sīktēlu formā – Meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam adresēts atsaistīšanas lūgums – Pamattiesību izsvēršana, izskatot šo lūgumu – Atbilstošie kritēriji – Fotogrāfiju informatīvās nozīmes ņemšana vērā neatkarīgi no to sākotnējās publicēšanas konteksta, taču ievērojot tām pievienotos teksta elementus, kas var viest skaidrību par šo nozīmi – Ietveršana

(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 11. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas 2016/679 17. panta 3. punkta a) apakšpunkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46 12. panta b) punkts un 14. panta pirmās daļas a) punkts)

(skat. 90., 93., 94., 96., 98., 100.–105. un 108. punktu un rezolutīvās daļas 2. punktu)

Rezumējums

Par prasītājiem pamatlietā, proti, TU, kas ieņem atbildīgus amatus un kam pieder kapitāldaļas dažādās sabiedrībās, un RE, kas bija viņa dzīvesbiedre un līdz 2015. gada maijam – vienas no šīm sabiedrībām prokūriste, bija trīs raksti, kurus 2015. gadā kādā interneta vietnē publicēja šīs interneta vietnes redaktore G LLC. Šajos rakstos, no kuriem viens tika ilustrēts ar četrām fotogrāfijām, kurās attēloti prasītāji un kuras vedina domāt, ka viņi dzīvo greznībā, bija kritiski aplūkots viņu sabiedrību ieguldījumu modelis. Piekļuve šiem rakstiem bija iespējama, Google LLC (turpmāk tekstā – “Google”) pārvaldītajā meklētājprogrammā ievadot prasītāju vārdus un uzvārdus gan atsevišķi, gan kopā ar konkrētu sabiedrību nosaukumiem. Rezultātu sarakstā bija saite uz šiem rakstiem, kā arī uz fotogrāfijām sīktēlu (thumbnails) formā.

Prasītāji pamatlietā lūdza Google kā tās meklētājprogrammas veiktās personas datu apstrādes pārzini, pirmkārt, no meklēšanas rezultātu saraksta atsaistīt attiecīgos rakstus, pamatojoties uz to, ka šajos rakstos esot ietverti nepatiesi apgalvojumi un apmelojoši viedokļi, un, otrkārt, no meklēšanas rezultātu saraksta izņemt sīktēlus. Google atteicās apmierināt šo lūgumu.

Tā kā gan pirmajā instancē, gan apelācijas instancē prasītājiem pamatlietā spriedums nebija labvēlīgs, tie vērsās Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) ar revīzijas (Revision) sūdzību, kurā Bundesgerichtshof vērsās Tiesā ar prejudiciālajiem jautājumiem par VDAR (1) un Direktīvas 95/46 (2) interpretāciju.

Ar virspalātas sastāvā pasludināto spriedumu Tiesa virza tālāk savu judikatūru par nosacījumiem, kas piemērojami atsauču atsaistīšanas lūgumiem, kuri adresēti meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam, pamatojoties uz noteikumiem par personas datu aizsardzību (3). Konkrēti, tā pārbauda, pirmkārt, to pienākumu un atbildības apjomu, kas ir meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam, izskatot atsaistīšanas lūgumu, kurš pamatots ar piesaistītajā saturā atrodamās informācijas apgalvotu nepatiesumu, un, otrkārt, datu subjekta pienākumu pierādīt šīs informācijas nepatiesumu. Turklāt tā arī spriež par to, vai, izskatot lūgumu no meklēšanas rezultātu saraksta izņemt sīktēlu formā esošās fotogrāfijas, ir jāņem vērā sākotnējais konteksts, kurā šīs fotogrāfijas ir publicētas internetā.

Tiesas vērtējums

Pirmām kārtām, Tiesa nospriež, ka saistībā ar izsvēršanu, kas jāveic, no vienas puses, starp tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību un, no otras puses, tiesībām uz vārda un informācijas brīvību (4), izskatot meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam adresētu lūgumu no meklēšanas rezultātu saraksta atsaistīt saturu ar apgalvoti nepatiesu informāciju, šāda atsaistīšana nav pakārtota nosacījumam, ka jautājumam par atsaucēs piesaistītā satura patiesumu jābūt vismaz provizoriski atrisinātam tiesvedībā, ko šī lūguma iesniedzējs uzsācis pret satura veidotāju.

Ievadam, lai izvērtētu, kādos apstākļos meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam ir jāapmierina atsaistīšanas lūgums un tātad no rezultātu saraksta, kas parādās, veicot meklēšanu pēc datu subjekta vārda, jādzēš saite uz interneta vietni, kurā atrodas apgalvojumi, kurus minētā persona uzskata par nepatiesiem, Tiesa citastarp ir atgādinājusi, ka:

•      ciktāl meklētājprogrammas darbība var būtiski un vēl papildus interneta vietņu redaktoru darbībai ietekmēt pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, šādas meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam kā personai, kas nosaka šīs darbības nolūkus un līdzekļus, savas atbildības, pilnvaru un iespēju robežās ir jānodrošina, lai Direktīvā 95/46 un VDAR paredzētās garantijas varētu tikt pilnībā nodrošinātas un lai faktiski varētu tikt īstenota datu subjektu efektīva un pilnīga aizsardzība;

•      meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam, kas saņēmis lūgumu atsaistīt atsauces, ir jāpārbauda, vai saites uz attiecīgo interneta vietni iekļaušana rezultātu sarakstā ir vajadzīga, lai izmantotu ar tiesībām uz vārda brīvību un informāciju aizsargāto informācijas brīvību to interneta lietotāju gadījumā, kuri varētu būt ieinteresēti piekļūt šai interneta vietnei, veicot šādu meklēšanu;

•      VDAR ir skaidri noteikta prasība pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību izsvērt iepretim pamattiesībām uz informācijas brīvību.

Vispirms tiesa norāda, ka, lai gan datu subjekta tiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību vispārīgi ir pārākas par interneta lietotāju tiesībām piekļūt attiecīgajai informācijai, šis samērs tomēr var būt atkarīgs no katra gadījuma īpašajiem apstākļiem, tostarp – šīs informācijas veida un tā, cik šī informācija ir sensitīva saistībā ar datu subjekta privāto dzīvi, kā arī no sabiedrības interesēm saņemt šo informāciju, kuras var atšķirties citastarp atkarībā no attiecīgā subjekta lomas sabiedriskajā dzīvē.

Jautājums, vai norādītais saturs ir patiess vai ne, arī ir būtisks elements šajā vērtējumā. Tādējādi noteiktos apstākļos interneta lietotāju tiesības uz informāciju un satura veidotāja vārda brīvība var prevalēt pār tiesībām uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību, it īpaši, ja datu subjektam ir loma sabiedriskajā dzīvē. Tomēr šī saikne apvēršas, ja vismaz daļa no atsaistīšanas lūgumā norādītās informācijas, kura iepretim visam saturam nav maznozīmīga, izrādās nepatiesa. Šādā gadījumā tiesības informēt un tiesības tikt informētam nevar tikt ņemtas vērā, jo tās nevar ietvert tiesības izplatīt šādu informāciju un piekļūt tai.

Turpinājumā, runājot, pirmkārt, par pienākumiem saistībā ar konstatējumu par to, vai informācija, kas ietverta piesaistītajā saturā, ir vai nav patiesa, Tiesa precizē, ka personai, kas lūdz atsaistīt atsauces šādas informācijas nepatiesuma dēļ, ir jāpierāda, ka šī informācija vai vismaz daļa no šīs informācijas, kura nav maznozīmīga iepretim visam šim saturam, ir acīmredzami nepatiesa. Tomēr, lai izvairītos, ka šai personai tiek uzlikts pārmērīgs slogs, kas varētu kaitēt tiesību uz atsaistīšanu efektivitātei, šai personai ir pienākums iesniegt tikai tādus pierādījumus, ko tai var pamatoti prasīt sameklēt, ņemot vērā konkrētās lietas apstākļus. Šai personai principā nevar prasīt, lai tā pirmstiesas posmā, pamatojot savu atsaistīšanas lūgumu, iesniegtu tiesas nolēmumu, kas kaut pagaidu noregulējuma posmā pieņemts pret interneta vietnes redaktoru.

Otrkārt, attiecībā uz meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzēja pienākumiem un atbildību Tiesa uzsver – lai pārbaudītu, vai pēc atsaistīšanas lūguma saņemšanas attiecīgo saturu var joprojām iekļaut tā meklētājprogrammas sniegto meklējumu rezultātu sarakstā, pakalpojumu sniedzējam ir jāņem vērā visas iesaistītās tiesības un intereses un visi konkrētās lietas apstākļi. Taču šim pakalpojumu sniedzējam nevar prasīt, lai tas noskaidrotu faktus un šajā nolūkā organizētu sacīkstē balstītu saziņu ar satura veidotāju nolūkā iegūt trūkstošo informāciju par norādītā satura patiesumu. Pienākums piedalīties atsaucēs piesaistītā satura patiesuma noskaidrošanā pakalpojumu sniedzējam radītu slogu, kas pārsniedz to, ko no tā var saprātīgi gaidīt, ņemot vērā šā pakalpojumu sniedzēja atbildību, pilnvaras un iespējas. Šāds risinājums radītu nopietnu risku, ka saturs, kas atbilst leģitīmai un prevalējošai sabiedrības vajadzībai pēc informācijas, tiktu atsaistīts no rezultātu saraksta un tādējādi kļūtu grūti atrodams internetā. Tādējādi, ja šis pakalpojumu sniedzējs gandrīz sistemātiski veiktu atsaistīšanu no rezultātu saraksta, lai izvairītos no pienākuma noskaidrot attiecīgos faktus par norādītā satura patiesumu, pastāvētu reāls risks, ka personas varētu tikt atturētas no vārda un informācijas brīvības izmantošanas.

Tāpēc gadījumā, ja atsaistīšanas lūguma iesniedzējs sniedz pierādījumus tam, ka piesaistītajā saturā ietvertā informācija vai vismaz daļa no šīs informācijas, kura nav maznozīmīga iepretim visam šim saturam, ir acīmredzami nepatiesa, meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam ir jāapmierina šis lūgums. Tāpat ir gadījumā, kad lūguma iesniedzējs iesniedz tiesas nolēmumu, kas pieņemts pret interneta vietnes redaktoru un kas ir balstīts uz konstatējumu, ka minētajā saturā ietvertā informācija, kura iepretim visam šim saturam nav maznozīmīga, vismaz pirmšķietami ir nepatiesa. Savukārt, ja no lūguma iesniedzēja sniegtajiem pierādījumiem uzskatāmi neizriet, ka šī informācija ir nepatiesa, meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam nav pienākuma apmierināt atsaistīšanas lūgumu, ja nav šāda tiesas nolēmuma. Ja attiecīgā informācija var veicināt sabiedriski nozīmīgu diskusiju, tad, ņemot vērā visus konkrētās lietas apstākļus, īpaša nozīme ir jāpiešķir tiesībām uz vārda un informācijas brīvību.

Visbeidzot Tiesa piebilst, ka tad, ja meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs atsaistīšanas lūgumu atstāj bez virzības, datu subjektam ir jābūt iespējai vērsties uzraudzības iestādē vai tiesu iestādē, lai tā varētu veikt nepieciešamās pārbaudes un uzdot pārzinim veikt vajadzīgās darbības. Šajā ziņā tieši tiesu iestādēm ir jānodrošina konfliktējošo interešu izsvēršana, jo tās ir vislabākajā pozīcijā, lai veiktu kompleksu un padziļinātu izsvēršanu, kurā tiek ņemti vērā visi kritēriji un faktori, kas ir noteikti atbilstošajā judikatūrā.

Otrām kārtām, Tiesa nospriež, ka, izsverot iepriekš minētās pamattiesības, lai izvērtētu atsaistīšanas lūgumu no attēlu meklējuma, kas veikts pēc fiziskas personas vārda, atsaistīt rezultātus ar fotogrāfijām sīktēlu formā, kurās attēlota šī persona, jāņem vērā šo fotogrāfiju informatīvā nozīme neatkarīgi no to sākotnējā konteksta, kādā tās publicētas interneta vietnē, no kuras tās izgūtas. Taču ir jāņem vērā visi teksta elementi, kuri šīm fotogrāfijām tieši pievienoti meklēšanas rezultātu sarakstā un kuri var viest skaidrību par šo fotogrāfiju informatīvo nozīmi.

Lai pamatotu šo secinājumu, Tiesa uzsver, ka attēlu meklēšanai, kas veikta interneta meklētājprogrammā, ievadot kādas personas vārdu, tiek piemēroti tādi paši principi kā interneta vietņu un tajās ietvertās informācijas meklēšanai. Tā norāda, ka datu subjekta fotogrāfiju parādīšana sīktēlu formā, veicot meklēšanu pēc personvārda, var iespējami radīt šīs personas tiesību uz privātās dzīves neaizskaramību un personas datu aizsardzību īpaši nopietnu aizskārumu.

Tāpēc, ja meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējam ir iesniegts atsaistīšanas lūgums dzēst attēlu meklēšanas rezultātus, kas veikti, ievadot personas vārdu un iegūstot šīs personas fotogrāfijas sīktēlu formā, tam ir jāpārbauda, vai attiecīgo fotogrāfiju parādīšana ir nepieciešama, lai varētu tikt izmantotas šajās fotogrāfijās potenciāli ieinteresēto interneta lietotāju tiesības uz informācijas brīvību.

Tā kā meklētājprogramma datu subjekta fotogrāfijas parāda ārpus konteksta, kādā tās publicētas ar atsauci piesaistītajā interneta vietnē, visbiežāk, lai ilustrētu šajā lapā ietvertos teksta elementus, jānoskaidro, vai šis konteksts tomēr ir jāņem vērā veicamajā konfliktējošo tiesību un interešu izsvēršanā. Šajā ziņā tas, vai minētajā vērtējumā jāiekļauj arī tās interneta vietnes saturs, kurā ir ietverta fotogrāfija, kuras parādīšanu sīktēla formā tiek prasīts izbeigt, ir atkarīgs no attiecīgās apstrādes priekšmeta un rakstura.

Pirmkārt, attiecībā uz šīs apstrādes priekšmetu Tiesa norāda, ka fotogrāfiju kā neverbāla komunikācijas līdzekļa publicēšanai var būt lielāka ietekme uz interneta lietotājiem nekā tekstuālām publikācijām. Proti, fotogrāfijas pašas par sevi ir būtisks līdzeklis, lai piesaistītu interneta lietotāju uzmanību, un var izraisīt interesi piekļūt rakstiem, ko tās ilustrē. Tomēr, jo īpaši, ņemot vērā to, ka fotogrāfijas bieži vien var tikt interpretētas dažādi, to parādīšana meklēšanas rezultātu sarakstā sīktēlu formā var radīt īpaši nopietnu iejaukšanos datu subjekta tiesībās uz sava attēla aizsardzību, un tas ir jāņem vērā, izsverot konfliktējošās tiesības un intereses. Tādēļ atšķirīga izsvēršana jāveic atkarībā no tā, vai runa ir par interneta vietnes redaktora publicētiem rakstiem ar fotogrāfijām, kas, ievietotas to sākotnējā kontekstā, ilustrē šajos rakstos sniegto informāciju un tajos pausto viedokli, vai turpretim par fotogrāfijām, kuras kā sīktēlus rezultātu sarakstā meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs parāda ārpus konteksta, kurā tās publicētas sākotnējā interneta vietnē.

Šajā ziņā Tiesa atgādina, ka ne tikai iemesls, kas attaisno personas datu publicēšanu interneta vietnē, var arī nesakrist ar to, uz kā balstās meklētājprogrammas darbība, bet pat tad, ja tas tā ir, veicamās attiecīgo tiesību un interešu izsvēršanas rezultāts var atšķirties atkarībā no tā, vai apstrādi ir veicis meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs vai interneta vietnes redaktors. Pirmām kārtām, leģitīmās intereses, kas attaisno šo apstrādi, var būt atšķirīgas un, otrām kārtām, sekas, kādas ir šādai apstrādei attiecībā uz datu subjektu un it īpaši tā privāto dzīvi, var arī nebūt vienas un tās pašas (5).

Otrkārt, attiecībā uz meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzēja veiktās apstrādes raksturu Tiesa konstatē, ka, izgūstot internetā publicētās fizisko personu fotogrāfijas un parādot tās atsevišķi attēlu meklēšanas rezultātos sīktēlu formā, meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs piedāvā pakalpojumu, kas ietver personas datu apstrādi, kura ir savrupa un atšķirīga no tās apstrādes, ko veic tās interneta vietnes redaktors, no kuras ir ņemtas fotogrāfijas, un no apstrādes, par kuru ir atbildīgs arī šis pakalpojumu sniedzējs un kura attiecas uz atsauču piesaistīšanu šai vietnei.

Tāpēc darbība, ko meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzējs veic, attēlu meklēšanas rezultātus parādot sīktēlu formā, ir jāvērtē savrupi, jo šādas darbības rezultātā radītais papildu pamattiesību aizskārums var būt īpaši spēcīgs tādēļ, ka, veicot meklēšanu pēc personvārda, tiek apkopota visa internetā atrodamā informācija par datu subjektu. Šajā savrupajā vērtējumā jāņem vērā, ka fotogrāfiju parādīšana pati par sevi ir interneta lietotāja veiktās meklēšanas rezultāts neatkarīgi no tā, vai viņš pēc tam nolemj aplūkot sākotnējo saturu ietverošo interneta vietni vai ne.

Katrā ziņā Tiesa piebilst, ka šāda īpaša izsvēršana, kurā ņemts vērā meklētājprogrammas pakalpojumu sniedzēja veiktās apstrādes autonomais raksturs, neskar iespējamo to teksta elementu nozīmi, kuri var būt tieši pievienoti meklēšanas rezultātu sarakstā uzrādītajai fotogrāfijai, jo šādi elementi var viest skaidrību par šīs fotogrāfijas informatīvo nozīmīgumu sabiedrībai un tādējādi ietekmēt attiecīgo tiesību un interešu izsvēršanu.


1      Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2016/679 (2016. gada 27. aprīlis) par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (OV 2016, L 119, 1. lpp.) 17. panta 3. punkta a) apakšpunkts.


2      Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 95/46/EK (1995. gada 24. oktobris) par personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti (OV 1995, L 281, 31. lpp.) 12. panta b) punkts un 14. panta pirmās daļas a) punkts.


3      Spriedumi, 2014. gada 13. maijs, Google Spain un Google (C‑131/12, EU:C:2014:317), kā arī 2019. gada 24. septembris, GC u.c. (Atsauču uz sensitīviem datiem atsaistīšana) (C‑136/17, EU:C:2019:773) un Google (Atsauču atsaistīšanas teritoriālā piemērojamība) (C‑507/17, EU:C:2019:772).


4      Pamattiesības, kas garantētas attiecīgi Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 7., 8. un 11. pantā.


5      Skat. spriedumu Google Spain un Google, 86. punkts.